pagriezt1
Lietojuma biežums :
pagriezt [pagriezt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Griežot 1 pavirzīt, arī griežot (ap asi) pavirzīt (kādā virzienā); šādā veidā pavirzot (iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, paregulēt (to).
1.1.Neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli); neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to).
2.Izmainīt (kā) kustības, stāvokļa virzienu, arī izmainīt kustību, stāvokli (kādā virzienā); pavērst (ko pret ko, uz ko u. tml.).
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka izmainās (piemēram, transportlīdzekļa) kustība, stāvoklis (kādā virzienā); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
2.2.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izmaina kustību, stāvokli (kādā virzienā); panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
2.3.Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli (kādā virzienā); izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli tā, lai (tās) būtu vērstas (pret ko, uz ko u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiPagriezt skatienu (arī skatu).
2.4.Parasti savienojumā ar “apkārt”, “otrādi”, “uz otru pusi”: apgriezt (uz pretējo pusi).
3.Parasti savienojumā ar “varēt”, “spēt”: varēt (spēt) griezt 1.
Stabili vārdu savienojumiPagriezt (arī atgriezt) laika (arī vēstures) ratu atpakaļ.
Avoti: LLVV, JV
Korpusa piemēri