pagriezt2
pagriezt [pagriezt] 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Neilgu laiku, mazliet griezt 2.
2.intransitīvs Parasti savienojumā ar “varēt”, “spēt”: varēt (spēt) griezt 2.
3.apvidvārds Pārgriezt uz pusēm.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri