pagrimums
pagrimums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pagrimums | pagrimumi |
| Ģen. | pagrimuma | pagrimumu |
| Dat. | pagrimumam | pagrimumiem |
| Akuz. | pagrimumu | pagrimumus |
| Lok. | pagrimumā | pagrimumos |
Pakāpeniska kvalitātes samazināšanās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mazā ciemata kopienā ārpus Herātas žurnālisti bija liecinieki izmisumam un pagrimumam.
- Orientēties uz eiropeiskām vērtībām nozīmē orientēties uz tukšumu un morālu pagrimumu.
- Tomēr 20. gadsimta sākumā Hivas haniste bija ekonomiskā un sociālā pagrimumā.
- Pēc speciālistu aplēsēm pilsētas pagrimums iestājās Leona III Isaura valdīšanas laikā.
- [..] Ilgi neatzītais pagājušā gada ekonomikas pagrimums izraisīja sāpīgas sociālās sekas.