spīgainis
spīgainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spīgainis | spīgaiņi |
| Ģen. | spīgaiņa | spīgaiņu |
| Dat. | spīgainim | spīgaiņiem |
| Akuz. | spīgaini | spīgaiņus |
| Lok. | spīgainī | spīgaiņos |
spīgaine sieviešu dzimte, apvidvārds
1.joma: mitoloģija Mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā.
3.apvidvārds Kāda zušveidīga zivs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa gaišais krekls meža tumšajā zaļumā šaudījās kā spīgainis, te apdzisdams, te uzplaiksnīdamies.
- Helēna paņēma sudraba un zaļās krāsas un paleti: pie koku zaļi eļļainām galotnēm ar zirnekļu siekalmatiem, gaisā, kur virmoja zaļgaismas spīgaiņi uzzīmējās balkonella.
- Visapkārt spīgaiņi un klizmas!
- 3855. rindā: Spīgaiņi nozīmē liesmiņas, kuras, pēc tautas ticības, lēkājot pār purvainām, pūstošām vietām un kuras no jaunākās dabas zinātnes tiek noliegtas; agrāk spīgaiņus turēja par ļauniem gariem, bezmiera dvēselēm, kas vilina ceļa vīrus un ieved tos postā; tādēļ viņi arī ir velna kalpi.
- Ja nakti purvainās vietās parādās maldugunis spīgaiņi , tad sagaidāms pērkona negaiss