Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
uzduļķot
Lietojuma biežums :
uzduļķot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri