šķindināt
šķindināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šķindinu | šķindinām | šķindināju | šķindinājām | šķindināšu | šķindināsim |
| 2. pers. | šķindini | šķindināt | šķindināji | šķindinājāt | šķindināsi | šķindināsiet, šķindināsit |
| 3. pers. | šķindina | šķindināja | šķindinās | |||
Pavēles izteiksme: šķindini (vsk. 2. pers.), šķindiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šķindinot (tag.), šķindināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šķindinātu
Vajadzības izteiksme: jāšķindina
šķendināt apvidvārds
šķindīt apvidvārds
šķindzināt apvidvārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šķind.
1.1.intransitīvs
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dana sāka tūļīgi knosīties pa virtuvi, pārspīlēti skaļi šķindinādama šķīvjus.
- Vienam pietiek ar šokolādes tāfelīti, otram zelta nauda jāšķindina pie auss.
- Tikai Johanna klusē un pie plīts šķindina katlu vākus.
- Oskars dzirdēja, kā vecmāmiņa sāk šķindināt traukus, droši vien gatavoja pusdienas.
- Bija agrs rīts, virtuvē meita klusi šķindināja traukus.