raibināt1
raibināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | raibinu | raibinām | raibināju | raibinājām | raibināšu | raibināsim |
| 2. pers. | raibini | raibināt | raibināji | raibinājāt | raibināsi | raibināsiet, raibināsit |
| 3. pers. | raibina | raibināja | raibinās | |||
Pavēles izteiksme: raibini (vsk. 2. pers.), raibiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: raibinot (tag.), raibināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: raibinātu
Vajadzības izteiksme: jāraibina
raibāt apvidvārds
raibēt apvidvārds
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst raibs.
Avoti: EH, LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa pirkstu ādu raibināja bālas krāsu maiņas.
- Viņa atzina, ka, raugoties uz Latvijas novadu karti, prātā nākot latviešu tautasdziesma: « Gotiņ, mana raibaliņa, kas tevi raibu raibināja?»
- Tad visi trīs raibināja Lieldienu olas ar zīmēm.
- Vai nebūs raibināts pantmērs, kad ņemšu psiholoģijai 5 pēdu trohaju?
- Svilpīt' viena raibināja.