piemaurot
piemaurot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piemauroju | piemaurojam | piemauroju | piemaurojām | piemaurošu | piemaurosim |
| 2. pers. | piemauro | piemaurojat | piemauroji | piemaurojāt | piemaurosi | piemaurosiet, piemaurosit |
| 3. pers. | piemauro | piemauroja | piemauros | |||
Pavēles izteiksme: piemauro (vsk. 2. pers.), piemaurojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piemaurojot (tag.), piemaurošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemaurotu
Vajadzības izteiksme: jāpiemauro
Maurojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad tev ko nodarīs,kaut saderam,ka tu visu Ogri piemaurosi,neskatoties,ka te pretīga tauta.