spurkšķināt
spurkšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | spurkšķinu | spurkšķinām | spurkšķināju | spurkšķinājām | spurkšķināšu | spurkšķināsim |
2. pers. | spurkšķini | spurkšķināt | spurkšķināji | spurkšķinājāt | spurkšķināsi | spurkšķināsiet, spurkšķināsit |
3. pers. | spurkšķina | spurkšķināja | spurkšķinās |
Pavēles izteiksme: spurkšķini (vsk. 2. pers.), spurkšķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spurkšķinot (tag.), spurkšķināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spurkšķinātu
Vajadzības izteiksme: jāspurkšķina
spurkšināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retākLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | spurkšinu | spurkšinām | spurkšināju | spurkšinājām | spurkšināšu | spurkšināsim |
2. pers. | spurkšini | spurkšināt | spurkšināji | spurkšinājāt | spurkšināsi | spurkšināsiet, spurkšināsit |
3. pers. | spurkšina | spurkšināja | spurkšinās |
Pavēles izteiksme: spurkšini (vsk. 2. pers.), spurkšiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spurkšinot (tag.), spurkšināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spurkšinātu
Vajadzības izteiksme: jāspurkšina
1.Ilgstoši, intensīvi spurkšķēt1.
1.1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spurkšķ (1).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt būs arī tādas dienas, kad tajos neredzēs pat šīs divas pelēkās zīlītes, kuras spurkšķinās te šurp, te turp vai arī ilgi tup uz tievā zariņa blakus un ilgi un skumīgi kaut ko nevar sagaidīt - varbūt pavasari.
- Pat aitas blēšus spurkšķināja un nicīgi mētāja resnās astes.
- Mazā , brūnā , apvemtā čupiņa nu ar spurkšķina , ko spārneļi jaud , pa ceļam domādams , kā svarīgo sarunu iesākt , beidzot , uf , aizelsies mazais nabadziņš panāk ērgli
- Mazā, brūnā, apvemtā čupiņa nu ar' spurkšķina, ko spārneļi jaud, pa ceļam domādams, kā svarīgo sarunu iesākt, beidzot, uf, aizelsies mazais nabadziņš panāk ērgli: " Ērgļa kungs, piedošanu par iztraucēšanu svarīgā brīdī, kurp jūs lidojat?"