spurkt1
spurkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spurcu | spurcam | spurcu | spurcām | spurkšu | spurksim |
| 2. pers. | spurc | spurcat | spurci | spurcāt | spurksi | spurksiet, spurksit |
| 3. pers. | spurc | spurca | spurks | |||
Pavēles izteiksme: spurc (vsk. 2. pers.), spurciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spurcot (tag.), spurkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spurktu
Vajadzības izteiksme: jāspurc
1.Spurgt 1(1).
3.Spurgt 1(3).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc tam viņi ilgi kampa gaisu, gruģinājās un spurca.
- Mēs gājām gar mazas upītes krastu, sanēja meldri, spurca spāres, patīkami koda dunduri…
- Viņš aizrijies klepoja, smējās un spurca, spēcīgajā straumē ar līkumu peldēdams uz krasta pusi.
- — spurca Rita.
- "Atmosfēra komandā kā vienmēr ir ļoti laba, un izlase ir gatava cīnīties par uzvarām," sacīja Spurkts.