gruģināt
gruģināt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gruģinu | gruģinām | gruģināju | gruģinājām | gruģināšu | gruģināsim |
| 2. pers. | gruģini | gruģināt | gruģināji | gruģinājāt | gruģināsi | gruģināsiet, gruģināsit |
| 3. pers. | gruģina | gruģināja | gruģinās | |||
Pavēles izteiksme: gruģini (vsk. 2. pers.), gruģiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gruģinot (tag.), gruģināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gruģinātu
Vajadzības izteiksme: jāgruģina
1.Smieties.
2.Zviegt.
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa vārīja putru un paziņoja man, ka tas labākais ēdiens tādam šļaupanam puisietim kā es, viņa nokāpa pagrabā un izvilka pamatīgu pudeli ar duļķainām bērzu sulām un vēl tikpat pamatīgu pudeli ar dzidru jo dzidru, sārtu jo sārtu dzērveņu uzlējumu, es iedomājos iedzeram dzērveņu uzlējumu un uzēdam virsū putru un noskurinājos, es pavaicāju par cūkas cepeti, un man atbildēja, ka cepetis būs vēlāk, vēl cūka jānokauj, tagad lai putriņu uzēdot, es neprasīju, kas kaus cūku, un tā mēs kādu laiciņu sarunājāmies, pareizāk sakot, runāju tikai es, viņa vidžināja, ziņģēja, vīteroja, deklamēja, smiekuļoja, gruģināja, pa laikam ieknieba man sānos un palaida savus drausmīgos " A-ha-ha-ha-ha-ha!"