zvaigāt
zvaigāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zvaigāju | zvaigājam | zvaigāju | zvaigājām | zvaigāšu | zvaigāsim |
| 2. pers. | zvaigā | zvaigājat | zvaigāji | zvaigājāt | zvaigāsi | zvaigāsiet, zvaigāsit |
| 3. pers. | zvaigā | zvaigāja | zvaigās | |||
Pavēles izteiksme: zvaigā (vsk. 2. pers.), zvaigājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zvaigājot (tag.), zvaigāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zvaigātu
Vajadzības izteiksme: jāzvaigā
1.Vairākkārt zviegt1.
2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Vairākkārt smieties (parasti skaļi, arī bezjēdzīgi).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visi apreibuši smējās, sprausloja, zvaigāja.
- Ļuba zvaigā un mēģina nobučot brāli uz pieres.
- Viņa vienmēr kaut kā stulbi zvaigā, un man no tā metas baigi.
- Ļuba ir uzkāpusi uz pirmā resnā zara un zvaigā.
- Viņas jaunākais brālis Vulans ganībās viņu katru dienu varo, bet viņa drausmīgi zvaigā.