zvaiga1
zvaiga sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zvaiga | zvaigas |
| Ģen. | zvaigas | zvaigu |
| Dat. | zvaigai | zvaigām |
| Akuz. | zvaigu | zvaigas |
| Lok. | zvaigā | zvaigās |
zvaiga kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zvaiga | zvaigas |
| Ģen. | zvaigas | zvaigu |
| Dat. | zvaigam | zvaigām |
| Akuz. | zvaigu | zvaigas |
| Lok. | zvaigā | zvaigās |
1.Tāds, kurš pārmērīgi smejas.
2.Nomācoši smiekli.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Krāce ieklausījās, tas bija kaut kur aizmugurē, bet visi valdīja zvaigas vienādi, neredzēja līdera, ko vainot.
- Liepjas Starptautiskais zvaigu festivls.
- Šis ir dziļa nacionāla pazemojuma brīdis, īpaši prātā dzirdot skanam troļļu zvaigas.
- Citiem vārdiem, iedomājies, lasītāj, ka tu tagad sēdi ļoti smacīgā un pieelpotā telpā; tev visapkārt kāds knosās, bubina, dzirdamas zvaigas un sajūsma, bet sviedri tev lēnām tek pa pieri uz leju...