ķiķināt
ķiķināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ķiķinu | ķiķinām | ķiķināju | ķiķinājām | ķiķināšu | ķiķināsim |
| 2. pers. | ķiķini | ķiķināt | ķiķināji | ķiķinājāt | ķiķināsi | ķiķināsiet, ķiķināsit |
| 3. pers. | ķiķina | ķiķināja | ķiķinās | |||
Pavēles izteiksme: ķiķini (vsk. 2. pers.), ķiķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ķiķinot (tag.), ķiķināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ķiķinātu
Vajadzības izteiksme: jāķiķina
1.Smieties īsiem, paklusiem smiekliem.
PiemēriMadara ķiķina, jo tas ir grūts jautājums.
- Madara ķiķina, jo tas ir grūts jautājums.
- Mamma ķiķināja un neko tētim nepaskaidroja.
- Un tad pašas vēl ķiķina un spiedz kā manas bērnudārza grupiņas meitenes!
- Skolēni ķiķināja, bet skolotāja turpināja politisko sprediķi.
- Djūks smaidīja, un meitenes ķiķināja, un Karina aizrijās ar matainu burkānu.
- Smaidīgi un atpūtušies viņi ķiķina kā mazi bērni un bārsta jokus.
Avoti: LLVV, EH, T
Piemēri valodas korpusos:šeit