ķiķināties
ķiķināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ķiķinos | ķiķināmies | ķiķinājos | ķiķinājāmies | ķiķināšos | ķiķināsimies |
2. pers. | ķiķinies | ķiķināties | ķiķinājies | ķiķinājāties | ķiķināsies | ķiķināsieties, ķiķināsities |
3. pers. | ķiķinās | ķiķinājās | ķiķināsies |
Pavēles izteiksme: ķiķinies (vsk. 2. pers.), ķiķinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ķiķinoties (tag.), ķiķināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ķiķinātos
Vajadzības izteiksme: jāķiķinās
1.Jokojoties smieties īsiem, paklusiem smiekliem.
2.Ķircināties, arī lakstoties.
3.apvidvārds Kaitināt (vienam otru).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Toreiz, kad ķiķinājāmies, nezinājām, ka tā arī būs pēdējā tūre…
- — Kāpēc jūs ap mani ķiķināties?
- Jāmāk gan ķiķināties, gan redzēt to no malas, un tā nav pati vienkāršākā nodarbe pasaulē.
- Abi meitēni ķiķinājās.
- It kā padotais, tomēr dzīt caur ierindu neatļauj reglaments, bet, ja tā vieglītiņām pārmācītu pēc senču paražas – paceltu kreklu un ar pletni mīlīgi nosvētītu, pieturot rokas, – Temīda, protams, neiejauksies un mazgās rokas nevainībā, bet pulka biedri ķiķinās aiz muguras un rādīs ar pirkstu, nemaz nerunājot par smagajiem ievainojumiem, ko vajadzēs saņemt galmā.