ķiķināt
ķiķināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ķiķinu | ķiķinām | ķiķināju | ķiķinājām | ķiķināšu | ķiķināsim |
2. pers. | ķiķini | ķiķināt | ķiķināji | ķiķinājāt | ķiķināsi | ķiķināsiet, ķiķināsit |
3. pers. | ķiķina | ķiķināja | ķiķinās |
Pavēles izteiksme: ķiķini (vsk. 2. pers.), ķiķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ķiķinot (tag.), ķiķināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ķiķinātu
Vajadzības izteiksme: jāķiķina
1.Smieties īsiem, paklusiem smiekliem.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ķiķinādams vectēvs piemetas tupus pie drausmīgas izkārnījumu čupas — vesela torņa.
- Tuvāk sēdošie skolēni sāka ķiķināt, bet Lembits mierīgi turpināja zīmēt.
- – Tu nokriti ar galvu uz leju, – ķiķina Madara.
- Pēc tam — pirts, labi daudz dzeramā un ķiķinoši skuķi.
- Viņa sāka ķiķināt: “ Viktor, ko jūs mani kutināt?