bubināt1
bubināt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | bubinu | bubinām | bubināju | bubinājām | bubināšu | bubināsim |
2. pers. | bubini | bubināt | bubināji | bubinājāt | bubināsi | bubināsiet, bubināsit |
3. pers. | bubina | bubināja | bubinās |
Pavēles izteiksme: bubini (vsk. 2. pers.), bubiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: bubinot (tag.), bubināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: bubinātu
Vajadzības izteiksme: jābubina
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu).
PiemēriĶēve mīkstām lūpām aptausta Tones plecu un bubina — viņai gribas auzu.
- Ķēve mīkstām lūpām aptausta Tones plecu un bubina — viņai gribas auzu.
2.sarunvaloda Klusi, neskaidri teikt, sacīt; murmināt.
PiemēriEjot viņa pie sevis bubināja un purpināja, un viņas mute nemitīgi kustējās, it kā būtu no gumijas.
- Ejot viņa pie sevis bubināja un purpināja, un viņas mute nemitīgi kustējās, it kā būtu no gumijas.
- Marija savā kaktā bubina rīta pātarus.
- – Paskaties uz sevi, – viņa bubina.
- Tēvs kaut ko bubināja zem deguna, taču neiedrošinājās atklāti iebilst pret mātes lēmumu.
Tulkojumimurmur, mutter, grumble, croak.
Avoti: LLVV, KnV, T
Korpusa piemēri:šeit