bubināt2
bubināt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | bubinu | bubinām | bubināju | bubinājām | bubināšu | bubināsim |
| 2. pers. | bubini | bubināt | bubināji | bubinājāt | bubināsi | bubināsiet, bubināsit |
| 3. pers. | bubina | bubināja | bubinās | |||
Pavēles izteiksme: bubini (vsk. 2. pers.), bubiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: bubinot (tag.), bubināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: bubinātu
Vajadzības izteiksme: jābubina
Nolīdzināt nelīdzenumus (dzijā, pakulās u. tml.).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie sevis bubinot: ja nu kas – būs laime sunim.
- Viņi katrs savā valodā bubina, bļauj, brīžiem nevar saprast,
- - To tas skolotājs ir pelnījis, – apmierināti bubināja vectēvs.
- Melnītis bubina, un tur laikam kāds nāk. Astrīda un Miška...
- Klusi bubinādama, viņa apsedz bērnu, ieskatās manā sejā.