spurkšķēt

Lietojuma biežums :

spurkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	spurkšķu	spurkšķam	spurkšķēju	spurkšķējām	spurkšķēšu	spurkšķēsim
2. pers.	spurkšķi	spurkšķat	spurkšķēji	spurkšķējāt	spurkšķēsi	spurkšķēsiet, spurkšķēsit
3. pers.	spurkšķ	spurkšķēja	spurkšķēs

spurkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retāk

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	spurkšu	spurkšam	spurkšēju	spurkšējām	spurkšēšu	spurkšēsim
2. pers.	spurkši	spurkšat	spurkšēji	spurkšējāt	spurkšēsi	spurkšēsiet, spurkšēsit
3. pers.	spurkš	spurkšēja	spurkšēs

1.parasti formā: trešā persona Radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoriem, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.

1.1.Radīt raksturīgus spārnu vēzienu trokšņus (parasti par putniem, kukaiņiem); atskanēt šādiem trokšņiem.

2.sarunvaloda Sprauslāt₁.

3.sarunvaloda Paklusu, neskaidri runāt, parasti aizturot smieklus.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	spurkšķu	spurkšķam	spurkšķēju	spurkšķējām	spurkšķēšu	spurkšķēsim
2. pers.	spurkšķi	spurkšķat	spurkšķēji	spurkšķējāt	spurkšķēsi	spurkšķēsiet, spurkšķēsit
3. pers.	spurkšķ		spurkšķēja		spurkšķēs