sprauslāt
Lietojuma biežums :
sprauslāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
sprauslot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
sprauslēt apvidvārds
1.Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
1.1.transitīvs Straujā izelpā virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
1.2.sarunvaloda Aizturēti smieties.
2.parasti formā: trešā persona Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) — par iekārtām, ierīcēm u. tml.
2.1.Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) — par vielām, uguni.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri