leķēt
leķēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | leķēju | leķējam | leķēju | leķējām | leķēšu | leķēsim |
| 2. pers. | leķē | leķējat | leķēji | leķējāt | leķēsi | leķēsiet, leķēsit |
| 3. pers. | leķē | leķēja | leķēs | |||
Pavēles izteiksme: leķē (vsk. 2. pers.), leķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: leķējot (tag.), leķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: leķētu
Vajadzības izteiksme: jāleķē
1.joma: zvejniecība Laist cauri ūdeni, būt ar sūci (parasti par laivu).
2.Mest, sviest parasti ar ko lipīgu.
3.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Ziest (piemēram, matus).
4.apvidvārds Nekvalitatīvi mūrēt.
5.apvidvārds Snigt lielām pārslām, lēkšķēm.
6.apvidvārds Bez apdoma runāt, kas it kā iešaujas prātā.
Stabili vārdu savienojumiAcīs leķēt.
- Acīs leķēt apvidvārds, idioma — asi, atklāti
Avoti: LLVV, ME, NeV, RB