šūpāt
šūpāt apvidvārds
1.Šūpot.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt līgani kustas.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 42. Tukšu bērna šūpuli nedrīkst šūpāt, tad bērnam sāpot galva.
- Žēl ka nav ziloņu, tad varētu pieteikties viņam šūpāt kuli.
- Un tas plus, ka vasara brīva, un gadā katrā ceturksnī arī var šūpāt kājas!
- Bija tāda vienanejēdzīga un ritmiska dziesmiņa, kur japāņu/ķīniešu meitenes sēdēja rindiņā un vienā ritmā grozīja galvas un šūpāja kājas.
- Tā viš i: Daži resni sivēni uz liepājnieku neērtību un piedirstas pilsētas rēķina, nirgdami, uztaisa sev piķi un atkal var gadu kules šūpāt Kanārijās!