šūpāklītis
šūpāklītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | šūpāklītis | šūpāklīši |
Ģen. | šūpāklīša | šūpāklīšu |
Dat. | šūpāklītim | šūpāklīšiem |
Akuz. | šūpāklīti | šūpāklīšus |
Lok. | šūpāklītī | šūpāklīšos |
Dem. → šūpoles.
Avoti: ME