šūpoles
šūpole sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; daudzskaitļa formas lieto abu skaitļu nozīmē; parasti formā: daudzskaitlis
Locīšana
šūpolīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; deminutīvs
Locīšana
1.Šūpošanās (parasti rotaļu) ierīce — virvēs, stieņos u. tml. iekārta plāksne, sēdeklis.
PiemēriTur viņi rāmi šūpojās dārza šūpolēs.
Saistītās nozīmeslīgotnis, šūpākles, šūpaksnes, šūpalas, šūpāles.
Stabili vārdu savienojumiKārt šūpoles.
Tulkojumi
2.joma: tehnika Detaļa, kas pēc uzbūves un kustībām ir līdzīga šādai ierīcei.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit