šūpolītis
šūpolītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | šūpolītis | šūpolīši |
Ģen. | šūpolīša | šūpolīšu |
Dat. | šūpolītim | šūpolīšiem |
Akuz. | šūpolīti | šūpolīšus |
Lok. | šūpolītī | šūpolīšos |
Dem. → šūpoles.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā kā bērnu dienās mīkstais šūpolītis.