šūpolītis
šūpolītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šūpolītis | šūpolīši |
| Ģen. | šūpolīša | šūpolīšu |
| Dat. | šūpolītim | šūpolīšiem |
| Akuz. | šūpolīti | šūpolīšus |
| Lok. | šūpolītī | šūpolīšos |
Dem. → šūpoles.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā kā bērnu dienās mīkstais šūpolītis.