pievilt
pievilt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieviļu | pieviļam | pievīlu | pievīlām | pievilšu | pievilsim |
| 2. pers. | pievil | pieviļat | pievīli | pievīlāt | pievilsi | pievilsiet, pievilsit |
| 3. pers. | pieviļ | pievīla | pievils | |||
Pavēles izteiksme: pievil (vsk. 2. pers.), pieviliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieviļot (tag.), pievilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieviltu
Vajadzības izteiksme: jāpieviļ
1.Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko); panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
1.1.pārnestā nozīmē Būt par cēloni tam, ka (kāda) gaidītais, cerētais nenotiek.
2.Kļūt neuzticīgam (laulības dzīvē, draudzībā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1934. gada pavasarī laikabiedrus izteikties mudināja kādas pieviltas mīļākās nežēlīgā rīcība.
- Šoreiz ļoti daudzus, arī pieredzējušus dalībniekus pievīla nepareiza maršruta plānošana.
- Mums bija vairāki momenti, taču kārtējo reizi pievīla realizācija."
- Darīšu visu iespējamo, lai nepieviltu " OKartes Autosporta Akadēmiju".
- Modele bijusi žilbinošā kā vienmēr, taču grims viņu šoreiz pievīlis.