pievilties
Lietojuma biežums :
pievilties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieviļos | pieviļamies | pievīlos | pievīlāmies | pievilšos | pievilsimies |
| 2. pers. | pievilies | pieviļaties | pievīlies | pievīlāties | pievilsies | pievilsieties, pievilsities |
| 3. pers. | pieviļas | pievīlās | pievilsies | |||
Pavēles izteiksme: pievilies (vsk. 2. pers.), pievilieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieviļoties (tag.), pievilšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieviltos
Vajadzības izteiksme: jāpieviļas
Piedzīvot, pārdzīvot vilšanos.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Labāk desmit reizes pievilties nekā izvēlētajam vīrietim un vispār nekam neticēt.
- — Rūdolf, šī nav uzvara, mīļais dēls, tu pievilies.
- Margarēta atkal ir stāvoklī, dzīvojam lielās gaidās, bet ātri pieviļamies.
- Ja cilvēks pieviļas politiķu solījumos, var pāriet no vienas valsts uz citu.
- Aizmirsīsim to visu, es pievīlos, tevi pieviļot.