tīt
Lietojuma biežums :
tīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
1.1.Ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu).
Stabili vārdu savienojumiTīt spoli.
1.2.Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā); šādā veidā darināt (ko).
1.3.parasti kopā ar: "nost" Pakāpeniski virzīt nost, laukā (ko no kāda satīta kopuma).
2.Klāt, segt (kādu, ko), parasti visapkārt, cieši (ar kādu materiālu, veidojumu u. tml.).
2.1.Klāt, segt (kādu materiālu, veidojumu u. tml.), parasti visapkārt, cieši.
2.2.pārnestā nozīmē Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
2.3.parasti kopā ar: "laukā" vai "nost" Ņemt, virzīt (ko) laukā (no kā tāda, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz); ņemt, virzīt (no kā) nost (ko tādu, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz).
3.žargonisms Iet (prom), doties (prom).
Stabili vārdu savienojumiTīt makšķeres.
Stabili vārdu savienojumiMiglā tīts. Tīt (kādu) ap pirkstu (retāk pirkstiņu).
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri