Paplašinātā meklēšana
Meklējam tīt.
Atrasts vārdos (795):
- tīt:1
- tīta:1
- tītas:1
- tītēt:2
- tītēt:1
- tītis:1
- tītīt:2
- tītīt:1
- tītne:1
- tītņi:1
- tītot:1
- tītot:2
- aptīt:1
- attīt:1
- datīt:1
- ietīt:1
- tītars:1
- tītaru:1
- tītava:1
- tītene:1
- tīters:1
- tīteru:1
- tītība:1
- tīties:1
- tītīgs:1
- tītiņi:1
- tītiņš:1
- tītiņš:2
- tītīts:1
- tītnis:1
- tītuve:1
- aiztīt:1
- ākstīt:1
- bastīt:1
- bāstīt:1
- cīstīt:1
- čistīt:1
- dāstīt:1
- dēstīt:1
- drātīt:1
- gastīt:1
- gāztīt:1
- gūstīt:1
- ibitīt:1
- astīte:1
- astīts:2
- astīts:1
- bitīte:1
- tītaris:1
- tītavas:1
- tītēkļi:1
- tītenis:2
- tītenis:1
- tīterēt:1
- tīteris:1
- tītināt:1
- tītināt:2
- tītulis:2
- tītulis:1
- apnītīt:1
- apostīt:1
- appētīt:1
- aprotīt:1
- apsātīt:1
- apsētīt:1
- apsūtīt:1
- apvātīt:1
- apvētīt:1
- atostīt:1
- atrotīt:1
- atsūtīt:1
- atvētīt:1
- augstīt:1
- bakstīt:1
- balstīt:1
- bārstīt:1
- bikstīt:1
- bīkstīt:1
- bokstīt:2
- bokstīt:1
- bokstīt:3
- bukstīt:1
- calstīt:1
- capstīt:1
- cikstīt:1
- cirstīt:1
- čakstīt:1
- čalatīt:1
- čapstīt:1
- čāpstīt:1
- čikstīt:1
- čukstīt:2
- čukstīt:1
- čūpstīt:1
- dakstīt:2
- dakstīt:1
- dākstīt:1
- dakutīt:1
- darotīt:1
- dasūtīt:1
- drāstīt:1
- drāztīt:1
- dukstīt:1
- durstīt:1
- dzeltīt:2
- dzeltīt:1
- glāstīt:1
- grentīt:1
- grūstīt:1
- gūbstīt:1
- gulstīt:1
- gumstīt:1
- ģimstīt:1
- ienītīt:1
- ieostīt:1
- iepētīt:1
- ierotīt:1
- iesūtīt:1
- izlētīt:1
- iznītīt:1
- izostīt:1
- izpētīt:1
- izputīt:1
- izsūtīt:1
- aortīts:1
- apatīti:1
- Apatīti:1
- apatīts:1
- apetīte:1
- apetīts:1
- baltīte:1
- biotīts:1
- brūtīte:1
- bultīte:1
- buntīte:1
- cistīts:1
- drātīte:1
- tītānija:1
- tītarene:1
- tītarēns:1
- tītarine:1
- tītariņi:1
- tītarīši:1
- tītaviņš:1
- tīteklis:1
- tītekļot:1
- tītelīgs:1
- tīterēns:1
- tītēties:1
- tītīties:1
- tītņaugi:1
- aizpētīt:1
- aizrotīt:1
- aizsētīt:1
- aizsūtīt:1
- aizvētīt:1
- apdastīt:1
- apdēstīt:1
- apgūstīt:1
- apkārtīt:1
- apkratīt:1
- aplaitīt:1
- apmastīt:1
- apmīstīt:1
- apokstīt:1
- applatīt:1
- applātīt:1
- appļūtīt:1
- appostīt:1
- appūstīt:1
- aprantīt:1
- apskatīt:1
- apstatīt:1
- apsvētīt:1
- apšustīt:1
- apšūstīt:1
- aptastīt:1
- aptīstīt:1
- apvārtīt:1
- apveltīt:1
- apvēstīt:1
- apvīstīt:1
- apzeltīt:1
- apžultīt:1
- atdāstīt:1
- atdēstīt:1
- atjostīt:1
- atkratīt:1
- atpestīt:1
- atplātīt:1
- atraitīt:1
- atrantīt:1
- atreitīt:1
- atrīstīt:1
- atstatīt:1
- atsvētīt:1
- atšāstīt:1
- atšautīt:1
- attīstīt:1
- attīstīt:2
- atvārtīt:1
- atvēstīt:1
- atvīstīt:1
- birkstīt:1
- birkstīt:2
- blaistīt:1
- čankstīt:1
- čirkstīt:1
- dadēstīt:1
- dakratīt:1
- dastatīt:1
- drapstīt:1
- drāpstīt:1
- drukstīt:1
- drūkstīt:1
- drūkstīt:2
- drumstīt:1
- dzelstīt:1
- džirstīt:1
- glamstīt:1
- glaustīt:1
- glipstīt:1
- glumstīt:1
- glupstīt:1
- grabstīt:1
- grābstīt:1
- gramstīt:1
- grumstīt:2
- grumstīt:1
- gvalstīt:1
- iedēstīt:1
- iegūstīt:1
- iekaitīt:1
- iekratīt:1
- iemastīt:1
- iemostīt:1
- iemostīt:2
- iemustīt:1
- ieplatīt:1
- iepostīt:1
- ierantīt:1
- ierīstīt:1
- ieskatīt:1
- iestatīt:1
- iesvētīt:1
- iešautīt:1
- iešūstīt:1
- ietīstīt:1
- ietūstīt:1
- ievārtīt:1
- ievēstīt:1
- ievīstīt:1
- iezaltīt:1
- iezeltīt:1
- izākstīt:1
- izdastīt:1
- izdāstīt:1
- izdēstīt:1
- izgastīt:1
- izgūstīt:1
- izkratīt:1
- izlaitīt:1
- izmīstīt:1
- izokstīt:1
- izpestīt:1
- izplatīt:1
- izplātīt:1
- izpostīt:1
- izrantīt:1
- izrīstīt:1
- izskatīt:1
- izstatīt:1
- izstutīt:1
- izsvētīt:1
- izšāstīt:1
- izšautīt:1
- izšustīt:1
- abietīts:1
- akantīts:1
- anortīts:1
- aptīties:1
- astītais:1
- attīties:1
- balstīts:1
- barotīts:1
- beltītis:1
- benetīti:1
- beretīte:1
- birztīte:1
- blietīte:1
- bomstīte:1
- bufetīte:1
- cītīties:1
- čakstīte:1
- čīkstīte:1
- čipstīte:1
- driktīte:1
- dūkstīte:1
- tītāksnis:1
- tītaniski:1
- tītarenes:1
- tītargaļa:1
- tītariene:1
- tītarines:1
- tītarisks:1
- tītarmāte:1
- tītarnīča:1
- tītarpuķe:1
- tītartēja:1
- tītarzāle:1
- tītaviski:1
- tītelītis:1
- tīteniski:1
- tītenītis:1
- tīteņaugs:1
- tīteriski:1
- tīternīca:1
- tītiņaugi:1
- tītīšanās:1
- aizdāstīt:1
- aizdēstīt:1
- aizjostīt:1
- aizkārtīt:1
- aizkratīt:1
- aizlaitīt:1
- aizmastīt:1
- aizpestīt:1
- aizpļūtīt:1
- aizpostīt:1
- aizpustīt:1
- aizraitīt:1
- aizrantīt:1
- aizstatīt:1
- aizsvētīt:1
- aizšūstīt:1
- aiztīstīt:1
- aizvārtīt:1
- aizvēstīt:1
- aizvīstīt:1
- apbakstīt:1
- apbārstīt:1
- apbikstīt:1
- apdakstīt:1
- apdrāstīt:1
- apdrāztīt:1
- apdurstīt:1
- apglāstīt:1
- apgrūstīt:1
- apkalstīt:1
- apkārstīt:1
- apkaustīt:1
- apklāstīt:1
- apkramtīt:1
- apkristīt:1
- apkrustīt:1
- apkulstīt:1
- apķarstīt:1
- apķerstīt:1
- aplaistīt:1
- aplakstīt:1
- aprakstīt:1
- apranstīt:1
- apraustīt:1
- apsaistīt:1
- apskaitīt:1
- apstāstīt:1
- aptaustīt:1
- apvalstīt:1
- apvārstīt:1
- apvīkstīt:1
- apvilstīt:2
- apvilstīt:1
- apžaustīt:1
- atbakstīt:1
- atbalstīt:1
- atbārstīt:1
- atbikstīt:1
- atdakstīt:1
- atdurstīt:1
- atglāstīt:1
- atgrūstīt:1
- atklastīt:1
- atkristīt:1
- atkulstīt:1
- atlaistīt:1
- atlakstīt:1
- atraistīt:1
- atrakstīt:1
- atraustīt:1
- atsaistīt:1
- atskaitīt:1
- atspostīt:1
- atstāstīt:1
- attīkstīt:1
- atvalstīt:1
- blankstīt:1
- blankstīt:2
- dakaūstīt:1
- dalaistīt:1
- dalakstīt:1
- daskaitīt:1
- daskaitīt:2
- dastāstīt:1
- dzalkstīt:1
- dzirkstīt:1
- džirkstīt:1
- glabastīt:1
- iebakstīt:1
- iebārstīt:1
- iebikstīt:1
- iecalstīt:1
- iecirstīt:1
- iedakstīt:1
- iedalstīt:1
- iedukstīt:1
- iedurstīt:1
- iedzeltīt:1
- iedzeltīt:2
- ieglāstīt:1
- iegrūstīt:1
- iegulstīt:1
- iegumstīt:1
- iekalstīt:1
- iekamstīt:1
- iekaustīt:1
- ieklāstīt:1
- iekristīt:1
- iekrostīt:1
- iekrustīt:1
- iekulstīt:1
- iekurstīt:1
- ielaistīt:1
- ielakstīt:1
- ielamstīt:1
- ierakstīt:1
- ieraustīt:1
- iesaistīt:1
- ieskaitīt:1
- iespostīt:1
- iestāstīt:1
- iešaustīt:1
- iešukstīt:1
- ietupstīt:1
- ievalstīt:1
- ievārstīt:1
- ievīkstīt:1
- ievilstīt:1
- izastatīt:1
- izbakstīt:1
- izbārstīt:1
- izbikstīt:1
- izbokstīt:1
- izbukstīt:1
- izčikstīt:1
- izčukstīt:1
- izdakstīt:2
- izdakstīt:1
- izdrāstīt:1
- izdurstīt:1
- izglāstīt:1
- izgrūstīt:1
- izkamstīt:1
- izkārstīt:1
- izklastīt:1
- izklāstīt:1
- izkristīt:1
- izkrustīt:1
- izkulstīt:1
- izkurstīt:1
- izķarstīt:1
- izķerstīt:1
- izlaistīt:1
- izlakstīt:1
- izmīkstīt:1
- izpārstīt:1
- izrakstīt:1
- izraustīt:1
- izskaitīt:2
- izskaitīt:1
- izstāstīt:1
- izšaustīt:1
- aerootīts:1
- aiztīties:1
- ākstīties:1
- argentīts:1
- attīstīts:1
- atutīties:1
- azbestīts:1
- bīstīties:1
- cementīts:1
- cepetītis:1
- čakstītis:1
- čaukstīte:1
- dermatīts:1
- distītija:1
- driktītis:1
- endostīts:1
- enkratīti:1
- enstatīts:1
- tītaroties:1
- tītarpuķes:1
- tītarzāles:1
- tītaviskis:1
- tīteņkrūms:1
- tīterēties:1
- tīterkājis:1
- tīterpūlis:1
- tītināties:1
- aizbakstīt:1
- aizbalstīt:1
- aizbārstīt:1
- aizbikstīt:1
- aizčukstīt:1
- aizdakstīt:2
- aizdakstīt:1
- aizdrāztīt:1
- aizdurstīt:1
- aizglāstīt:1
- aizgrūstīt:1
- aizkamstīt:1
- aizkārstīt:1
- aizkaustīt:1
- aizklāstīt:1
- aizkrāstīt:1
- aizkristīt:1
- aizkrustīt:1
- aizkulstīt:1
- aizkurstīt:1
- aizķerstīt:1
- aizlaistīt:1
- aizlakstīt:1
- aizrakstīt:1
- aizraustīt:1
- aizsaistīt:1
- aizskaitīt:1
- aizspostīt:1
- aizstāstīt:1
- aizvalstīt:1
- aizvārstīt:1
- aizvīkstīt:1
- aizvilstīt:1
- apglaustīt:1
- apgrābstīt:1
- apgramstīt:1
- apkampstīt:1
- apknakstīt:1
- apkraistīt:1
- apkramstīt:1
- apkraustīt:1
- apkulkstīt:1
- appļaustīt:1
- apskaustīt:1
- apskupstīt:1
- apskūpstīt:1
- apslaistīt:1
- apsmalstīt:1
- apšļakstīt:1
- aptaukstīt:1
- aptvarstīt:1
- apzvalstīt:1
- atbirkstīt:1
- atgrābstīt:1
- atgramstīt:1
- atkraistīt:1
- atkulkstīt:1
- atslaistīt:1
- atsmalstīt:1
- atšķirstīt:1
- atšķurstīt:1
- caurskatīt:1
- dapļaustīt:1
- iedrumstīt:1
- iedzalstīt:1
- iedzelstīt:1
- ieglaustīt:1
- iegrābstīt:1
- iegramstīt:1
- iekampstīt:1
- iekļaustīt:2
- iekļaustīt:1
- iekļaustīt:3
- iekraistīt:1
- iekramstīt:1
- iekraustīt:1
- iekraustīt:2
- iekulkstīt:1
- iepļaustīt:1
- ieskaustīt:1
- ieskrostīt:1
- ieskrostīt:2
- ieskulstīt:1
- ieskūpstīt:1
- iesprestīt:1
- iesprostīt:1
- iesvārstīt:1
- iešķirstīt:1
- iešļakstīt:1
- ietvarstīt:1
- ievalkstīt:1
- izbļaustīt:1
- izgrābstīt:1
- izgramstīt:1
- izgraustīt:1
- izknakstīt:1
- izkramstīt:1
- izpļaustīt:1
- izskaistīt:1
- izskulstīt:1
- izskūpstīt:1
- izslaistīt:1
- izslapstīt:1
- izsmalstīt:1
- izsvārstīt:1
- izškurstīt:1
- izšķirstīt:1
- izšķurstīt:1
- izšļakstīt:1
- aikstīties:1
- aizatīties:1
- apetītlīgs:1
- apostīties:1
- apsatīties:1
- atostīties:1
- atrotīties:1
- augstīties:1
- bakstīties:1
- ballistīts:1
- balstīties:1
- bārstīties:1
- bikstīties:1
- bīkstīties:1
- blāstīties:1
- blostīties:1
- bokstīties:2
- bokstīties:1
- bukstīties:1
- cīkstīties:1
- čāpstīties:1
- čaukstītis:1
- čīkstīties:1
- čokstīties:1
- čukstīties:1
- dasatīties:1
- dižtītenis:1
- drāstīties:1
- drāztīties:1
- dukstīties:1
- durstīties:1
- endaortīts:1
- tītarbiksis:1
- tītargailis:1
- tītartēvīns:1
- tīteņgriķis:1
- tīterbiksis:1
- aizbirkstīt:1
- aizbļaustīt:1
- aizgrābstīt:1
- aizgramstīt:1
- aizkampstīt:1
- aizkraistīt:1
- aizkraustīt:1
- aizskaustīt:1
- aizskūpstīt:1
- aizslaistīt:1
- aizslaistīt:2
- aizstrostīt:1
- aizšķirstīt:1
- aizšļakstīt:1
- apskramstīt:1
- atskramstīt:1
- iedzirkstīt:1
- ieknaikstīt:1
- izdzirkstīt:1
- aerocistīts:1
- apdēstīties:1
- apetītelīgs:1
- apiņtītenis:1
- apkratīties:1
- appļūtīties:1
- apskatīties:1
- aptīstīties:1
- apvārtīties:1
- atjostīties:1
- atkratīties:1
- atpestīties:1
- atskatīties:1
- atsostīties:1
- attīstītājs:1
- attīstīties:1
- atvārtīties:1
- baložastīte:1
- baltsamtīte:1
- bitovnitīts:1
- blanstīties:1
- bļaustīties:1
- deferentīts:1
- drūkstīties:1
- dvalstīties:1
- dzerstīties:1
- džākstīties:1
- endocistīts:1
- tītardilliņi:1
- tīteņsūrenes:1
- tīterpartiņš:1
- aizdzirkstīt:1
- aizgrampstīt:1
- aizākstīties:1
- aizgūstīties:1
- aizjostīties:1
- aizkratīties:1
- aizplātīties:1
- aizrīstīties:1
- aiztīstīties:1
- aizvārtīties:1
- aizvīstīties:1
- aizzeltīties:1
- apbārstīties:1
- apdrāztīties:1
- apkārstīties:1
- aplaistīties:1
- aprakstītājs:1
- apramstīties:1
- aprimstīties:1
- apvalstīties:1
- atbalstītājs:1
- atbalstīties:1
- atraistīties:1
- atrakstīties:1
- atsaistīties:1
- atskaitīties:1
- atsūkstīties:1
- atšvaitīties:1
- attaustīties:1
- atvalstīties:1
- atžaustīties:1
- bailprātītis:1
- blankstīties:1
- dzirkstīties:1
- džaikstīties:1
- aizakratīties:1
- aizraustīties:1
- aizstostīties:1
- aiztaustīties:1
- aiztupstīties:1
- akmeņčakstīte:1
- akrodermatīts:1
- apkampstīties:1
- apsadēstīties:1
- apsaskatīties:1
- apšļakstīties:1
- atbļaustīties:1
- atgramstīties:1
- atknakstīties:1
- atsaskatīties:1
- atsatīstīties:1
- atsavārtīties:1
- atslaistīties:1
- atslapstīties:1
- atslāpstīties:1
- attvarstīties:1
- balanopostīts:1
- ciklokeratīts:1
- cisvestītisms:1
- dakriocistīts:1
- dasasvetīties:1
- aizbļaustīties:1
- aizgrābstīties:1
- aizslaistīties:1
- aizslamstīties:1
- aizslapstīties:1
- akarodermatīts:1
- angiodermatīts:1
- anteprostatīts:1
- apsabārstīties:1
- apsaskaitīties:1
- apskramstīties:1
- astotdaļpetīts:1
- atklapastīties:1
- atsaskaitīties:1
- atsažaustīties:1
- autiņdermatīts:1
- autolaistītājs:1
- enterohepatīts:1
- aizblankstīties:1
- aizdzirkstīties:1
- atsabļaustīties:1
- daudzrakstītājs:1
- dzegužpirkstīte:1
- angioholecistīts:1
- audioierakstītājs:1
- baltmugurčakstīte:1
- attīstītājmācīšana:1
- dzirksteļskaitītājs:1
- attīstītājaudzināšana:1
- attīstītājvingrinājumi:1
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
- caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
- datne Scrapbook _Macintosh_ saimes personālajos datoros - sistēmas datne, kurā ierakstīti bieži izmantoti teksta un grafikas objekti, piemēram, firmas veidlapas galvene.
- lietotāja datogrammu protokols _TCP_ protokolu komplekta protokols, kas ļauj lietojumprogrammai nosūtīt ziņojumu vienam vai vairākiem kāda datora lietojumiem.
- datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
- sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
- Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
- prikolotsja "Pierakstīties".
- PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
- direkcijs "Saīsināta" un vienkāršota partitūra, kurā visu (arī transponējošo) instrumentu partijas tiek ierakstītas 3 vai 4 līnijkopās reālajā skanējumā.
- littera scripta manet "uzrakstītais burts paliek"; kas ar spalvu uzrakstīts, to ar cirvi nevar izcirst.
- grūst (arī bāzt) galvu murdā (biežāk cilpā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
- ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- (ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu).
- (ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (ne)pārstāt skatīties (uz ko).
- (ne)ķert muļķus (arī muļķi) (ne)uzskatīt citus par muļķiem.
- inaugurēt (Svinīgi) iesvētīt amatā.
- (uz)tīt spoli (uz)tīt uz spoles kādu materiālu.
- autorizēties [pierakstīties]{s:1669} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autentificēties
- autentificēties [pierakstīties]{s:1670} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
- ielogoties [pierakstīties]{s:1671} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
- eukonogens 1-amino-2-naftol6-sulfoskābes nātrija sāls, lieto fotogrāfijā kā attīstītāju.
- ideāls kristāls 1) kristāls ar ideālu trīsdimensiju periodisku režģi, kurā nav struktūras defektu, piemaisījumu atomu un dislokāciju; 2) ideālas formas kristāls, kurā fizikāli ekvivalentas skaldnes ir vienādi attīstītas.
- Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
- makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
- akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
- šeherezada 1001 pasakas stāstītāja.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
- trīsloči 16 lappušu loksnes locīšana trīs locīšanas gājienos, visizplatītākais lokšņu locīšanas veids.
- kontradanss 17.-18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk - populāra sarīkojumu deja.
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
- imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
- sanfedisti 19. gs. pirmā pusē pāvesta pasaulīgās varas atbalstītāji, karbonāru pretinieki.
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
- postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
- urbānisms 20. gs. mākslā - ar lielas mūsdienu pilsētas dzīvesveidu saistīta tematika.
- prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- kodziki 8. gs. sarakstīta japāņu hronika, galvenais japāņu mitoloģijas avots.
- stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
- idiohromosomas Abiem dzimumiem esošas hromosomas, kas tēviņiem un mātītēm ir katram savā lielumā.
- bezkāju abinieki abinieku kārta ("Apoda"), kas izplatīti Āzijas, Āfrikas un Amerikas tropu joslā alās; sliekabinieki.
- borovinka Ābolu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē.
- a/k Abonenta kastīte.
- izrakstīt Abonēt (laikrakstu, žurnālu), pasūtīt (grāmatas).
- aukstais abscess abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos.
- policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem.
- ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums).
- ģeotelpisks objekts abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu.
- Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva.
- Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu.
- Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm.
- Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās.
- skatījums acu orientācija uz kādu redzes objektu, lai iegūtu informāciju, (ko) iepazītu; rezultāts no skatīt (1)
- skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts).
- dermatoartrīts Ādas slimība, kas saistīta ar artrītu.
- vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas.
- gurugranthsahiba Ādigrantha - sikhisma svētā grāmata, kas tiek uzskatīta par sikhu kopienas mūžīgo guru.
- Tha adigu mitoloģijā augstākā dievība, ģenētiski saistīta ar arhaisko saules dievību.
- Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete.
- atvasinātie adījuma pinumi adījuma pinumi, kuru struktūrā ir vairāki vienādi galvenie pinumi, kas savstarpēji saistīti tādā veidā, ka starp galvenā pinuma cilpu stabiņiem novietojas viens vai vairāki tādi paši galvenā pinuma cilpu stabiņi.
- netiešā adrese adrese, kas norāda šūnu datora atmiņā, kurā ierakstīta operanda tiešā adrese.
- hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums.
- apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.).
- anaritmija Afāzijas veids, ko raksturo nespēja skaitīt.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga.
- Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku.
- cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku.
- Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu.
- jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi.
- virsnauda Agio - summa, par kuru kādas naudas vienības vērtība pārsniedz uz tās norādīto (rakstīto) vērtību.
- Kundas kultūra agrā un vidējā mezolīta kultūra Ziemeļeiropā, bija izplatīta 8.-6. gt. p. m. ē., pirmoreiz izrakumos atklāta 1930. gados pie Kundas grīvas.
- pseidoagrāfija Agrāfijas veids, kad slimnieks spēj norakstīt, bet nespēj rakstīt patstāvīgi.
- ehogrāfija Agrāfijas veids, kura gadījumā slimnieks spēj rakstīt pēc diktāta vai pārrakstīt uzrakstīto, bet nespēj izteikt savas domas rakstveidā.
- cereoli Agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem.
- biezputras diena agrāk viena no ziemas cikla noslēguma dienām, kas saistīta ar dažādiem barības (šai gadījumā biezputras) nodrošināšanas un vairošanas rituāliem.
- denāro Agrāk Z Itālijā ļoti izplatīta zelta naudas mazākā vienība, līdzinājās 1/12 soldo; kala arī no vara.
- restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu.
- aģitbrigāde Aģitācijas darbā iesaistīts kolektīvs.
- aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis.
- pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu.
- ezeraine Ainavisko vienību tips, kurā ainavas un to elementi funkcionāli un vizuāli ir saistīti ar ezeru vai vairākiem ezeriem.
- airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu.
- nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu.
- estroze Aitu invāzijas slimība, entomoze, ierosina aitu spindeles kāpuri, ko lidojošas spindeļu mātītes iešļāc aitas nāsīs.
- vilāt Aiz matiem raustīt, plūkāt.
- Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers.
- nobakstīt Aizbakstīt, parasti cieši.
- aizbadīt Aizbakstīt.
- aizdakstīt Aizbāzt, aizbakstīt caurumu.
- aizbalzīt Aizbāzt, aizbakstīt, aizbikstīt.
- aizbikstīt Aizbāzt, aizbakstīt.
- apmēzt Aizbērt, aizbārstīt ar mēsliem.
- aizbārstīt Aizbērt; izbārstīt.
- aizurdīt Aizbikstīt ar nūjiņu (ar kādu priekšmetu) prom vai kaut kam priekšā.
- hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts.
- risonuķ Aizdomīgi skatīties.
- aizdzirkstīt Aizdzirkstīties.
- aizčukstīt Aizgrūst, aizbakstīt.
- aizčukurēt Aizgrūst, aizbakstīt.
- citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes.
- aizkankarot Aiziet ietītam lupatās.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
- tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
- aizšļaukt Aizliet aiz kaut kā, aizšļakstīt (ar sparu, stipras strūklas veidā).
- aizšalkt Aizplūst, izplatīties (par skaņām).
- norakstīt Aizrakstīt (1).
- valgot Aizraut, sajūsmināt, saistīt.
- celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam); pamatlicējs.
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona.
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- ģelaķ probku, stengu aizsegt citus, grūstīt upuri, lai viņš nemana apzagšanu.
- apčupt Aizskart, pieskarties, (vienreiz) aptaustīt.
- dakriagogatrēzija Aizsprostots vai nepilnīgi attīstīts asaru kanāliņš.
- ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
- turēt kanti aizstāvēt; atbalstīt (kādu).
- aizdzīt Aizsūtīt (parasti ar varu).
- uzmeilot Aizsūtīt (vai atsūtīt) elektroniskā pasta vēstuli.
- aizlaist Aizsūtīt (vēstuli).
- nojādināt Aizsūtīt jāšus, likt aizjāt.
- iztēkāt Aizsūtīt kādu pēc kaut kā.
- aizstabulēt Aizsūtīt kādu.
- pārraidīt aizsūtīt mājās.
- aizdicelēt Aizsūtīt nederīgā veidā.
- uzpeidžerēt Aizsūtīt tekstu ar peidžeri.
- aizpravīt Aizsūtīt, aizdabūt prom.
- pariezt Aizsūtīt, pasūtīt.
- aizfīrēt Aizsūtīt.
- aizkomandēt Aizsūtīt.
- aizraitīt Aizsūtīt.
- aizvēstīt Aizsūtīt.
- paraidīt Aizsūtīt.
- aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas); aizšļakstīt.
- aizšķaidīt Aizšļakstīt, pārklāt šļakstinot.
- aizatīties Aiztīt sev (ķermeņa daļu).
- aizvārtīties Aizvelties, aizvārtīties.
- AB Ak tu tētīt! (angļu "ah bless!"; īsziņās).
- Homērs Akls grieķu dzejnieks, dzīvojis 8. gs. pr. Kr.; tiek uzskatīts, ka viņš sarakstījis "Iliādu" un "Odiseju".
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās.
- Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts.
- cistolitiāze Akmens urīnpūsli; slimības stāvoklis, kas ar to saistīts.
- lito- Akmens-; ar akmeni saistīts.
- baltsprāklis Akmeņčakstīte ("Oenanthe oenanthe").
- baltsprāklīte Akmeņčakstīte ("Oenanthe oenanthe").
- akmeņčaksis Akmeņčakstīte.
- akmeņčakstiņš Akmeņčakstīte.
- akmenčakstis Akmeņčakstīte.
- akmeņčakstis Akmeņčakstīte.
- baltmugurčakstīte Akmeņčakstīte.
- oenanthe Akmeņčakstīte.
- čīčakstiņš Akmeņu čakstīte.
- pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts.
- histerolitiāze Akmeņu veidošanās dzemdē; slimība, kas ar to saistīta.
- jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas.
- blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē.
- žākstīties Ākstīties (1); ālēties.
- mērkaķoties Ākstīties (1).
- galserēties Ākstīties, āvīties, ālēties.
- žargalāties Ākstīties, blēņoties.
- žārgalēties Ākstīties, blēņoties.
- žarglāties Ākstīties, blēņoties.
- krakstīties Ākstīties, grimases šķobīt, ļodzīties.
- ņaibīties Ākstīties, klīrēties, koķetējot šķobīt lūpas.
- āžerēties Ākstīties, klīrēties.
- ņaibstīties Ākstīties, klīrēties.
- āvēties Ākstīties, ķēmoties, muļķoties.
- āvīt Ākstīties, ķēmoties, muļķoties.
- žmogoties Ākstīties, mānīties, ķēmoties, blēņoties.
- žābīties Ākstīties, muļķīgi runāt.
- šagalēt Ākstīties, niekoties.
- žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties.
- žomāties Ākstīties, taisīt pekstiņus, māžoties.
- mēgļoties Ākstīties, zoboties; izniekot.
- šākstīties Ākstīties, žākstīties.
- šeikstīties ākstīties, žeikstīties.
- ākšķoties Ākstīties.
- āvīties Ākstīties.
- mokškoties Ākstīties.
- mošķīties Ākstīties.
- pērtiķoties Ākstīties.
- uovētīs Ākstīties.
- vākstīties Ākstīties.
- žārbīties Ākstīties.
- žārgoties Ākstīties.
- žeikstīties Ākstīties.
- žeikstoties Ākstīties.
- civilpersona Aktīvajā karadienestā neiesaistīta persona.
- kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
- pievērsties Aktīvi iesaistīt savā interešu, lokā, darbību kopumā.
- jaukties Aktīvi iesaistīties (kur).
- maisīties Aktīvi iesaistīties (kur).
- aktīvists Aktīvs totalitāro režīmu okupācijas varas atbalstītājs Latvijā 20. gs. 40. un 50. gados.
- aktuars Aktu rakstītājs; kancelejas pārzinis.
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- papatači drudzis akūta infekcijas slimība, ko izraisa inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs.
- distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni.
- Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi.
- soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piemēram, dziedātājs, instrumentālists.
- hipoaldosteronisms Aldosterona trūkums organismā, parasti saistīts ar hipoadrenalīnismu; raksturīga hipotensija, dehidratācija un nātrija jonu zudums.
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā.
- atopija Alerģijas veids, ko raksturo pārmantota, pastiprināta jutība pret noteiktām vielām; izpaužas kā siena drudzis, astma vai atopiskais dermatīts.
- polinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no vairākiem savā starpā ar saskaitīšanas vai atņemšanas zīmi kopā saistītiem locekļiem.
- Unix-Unix kodēšana algoritmu kopa datņu pārveidošanai koda _ASCII_ 7 bitu rakstzīmju virknēs, lai tās varētu pārsūtīt pa internetu.
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
- acikliskie savienojumi alifātiskie savienojumi, organiskie savienojumi, kuros oglekļa atomi savā starpā saistītivaļējās virknēs (nevis slēgtos ciklos).
- aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai.
- izoaloksazīns Aloksazīna izomērs; tā derivāti plaši izplatīti augos un dzīvnieku audos, piem., riboflavīns un dzeltenie fermenti.
- asperages Altāra un dievlūdzēju apslacīšana ar svētīto ūdeni mises laikā.
- māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti.
- džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis.
- Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
- fikomicētes Aļģsēnes, zemāko sēņu klase ar labi attīstītu daudzkodolu micēliju, kas nav sadalījies šūnās.
- hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas.
- zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas.
- pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
- kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē.
- sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu.
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
- Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss.
- digitālīns Amorfs glikozīds, spēcīga sirds inde, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes.
- hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā.
- Rhodeus sericeus sericeus Amūras baseina upēs izplatīta spidiļķu nominālpasuga.
- pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā.
- metāndienons Anaboliskais steroīds, sportā tiek uzskatīts par dopingu.
- kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- rakstnepratējs Analfabēts, lasīt un rakstīt nepratējs.
- intersekcionalitāte analītisks rīks, lai pētītu, izprastu un risinātu to, kā minētās kompleksās identitātes mijiedarbojas ar sociālo sistēmu un veido cilvēku sociālo lokāciju un pieredzi.
- pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs.
- uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
- vestibulārais aparāts anatomiskie veidojumi, kas saistīti ar astotā galvas nerva vestibulāro zaru (apaļais maisiņš, iegarenais maisiņš, pusloka kanāli, astotā nerva vestibulārais zars un līdzsvara kodoli).
- dzimumceļi anatomisska vienība, orgāni, kas saistīti ar reprodukciju.
- andamaniešu valodas Andamanu salu aborigēnu valodas, runā ap 400 cilvēku, maz izpētītas, hipotēzes par ģenealoģisku saistību ar papuasu valodām; rakstības nav.
- hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu.
- anglikānis Anglijā izplatītas protestantu konfesijas piederīgais; anglikāņi.
- minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi.
- Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
- kečs Angļu polifonās dziesmas žanrs; izplatīts 17.-18. gs.
- hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām.
- anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi.
- konjugēts antigēns antigēns kurā viena acila grupa vai vienkāršs savienojums piesaistīts proteīnam.
- ektoantigēns Antigēns, kas nekovalenti saistīts ar baktēriju virsmu un viegli atdalāms no tās; baktēriju apvalka produkts.
- aleksofiksagēns Antigēns, kas stimulē komplementa saistītāju antivielu rašanos.
- idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
- Aleksandrijas muzejs antīkās pasaules zinātnes un kultūras centrs Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., nopostīts 272. g.
- dzeirans Antilopu suga, kas plaši izplatīta no Sīrijas līdz Mongolijai.
- antropometrija Antropoloģisko pētījumu metodika, kas saistīta ar dažādiem cilvēka auguma un ķermeņa proporciju mērījumiem.
- Imduguds Anzu - šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu.
- bakteriālais aortīts aortīts, kura cēlonis ir inficēti emboli; bakteriālā endokardīta, tuberkulozes, akūta reimatisma vai vēdertīfa komplikācija.
- totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū.
- ķuilmetes Ap kāju aptīts lakats zeķes vietā.
- priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts.
- Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā.
- Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā.
- Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m.
- Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā.
- Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā.
- Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas.
- Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m.
- Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m.
- magnētisko lenšu apakšsistēma apakšsistēma, kas nodrošina centrālā procesora piekļuvi datiem, kas ierakstīti magnētiskajās lentēs; šī sistēma sastāv no vienas vai vairākām lenšiekārtām un kontrollera, kas veic arī magnētisko lenšu formatēšanu.
- monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā.
- fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas.
- Bryum cyclophyllum apaļlapu samtīte.
- ieapaļā rasene apaļlapu un garlapu rasenes hibrīds ("Drosera x obovata"), kas tiek uzskatīts par atsevišķu sugu.
- apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu.
- mimeogrāfs Aparāts neliela novilkumu skaita iegūšanai no teksta, kas ar roku vai ar rakstāmmašīnu uzrakstīts uz vaska papīra.
- podometrs Aparāts nostaigāta ceļa mērīšanai, soļu skaitītājs.
- intensimetrs Aparāts to elektrisko impulsu skaita noteikšanai, kuri vienā laika vienībā nāk no kodoldaļiņu skaitītāja vai impulsu jonizācijas kameras.
- videoatskaņotājs Aparāts videolentē ierakstītās informācijas reproducēšanai.
- hardware Aparatūra datortehnikā, kur par aparatūru tiek uzskatīts viss, kas nav programmatūra un disketes.
- čiegot Apaugļot (putnu mātīti).
- čīgot Apaugļot (putnu mātīti).
- nočīgot Apaugļot (putnu mātīti).
- zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
- kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
- apspirāt Apbārstīt ar spirām (izdalot tās).
- apspridzināt Apbārstīt spridzinot.
- sabārstīt Apbārstīt, piebārstīt, parasti pilnīgi.
- apkreikt Apbārstīt, visapkārt kaut ko izkaisīt.
- apsabārstīties Apbārstīties.
- akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.).
- žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto.
- saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
- apderināt Apdāvināt, apveltīt, izrotāt.
- apdalīt Apdāvināt, apveltīt, sadalīt.
- balvēt Apdāvināt, apveltīt; pacienāt, pamielot.
- balvāt Apdāvināt, apveltīt.
- nosēdināt Apdēstīt, apstādīt.
- apdēstījums Apdēstīta vieta, arī dēsti.
- Indoķīnas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 1300 indivīdu, izplatīti 7 valstīs, taču nekur nav sastopami lielā skaitā.
- Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā.
- Landskorona Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā 1,5 km no Šķaunes (tiek uzskatīta arī par Šķaunes daļu); saukta arī Landskrūne un Ļandskorona.
- Sēlpils apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. Salas novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 22 km no Jēkabpils; 1621. g. minēta kā pilsēta, nopostīta 17. gs. karos.
- Reņģe Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā, blakus Rubai, un dažkārt uzskatīta par tās daļu, izveidojusies bijušās muižas "Ringen" teritorijā.
- konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
- viedās pilsētas apdzīvotas vietas, kurās tiek izmantoti tādi produkti, pakalpojumi, procesi un infrastruktūra, ko parasti atbalsta savstarpēji saistītas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
- salocīt Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu).
- anoreksigēnie līdzekļi apetītes samazinātājas vielas.
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
- apgaismotājs Apgaismības ideju izplatītājs.
- apbraucīt Apglāstīt.
- appaijāt Apglāstīt.
- apglaustīt Apglaust, apglāstīt, glaudīt, nogludināt (atkārtoti visapkārt).
- apgramstīt Apgrābstīt (1) (parasti, lai ko sataustītu).
- apgrābāt Apgrābstīt (1).
- apgrābāt Apgrābstīt (2).
- apķerstīt Apgrābstīt, aptaustīt.
- apgrābšļāt Apgrābstīt.
- nogližināt Apgrābt, nogrābstīt.
- apgramšļāt Apgramstīt.
- apgraudot Apgrandīt - nokratīt, nobirdināt (visu objektu kopumu).
- cirkulēt apgrozīties sabiedrībā; būt apritē; izplatīties.
- nodarboties Apgūt, pētīt, izzināt (ko).
- getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem (zeķes bez pēdas).
- tekstu korpuss apjomā liels daudzveidīgu tekstu kopums, kas parasti uzkrāts elektroniski un saistīts ar programmatūru, kura atvieglo tā lingvistisko analīzi.
- nobirzāt Apkaisīt, izkratīt, izpurināt.
- sirsnot Apkampt, glāstīt.
- skulbīt Apkapāt, apgraizīt, pļaustīt.
- ģeogrāfiskā vide apkārtējā daba, kas attiecīgā vēstures periodā iesaistīta cilvēku sabiedrības dzīves procesā.
- reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
- sabaušļoties Apkārties, ietīties.
- apbaušļoties Apkārties, satīstīties, līdzīgi kā ebreji apsien savas lūgšanu siksnas lūdzoties.
- apskaustīt Apkaustīt, apkalt.
- apkraustelēt Apkraustīt.
- apkulkstīt Apkulstīt.
- svēpēšana Apkūpināšana ar svētītām, dzidinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
- svēpināšana Apkūpināšana ar svētītām, dziedinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
- apķarstīt Apķerstīt; apgrābstīt, aptaustīt.
- apgausināt Aplaimot, svētīt.
- apsūtīt Aplaist (apkārt); aizsūtīt (uz vairākām vietām vai vairākām personām).
- noblauvēt Aplaistīt (ar ūdeni).
- noblauznāt Aplaistīt (ar ūdeni).
- noblauznēt Aplaistīt (ar ūdeni).
- sarumelēt Aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- nošļidzināt Aplaistīt ar ūdeni.
- noblauznāties Aplaistīt vienam otru (ar ūdeni).
- noblauznēties Aplaistīt vienam otru (ar ūdeni).
- nošļampāt Aplaistīt, apliet.
- sašaltīt Aplaistīt, apliet.
- nošļakatāties Aplaistīt, laistīt.
- nošļakāties Aplaistīt, laistīt.
- nošļakāt Aplaistīt, nolaistīt.
- nošļakatāt Aplaistīt, nolaistīt.
- piepļundzināt Aplaistīt, pielaistīt.
- nošļakstēt Aplaistīt.
- nošļekstēt Aplaistīt.
- aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās).
- nobruzēties Aplaistīties; notraipīties, uzlejot, uzšļakstot ko.
- nošļenderēties Aplaistīties.
- pārlieties Aplaistīties.
- nožūrāt Apliet, nolaistīt.
- kontekstualizēt aplūkot ideju vai jēdzienu saistītu ideju vai jēdzienu kontekstā, analizējot kopīgo un atšķirīgo
- ķiguzis Apļveidā ap pakausi satīta matu bize.
- permutēt Apmainīt, pārstatīt (kā) elementus.
- bidzināt Apmaisīt, bikstīt ogles krāsnī.
- bidzīt Apmaisīt, bikstīt ogles krāsnī.
- nomelšāt Apmelot, stāstīt melus; melojot izvairīties.
- insinuēt Apmelot; izplatīt melīgus izdomājumus; ļaunprātīgi aprunāt.
- aplikt Apņemt (kam apkārt) un sasaistīt.
- apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu); ietīties.
- Apollona templis Delfos Apollonam veltīts templis, kuru pēc tradīcijas uzskata par senāko Grieķijā; tajā atradās Delfu orākuls.
- nošņukurēt Apostīt ar šņukuru; ostot pārmeklēt.
- apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
- saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
- noostīt Apostīt.
- sasukstīties Apostīties.
- appēķoties Appētīties.
- aplāsināt Appilināt, apšļakstīt, apsmidzināt.
- noklāt Aprakstīt, apzīmēt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības.
- protokolēt Aprakstīt, fiksēt (ko) protokolā (1).
- nokrītēt Aprakstīt, nosmērēt, noklāt ar krītu.
- notēlot Aprakstīt, raksturot.
- apkrīžāt Aprakstīt.
- sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu; arī saskaitīt (2).
- apskaitīt Aprēķināt, skaitīt.
- dispaša Aprēķins, kurā zaudējumi, kas saistīti ar avāriju, kuģa un kravas glābšanu, sadalīti starp nofraktētāju, kuģa īpašnieku un citiem kopīgās avārijas (2) dalībniekiem.
- aprumelēt Aprumulēt - rumulējoies aplaistīt (kādu) ar ūdeni.
- nosēkāt Aprunāt, apmelot, sapostīt.
- snāties Apsegties, ietīties.
- atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko).
- apskatīties Apskatīt (1).
- ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai.
- iztaustīt Apskatīt (par acīm, skatienu).
- aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri).
- apblendēt Apskatīt, aplūkot.
- izlūkot Apskatīt, izskatīt.
- lūkāt Apskatīt, lai pārbaudītu, konstatētu.
- ķīķēties Apskatīt, lūkoties.
- raudzīt Apskatīt.
- apdairēties Apskatīties apkārt (meklējot kaut ko).
- apblenzt Apskatīties apkārt.
- apžaustīt Apskatīties ložņājot.
- apvērties Apskatīties, apskatīt.
- savērties apskatīties, saskatīties.
- pārvērties Apskatīties, skatoties pārbaudīt.
- apsaskatīties Apskatīties.
- apsavērties Apskatīties.
- iečekot Apskatīties.
- traipuļot Apskribelēt, neglīti aprakstīt.
- apskupstīt Apskūpstīt.
- aspersija Apslacināšana ar svētītu ūdeni.
- iesvaidīt Apslakot vai ieziežot ar smaržīgu eļļu, iesvētīt.
- šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kas rodas, ja raud, elso.
- aizciklēties Apstāties pie kaut kā; nemainīties, neattīstīties.
- sadukāt Apstrādāt ar dūri; iekaustīt ar dūrēm.
- baķis Apstrādātu (izmīstītu, izkulstītu) linu kopa, sainis (pārdošanai).
- koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu.
- apsprēgāt Apšļakstīt (ar lielām lietus lāsēm, ar lietu).
- apasiņot Apšļakstīt ar asinīm.
- apšļacināt Apšļakstīt, apslacīt, apskalot.
- apžļāgt Apšļakstīt, apšķiest.
- nospradzināt Apšļakstīt, aptašķīt (ar kaut ko sprakšķošu).
- apspricēt Apšļakstīt.
- sastrucināt Apšļakstīt.
- apasiņot Apšļakstīties ar asinīm.
- nošlampāt Apšļakstīties ar netīrumiem.
- nošlamperēties Apšļakstīties ar netīrumiem.
- apsašļakstināties Apšļakstīties.
- sašļakstīties Apšļakstīties.
- apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
- apzabināt Aptaustīt ar netīrām rokām, piemēram.
- apčupināties Aptaustīt sevi vai citus.
- apkramtīt Aptaustīt, apčamdīt meklējot.
- čupināt Aptaustīt, apčamdīt; grābstīties.
- čupinēt Aptaustīt, apčamdīt.
- nokampļāt Aptaustīt, apgrābstīt.
- nočamdīt Aptaustīt, iztaustīt (viscaur, no visām pusēm).
- apčakurēt Aptaustīt, iztaustīt no visām pusēm.
- duģināt Aptaustīt, iztaustīt, apčamdīt.
- apspaidīt Aptaustīt, pārbaudīt spaidot (visapkārt vai vietumis).
- apčupt Aptaustīt; atrast, taustoties apkārt; nākt pie atziņas (pamanīt).
- apčupināt Aptaustīt.
- apčupinēt Aptaustīt.
- apsačupinēties Aptaustīt.
- aptaukstīt Aptaustīt.
- izčubināties Aptaustīties, iztaustīt, nelietderīgi pavadīt laiku.
- appenterēt Aptīt apkārt samezglojot.
- aprotināt Aptīt apkārt.
- saboķēt aptīt ar audumu; satīt lakatos.
- sazampāties aptīt kājas ar vecām lupatām (par autiem pastalās).
- aptīties Aptīt sev (ko).
- apsatīties Aptīt sevi ar ko.
- pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju (brūci, ķermeņa daļu).
- pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
- notīņāt Aptīt, appīt.
- apsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
- pārsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
- apsitināt Aptīt, aptīstīt.
- apkabināt Aptīt, apvīstīt, notīt.
- apģuģenēt Aptīt, ietīt, ievīstīt (visapkārt).
- apģuģināt Aptīt, ietīt, ievīstīt (visapkārt).
- pietīt Aptīt, satīt papildus.
- sabuntēt Aptīt, satīt.
- apšaust Aptīt.
- nokliedēt Aptīt.
- notiņāt Aptīt.
- uzbuģenēt Aptīt.
- uztīstīt Aptīt.
- aprotināties Aptīties apkārt.
- aprutināties Aptīties apkārt.
- apžaugties Aptīties kādam ap kaklu.
- apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu).
- sasatīties Aptīties, apvīties (visapkārt, no visām pusēm).
- aprumbāties Aptīties, notīties, neveikli, lempīgi apkārties ar apģērba gabaliem, aptīt.
- notoņāties Aptīties, satuntulēties.
- nosaitēties Aptīties.
- notiņāties Aptīties.
- notīņāties Aptīties.
- apsmuļļāt Aptraipīt, apvārtīt.
- apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem; arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma).
- no galvas līdz kājām aptverot visu augumu, viscaur (noskatīt u. tml.).
- inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā; uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
- ļeperis Apvalstīts gaļas gabals.
- apvirt Apvārīt, virmot, tecēt, apšļakstīt.
- apvelt Apvārtīt, apviļāt.
- apviļāt Apvārtīt.
- apviļāties Apvārtīties.
- apdāvināt Apveltīt ar dāvanām.
- apbērt vai ar zeltu apveltīt kādu ar vislielākajiem labumiem, pateicoties par kaut ko vai vēloties ko panākt savā labā.
- saturīgs apveltīts ar labu atmiņu.
- dukots Apveltīts ar lielām dūrēm.
- balsīgs Apveltīts ar skaļu, labu balsi.
- dzīvnieku terapija apvienojošs apzīmējums daudzveidīgiem terapijas virzieniem, kuros terapeitiskiem mērķiem tiek iesaistīti dzīvnieki.
- starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni.
- kooperēt Apvienot, iesaistīt (kādu) kooperācijā (2).
- kooperēties Apvienoties, iesaistīties kooperācijā (2).
- ANO Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- apvienots Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- apvīkstīt Apvīstīt.
- sazeltīt Apzeltīt (vairākus).
- pazeltīt Apzeltīt.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- miģis Apzīmējums cilvēkam vai dzīvniekam, kurš nespēj uzreiz saskatīt norādīto.
- FYI dokumenti apzīmējums dokumentiem, kas tiek izplatīti internetā (_RFC_ dokumentu sērijas ietvaros) un sniedz lietotājiem dažādas vispārējas ziņas, bet nav tieši saistīti ar tehniskiem standartiem vai protokolu aprakstiem.
- iepirkuma identifikācijas numurs apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā un kura beigu daļā norādīts Eiropas Savienības fonda nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), ja attiecīgais iepirkums tiek veikts Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros; iepirkumu identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju.
- apķekšot Apzīmēt ar ķekšiem, aprakstīt, apskribelēt.
- aizsardzības- Apzīmētājs ar aizsardzības jēdzienu saistītiem terminiem.
- koda maiņa apzināta pāreja no vienas valodas uz otru vienā saziņas aktā viena un tā paša runātāja (retāk - rakstītāja) tekstā.
- zagt dienas apzināti dzīvot bezdarbībā, dīkdienīgi; slaistīties.
- celt neslavu apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju
- ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas).
- apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
- samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- melot Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- troļļot Apzināti un mērķtiecīgi izplatīt melīgu informāciju.
- oftalmisks Ar aci jeb acīm saistīts, uz acīm attiecīgs.
- krusas grauds ar acs plakstiņa ādu nesaistīts, norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē.
- dermat- Ar ādu, ādas slimībām saistīts.
- dermato- Ar ādu, ādas slimībām saistīts.
- aloplastisks Ar aloplastiku saistīts.
- apdrošināšanas gadījums ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
- nolupīt Ar apetīti apēst.
- nogardināties Ar apetīti ēst (kaut ko garšīgu).
- ņabot Ar apetīti ēst.
- smarti Ar apetīti.
- stop- ar apstāšanos, apstādināšanu saistīts (piemēram, stopkadrs, stopsignāls).
- barikinētisks Ar atlētisku miesasbūvi apveltīts.
- ATM forums ar ATM režīma nodrošināšanu saistīto produktu ražotāju organizācija, kas dibināta 1991. gadā, to veido komitejas, kas izstrādā specifikācijas, pēta ATM produktu tirgu un šī režīma lietotāju atsauksmes.
- bārisks Ar atmosfēras spiedienu saistīts.
- sist Ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) - par pulksteni.
- nosist Ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni.
- pieņemt Ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā).
- norakstīt Ar attiecīgu dokumentu ieskaitīt zaudējumos.
- maistīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru, mīstīt.
- mīkstīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt linu šķiedru; mīstīt.
- foramināls ar atveri saistīts; atvasināts.
- agronomija Ar augu audzēšanu saistītu lauksaimniecības zinātņu kopums.
- drīvēt šuves ar augu šķiedru pakulām aizpildīt (aizbakstīt) apšuves planku starpas (spraugas).
- azimutāls Ar azimutu saistīts.
- miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā.
- rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
- friktīvs Ar berzi saistīts.
- pieurķēt Ar biguli sabikstīt.
- meklēšanas kritērijs ar Būla operatoriem (piemēram, UN, VAI, NE) atdalītu atslēgvārdu kopa, kas uzdota vaicājumā, lai atrastu saistītus dokumentus vai ierakstus datu bāzē.
- pīnēt Ar buramvārdiem apturēt uzsūtīto ļaunumu.
- zaveklīgs Ar buršanu, noskaušanu saistīts.
- uzburt Ar burvībām uzsūtīt (ko sliktu, nevēlamu).
- piezāļot Ar burvju zāļu palīdzību piesaistīt, pieburt.
- nolikt pie kājām kādam (kaut ko) ar cieņu, apbrīnu kaut ko veltīt kādam, pazemīgi nodot kāda ziņā, varā.
- zemsala Ar cietzemi saistīta sala; pussala; zemessala.
- zemessala Ar cietzemi saistīta sala; pussala.
- taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrībā un to sociālo vērtējumu.
- senilitāte ar cilvēka organisma novecošanu saistīts psiholoģisks, emocionāls un fizioloģisks process, kura gaitā samazinās kognitīvās funkcijas, spējas pieņemt lēmumus un izteikt spriedumus.
- sargātājgars ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas; sargātājs gars.
- darba mūžs ar darbu saistītā mūža daļa.
- operatīvā atmiņa ar datu apstrādes procesoru tieši saistīta atmiņa, kurā līdz pārsūtīšanai palīgatmiņā glabājas izpildāmā programma, starprezultāti un dati; pamatatmiņa.
- ošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ostīt (2).
- izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izostīt (2).
- izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1); izostīt (2).
- saostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saost (2); izostīt (2).
- saost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saostīt (2); izost (1).
- izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
- partikulārisms Ar dievišķo predestināciju saistīta mācība, kas pestīšanu sola tikai Dieva izredzētajiem.
- takšķīt Ar dubļiem, netīrumiem šļakstīt.
- bato- Ar dziļumu saistīts.
- dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītās attiecības starp pretēja dzimuma indivīdiem.
- erotika Ar dzimummīlestību saistīts jūtu un izturēšanās veidu kopums, to izpausme.
- auditīvs Ar dzirdes uztveri saistīts.
- pasaule ar dzīvi saistīto apkārtējo parādību un norišu kopums.
- -bioze Ar dzīvi vai dzīvības procesiem saistīts (piem., anabioze, nekrobioze).
- traumatopnoja Ar elpošanu saistīts troksnis, dzirdams, ja ievainojums cauri krūškurvja sienai skāris plaušas.
- labierīcības Ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē).
- fermentatīvs Ar fermentu saistīts, tā iedarbībā notiekošs.
- vidusokeāniskās grēdas ar globāliem dziļlūzumiem saistītas, līdz 4 km augstas zemūdens kalnu grēdas, kuru kopgarums pārsniedz 60 000 km; izplatītas Atlantijas un Indijas okeānu centrālajā daļā, Klusā un Ziemeļu Ledus okeānu malas zonā.
- pusglūnis ar glūnošām acīm, paslepus (skatīties).
- nosukāt Ar grābekli notīrīt siena, salmu u. tml. vezumu visapkārt, lai vaļīgie stiebri braucot pa ceļu neizbārstītos.
- turmacentrisks Ar grupu saistīts.
- sacērtalēt Ar grūtībām sapļaustīt (parasti ar neasu izkapti).
- grūtniecības un dzemdību apdrošināšana ar grūtniecības periodu un dzemdībām saistīto iespējamo izdevumu apdrošināšana.
- herētisks Ar herēzi saistīts, tai raksturīgs.
- hesihastisks Ar hesihasmu saistīts, uz hesihasmu attiecināms.
- hipnotisms Ar hipnozi saistīto parādību kopums.
- hipotekārs Ar hipotēku 1 saistīts.
- nesaderība Ar hromosomu strukturālajām atšķirībām nesaistīti gamētu saplūšanas traucējumi apaugļošanās procesā.
- piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvniekam).
- iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa vai darba rīka).
- piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
- jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
- sajūgt Ar iejūgu savstarpēji sasaistīt (vairākus darba dzīvniekus).
- pirtīžas Ar iepirkumiem vai pārdošanu saistītas vakariņošanas.
- -tipija Ar iespiešanu saistīts (piem., fototipija).
- darbvedība Ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.); lietvedība.
- imūn- Ar imunitāti saistīts.
- imuno- Ar imunitāti saistīts.
- interneta piekļuves koalīcija ar internetu saistīto firmu apvienība, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt piekļuvi internetam, izmantojot telefona līnijas, kā arī paātrināt lēta cipartelefonu tīkla izmantošanu savienojumiem ar internetu.
- siet Ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus.
- izspundēt Ar īpašu ēveli izveidot viena dēļa malā izcilni un tam atbilstošu gropi otra dēļa malā (lai dēļus blīvi savienotu, sasaistītu).
- niekāt Ar īpašu rīku, parasti ar vienkoča trauku, atšķirt graudus no sēnalām, vētīt graudus.
- ar pavērtu (arī vaļēju) muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- ar vaļēju (arī pavērtu) muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- septiņi gudrie ar izcilu gudrību un garīgu spēku apveltīti septiņi vīri, kas bieži figurē indiešu mītos.
- ekspiratorisks Ar izelpošanu saistīts.
- kognitīvs ar izziņu (izzinātājdarbību) saistīts; tāds, kā pamatā ir izziņa (izzinātājdarbība).
- neotektonisks Ar jaunākajām Zemes garozas kustībām saistīts, to ietekmēts.
- augsme Ar jaunradi, jauncelsmi saistītu garīgās dzīves, kultūras parādību veidošanās, attīstība; izaugsme.
- interrogatīvs Ar jautājumu saistīts; jautājuma.
- kabalistika Ar jūdaisma reliģiju (kabalu 1) saistītie priekšstati un rituāli.
- skenēt Ar kāda stara palīdzību notaustīt.
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- apertinences Ar kādu muižu vai mājām nesaistīti, bet pie tām piederoši īpašumi.
- felinoloģisks Ar kaķiem un kaķu pētniecību saistīts.
- angarēties Ar kaut ko maisīt, bikstīt.
- lēkt acīs (kādam) ar kaut ko negatīvu piesaistīt uzmanību; traucēt.
- plēša Ar klepu saistīta zirgu slimība, aizdusa.
- uzticības uzdevums ar klienta reorganizāciju, maksātnespēju un likvidāciju saistīts neatkarīga eksperta uzdevums, kā arī īpašuma pārvaldīšana.
- knuzināt Ar knābi tīrīt, šķirstīt (spalvas) - par putniem.
- knuzināties Ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem); knusināties.
- knusināties Ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem).
- kodolu magnētiskā rezonanse ar kodola spinu saistīto magnētisko līmeņu sašķelšanās apakšlīmeņos ārējā magnētiskajā laukā un pārejas starp šiem apakšlīmeņiem, ja vielu apstaro ar radiofrekvences lauku; izmanto vielas īpašību izpētē.
- kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā.
- uzžākarēt Ar koku sataustīt (ūdenī).
- komercnoslēpums Ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus.
- kontributīvs Ar kontribūciju saistīts.
- gaismas kabata ar koridoru saistīta telpa (koridora paplašinājums), kurā ir dabiskais apgaismojums, kas izgaismo koridoru.
- gimpe Ar krāsainu zīdu, zelta vai sudraba stiepli aptīta kokvilnas dzija, ko lieto apģērbu pielikumiem u. c.
- transporta ekspedīcijas pakalpojumi ar kravas nosūtīšanu, pārvadāšanu, saņemšanu un uzglabāšanu saistītu pakalpojumu un darbu komplekss, kuru veic par maksu.
- frajers Ar kriminālvidi nesaistīts cilvēks.
- fucins Ar kriminālvidi nesaistīts cilvēks.
- uzkrītot Ar krītu uzrakstīt.
- kultisks Ar kultu saistīts.
- gastro- Ar kuņģi saistīts (piem., gastroskopija).
- kūšots Ar kūsi apveltīts.
- šūt ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas)
- atmārkšīgs Ar labu atmiņu apveltīts.
- atmāršīgs Ar labu atmiņu apveltīts.
- plēgžņāt Ar lakatu plātīties; locīt.
- kāzas Ar laulībām saistīta ceremonija un svinības.
- legātīvs Ar legāciju saistīts, tai piekritīgs.
- augst- Ar lepnumu, iedomību saistīts.
- ulksnēt Ar lielām grūtībām iemācīties lasīt un rakstīt.
- greznizdevums Ar lieliem izdevumiem sasaistīts, bagātīgiem izgreznojumiem (ilustrācijām) un ar dārgu iesējumu veidots iespieddarba izdevums.
- ielocīt Ar lielu apetīti apēst.
- lopsīt Ar lielu apetīti ātri, rijīgi ēst.
- veķēt Ar lielu apetīti ēst (ko biezu).
- ķesēt Ar lielu apetīti ēst (parasti par cūkām).
- vickāt Ar lielu apetīti ēst, dzert; arī lielākā daudzumā lietot (ko).
- ķepsīt Ar lielu apetīti ēst; ķepsēt.
- ķepsēt Ar lielu apetīti ēst.
- knecēt Ar lielu apetīti ēst.
- ļepēt Ar lielu apetīti ēst.
- mizāt Ar lielu apetīti ēst.
- siksnāt Ar lielu apetīti ēst.
- tūkāt Ar lielu apetīti ēst.
- vicāt Ar lielu apetīti ēst.
- izveķēt Ar lielu apetīti izēst (ko biezu).
- iztest Ar lielu apetīti izēst.
- izzēvelēt Ar lielu apetīti izēst.
- izveķēties Ar lielu apetīti izēsties (ko biezu).
- noveķēt Ar lielu apetīti noēst; patērēt, nolietot, ziežot (ko) biezā kārtā, ņemot ko lielākā daudzumā.
- nocirst Ar lielu apetīti noēst.
- notēst Ar lielu apetīti noēst.
- paveķēt Ar lielu apetīti paēst (ko biezu).
- paveķēties Ar lielu apetīti paēst (ko biezu).
- pikāt Ar lielu apetīti, steidzīgi ēst.
- limfoidāls Ar limfu vai limfmezgliem saistīts.
- reumatisks Ar locekļu sāpēm saistīts.
- punculis Ar lupatām aptīts miets dūmvada aizbāšanai.
- apofīze Ar magmatisko iežu ķermeni tieši saistīts tā dzīslveida atzarojums.
- kodolmagnētisks ar magnētisko rezonansi saistīts.
- karte ar magnētisku materiālu pārklāta plastmasas plāksne, kurā ierakstīta informācija.
- glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu); ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
- skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- lingvāls Ar mēli saistīts.
- nacionālais mērvienības etalons ar Ministru kabineta normatīvu aktu atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem valstī.
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī rēgs.
- stils Ar modi, gaumi saistīts (kā, parasti tērpa, frizūras) veidojums.
- poliribosoma Ar mRNS saistīti ribosomu agregāti, kas ir ribosomu aktīvā forma translācijas procesā.
- šlapstīt Ar muti taustīt, grābstīt, izmeklējot dzeramo un ēdamo.
- rodinals Ar nātrija sulfītu stabilizēts aminofenola fotoattīstītājs.
- šmucīgs Ar negodīgu, netikumīgu rīcību saistīts; negodīgā ceļā iegūts.
- savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
- iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piem., pretinieka organizācijā savu cilvēku).
- jēdzienu sistēma ar noteiktu nozari saistītu jēdzienu kopa, kas izstrādāta un strukturēta pēc jēdzienu savstarpējām (hierarhiskajām, asociatīvajām u. c.) attieksmēm.
- vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
- -skopija Ar novērošanu vai rādīšanu saistīts (process, darbība).
- izziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas institūcijām.
- papildizziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu papildu noskaidrošana.
- nozīmes nobīde ar nozīmes pārnesumu nesaistītas pārmaiņas valodas vienības jēdzieniskajā saturā.
- obstruktīvs Ar obstrukciju saistīts, kavējošs.
- histi- Ar organisma audiem saistīts.
- vecais Ādams ar pagātni saistīti nevēlami ieradumi, uzskati.
- nolaidums Ar pakāpenisku balss pazeminājumu saistītā teikuma, arī vārda daļa.
- parādprasība Ar parāda kārtošanu saistīta civilprasība tiesā.
- FLAIR Ar pārtiku saistīta agrorūpnieciskā pētniecība ("food-linked agro-industrial research").
- pamielot acis ar patiku apskatīt, aplūkot.
- (pa)mielot acis ar patiku skatīties, redzēt.
- mielot acis ar patiku skatīties, redzēt.
- šļepstināties Ar patiku un apetīti ēst.
- konformisms Ar personiskām ērtībām saistīta tiekšanās pēc vienveidības uzskatos ar valdošo kārtību.
- ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
- duksnīties Ar pieri grūstīties.
- notrimšķināt Ar pirkstiem paraustīt vijoles stīgas.
- trihoms Ar plazmodesmām cieši saistītu zilaļģu šūnu kopas.
- pornobizness Ar pornogrāfiju saistīts bizness.
- ražošanas izmaksas ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa.
- maucīgs Ar prostitūciju saistīts; prostitūcijai raksturīgs.
- mašīnraksts Ar rakstāmmašīnu veidots raksts; ar rakstāmmašīnu rakstīts teksts.
- atraut Ar rāvienu attīt, izplest.
- juridiskie iedzīvotāji ar reģistrācijas noteikumiem saistīts iedzīvotāju kopums noteiktā apdzīvotā vietā.
- iesvētīšana Ar reliģiskām ceremonijām saistīta Dieva svētības izlūgšanās kādai celtnei, priekšmetam vai darbībai.
- svētruna Ar reliģiskām darbībām saistīta runa par kādu Bībeles fragmentu; arī sprediķis.
- gavēšana Ar reliģiskiem priekšstatiem saistīta ticīgo atteikšanās no jebkura ēdiena vai kāda produkta (gaļas, zivīm, piena produktiem); izplatīta visās konfesijās; protestantismā, izņemot anglikānismu, nav obligāta.
- nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt.
- ķāpāt Ar rokām apgrābstīt ēdienu, ķencēt.
- izķāpāt Ar rokām izgrābstīt (ēdienu), izķencēt, izķērnāt.
- māķoties Ar rokām plātīties, žestikulēt.
- māties Ar rokām plātīties, žestikulēt.
- ķert Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu.
- saķert Ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu.
- aizmest krustu ar rokas kustību izveidot krusta zīmi; pārkrustīties.
- neorokoko Ar rokoko tradīcijām saistīts mākslas, arhitektūras, modes stils, kas attīstījās 19. gs. eklektisma ietvaros; sastopams arī 20. gs. dekoratīvi lietišķajā mākslā.
- grieztuve Ar roku darbināmas tītavas, ierīce smaguma celšanai un pārvietošanai - cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde.
- sadužīt ar roku mazliet sagrūstīt, iepļaukāt.
- nošļaucīt Ar roku nogludināt, noglāstīt, nobraucīt.
- rokraksta grāmata ar roku rakstīta grāmata (pirms iespiestajām grāmatām).
- manuskripts Ar roku rakstīts (parasti sens) teksts.
- rokraksts Ar roku rakstīts teksts (parasti mākslā, zinātnē).
- šļakāt Ar roku šļakstīties.
- ķibināt Ar roku vai ar ķepu spēlēties, aptaustīt, kaitināt.
- manuskripts ar roku vai datoru (rakstāmmašīnu) rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts.
- socio- Ar sabiedrību, sociālajām parādībām saistīts.
- sklero- Ar sacietēšanu, sablīvēšanos saistīts (piem., sklerodermija, sklerofīti).
- sakramentālija Ar sakramentu saistīts priekšmets, simbols.
- drāma Ar satricinošiem pārdzīvojumiem saistīts notikums.
- Saules meita ar Sauli saistīta mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā.
- zvanīt Ar savu skaņu vēstīt (parasti laiku) - par pulksteni.
- nekropsija Ar sekciju saistīta miroņu apskate, lai noteiktu nāves cēloņus.
- pravieši Ar sevišķām spējām apveltīti cilvēki, kas piederot pie starpniekiem starp dievību un cilvēkiem.
- schēmatisks Ar shēmu saistīts, tai īpats.
- uksorilokāls Ar sievas mājām saistīts.
- simulēts Ar simulāciju saistīts.
- kardiāls ar sirdi saistīts.
- buku Ar sitienu (pret kaut ko mīkstu) saistītu skaņu atdarinājums.
- iezvanīt Ar skaļām balss skaņām pavēstīt par (laika posma) sākumu (par putniem).
- apsist Ar skaņu, sitienu pavēstīt (laiku) - par pulksteni; nosist.
- cīrēt Ar skatienu iztaustīt, lūrēt.
- apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
- tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
- iesmaidīt Ar smaidu ieskatīties.
- smeldžu Ar smeldzēm 2 izrakstīts, ornamentēts.
- ieraksti sociālajā darbā ar sociālā darba procesu saistītās informācijas atspoguļojums profesionālās darbības nodrošināšanai, ko digitālā vai papīra formātā veic sociālais darbinieks.
- socio- Ar socioloģiju saistīts.
- tākeliņot Ar speciālu līni vai diegu apdarināt (notīt) virves (troses) galu tā, lai tas neatšķetinātos.
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
- sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
- dinamo- Ar spēku saistīts (piem., dinamometrs).
- septāls ar starpsienu saistīts.
- starptautiskais mērvienības etalons ar starptautisku vienošanos atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem.
- stenogramma Ar stenogrāfijas zīmēm uzrakstīts teksts.
- anginoze Ar stenokardiju saistīta vispārēja saslimšana.
- nostiebrot Ar stiebriem (1) piebārstīt, pienēsāt.
- smeldžots Ar stikla krellītēm (smeldzēm 2) izrakstīts.
- virmot Ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
- pļerināt Ar šaltīm šļakstīt, šķaidīt, svaidīt uz visām pusēm.
- technisks Ar tehniku saistīts.
- technoloģisks Ar tehnoloģiju saistīts.
- agonistiska uzvedība ar tieksmi uz kaušanos saistīta uzvedība.
- asesors ar tiesu varu apveltīta amatpersona Rietumeiropā viduslaikos.
- TRIPs Ar tirdzniecību saistīti intelektuālā īpašuma aspekti ("trade-related aspects of intellectual property rights").
- tralēt ar traļa palīdzību pētīt jūras dibenu, izzvejot augus, dzīvniekus.
- pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
- izklunkāties Ar troksni izšļakstīties.
- sašņakāt Ar troksni un ar apetīti apēst.
- sašņakstināt Ar troksni un ar apetīti apēst.
- anālerotika Ar tūpli un sēžu saistītā erotika.
- plorckāties Ar ūdeni vai citiem šķidrumiem laistīties.
- uro- Ar urīnu, urīnvielu izvadorgāniem saistīts (piem., uroloģija, urometrs).
- ģerkle Ar uzpampumu saistītas sāpes rokā.
- ieskaustīt Ar vāli sākt kulstīt (linus).
- pievārdot Ar vārdošanu izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
- -loģija Ar vārdu saistīts (piem., filoloģija).
- izvarot Ar varu iesaistīt dzimumaktā.
- blanko Ar veidlapu saistīts; balts, neaizpildīts.
- svētku dienas ar vēsturiskiem vai citiem svarīgiem notikumiem vai tradīcijām saistītas dienas; Latvijas Republikā tās noteic likums _Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām_.
- filogēns Ar vēsturisko cilmi saistīts.
- fizikālās signalizācijas apakšslānis ar vides piekļuves apakšslāni saistīta fizikālā slāņa daļa, kas lokālajos tīklos izpilda bināru simbolu kodēšanas un pārraides funkcijas, to uztveršanu un dekodēšanu.
- liz- Ar vielu izšķīdināšanu saistīts (piem., lizīni).
- vārdnīcas ligzda Ar vienu un to pašu pamatvārdu saistīto un vienā vārdnīcas šķirklī apvienoto vārdu vai vārdu savienojumu kopums.
- virilokāls Ar vīra mājām saistīts.
- fallisks Ar vīrieša dzimumlocekli saistīts.
- maskulīns Ar vīrietību saistīts, vīrietību simbolizējošs.
- adrenoģenitāls Ar virsnieru garozu un dzimumorgāniem saistīts.
- sublimināls Ar zemapziņu saistīts.
- agrār- Ar zemes īpašumu vai zemkopību, lauksaimniecību saistīts.
- ģeodēziskās koordinātas ar Zemi saistītā koordinātu sistēma; ģeogrāfiskās koordinātas.
- silkots Ar zīdu izrakstīts.
- ziedīgs Ar ziediem apveltīts, tāds, kam ir daudz ziedu.
- nozvanīt Ar zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni, zvanu.
- apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts; zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
- makāma arābu klasiskās literatūras žanrs; radies 9.-10. gs., izplatīts arī persiešu, ebreju literatūrā, tās varonis ir atjautīgs klaidonis un blēdis, kas dzīvo uz citu rēķina.
- poliscija Arāliju dzimtas ģints ("Polyscias"), kas savvaļā sastopama Jaunkaledonijā, tropu joslā izplatīta dzīvžogos, citur - kā telpaugs.
- augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā.
- noārdīt Ārdot nojaukt, likvidēt; arī nopostīt.
- diskdzinis Arējā ierīce, kas dod iespēju ierakstītos datus nolasīt no diska.
- ārturziņa Ārējais apvalks, ārējā turziņa (sērkociņu kastītei).
- dalībfinansēšana Ārējās finansēšanas veids, ja uzņēmējdarbībā tiek iesaistīti citi dalībnieki un to kapitāls.
- Bryum archangelicum Arhangeļskas samtīte.
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
- vulkāniskais arhipelāgs arhipelāgs, kura izcelšanās saistīta ar vulkānu darbību.
- cuneus Arhitektūrā ķīļveidīgs sektors (vadzis), kādos sadalījās skatītāju vietas.
- Melngalvju nams arhitektūras piemineklis Rīgā, atradās Rātslaukumā, nopostīts 1941, atjaunots 1999; celts \~1330, vairākkārt pārbūvēts (16.-17. gs. mijā un 19. gs. 2. p.), viena no nozīmīgākajām Vecrīgas celtnēm ar krāšņu manierisma formās rotātu gotisku zelmini.
- monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; arī piemineklis.
- kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu.
- arkāda Arkāde - uz kolonnām vai stabiem balstītu arku rinda.
- Bryum arcticum Arktikas samtīte.
- armenoīds Armenoīdā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Kaukāza dienvidos (armēņi), lielā daļā Mazāzijas pussalā, Sīrijā, Irānas rietumos un ziemeļaustrumu daļā.
- mehitaristi Armēņu kristīgo ordenis, ko nodibināja Mehitars, gribēdams atdzīvināt un izplatīt armēņu valodu un literatūru (1701. gadā).
- Amanors un Vanaturs armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievības, kas saistītas ar auglības kultu.
- Lusins Armēņu mitoloģijā - mēness personifikācija, viņam bija veltīti daudzi tempļi.
- Arevs Armēņu mitoloģijā - saules personifikācija, viņa kults Armēnijā bija izplatīts kopš senseniem laikiem, viņam upurēja zirgus; Aregaks.
- Karapets Armēņu mitoloģijā - tēls, kas pēc kristietības pieņemšanas tiek identificēts ar Jāni Kristītāju, mītos attēlots kā armēņu sargātājs, uzvarētājs, mākslas aizgādnis, mūzikas un poēzijas spēju dāvātājs cilvēkiem.
- vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū.
- piparmētru eļļa aromātviela, ko iegūst no šīs mētru sugas, izmanto zobu pastās, skūšanās losjonos, arī pārtikā un dzērienos, cigaretēs, var izraisīt alerģiskas reakcijas, siena drudzi, izsitumus uz ādas, alerģisku kontakta dermatītu.
- ārpusražošanas Ārpusražošanas izmaksas - izmaksas, kas nav saistītas ar ražošanas procesu, bet attiecināmas uz produkcijas realizāciju, taru un produkcijas iepakošanu noliktavā, produkcijas piegādi līdz nosūtīšanas vietai u. tml.
- kuratīvā indikācija ārstēšana, kas motivēta ar slimības diagnozi, arī tad, ja slimības izraisītāji nav izpētīti, piem., asins pārliešana, ja ir mazasinība.
- ambulatorā ārstēšana ārstēšana, kas neparedz slimnieka uzņemšanu slimnīcā, bet parakstītie medikamenti tiek lietoti mājās.
- klīnika ārstniecības iestāde, kas specializējas vienā ārstniecības nozarē un kurā stacionāro slimnieku ārstēšana var būt saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību
- ārstējošais ārsts ārstniecības persona, kura vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, kopumā atbild par visas pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem.
- digalēns Ārstniecības preparāts, ko iegūst no uzpirkstītes lapām; regulē un pastiprina sirdsdarbību.
- Kerinejas briežumāte Artemīdas svētais dzīvnieks, kas bija apveltīts ar ārkārtēju ātrumu, zelta ragiem un vara nagiem, šī dzīvnieka notveršana bija Hērakla trešais varoņdarbs.
- renovaskulārā hipertonija arteriālā hipertonija, kas saistīta ar nieru asinsvadu bojājumu.
- subkortikālā afāzija artikulētas runas spējas zaudējums, lai gan saglabāta spēja lasīt, rakstīt un saprast teiktās frāzes; novēro subkortikālo nervu šķiedru bojājumu gadījumos.
- kompradors Ārvalsts atbalstītājs, tās aģents savā zemē.
- rimesa Ārvalstu valūtā izrakstīts maksājuma dokuments (vekselis), kas par nacionālo valūtu nopirkts no trešās personas un parāda samaksai nosūtīts kreditoram ārzemēs.
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
- jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas.
- rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē.
- pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
- gastroacefālis Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir bezgalvains parazīts, kas saistīts ar autozītu vēdera apvidū.
- gastroamorfs Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir parazīts, kura daļa atrodas autozīta vēdera dobumā.
- virtuālais kanāls asinhronajā pārsūtīšanas režīmā - ceļš, pa kuru dati tiek nosūtīti no kāda noteikta datu sūtītāja kādam noteiktam datu saņēmējam.
- asnīte Asins plātnīte, asins formelements, kurš veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no megakariocītu citoplazmas un kura funkcija ir saistīta ar asins recēšanu; trombocīts.
- cognatus Asins radinieks, saistīts ar dzimšanu.
- oksidēze Asins spēja saistīt skābes; tās pakāpi izteic 1/100 M HCl tilpums, ko var pievienot asinīm, neradot eritrocītu aglutināciju.
- mielomēnija Asinsizplūdums muguras smadzenēs, kas saistīts ar menstruālo asiņošanu.
- Dactylorhiza cruenta asinssarkanā dzegužpirkstīte.
- Orchis cruenta asinssarkanās dzegužpirkstītes "Dactylorhiza cruenta" nosaukuma sinonīms.
- mangostāns asinszāļu dzimtas tropu augļu koks ("Garcinica mangostana") ar sarkanīgiem vai brūnvioletiem saldskābiem augļiem neliela ābola lielumā; tiek uzskatīti par garšīgākajiem augļiem tropos.
- pseidomenstruācija Asiņošana gaidāmās menstruācijas laikā, kas nav saistīta ar menstruālām pārmaiņām endometrijā.
- karboksihemoglobīns Asiņu hemoglobīna un oglekļa oksīda (tvana gāzes) savienojums, kas nespēj saistīt un pārnēsāt skābekli un tādējādi izraisa saindēšanos ar tvanu.
- grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
- giberella Asku sēņu ģints, kuras vairāku sugu anamorfas aprakstītas kā fuzāriju sugas.
- saharomicēte Asku sēņu nodalījuma dzimta ("Saccharomycetaceae"), spirtrūgšanas izraisītājas, Latvijā maz pētīta, konstatētas 8 ģintis, \~10 sugu.
- eirocija Asku sēņu plektomicēšu klases rinda ("Eurotiales"), vienkāršākajām sēnēm augļķermeņi ir aizmetņa stāvoklī, augstāk attīstītajām - kleistotēciji ar haotiski novietotiem askiem.
- stemphylium Asku sēņu pleosporu dzimtas atsevišķu sugu anamorfas aprakstītas kā "Stemphylium" sugas.
- kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai.
- aspergillaceae Aspergilu dzimta (dažu autoru klasfikācijā aspergilu ģints tiek uzskatīta par atsevišķu dzimtu).
- zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas.
- pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas.
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
- astrokodolfizika Astrofizikas virziens, kas, izmantojot teorētiskās un eksperimentālās kodolfizikas atzinumus, pēta procesus, kas saistīti ar ķīmisko elementu sintēzi zvaigznēs.
- praktiskā astronomija astrometrijas nozare, kas aptver leņķu mērīšanas instrumentu izmantošanu precīza laika, ģeogrāfisko koordinātu un azimuta noteikšanai un nodarbojas ar leņķu mērīšanas instrumentu teoriju; tā ir cieši saistīta ar astronomisko ģeodēziju.
- kaimānzivs ASV dienvidos izplatīta zivju suga, ar slaidu līdakai līdzīgu ķermeni 1-1,5 m garumā, ko sedz cieša ganoīdzvīņu sega, plēsīga, gaļa nevērtīga.
- Alkatrazs ASV federālais cietums, kas atradās Alkatrazas salā Sanfrancisko līcī 1934.-1963. g., tiek uzskatīts, ka no tā nav izdevies neviens bēgšanas mēģinājums.
- Oskara balva ASV Kinoakadēmijas piešķirtais apbalvojums iepriekšējā gada labākajām filmām un to veidotājiem, apzeltīta statuete, ko pasniedz reizi gadā.
- interneta informācijas centrs ASV Nacionālā zinātnes fonda atbalstīta organizācija, kas nodrošina lietotājus ar informāciju par internetu un reģistrē domēnu vārdus.
- Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā.
- Mežonīgie rietumi ASV rietumdaļas apzīmējums tās kolonizācijas laikā 19. gs., kad tur netika ievēroti likumi; jēdziens ir saistīts ar pārceļotāju uz priekšu virzīto robežu, kas 1850. g. līdz ar zelta drudzi Kalifornijā sasniedza Kluso okeānu.
- konfederāts ASV vergturu pavalstu savienības atbalstītāji.
- atstutēt Atbalstīt (1).
- atspiest Atbalstīt (kādu ķermeņa daļu pret ko, pie kā), lai ieņemtu stabilāku, ērtāku stāvokli.
- pieturēt Atbalstīt (priekšmetu), lai (tas) nekristu, arī nekustētos.
- uzkārt roku kaklā atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
- pūst kāda stabulē atbalstīt kāda uzskatus, intereses, nostāju, rīkoties ar kādu kopīgi.
- nostāties kāda pusē atbalstīt kādu, simpatizēt kādam.
- būt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē atbalstīt kādu, simpatizēt kādam.
- sasprostot Atbalstīt vienu pret otru un sastiprināt.
- atzvelt Atbalstīt, atsliet (pret ko, kur).
- attutināt Atbalstīt, atsliet.
- stuģēt Atbalstīt, atsliet.
- pastutēt Atbalstīt, atspiest (nedaudz).
- uzbalstīt Atbalstīt, atspiest.
- knokaķ Atbalstīt, pakalpot.
- aplaicīt Atbalstīt, palīdzēt.
- sekundēt Atbalstīt, sekmēt, veicināt.
- atbelzt Atbalstīt.
- atremt Atbalstīt.
- noremt Atbalstīt.
- piestutēt Atbalstīt.
- saspraidīt Atbalstīt.
- tutināt Atbalstīt.
- labvēlis Atbalstītājs, sponsors.
- uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam).
- atslieties Atbalstīties (pret ko).
- atkukt Atbalstīties (uz elkoņiem).
- uzmīties Atbalstīties uz kājas pēdas.
- pārnest ķermeņa (arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- atsliegties Atbalstīties, atgāzties.
- atstutēties Atbalstīties, atslieties.
- sasprensties atbalstīties, atspiesties.
- kaipt Atbalstīties, pieturēties.
- atkļauties Atbalstīties; izstiepjoties atgulties.
- atremties Atbalstīties.
- atspiesties Atbalstīties.
- atspīlēties Atbalstīties.
- atstīrināties Atbalstīties.
- sastutēties Atbalstīties.
- uzkremties Atbalstīties.
- uzremties Atbalstīties.
- atbirdināt Atbārstīt, atbērt.
- atskaitīt Atbildēt no galvas (iemācīto); noskaitīt.
- impensae Atbildētāja izdevumi, t. i. tas, ko viņš var ieskaitīt, kad no viņa pieprasa lietu.
- labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
- autokapsēta Atbilstoši noteiktām prasībām iekārtota vieta valstī reģistrētu vai no ārvalstīm ievestu un noteiktā kārtībā norakstītu transportlīdzekļu izkomplektēšanai, nolūkā realizēt šo transportlīdzekļu numurētos agregātus un citas rezerves daļas, attiecībā uz kuru ir saņemta tirdzniecības karte šādai uzņēmumdarbībai.
- burtisks Atbilstošs vārda tiešajai nozīmei; tieši tāds, kā teikts, rakstīts.
- palaist Atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku).
- atjostīt Atbrīvot jostu, siksnu; attīt autiņus.
- izcelties Atdaloties no apkārtējā, piesaistīt uzmanību, iegūt lielāku nozīmi.
- ieguldīt Atdot, veltīt, ziedot (spēkus, zināšanas u. tml.).
- natīvisms Atdzimšanas kustība, reliģiska svešas kultūras pakļautas tautas vidū radusies kustība, kuras mērķis ir pārveidot šās tautas kultūru un sabiedrību; galvenās cerības saistās ar pestītāja vai pravieša atnākšanu.
- monitor Atgādinātājs, mācību palīgs, repetītors; skolotāja palīgs no skolēnu vidus; monitors (4).
- atgrābstīt Atgramstīt.
- uzpūšanās atgremotāju dzīvnieku saslimšana, kas saistīta barības strauju rūgšanu priekškuņģos un atraugošanās traucējumiem.
- nazociliārā neiralģija atipiska neiralģija, parasti etmoidālā dobuma iekaisuma gadījumā: stipras sāpes mediālajā acs kaktiņā, kas izstaro uz deguna virsmu; unilaterāls deguna gļotādas pietūkums, hiperestēzija un hipersekrēcija; sklēru injekcija, iridociklīts, hipopions, keratīts.
- gamēlions Atiskā kalendāra septītais mēnesis (janvāra otrā puse un februāra sākums), kad visvairāk slēdza laulības.
- atšprukt Atkabināties; ar rāvienu atbrīvoties; arī atdalīties (par ko piesaistītu).
- pil Atkārtojumā izmanto tītaru saukšanai.
- apspaidelēt Atkārtoti aptaustīt - mazliet spiežot.
- apdūcīt Atkārtoti grūstīt, sadot ar grūdieniem (dunkām) sānos.
- uzkurstīt Atkārtoti iekurināt, bikstīt, uzpūst uguni.
- kampļāt Atkārtoti kampt, ķert; grābstīties.
- kampstīt Atkārtoti kampt, ķert; grābstīties.
- kamstīt Atkārtoti kampt, ķert; grābstīties.
- kratināt Atkārtoti kratīt, krēst.
- kretelēt Atkārtoti kratīt, purināt.
- krutināt Atkārtoti kratīt, purināt.
- atkrusīties Atkārtoti kristīties atgriežoties bijušajā ticībā.
- pakrutināt Atkārtoti nedaudz purināt, kratīt.
- attirināt Atkārtoti noraustīties un nokrist.
- pārteikt Atkārtoti noskaitīt.
- pāršņakarēt Atkārtoti pavirši pārskatīt, pārrakņāt.
- bakstēt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest, grūst (parasti ar ko tievu, smailu); bikstīt.
- pārčakarēt Atkārtoti rakņāties, jaukt, bikstīt, bikstot pārmeklēt.
- sagrumstīt atkārtoti sagraut vai sagrūstīt.
- kuldīt Atkārtoti sist, pērt, kratīt (par šķidrumu).
- pārskolot atkārtoti sūtīt skolā, likt apgūt (ko) no jauna.
- iešķirstīt Atkārtoti šķirstīt.
- nogramstīties Atkārtoti taustīties.
- tīstelēt Atkārtoti tīt, tīstīt.
- malt Atkārtoti, apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
- pavērt Atklāt (skatienam), ļaut saskatīt.
- nest priekšā atklāt, izklāstīt (piemēram, kādu ideju, domu).
- celt priekšā atklāt, parādīt, izklāstīt.
- atzīšanās atklāta izpaušana (par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
- atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
- klāt vaļā atklāti, vaļsirdīgi sākt stāstīt, klāstīt.
- klāt vaļā (arī laukā) atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
- klāt laukā (arī vaļā) atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
- pērt vaļā atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
- klāt vaļā (arī laukā), arī pērt vaļā atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
- Lībiešu tautas nams Mazirbē atklāts 1939. g. 6. augustā, celts pēc Līvu savienības ierosmes, celtniecībai ziedoja arī lībiešu atbalstītāji Igaunijā, Somijā un Ungārijā, līdz ar to šis nams kļuva par lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbolu.
- kapitāla atlaides atlaides, kas balstītas uz pamatlīdzekļu vērtību un kuras var atņemt no uzņēmuma peļņas, tādāejādi samazinot nodokļus.
- atrast Atlicināt, veltīt (laiku).
- dispačs Atlīdzība (prēmija), ko kuģa īpašnieks izmaksā kravas īpašniekam (kravas nosūtītājam) par to, ka viņš kravu iekrāvis vai izkrāvis pirms noteiktā laika.
- izkulstas Atliekas no izkulstītiem liniem.
- atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
- atmaukt Atlocīt, atrotīt.
- atmaut Atlocīt, atrotīt.
- palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
- apspaidīties Atļaut aptaustīt.
- ivorīts Atmiešķēta ziloņkaula masa, ko piejauc papīra mīklai; uz šāda papīra var rakstīt un rakstīto atkal nodzēst.
- metaatmiņa Atmiņa par atmiņu (virsatmiņa), atmiņas veids, kas pavada jebkuras informācijas iegaumēšanas procesus un nav tieši saistīts ar iegaumēšanas mērķi (objektu).
- nolasīšana Atmiņā vai citā nesējvidē ierakstīto datu iegūšana dinamiskā formā, lai tos pārvadītu uz citu ierīci vai izvadītu no skaitļotāja.
- energoneatkarīga atmiņa atmiņa, kas izveidota tā, lai saglabātu ierakstīto informāciju arī tad, kad barošanas spriegums ir atslēgts.
- palīgatmiņa Atmiņa, kur ierakstītajai informācijai var piekļūt ar ievadizvades komandu palīdzību, bet nav iespējams piekļūt ar tieši adresētām programmas komandām.
- paketes buferis atmiņas apgabals, kas speciāli paredzēts paketes uzglabāšanai, kura gaida nosūtīšanu vai saņemta no sūtītāja.
- bitkarte Atmiņas apgabals, kurā ierakstīts videoattēls, vienkrāsas displejiem bits bitkartē attēlo vienu ekrāna pikseli, pelēkuma skalas un krāsu displejiem pikseli attēlo ar vairākiem bitkartes bitiem.
- apsteidzošā lapošana atmiņas iedalīšanas tehnika, kurā, paredzot lappušu nepieciešamību, tās jau iepriekš tiek pārsūtītas no palīgatmiņas uz operatīvo atmiņu.
- pieprasījumlapošana Atmiņas iekārtas tehnika, kurās lappuses no palīgatmiņas tiek pārsūtītas uz pamatatmiņu tikai tad, kad šīs lappuses ir vajadzīgas uzdevuma izpildei.
- gaiša piemiņa atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
- elektrontieksme Atoma, molekulas vai brīvā radikāļa spēja saistīt elektronu.
- mionijs Atomam līdzīga saistīta sistēma, kas sastāv no pozitīva miona un elektrona.
- atostīties Atostīt.
- provinciālisms Atpalicība, neorientēšanās laikmeta sabiedriskajā dzīvē un kultūras norisēs; uzskatu šaurība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra, no galvaspilsētas.
- rekreācija Atpūta, kādā darbībā iztērētā spēka atjaunošana; ar brīvā laika izmantošanu saistīta sabiedrības sfēra; atpūtas industrija.
- Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta.
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
- Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā.
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
- Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru.
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi.
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta.
- Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi.
- Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss.
- Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle.
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils.
- Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi.
- Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās.
- atpīt Atraisīt (ko sasaistītu ar pinekļiem, piemēram, zirgu).
- atmetināt Atraisīt, attaisīt (ko sasaistītu).
- atreitīt Atraitīt.
- atmailot Atrakstīt elektroniskā pasta vēstuli.
- atmeilot Atrakstīt elektroniskā pasta vēstuli.
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml.; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
- izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt; būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
- uztraukšanās atrašanās tādā psihiskajā stāvoklī, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums
- gulgāt Atraugāties, rīstīties.
- gulgāties Atraugāties, rīstīties.
- atsvešināts atrauts, nesaistīts.
- aplaist (arī pamest, palaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
- aplaist (arī pamest, (pa)laist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
- aplaist (arī palaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
- palaist (arī aplaist, pamest) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
- pamest (arī palaist, aplaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
- pamest (arī (pa)laist, (ap)laist) acis visapkārt (arī apkārt) ātri apskatīties (vis)apkārt.
- aplaist (arī palaist) skatienu (arī skatu, acis) ātri apskatīties.
- aplaist (arī palaist) skatu (arī skatienu, acis) ātri apskatīties.
- izbraukt Ātri izlasīt, izskatīt.
- skriet Ātri izplatīties (kur, līdz kurienei) (piemēram, par fizikālām parādībām).
- apskriet Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
- skriet Ātri izplatīties (piemēram, par ziņām); ātri kļūt zināmam.
- aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
- lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
- pārlidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā).
- žvidzēt Ātri kustēties uz vienu un otru pusi; ātri svārstīties, šūpoties.
- fluktuēt Ātri mainīties, svārstīties.
- apskriet Ātri pārskatīt (apkārtējo) - par acīm, skatienu; arī ātri apskatīt.
- pazibsnīt Ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas).
- uzmest acis (arī aci) ātri paskatīties (uz ko)
- uzmest skatienu (arī skatu, acis) ātri paskatīties (uz ko).
- uzmest skatienu (arī skatu, mirkli) ātri paskatīties (uz ko).
- sibīt ātri rakstīt.
- nutācijas leņķis ātri rotējoša ķermeņa dinamiskās simetrijas ass svārstības (trīcēšana) sfēriskā kustībā, kas saistīta ar nutācijas leņķa izmaiņu laikā.
- mest skatienu (arī skatu, acis) ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
- mest skatu ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
- beizelēt Ātri un gandrīz nesalasāmi (ar zīmuli) rakstīt, kricelēt; svītroties.
- iemest acis ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
- pārskriet ar skatienu (arī ar acīm) ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu tekstu).
- pārskriet ar acīm ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
- pārskriet ar acīm (arī ar skatienu) ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
- pārlaist acis ātri vai pavirši pārskatīt.
- pārlaist skatienu (arī acis) ātri vai pavirši pārskatīt.
- pārlaist skatienu (arī skatu, acis) ātri vai pavirši pārskatīt.
- pārlaist skatu (arī skatienu, acis) ātri vai pavirši pārskatīt.
- pamest acis ātri vai pavirši paskatīties.
- šņakāt Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šnakāties Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- iešņāpt Ātri, arī pavirši ierakstīt.
- pašņāpt Ātri, arī pavirši parakstīt; ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu).
- uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu).
- eksprompts Ātri, improvizējot uzrakstīts (parasti humoristisks) dzejolis.
- piešņāpt Ātri, pavirši pierakstīt; ātri, pavirši piezīmēt.
- ņirbīt Ātri, saraustīti kustēties.
- atrist Atritināties, attīties.
- Pļaviņu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, savrups 20-30 m augsts paugurs, stipri postīts, plakums - 30 x 25 m, 3-4 m zem tā visapkārt terase (platums - līdz 5 m), 5 m zemāk vēl viena terase (platums - līdz 20 m), kas, iespējams, izmantota par priekšpili, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma.
- mazais lielakauls atrodas apakšstilba ārējā malā, tā apakšējais gals veido ārējo potīti.
- lielais lielakauls atrodas apakšstilba iekšējā malā, tā augšgalā ir divi locītavpauguri, apakšējā galā - iekšējā potīte.
- Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu).
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce".
- Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
- Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
- Kalnišķu pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, tas ir savrups rietumu-austrumu virzienā orientēts, ar mežu apaudzis paugurs (augstums \~10 m), plakums aizņem paugura platāko galu, daļēji postīts ar 1. pasaules kara tranšejām un grants ieguvi 20. gs. 20. gados, bijis apdzīvots 1.-4. gs.
- Tabores muiža atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, kungu māja celta ap 1875. g., 1. pasaules kara laikā stipri izpostīta, vēlāk atjaunota, 1944. g. tajā izvietota Tabores pamatskola un telpas pārplānotas, blakus atrodas saimniecības ēka, kas stipri pārbūvēta.
- Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
- Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs.
- Aizpuru apmetne atrodas Dagdas ezera dienvidu krastā, pussalā pie Aizpuru mājām, aizņem 200 x 150 m lielu teritoriju, konstatēts līdz 0,8 m biezs kultūrslānis, kas tuvāk nav pētīts.
- Embūtes upurkalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, pie Pilskalnu mājām, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Embūtes pilskalna, diametrs \~50 m, augstums \~2 m, nosaukums un atrašanās vieta vedina to uzskatīt par Embūtes pilskalnam atbilstošu kulta vietu.
- Kalvenes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, \~30 m augsta paugura malā, plakums ovāls \~40 x \~40 m, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka bijis apdzīvots \~9-12 gs. un saistāms ar 13. gs. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Calwien".
- Lašu pilskalns atrodas Eglaines pagastā, postīts ceļot Lašu muižas pili un izbūvējot ceļu, savrups 15-20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 80 m, bijis apdzīvots līdz \~9.-12. gs.
- Kolhīdas rezervāts atrodas Gruzijā, Kolhīdas zemienē, platība - 5 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g., lai saglabātu Kolhīdas zemienes kompleksus (mežus, purvus) un pētītu meliorācijas un lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz tiem.
- Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma.
- Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi.
- Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums.
- Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas.
- Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils.
- Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms.
- Boļšehehcira rezervāts atrodas Krievijā, Habarovskas novadā, Hehcira grēdas dienvidrietumos, platība - 447 kvadrātkilometri, augstums - 500-950 m, dibināts 1964. g., lai saglabātu skujkoku-platlapju mežus, pētītu Tālo Austrumu floru un faunu.
- Kunguras ledus ala atrodas Krievijā, Permas novadā, Vidusurālos, Silvas labajā krastā, Kunguras tuvumā, pilnīgāk izpētītās daļas \~5 km, alā \~60 grotu un >30 ezeru.
- Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas.
- Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten".
- Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā.
- Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu.
- Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments.
- Sildu pilskalns atrodas Madonas novada Mētrienas pagastā, ir garena \~13 m augsta paugura austrumu gals, ko no 3 pusēm apliec purvs, rietumu pusē norobežots ar grāvi, plakums - 55 x 25 m, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, precīzs datējums nav zināms.
- Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos.
- Markovas pilskalns atrodas Naujenes pagasta Markovas ciemā, \~40 m augsts ar 2 vaļņiem un grāvjiem nocietināts paugurs, postīts ar grants rakumiem, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms.
- Tomes skansts atrodas Ogres novada Ķeguma novadā, Daugavas kreisajā krastā (175 x 110 m), līdzenā vietā, ierīkota 17. gadsimtā, tai bijis 2 m augsts aizsargvalnis, 4 redutes un 1,5 m dziļš aizsarggrāvis, postīta ar kara laika tranšejām un ceļa būvi.
- Šķērstēnu pilskalns atrodas Ogres novada Ķeipenes pagastā, plakums - 75 x 40 m, pilskalns stipri postīts, ņemot granti, kā arī izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām.
- Lauberes dobumakmens atrodas Ogres novada Lauberē, ir zemē iegrimis neregulāras formas granītakmens (augstums līdz 1,2 m, garums 2,5 m, platums 2,2 m), tā virsā izveidots garens iedobums (garums \~1,2 m, platums \~0,5 m, dziļums 0,18 m), pieskaitāms pie Vidzemē izplatītajiem senajiem kultakmeņiem - dobumakmeņiem.
- aizāru senkapi atrodas Praulienas pagastā 200 m uz dienvidaustrumiem no Aizāru mājām, paugurā, kas paceļas starp pļavām kā sala, bijuši akmeņu krāvumi, bet tie nopostīti.
- Vinmines pilskalns atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta Kovališku ciemā, ir paugurs Feimaņu ezera austrumu krastā, postīts saimnieciskas darbības rezultātā, ziemeļu un rietumu nogāzes ļoti stāvas, pārējās lēzenākas, plakums \~60 x 50 m, datējums nav zināms.
- Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
- Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
- Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
- Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns.
- Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām.
- Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms.
- Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam.
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle".
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi.
- Timšānu pilskalns atrodas Sventes pagasta Timšānu ciemā, ir 8 m augsts paugurs, stipri postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~70 x 20 m, datējums nav zināms.
- Žunerānu pilskalns un apmetne atrodas šajā ciemā starp Lielo Gaušļa un Mazo Gaušļa ezeru, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, plakumam ir 2 daļas, dienvidu daļa ir 3 m augstāka par ziemeļu daļu un mazāka \~50 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., austrumu pakājē konstatēta apmetnes vieta.
- Askanija Novas rezervāts atrodas Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabalā, platība 110 kvadrātkilometru, dibināts 1921. g., lai pētītu savvaļas graudzāļu bioloģiju un ekoloģiju, stepes augāja atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī lai aklimatizētu retas dzīvnieku sugas un izstrādātu aizsardzības metodes, dendrārijā >150 koku un krūmu sugu.
- Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā.
- Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam.
- Ančkinu senkapi II atrodas Vārkavas pagastā \~0,5 km uz dienvidiem no Ančkiniem, Ančkinu-Vārkavas ceļa kreisajā pusē, tos veido vairāki uzkalniņi, kas stipri izpostīti, teritorija apaugusi ar priežu mežu.
- Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins.
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen".
- Piziču pilskalns un apmetne atrodas Viļānu pagastā starp Piziču un Trūpu ciemu, pilskalns stipri postīts ņemot granti 20. gs., plakums - 35 x 15 m, kultūrslānis liecina, ka 12.-13. gs. apdzīvojuši latgaļi.
- Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms.
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā); atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
- paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt.
- aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt; aizsegt.
- aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt; aizklāt.
- atlocīt Atrotīt (parasti piedurknes, bikšu galus).
- atraitīt Atrotīt (piedurknes, bikšu galus).
- raitīties atrotīt (piedurknes).
- šļaucīt Atrotīt (piedurknes).
- atbrucināties Atrotīt piedurknes.
- atlocīties Atrotīt sev (parasti piedurknes).
- atsabraucīties Atrotīt sev (piedurknes, bikšu galus).
- atrocīt Atrotīt, uzlocīt.
- atbrucināt Atrotīt.
- atrotināt Atrotīt.
- Drepanocladus revolvens atrotītā sirpjlape.
- atbrauces Atrotītas piedurknes.
- brujārs Ātrumā uzrakstīts, uzzīmēts, pamatīgi neizstrādāts.
- attuntuļot Atsegt, attīt (ko satuntuļotu).
- operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis.
- grīslis Atsevišķas dekoratīvo grīšļu sugas, kas arī Latvijā tiek izplatītas komerciāli.
- korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu.
- bliks Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums, izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam, spīds.
- spīds Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums; izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam.
- iedzimtības diskrētums atsevišķu organisma īpašību un pazīmju spēja iedzimt, attīstīties un mainīties neatkarīgi citai no citas.
- politipi Atsevišķu uzrakstu (rēķins, akcija, kupons u. c.) klišejas, kas tika izplatītas vispārējai lietošanai.
- atmurkšīt Atsiet, attīt, atbrīvot.
- sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- atrēķināt Atskaitīt, atņemt (daļu no kāda skaitļos izteikta daudzuma).
- atlūkoties Atskatīties (1).
- atlūkoties Atskatīties (3).
- atsavērties Atskatīties atpakaļ.
- grasīt uz atskatīties uz kādu.
- apagaļus skatīties atskatīties.
- atsaskatīties Atskatīties.
- atvērties Atskatīties.
- okusivatsja Atskatīties.
- atslāpstīties Atslapstīties.
- atspīrināties Atsperties, atbalstīties ar kājām.
- lāsēt Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- saremt Atspiest, atbalstīt.
- uzkukties Atspiesties, atbalstīties, noliekties.
- uzkūkties Atspiesties, atbalstīties, noliekties.
- uzkukt Atspiesties, atbalstīties, salīkt.
- atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties.
- zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- spīdināt Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu).
- atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.).
- pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu).
- izsūtīt Atsūtīt (kādu no kurienes, kur u. tml.).
- atlaist Atsūtīt (piemēram, vēsti, ziņu).
- pārlaist Atsūtīt (piemēram, vēstuli, ziņu).
- atriest Atsūtīt (ziņu).
- atfaksēt Atsūtīt ar faksu.
- atkomandēt Atsūtīt komandējumā (uz kurieni).
- atlaist grāmatu atsūtīt vēstuli.
- sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
- atcelt Atsūtīt, atkomandēt (uz šejieni); pārcelt.
- atgādāt Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. šurp; atsūtīt, atnest, atvest u. tml. (kur, uz kurieni, atpakaļ u. tml.).
- atstellēt Atsūtīt.
- dešifrēt Atšifrēt, izlasīt šifrētas zīmes, speciālā vai svešā valodā rakstītu tekstu.
- izķiņķelēt Atšķetināt, attīt.
- izlenčot Atšķetināt, attīt.
- izpentarēt Atšķetināt, iztīt (piemēram, samudžinātu dziju).
- izpenterēt Atšķetināt, iztīt (piemēram, samudžinātu dziju).
- dzimumu sociālās atšķirības atšķirības starp dzimumiem, kas ir nevis anatomiskas vai bioloģiskas, bet gan ar kultūras un sabiedrības ietekmēm saistītas.
- para- Atšķirīgs, pretstatīts (piem., paradokss).
- diferencēšana Atšķiršana, sadalīšana, noteiktu sistēmas sastāvdaļu vai elementu izdalīšana, lai kaut ko izpētītu vai nodrošinātu specifisku pieeju.
- internetbanka Attālinātais bankas pakalpojums, kas klientiem rada iespēju pārvaldīt līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt kontu izrakstus, kontrolēt rēķinu apmaksu, iegādāties preces u. tml.) elektroniskā ceļā.
- franko Attālums, kura robežās pircējs ir atbrīvots no tiešiem izdevumiem, kas saistīti ar kravas iekraušanu un transportēšanu, jo šie izdevumi iekļauti preces cenā.
- tonēšana Attēla krāsas toņa veidošana: fotoķīmiskā procesā - fotoattēlu veidojošā pelēki melnā sudraba aizstāšana ar citu (krāsainu) ķīmisku savienojumu; attīstīšanas procesā - izmantojot speciālus attīstītājus.
- zudumradošā saspiešana attēlu saspiešanas metode, kura ļauj attēlā samazināt katra pikseļa veidošanai izmantojamo bitu skaitu, bet kuras izmantošana ir saistīta ar informācijas zudumiem.
- demogrāfiskā notikuma varbūtība attiecība starp aplūkojamā demogrāfiskā notikumā iesaistīto cilvēku skaitu kādā periodā un cilvēku skaitu perioda sākumā, kuri varēja būt iesaistīti šajā notikumā; tā raksturo demogrāfisko procesu intensitāti.
- bitu kļūdu intensitāte attiecība starp pārraidīto un kļūdaini uztverto bitu skaitu nosūtītajā ziņojumā; šo skaitli parasti izsaka kā desmitnieka pakāpi un lieto datu pārraides kvalitātes noteikšanai.
- fakultatīvā partenoģenēze attiecīgajā sugā jaunie organismi var attīstīties gan no apaugļotas olšūnas, gan arī partenoģenētiski.
- ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
- holokrīns Attiecīgs uz dziedzeriem, kuru sekrēcija saistīta ar šūnu bojāeju, piem., tauku dziedzeriem.
- apokrīns Attiecīgs uz dziedzeru šūnām, kurās sekrēta atdalīšana saistīta ar citoplazmas apikālās daļas pāriešanu dziedzera lūmenā.
- ģenitaloīds Attiecīgs uz pirmatnējām gametām, spējīgām attīstīties par abu dzimumu seksuāliem elementiem.
- psihiskās un fiziskās aiztures attīstības aizkavēšanās, kas saistīta ar indivīda organisma nepilnībām vai trūkumiem audzināšanā.
- monopodija Attīstības anomālija, kopā saaugušas kājas ar vienu vairāk vai mazāk attīstītu pēdu.
- bronhogēns Attīstījies no bronha; ģenētiski saistīts ar bronhu.
- fizikālā attīstīšana attīstīšana, kurā attēlu veidojošais metāliskais sudrabs reducējas no attīstītājšķīduma sastāvā ietilpstošā sudraba.
- pārattīstīt Attīstīt (apgaismotu negatīvu vai gaismjutīgu papīru) par daudz, par ilgu.
- inkubēt Attīstīt (inkubatorā zivju mazuļus).
- izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem).
- audzināt Attīstīt, ieaudzināt vēlamas īpašības (dzīvniekiem).
- novest Attīstīt, izveidot (domu) līdz kādai pakāpei.
- novest Attīstīt, izveidot (ko mākslas darbā) līdz kādam rezultātam.
- fruktificēt Attīstīt, nest augļus.
- izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu), lai viņam veidotos noteiktas īpašības.
- kopt Attīstīt, veidot (piemēram, spējas, talantu).
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- kopt Attīstīt, veidot tālāk (piemēram, tradīcijas, pieredzi).
- attīkstīt Attīstīt.
- dzemdības Attīstīta augļa izvadīšana no dzemdes.
- fotogrāfiskais blīvums attīstīta eksponēta fotomateriāla metāliskā sudraba melnējuma gaismas absorbcijas (caurspīdīguma) pakāpe.
- nomelnējums Attīstīta melnbaltā fotomateriāla tumšie laukumi, ko veido attīstīšanas procesā radies metāliskais sudrabs.
- attīstīšanas pārtraukšana attīstītāja neitralizācija, lai pasargātu fotoemulsiju no krāsainu laukumu vai joslu izveidošanās, kas var notikt, ja fotomateriālu tieši no attīstītāja pārliek fiksāžā.
- fotoattīstītājs Attīstītājs (1).
- IMAX Attīstītākā kino demonstrēšanas un apskaņošanas tehnoloģija (angļu "Image Maximum") ar labāku ekrāna kvalitāti un skaņu, kā arī iespēju uztvert trīsdimensiju attēlu.
- lejupsaderība Attīstītas sistēmas spēja sadarboties ar mazāk attīstītu sistēmu.
- uzdzīvoties Attīstīties (dzīvē), kļūt par kaut ko, gūt panākumus.
- noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu.
- briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
- diferencēties Attīstīties atšķirīgās formās (piemēram, par orgāniem, sugām).
- plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
- izražoties Attīstīties miesās.
- izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem.
- uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
- uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem.
- pēkšties Attīstīties, izplatīties.
- uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā).
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
- izkuplināties Attīstīties, izvērsties.
- audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi).
- griezties Attīstīties, norisēt (citādi).
- izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
- kūņoties Attīstīties, pārvērsties.
- plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
- virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.).
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- pennēties attīstīties.
- atsatīstīties Attīstīties.
- izpennēties Attīstīties.
- advancēts Attīstīts (4).
- gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- atvīt Attīt (ko satītu vai satinušos).
- atlādzīt Attīt, atbrīvot.
- atšķetināt Attīt, atritināt vaļā, atvīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu).
- iztutelēt Attīt, iztīt.
- iztutulēt Attīt, iztīt.
- šķetīt Attīt, šķetināt.
- atrotināt Attīt.
- atsitināt Attīt.
- atvirtināt Attīt.
- atviļāt Atvalstīt, aizvalstīt.
- koherenta fizikālā lieluma atvasināta vienība atvasināta fizikālā lieluma vienība, kas saistīta ar citiem sistēmas lielumiem ar koeficientiem, kuri vienādi ar vienu.
- salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
- spēlēt Atveidot, tēlot (lomu drāmas daiļdarbā vai filmā); īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
- blastopors Atvere dzīvnieku organisma embrijā gastrulas stadijā; caur šo atveri embrija dobums saistīts ar apkārtējo vidi.
- perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas.
- Mimulus ringens atvērtā pērtiķmutīte.
- servisa lietotājs atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa entītiju kopums, kas izmanto vienu un to pašu servisa piekļuves punktu slāņa servisa saņemšanai.
- tīkla slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalona modeļa trešais slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp transporta slāņa aktīvajiem elementiem (entītijām) un veic datu bloku (pakešu) maršrutēšanu datu pārraides tīklā.
- servisa piekļuves punkts atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - punkts, kurā slāņa entītija sniedz servisu augšējā blakusslāņa entītijai.
- lietojumslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa augšējais (septītais) slānis, kas, izmantojot pasniegšanas slāņa servisu, savukārt sniedz pakalpojumus lietotāju programmām, nodrošinot lietojumprocesu mijiedarbību.
- retranslācija atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa funkcija, ar kuras palīdzību aplūkojamā slāņa entītija pārsūta datus no vienas šī slāņa korespondējošās entītijas otrai.
- pasniegšanas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa sestais slānis, kas, izmantojot sesijas slāņa servisu nodrošina kopējas sintakses izvēli datu aprakstīšanai, kā arī veic kodu pārveidošanu un datu struktūru attēlošanu datu apmaiņas procesā starp lietojumslāņa entītijām.
- transporta slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slānis, kas nodrošina drošu un no kodēšanas neatkarīgu datu apmaiņu starp sesijas slāņa entītijām, izmantojot tīkla slāņa servisu.
- iniciators atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa entītija, kas ir iniciējusi dotajā slānī loģiskā savienojuma nodibināšanu.
- entītijas nosaukums atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa entītijas pastāvīgs identifikators.
- apstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde prasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu; piemēram, savienojuma pieprasījuma izpilde ir saistīta ar attālā partnera piekrišanu šo savienojumu nodibināt.
- korespondējošās entītijas atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tādas slāņu entītijas, kas saistītas ar savienojumu, kuru uztur apakšējais blakusslānis.
- datņu pārsūtīšana, piekļuve datnēm un to pārvaldība atvērto sistēmu sadarbības standarts, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar datņu pārsūtīšanu starp klientu un serveri. Šis standarts nodrošina piekļuvi datnēm un datņu pārvaldību dalītās sistēmās.
- liriska atkāpe atvirze vai iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi.
- atskrullēties Atvīties, attīties, ieņemot sākumstāvokli.
- SVH Atzīme telegrammās, kas sūtītas cilvēku dzīvības glābšanai jūras un gaisa satiksmē (fr. "securite vie humaine" - cilvēka dzīvības drošība).
- PC Atzīme uz telegrammām ar nozīmi: paziņot nosūtītājam saņemšanas atzīmi.
- fiksēt atzīmēt, iegaumēt, attēlot, pierakstīt (kādu faktu).
- piefiksēt Atzīmēt, pierakstīt vai kā citādi saglabāt.
- uzņemties Atzīstot par iespējamu (ko) veikt, sākt (to) veikt, iesaistīties (tā) veikšanā.
- ņemt Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi).
- ieskatīt Atzīt; uzskatīt.
- gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
- savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas.
- kalcifilija Audu tieksme saistīt kalcija sāļus un pārkaļķoties.
- stilbtiņš Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim; sietava.
- sietava Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim.
- ficelbante Auduma lente, veļas lentīte (vācu val. "das Fitzelband").
- muarēt Audumus tā apstrādāt, lai tie gaismā laistītos īpatnējā mirdzumā.
- fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili.
- neīstā neiroma audzējs, kas saistīts ar nervu audiem, bet sastāv no citiem audiem.
- branhioma Audzējs, kas saistīts ar žaunu loku vai attīstījies no embrionālo žaunu epitēlija atliekām.
- spartiskā audzināšana audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- indikatoraugi Augi vai to grupas, kas cieši saistīti ar noteiktiem vides apstākļiem, kurus var konstatēt pēc šo augu klātbūtnes.
- sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes).
- oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī.
- plaukšana Augiem patstāvīga pumpuru un tajos ieslēgto, jau visumā labi attīstīto orgānu - ziedu un lapu atvēršanās un turpmākā izveidošanās līdz pilnīgai darbības gatavībai.
- bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā.
- simpods Auglis ar vienu nepilnīgi attīstītu kāju vai kopā saaugušām kājām.
- monstrs Auglis vai indivīds ar iedzimtu kroplību, kurš nespēj normāli attīstīties.
- omacefālis Auglis, kam nav augšējo locekļu un ir vāji attīstīta galva.
- derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids.
- deserts Augļi, rieksti, saldumi, saldēdieni u. tml., ko pasniedz maltītes beigās.
- kārtējais krājas pieaugums augošo koku krāja perioda beigās, no kuras atskaitīta augošo koku krāja perioda sākumā un pieskaitīta periodā nokaltušo un izcirsto koku krāja.
- uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1).
- uzaugties Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1).
- aizcerot Augot ar ceriem izplatīties līdz noteiktai vietai.
- sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu).
- uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu).
- pieņemties Augot attīstīties, palielināties (par augiem, to daļām).
- pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
- pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem).
- izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
- izaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
- pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
- pieķerties Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem.
- satīklot Augot sasaistīties, izveidot tīklojumu.
- savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to dalām).
- solods Augsnes tips, kas veidojas caurskalojoties (atsāļojoties) solonciem; nelielās platībās izplatīts mērenās joslas mežastepju, stepju un pustuksnešu zonās.
- kompilācija Augsta līmeņa programmēšanas valodā rakstītu programmu pārvēršana mašīnkodā.
- kompilēšana Augsta līmeņa valodā uzrakstītas programmas translēšana mašīnvalodā.
- epiderma Augstāk attīstīto augu segaudi; virsmiziņa.
- Rādža joga augstākā jogas forma, kas spējot radīt ar sajūtām nesaistītu uztveri un ļaujot sasniegt tiešu Dievišķās realitātes uztveri.
- certiorari augstākas instances tiesas pavēle, kurā pieprasīti zemākas instances tiesā skatītas lietas dokumenti.
- divreiz dzimušie augstāko indiešu kastu pārstāvji (brahmaņi un kšatriji), kas izpildījuši iesvētīšanas rituālu un tādējādi pievienojušies tiem, kuri pārzina Vēdas, un tiek uzskatīti par otrreiz piedzimušiem.
- kursa darbs augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
- platdeguna pērtiķi augstāko pērtiķu infrakārta ("Platyrrhini"), kas izplatīta Amerikā, pie kuras pieder tinējastpērtiķu un pundurpērtiķu dzimtas.
- perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas.
- aktīvās matricas displejs augstas kvalitātes šķidro kristālu displejs, kur katram displeja ekrāna punktam piesaistīts aktīvs tranzistors, lai uzlabotu attēla kontrastainību.
- gaišs Augsti attīstīts (par prātu, spējām).
- smalks Augsti attīstīts, izkopts (piemēram, par dzirdi, ožu).
- augst- Augsts, augstu; uz augšu vērsts, saistīts ar izcilni.
- cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko); ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
- fokāra Augšēģiptē, senāk, mācīts vīrs, kas prot lasīt Korānu un rakstīt rakstus.
- galerija Augšējais balkons skatītāju zālē.
- kanēļbrūnās augsnes augšņu tips, kas izplatīts subtropu joslas periodiski mitra klimata apgabalos, bieza (līdz 1 m un vairāk) humozu trūdvielu kārta.
- dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā.
- Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā.
- Mituvas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un Lietuvas vidusdaļā, biezums Latvijā - 16-64 m, nodalīta Lietuvā.
- Engures svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 30 m Latvijas ziemeļrietumos līdz 70 m vidusdaļā, sastāv no zaļganpelēkiem merģeļiem ar pelēku kaļķakmens piku un starpslāņu ieslēgumiem.
- Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
- jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
- kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem.
- chlorozes Augu bāluma kaites, saistītas ar hlorofila (lapzaļuma) trūcīgu attīstību.
- fitoģeogrāfija Augu ģeogrāfija - zinātne par augu izplatību un ar to saistītajām likumsakarībām.
- aktinoriza augu sakņu un aktinomicēšu ģints _Frankia_ baktēriju kopdzīve (simbioze); šīs baktērijas (tām ir hifas) uz augu saknēm veido gumiņus, kuros tiek saistīts gaisa slāpeklis augiem pieejamā formā; zināmas \~200 šādas augu sugas.
- mirmekohorija Augu sēklu izplatīšanās ar skudrām, kas lieto uzturam sēklu izaugumus, kuros ir barības vielas (tā tiek izplatītas vijolīšu, cīruļzāļu, nārbuļu un citu augu sēklas).
- dārzbēglis Augu suga, kas parasti tiek audzēta dārzā, bet ar laiku mēdz izplatīties arī apkārtnē ārpus dārza.
- pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis.
- bruņuts Augutu kārtas apakškārta ("Coccodea"), sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām, 7000-8000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
- apsitām satīts aukla ir nelīdzeni satīta, ja viens pavediens ir stingrāk, otrs vaļīgāk pievilkts.
- ņančīt Auklēt, arī pieskatīt (bērnu).
- ņančīties Auklēt, arī pieskatīt (bērnu).
- pampēro Auksti un sausi dienvidu vēji, kas izplatīti Argentīnā, Pampā.
- pampero Auksts, brāzmains dienvidu vējš Argentīnā un Urugvajā, kura veidošanās saistīta ar auksto antarktisko gaisa masu ielaušanos pampās no Andu puses.
- piesalt Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- aurēlija Ausainā aurēlija - scifozoju klases suga ("Aurelia aurita"), viena no visvairāk izplatītajām medūzām.
- forficulidae Auslīžņi, plaši izplatīta kukaiņu dzimta ādspārņu kārtā.
- krīks Austrālijā - periodiski izsīkstoša upe, kas sausā gadalaikā sadalās atsevišķās, savā starpā nesaistītās ūdenstilpēs.
- korrobori Austrālijas pirmiedzīvotāju deja, kuras kustības atdarina kara notikumus un medību piedzīvojumus, arī seksuālas norises, skatītājiem taktī plaukšķinot rokas vai dziedot.
- australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem.
- melanēziešu valodas austronēziešu valodu saimes grupa, \~300 valodas, plašāk izplatītās: fidžiešu, mola, motu.
- indonēziešu valodas austronēziešu valodu saimes valodu grupa; \~ 300 valodas, plašāk izplatītās: malajiešu, javiešu, malagasu, indonēziešu valoda, filipīniešu valodas (tagalu valoda u. c. val.).
- betels Austrumos lietots košļājamais preparāts, kas sastāv no palmas "Areca catechu L." sēklu gabaliņiem, ievīstītiem līdz ar kaļķiem beteļpiparu lapā; lieto kā tonizējošu līdzekli.
- Vijs Austrumslāvu mitoloģijā - būtne, kura saistīta ar aizkapa pasauli un kuras nāvējošo skatienu slēpj milzīgi plaksti vai skropstas.
- Krivs Austrumslāvu mitoloģijā - kriviču ciltstēvs, saistīts ar zemi.
- poļeviks Austrumslāvu mitoloģijā - lauku gars vai dēmons, kas cieši saistīts ar zemkopību.
- kontaktions Austrumu baznīcā - himna, kas veidota no strofu rindām un paredzēta liturģiskai lietošanai; īpaši izplatīti 6.-7. gs., no 8. gs. tos pakāpeniski aizstāja kanoni.
- dastans Austrumu episkās literatūras žanrs, kura pamatā tautas pasaku un teiku sižeti, kas izstāstīti prozas, dzejas vai jauktā formā.
- maronīti Austrumu rituāla katoļi, kuru pirmās kopienas 5.-7. gs. izveidojās Sīrijā; liturģijā izmantoja aramiešu un arābu valodu; visvairāk izplatīti Libānā, kur atrodas arī patriarha rezidence.
- čaucīte Aušanai satīta spolīte.
- mestavas Aušanai satītas dzijas.
- ķeburs Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; cilvēks, kas mēdz niekoties, knakstīties.
- mikroprogrammvadība Automātiska datoru un citu elektronisku ierīču vadība, ko uztver specializētā atmiņā ierakstītas mikroprogrammas.
- totalizators Automātisks skaitītājs, kas rāda, kāda summa iemaksāta par katru sporta sacensību dalībnieku.
- pakaļbomis Aužamo stāvu bomis, uz kura pirms aušanas tiek uztīti meti jeb velki.
- augšvilenis Aužamo stāvu daļa, kur uztīti jeb uzvilkti meti; velbomis; velenis.
- jasna Avestas otrā grāmata, kurā izklāstīti zoroastrisma kulta pamati.
- bundahišna Avestas papildinājumu grāmata, kurā sīki izklāstīta zoroastrisma metafizika un eshatoloģija, kā arī pareģota glābēja Saošjanta ierašanās, kuru dzemdēšot jaunava un kurš būšot Zaratustras iemiesojums, kas pasaulē nodibināšot taisnības valsti.
- avīžniecisks Avīžniecībai, arī avīzēm raksturīgs; ar avīžniecību, arī ar avīzēm saistīts.
- penny-a-liner Avīžu līdzstrādnieku un arodniecisku rakstnieku palama, rindu rakstītājs (angļu "vienu pensu par rindu").
- fontanāliji Avotu dievam Fontam veltīti svētki senajā Romā, kurus svinēja 13. oktobrī, kad avotos meta ziedu vītnes un ar ziediem izrotāja akas.
- padari Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Azerbaidžānas austrumos, saglabājušās senas tradicionālās iezīmes saimniecībā un sadzīvē, kuras saistītas ar vietmaiņas lopkopību.
- pandžara Ažūrs loga režģis, kas izplatīts Vidusāzijas un Vidējo Austrumu celtnēs.
- badāt Badīt, bakstīt.
- apsvētīt Bagātīgi apveltīt.
- magnētiskās separācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz minerālo sastāvdaļu atšķirīgo spēju pievilkties ķermenim ar magnētiskām īpašībām (piem., magnetītam, mākslīgam magnētam).
- bīkstīties Baidīties, bīties; bīstīties.
- bīstēties Baidīties, bīties; bīstīties.
- tafefobija Bailes no bērēm un ar tām saistītā rituāla.
- kairofobija Bailes no jaunām situācijām, kas saistītas ar vietas maiņu, svešinieku parādīšanos, bailes no apstākļiem, kas prasa palielinātu uzmanību.
- radiofobija Bailes no radiācijas un visa, kas varētu būt ar to saistīts.
- šķūrēt Bailīgi skatīties (caur) kaut ko.
- boglacis Bailīgs, nedrošs, arī neattīstīts, neveikls cilvēks.
- drūvēt Baiļoties, būt biklam, nedrošam par sevi, stostīties.
- baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- čukstīt Bakstīt (1).
- urbināt Bakstīt (ko ar ko smailu).
- ķēgāt Bakstīt (zemi), rakņāt.
- aizbakstīt Bakstīt ciet.
- atbakstīt Bakstīt nost.
- atbakstīt Bakstīt pretim.
- ukņīt Bakstīt sānos.
- pārbakstīt Bakstīt vēlreiz, no jauna.
- izzurdīt Bakstīt, bikstīt ārā, uz priekšu.
- dukurēt Bakstīt, bikstīt, stampāt, mīcīt.
- urdīt Bakstīt, bikstīt; rakņāt, rušināt.
- čikstēt Bakstīt, bikstīt.
- čuksnīt Bakstīt, bikstīt.
- čukurēt Bakstīt, bikstīt.
- čuskāt Bakstīt, bikstīt.
- čuslīt Bakstīt, bikstīt.
- dukstīt Bakstīt, grūstīt, durstīt.
- čiknīt Bakstīt; stampāt.
- čukstīties Bakstīties, durstīties.
- urdīties Bakstīties, intensīvi bikstīt; rakņāties, rušināties.
- čokāties Bakstīties, rakņāties; grūstīties.
- čukāties Bakstīties, rakņāties; grūstīties.
- čudurēties Bakstīties.
- izbakstīt Bakstot izgrūstīt; izbikstīt.
- sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus; bakstot sabojāt, parasti pilnīgi; arī sadurstīt (1).
- uzbakstīt Bakstot sataustīt, atrast.
- uzdukstīt Bakstot uztaustīt, sameklēt, atrast.
- sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīt (2).
- azotobakters Baktērija, kas spēj saistīt gaisa slāpekli; tas bagātina augsni ar slāpekļa savienojumiem.
- variola baku pūtīte; bakas, akūta infekcijas slimība, ko ierosina baku vīruss; raksturīga ar tipisku drudzi un pūšļveida izsitumiem, kas sastruto un sadzīstot atstāj rētas.
- divertisments Baletā - deju svīta vai atsevišķas iestarpinātas dejas, kas nav saistītas ar izrādes pamatsižetu.
- balināties Balināt; veikt darbus, kas saistīti ar balināšanu.
- balodene Baložu mātīte.
- balodine Baložu mātīte.
- maksims Balsta ložmetēja tips; bija izplatīts 20. gs. pirmajā pusē.
- stucēt Balstīt (1).
- stutēt Balstīt (1).
- stutīt Balstīt (1).
- stutēt Balstīt (2).
- nest Balstīt ķermeni (kādā kustībā) - par kājām.
- paspillēt Balstīt, atbalstīt.
- remt Balstīt.
- sliegt Balstīt.
- spriest Balstīt.
- stutēties Balstīties (1).
- stutēties Balstīties (2).
- slieties Balstīties (pret ko, pie kā).
- atsperties Balstīties (uz kādu spriedumu, izteikumu, faktu u. tml.).
- paspiesties Balstīties uz kaut ko vai pret to.
- izmantot balstīties uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju.
- remties Balstīties, atspiesties.
- hipotētisks Balstīts uz hipotēzi, pieņēmumu; varbūtējs.
- ledeburīta struktūra baltā čuguna struktūra (ar eitektisko oglekļa daudzumu 4,3%), kas veidojas kristalizācijas procesā nemainīgā temperatūrā, sastāv no austenīta un cementīta graudu smalka mehāniska maisījuma; ļoti cieta, trausla, grūti apstrādājama griežot.
- baltīte Balta govs, vista, arī citu dzīvnieku mātīte; šāda dzīvnieka vārds.
- luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni.
- septorioze Baltā plankumainība - augu slimība, kam raksturīga plankumu (gk. uz lapām) veidošanās; visizplatītākās ir graudaugu, tomātu, jāņogu un ērkšķogu septoriozes.
- baltaine Balta, izrakstīta mīkstas vilnas villaine ar bārkstīm gar malu.
- Cossypha niveicapilla baltgalvas sārtčakstīte.
- Dactylorhiza baltica Baltijas dzegužpirkstīte.
- Orchis baltica Baltijas dzegužpirkstītes "Dactylorhiza baltica" nosaukuma sinonīms.
- Prove Baltijas slāvu mitoloģijā - dievs, to Stargardā godāja kā augstāko dievu, saistīts ar mežiem.
- Oenanthe hispanica baltnuguras akmeņčakstīte.
- alba Balts tērps, ko ģērba jaunkristītiem pēc kristībām.
- leucobryum Baltsamtītes.
- Cossypha heuglini baltuzacu sārtčakstīte.
- balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā.
- furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās.
- bordero Banku operācijās - saraksts iesūtītiem diskontējamiem vai inkaso vekseļiem un vērtspapīriem.
- basmicvahs Barmicva divpadsmitgadīgām meitenēm - mazāk izplatīta jūdaisma tradīcija uzņemšanai pieaugušo sabiedrībā.
- zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti).
- smiltot bārstīt smiltis, piepēdot ar smiltīm.
- nobārstīt Bārstīt un pabeigt bārstīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- sipināt Bārstīt, kaisīt (ko smalku).
- pārstīt Bārstīt, kaisīt.
- lūžņāt Bārstīt, piemētāt.
- bārstalēt Bārstīt.
- kratelēt Bārstīt.
- svaitīt Bārstīt.
- tenkotājs Baumu izplatītājs.
- melafirs Bazaltīts, tumšs izvirduma iezis, plagioklaza, augīta, olīvīna, magnētdzelzs un titāndzelzs maisījums.
- mācītājs Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
- metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā.
- Eirāzijas bebrs bebru suga ("Castor fiber"), kas izplatīta arī Latvijā, dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti.
- karaliskā begonija begoniju suga ("Begonia rex"), kuras daudzi hibrīdi ir izplatīti dekoratīvi telpaugi ar krāšņām lapām
- bokstēt Bēguļot; vairīties; slapstīties.
- klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
- atraut skatienu (no kā, no kāda) beigt skatīties (uz ko, uz kādu).
- epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
- bennettitatae Benetītu klase.
- benzīna pildne benzīna iepildīšanas iekārta uzpildes stacijā. Tās sastāvā ir benzīna sūknis, tilpumiskā mēriekārta, skaitītājs, kas uzrāda sūknētā benzīna daudzumu un maksu par to, pistole benzīna iepildīšanai spēkratu degvielas tvertnē un savienojošās caurules (šļūtenes).
- Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori.
- skolas fobija bērna bailes no skolas, kuru cēloņi ir: emocionāls diskomforts, mācību neveiksmes un vardarbība skolā, sociālā noslēgšanās, trauksme, kas saistīta ar šķiršanu no vecākiem, ceļošanas fobija.
- bērnīdze Bērniem bagātā, bērniem svētītā.
- bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā.
- aste Bērns un ar to saistītie pienākumi.
- nevārdis Bērns, kas vēl nav kristīts, un tam nav dots vārds.
- kristambērns Bērns, kurš tiek kristīts.
- pāde Bērns, kuru kūmas ved kristīt.
- ielaistība Bērnu saistības ar sociāli nozīmīgu darbību, sociālām normām un vērtībām zaudēšana, saistīta ar pieaugušo audzināšanas un mācīšanas pienākumu ignorēšanu.
- bērna labākās intereses bērnu tiesību aizsardzības princips, kas ietver bērna labklājību un vajadzību attīstīties drošā un stabilā vidē.
- bārstelēt Bērt, bārstīt.
- stāvā berula berulu suga ("Berula erecta"), ūdensaugs ar labi attīstītiem apaļiem sakneņiem, kails ar seleriju smaržu.
- bulžurēt Berzēties, grūstīt.
- drukstīt Berzt, bakstīt.
- betmeniāda Betmenam veltītu darbu kopums.
- betmeniāde Betmenam veltītu darbu kopums.
- sabetonēt Betonējot savienot, sasaistīt; betonējot izgatavot, izveidot.
- žļembāt Bez apetītes ēst, lēnām košļāt.
- šļiekāties Bez apetītes ēst.
- noplančot Bez darba blandīties, slaistīties, vazāties apkārt.
- vinčelēt Bez darba slaistīties apkārt.
- slundurēt Bez darba slaistīties, tūļāties.
- luderēt Bez darba slaistīties.
- malžāt Bez darba slaistīties.
- kaņģerēt Bez iemesla sūtīt šurp un turp.
- (ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
- joksīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, iesaistīties, jaukties (piemēram, kādā pasākumā, sarunā).
- vēja vaļā bez uzraudzības, neviena nepieskatīts.
- bezakotu lāčauza bezakotu zaķauza, zaķauzu suga ("Bromopsis inermis syn. Bromus inermis"), kas pēc senākas klasifikācijas tika uzskatīta par lāčauzu sugu.
- bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle.
- zvalstīties Bezdarbībā gulšņāt; valstīties; vāļāties (1).
- deiterotocija Bezdzimumvairošanās, kurā mātīte rada abu dzimumu pēcnācējus.
- kičs Bezgaumīgs, amatnieciski banāls mākslas darbs, kam raksturīga arēji efektīga dekorativitāte; parasti par kiču dēvē parādības 19. un 20. gs. mākslā, kino, arī literatūrā; kiča produkcija visbiežāk adresēta estētiski mazattīstītam patērētājam.
- dihidropiridīni Bezkrāsas vai krāsainas kristāliskas vielas, plašāk pētīti ir 1,4-dihidropiridīni, kam nozīme kā modeļvielām PP vitamīna un dažu kofermentu pētījumos un ir aktīvā daļa vairākos Latvijā sintezētajos preparātos.
- šloderēt Bezmērķīgi klīst; slaistīties.
- plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu.
- plakanie tārpi bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi); šī tipa dzīvnieki; plakantārpi.
- atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko).
- sfēriskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties pa sfēras virsmu ar rādiusu, kurš vienāds ar saites garumu.
- matemātiskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties vienā plakne; tā cikliskā frekvence ir atkarīga no brīvās krišanas paātrinājuma un saites garuma
- Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī. Dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
- apsolījumi Bībelē dotie Dieva solījumi par Pestītāju, grēku piedošanu, mūžīgo dzīvību, debesu valstību u. c.
- Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu.
- Elizabete Bībelē, Jaunajā Derībā, Zaharijas sieva un Jāņa Kristītāja māte.
- refajieši Bībelē, Vecajā Derībā, milzīga auguma cilvēki, kas apveltīti ar varenu spēku.
- Derības šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, šķirsts, kurā glabājās divas akmens plāksnes ar Dieva rakstītiem desmit baušļiem.
- zelta teļš Bībelē, Vecajā Derībā, zelta vai apzeltīts elks vērša izskatā, kuru Ārons izveidoja pēc tautas prasības, bet Mozus, kad nokāpa no Sīnāja kalna, to iznīcināja.
- Noass Bībeles persona, kam Dievs atklājis savu gribu - uzsūtīt vispasaules plūdus; pēc Dieva vēlējuma uzbūvējis šķirstu, kopā ar ģimeni un visu dzīvo radību abu dzimumu pārstāvjiem izglābies un no jauna licis pamatu dzīvībai.
- Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem.
- postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums, kurā teksti ir sakārtoti atbilstoši baznīcas gada gājumam; īpaši izplatīts bija reformācijas laikā 16.-17. gs.
- Bībeles manuskripti Bībeles tekstu kopijas, kas rakstītas ar roku pirms iespiešanas mākslas izveidošanas.
- bibliografēt Bibliogrāfiski uzskaitīt, sistematizēt, novērtēt (iespieddarbu).
- papildkartīte Bibliotēkas alfabētiskā kataloga kartīte ar papildaprakstu.
- pamatkartīte Bibliotēkas kataloga kartīte ar pamataprakstu.
- numurindekss Bibliotēku klasifikācijas sistēmas indekss, kas nav saistīts ar klasifikācijas shēmas loģisko struktūru.
- ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
- popēt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- tuntaļāt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- tuntaļāties Biezi ģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- panckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
- ponckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
- paņāt Biezi ietīt (apģērbā).
- sapanckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapempelēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- saponckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapopēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapodzināt Biezi saģērbt vecās drēbēs, savīstīt.
- noponckāt Biezi saģērbt, ietīstīt (vairākos lakatos, drānās u. tml.).
- iepaunāt Biezi saģērbt; ietīt, ievīstīt.
- ieponckāt Biezi saģērbt; ietīt, ievīstīt.
- sasaunēties biezi saģērbties (satīties).
- sapanckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapempelēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- saponckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapopēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- satamzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- satomzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- noponckāties Biezi saģērbties, ietīstīties (vairākos lakatos, drānās u. tml.).
- saģuģināties biezi saģērbties, satīties.
- sapodzināties Biezi saģērbties, savīstīties vecā apģērbā.
- iepaunāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties.
- ieponckāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties.
- čunčulāties Biezi saģērbties; vīstīties, tīties (piemēram, lupatās).
- pangāt Biezi satīt, ietērpt.
- sasaunēt biezi satīt.
- apkampaļāt Bieži apskaut, apņemt, aptaustīt (bieži nicinošā nozīmē: tvert ar netīrām rokām).
- dinamiskā iepirkumu sistēma bieži lietojamiem, pasūtītāja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu.
- tekoma Bignoniju dzimtas koks vai krūms; izplatīts subtropos un tropos.
- neokolonija Bijusī kolonija vai puskolonija, kurā attīstītās valstis jaunās formās ir saglabājušas vai nodibinājušas savu ekonomisko un politisko ietekmi.
- trabants Bijušajā VDR (Austrumvācijā) ražota nekvalitatīva un neērta vieglā automašīna "Trabant", kura zināmā mērā tiek uzskatīta par sociālistiskās ražošanas simbolu.
- bīkstīt Bikstīt (1).
- džirstīt Bikstīt (ogles, degošu malku).
- čukstināt Bikstīt (parasti ugunskura ogles).
- bikņīt Bikstīt (piemēram pagales).
- bikstīties Bikstīt citam citu.
- čakarēt Bikstīt, bakstīt, rušināt.
- čukāt Bikstīt, rakņāt; bakstīt.
- zurdīt Bikstīt, rušināt (2).
- čikstīt Bikstīt, rušināt (degošas pagales).
- čakāt Bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
- čokāt Bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
- čokarēt Bikstīt, rušīnāt, rakņāt.
- bīšķēt Bikstīt, sabikstīt, apmaisīt.
- bidzīt Bikstīt.
- biknīt Bikstīt.
- cikstīt Bikstīt.
- dakņāt Bikstīt.
- piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam; piebakstīt (1).
- stāvbiļete Biļete stāvvietā (skatītāju zālē, arī transportlīdzeklī u. tml.).
- kriminālbioloģija Bioloģijas nozare, kuras mērķis bija izpētīt katra konkrēta noziedznieka iedzimto un iegūto fizisko īpašību kopumu.
- pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par organisma daļām.
- veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
- biomasa Bioloģiski noārdāma frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar tām saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāma frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos.
- izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
- granītīts Biotīta granīts.
- birkstināt Birkstīt 1.
- džirkstināt Birkstīt 1.
- džirkstīt Birkstīt 1.
- birkšķīt Birkstīt 2.
- pirkstināt Birkstīt.
- drikšķīt Birkstīt^1^.
- Scapania nemorea birztalas lāpstīte.
- arbitrātors Biržas šķīrējtiesās vienas ieinteresētās puses sūtīts pārstāvis.
- visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
- skrēpis Bīstama aitu slimība; aitu encefalopātija, ko ierosina prions; nosaukuma rašanās saistīta ar to, ka inficētās aitas trinas pret koku stumbriem; niezulis; Skrēpi slimība; Skrepi slimība.
- radioaktīvā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var izplatīt virsnormatīvu radioaktīvo starojumu. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kam saturā ir radionuklīdi ar augstu īpatnējo aktivitāti.
- bīkstēties Bīstīties.
- medainīte Bitīte.
- bitu blīvums bitu skaits, ko iespējams ierakstīt datu vides garuma vai laukuma vienībā.
- orto- Blakus esoši (par diviem oglekļa atomiem); ar skābēm un to atvasinājumiem saistīts.
- fosforģipsis Blakusprodukts, kas rodas fosforskābes ieguvē no apatīta koncentrāta, to sadalot ar sērskābi; var izmantot celtniecības ģipša iegūšanai.
- flederēt Blandīties apkārt; slaistīties.
- zaustīties Blandīties, kaut kur aizklīst, slapstīties.
- lažierēt Blandīties; slapstīties.
- ložierēt Blandīties; slapstīties.
- blanco Blanko - ar veidlapu saistīts; balts, neaizpildīts.
- gastropors Blastopors - atvere dzīvnieku organisma embrijā caur kuru embrija dobums saistīts ar apkārtējo vidi.
- špicbuks Blēdis, krāpnieks; palaidnieks, draiskulis; ar humoru apveltīts cilvēks.
- ulznēt Blenzt, nevērīgi skatīties.
- lullot Blēņas stāstīt.
- reikot Blēņas stāstīt.
- bagoties Blēņoties, smieklīgi vaibstīties, mānīties, māžoties.
- piegrūdne Blietīte.
- Bryum blindii Blinda samtīte.
- pablisināt Blisinot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
- noblisināt Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
- noblisināties Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties.
- pablisināties Blisinot acis, paskatīties.
- cietai Blīvi (piemēram, tīt, savienot).
- necaurredzams Blīvs, koncentrēts, tāds, kurā neko nevar saskatīt (piemēram, par miglu, dūmiem).
- smilšu blusa blusu suga ("Sarcopsylla penetrans"), izplatīta Dienvidamerikā (Brazīlijā), bet ievazāta arī Āfrikā.
- žoklīties Bļaustīties, ākstīties, lamāties.
- bļaukāt Bļaustīties, klaigāt.
- bļūdināt Bļaustīties, klaigāt.
- rīklēties Bļaustīties, lamāties.
- aldāt Bļaustīties; trokšņot.
- bļaurīt Bļaustīties.
- ķērkāt Bļaustīties.
- bodo Bodo aparāts - lentes tipa telegrāfa aparāts, kas raksta burtus; ar šo aparātu var vienā laikā nosūtīt un saņemt telegrammas pa vienu vadu.
- ķarzaklis Bojātājs, postītājs.
- pabolīt Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
- nobolīt Bolot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
- nobolīties Bolot acis, īsu brīdi noskatīties.
- pabolīties Bolot acis, paskatīties.
- bororganisks Bororganiskie savienojumi - elementorganiski savienojumi, kuros bors ķīmiski saistīts ar oglekli.
- Itubori Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi austrumos, bet viņa dvīņubrālis Bakaroro -rietumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
- Bakaroro Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi rietumos, bet viņa dvīņubrālis Itubori -austrumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
- etnobotānika Botānikas daļa, kas vāc un sistematizē tautā izplatītās ziņas par augiem.
- izbradāt Bradājot izbojāt, arī izpostīt.
- Brans Brans Svētītais - milzu auguma karotājs, Līra dēls, Manavidana un Branvenas brālis.
- komandējums Brauciens dienesta darīšanās; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
- klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām); arī klandēt.
- svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem); mētāties (3).
- mētāties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
- pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem).
- rokstu braukt braukt pie mācītāja pierakstīties uz laulībām.
- pretslēguma bremzēšana bremzēšana, mainot dzinēja attīstītā griezes momenta virzienu.
- plāksteris Brīdinājums; brīdinājuma kartīte (parasti futbolā).
- pagrezot Brīdināt; norāt, kratīt pirkstu, kratīt galvu.
- piezibināt Brīdinot pakratīt (pirkstu).
- aksis Briežu dzimtas zīdītājs Indijas un Šrilankas mežos; tēviņam ragu garums sasniedz 1 metru, mātītēm ragu nav.
- muntjaki Briežu ģints Āzijas austrumos un dienvidos ar īsiem, vienkāršiem ragiem (mātītēm ragu vietā tikai matu cekuls) un tēviņiem ar lielu augšējo ilkni, kas rēgojas no mutes laukā.
- briedaļa Briežu mātīte.
- briežumāte Briežu mātīte.
- dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka.
- kulcenēties Brīvi valstīties un pārvietoties.
- raišus Brīvi, nesaistīti, bez pinekļiem.
- sevvaļīgi Brīvi, nesaistīti.
- ēnatmiņa Brīvpiekļuves atmiņas apgabals, ko izmanto, lai tajā iesūtītu un izpildes laikā saglabātu programmatūru, ko patstāvīgi glabā lēnākas darbības lasāmatmiņā, tādējādi paaugstinot datora veiktspēju.
- adresātu saraksta serveris Majordomo brīvprogrammatūras adresātu saraksta serveris, kas darbojas _UNIX_ vidē. Kad e-pasts tiek nosūtīts kādam no _Majordomo_ adresāta saraksta, tas automātiski tiek pārsūtīts visiem adresātu saraksta dalībniekiem.
- varnakzieži Brīvziedlapaino divdīglapju dzimta, lielāko tiesu zāļaugi, izplatīti pa visu pasauli.
- pagaida Brokastis, lai varētu sagaidīt maltīti.
- pagaidas Brokastis, lai varētu sagaidīt maltīti.
- pagaidi Brokastis, lai varētu sagaidīt maltīti.
- dejeuner Brokastis; Francijā pusdienas maltīte starp plkst. 12 un 2 pēcpusdienā.
- frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs.
- bronchiāls Bronhiāls; saistīts ar bronhiem, tiem raksturīgs.
- bronholitiāze Bronhu saslimšana, kas saistīta ar konkrementu rašanos.
- Abaševas kultūra bronzas laikmeta kultūra, kas bijusi izplatīta 2. gt. 2. puse p. m. ē. Viduspievolgas mežu un mežastepju rajonā.
- ciklosporas Brūnaļģu nodalījuma klase ("Cyclosporophyceae"), augsti specializētas aļģes, gametofīts stipri reducēts, anterīdiji un oogoniji attīstās īpašās tvertnēs - skafīdijās uz spēcīgi attīstīta sporofīta.
- karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus; kara darbība.
- kara darbība bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus; karadarbība.
- jūrbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, lieli rāpuļi (bruņas garums - līdz 140 cm, masa - līdz 400 kg) ar pleznveida kājām, izplatīti tropu joslas jūrās, 4 ģintis, 4 sugas.
- pūkainā bruņuts bruņutu apakškārtas suga (“Pseudococcus maritimus”), ķermenis iegarens, 3-4 mm garš ar skaidri saskatāmu posmojumu un elastīgu apvalku, Latvijā plaši izplatīta
- dankaroties Brūtēties, lakstīties.
- Samantabhadra budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura tēls un vārds sastopams daudzās mahājānas sūtrās, tiek aprakstīta viņa vēlme aizstāvēt budas mācību un atbalstīt tos, kas seko budismam; minēts astoņu galveno mahājānas bodhisatvu sarakstā; vadžrajānas mitoloģijā tiek uzskatīts par budas Vairočanas emanāciju.
- Māra budisma mitoloģijā - dēmondievība, kas saistīta ar ļaunumu, iznīcību, pasaulīgo kārdinājumu veltīgumu; hinduismā - nāves dieviete.
- dzogčens Budisma novirziens, kas tradicionāli tiek pieskaitīts pie Tibetas budisma skolas.
- pāramita budisma tekstos - parasti tiek uzskaitītas sešas (dažreiz pat desmit) pāramitas: dāsnums (dāna), tikumība (šīla), pacietība (kšānti), vīrišķība (vīrja), spēja nodoties apcerei (dhjāna), gudrība (pradžnja).
- Saka Budistu mitoloģijā - Budas mācības izplatītājs Budas iepriekšējo inkarnāciju laikā.
- Ašvaghoša Budistu rakstnieks un dzejnieks 1. gs., kas sarakstījis poēmu, kurā stāstīts par Budas dzīvi līdz brīdim, kad pār viņu nāca apskaidrība.
- budžetēšana Budžeta plānošanas, apstiprināšanas, kontroles un budžeta koriģēšanas nepārtraukts, savstarpēji saistīts process.
- kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
- bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker".
- izbuknīt Buknījot izgrūstīt; buknījot pārmācīt, sodīt.
- izbukņīt Buknījot izgrūstīt; buknījot pārmācīt, sodīt.
- bukstīties Bukņīties, grūstīties.
- čakstīt Bukstīt, dunkāt.
- hoboba Bukšu dzimtas augs (krūms), kas izplatīts Meksikā un ASV dienvidrietumos; no sēklām iegūst eļļu, ko izmanto kosmētikā un ziežvielu ražošanā.
- Būla izteiksme Būla algebras formula, ko veido binārie mainīgie un konstantes, kas saistīti, izmantojot loģiskās operācijas.
- mājas bumbiere bumbieru suga ("Pyrus communis"), Latvijā plaši izplatīta introducēta suga, kas vietām pāriet savvaļā.
- novērotājs Burāšanas sacensību skatītājs ar burātāja kvalifikāciju, kurš nav ne tiesnesis, ne arī sacensību dalībnieks vai sacensību komitejas loceklis.
- pieburt Burot izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
- cahier Burtnīca, piezīmju grāmatiņa; senāk žēlošanās raksts, lūgums valdniekam; vēlētāju rakstīta instrukcija deputātiem.
- overštaga Burukuģa pagrieziena veids, kad kursa izmaiņas saistītas ar halzes izmaiņām.
- ambraskoks Burvjlazdu dzimtas ģints ("Liquidambar"), liels, vasarzaļš koks, izplatīts Āzijā un Amerikā.
- hamameliss Burvju rīkstīte; rīkstīte.
- ņupāt Burzīties, burzīt, grūstīt, mīcīt.
- pavadīt Būt (ar ko) cieši saistītam, būt par (kā) raksturīgu, arī ilgstošu iezīmi.
- ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
- ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
- dīžāt Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
- dīžāties Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
- dizināt Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
- dīžļāties Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
- dīžļoties Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
- dīžot Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
- nākt Būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas).
- pieturēties Būt cieši saistītam (ar ko), neatteikties (no kā).
- būt (kāda) liktenim būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
- dziedāt vienu dziesmu (ar kādu) būt domubiedriem; runāt līdzi, atbalstīt.
- glabāties Būt ierakstītam, pierakstītam, lai nepazustu, neaizmirstos.
- darboties Būt iesaistītam sižeta attīstībā (par daiļdarba tēlu).
- palikt Būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to); nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem).
- čumēt Būt izplatītam, bieži sastopamam (kur).
- mudžēt Būt izplatītam, bieži sastopamam (kur).
- gulēt drupās (un gruvešos) būt izpostītam un sagrautam.
- stāvēt Būt kādā (parasti ar kvalitāti saistītā) stāvoklī.
- (pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt.
- sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis; veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
- strebulēt Būt nemierīgam, kustēties, raustīties.
- sturbulēt Būt nemierīgam, kustēties, raustīties.
- viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
- viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
- piedzimt Būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai; būt no dzimšanas apveltītam ar noteiktām īpašībām.
- stāvēt augstāk būt nozīmīgākam, attīstītākam.
- novest Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam; panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei.
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties; būt par cēloni tam, ka Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
- iepazīstināt Būt par informācijas avotu (par rakstītu tekstu, mākslas darbu u. tml.).
- paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu); arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
- skanēt Būt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
- stāvēt Būt rakstītam, iespiestam (kur); būt iekļautam (tekstā).
- nīkuļot Būt saimnieciski vāji attīstītam, būt nestabilam.
- caurvīt Būt saistītam (ar ko citu).
- vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām.
- zīmēties Būt saistītam (ar ko), attiekties (uz ko).
- attiekties Būt saistītam (ar ko), skart (ko).
- turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām).
- izmaksāt Būt saistītam ar izdevumiem.
- pāriet Būt saistītam ar kādu citu organisma daļu (par organisma dalām).
- liesmot Būt saistītam ar spilgtām krāsām dabā (par laikposmu).
- attiekties Būt saistītam attiecībā (4).
- korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
- sacementēt Būt sasaistītam ar kādu saistvielu (par iežiem, to drupām, šķembām).
- kaltēt Būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu.
- staroties Būt starveidīgam, izplatīties starveidīgi.
- datrūkt Būt tādam, kam ir nepilnīgi attīstīts prāts, spējas u. tml.
- vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību).
- stāvēt sakarā (ar kādu, ko) būt tādam, kas ir saistīts (ar kādu, ko).
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
- pārstāvēt Būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
- saturēt Būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu.
- smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
- smīnēt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
- vīpsnāt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
- sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā); būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
- pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu; izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
- durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
- identificēties Būt vienādam ar ko, būt vienam un tam pašam; tikt uzskatītam par vienu un to pašu.
- kļaut Būt, izplatīties (kam) visapkārt.
- skaitīties būt, tikt uzskatītam (par ko).
- sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
- korķakmens Būvmateriāls no zirņu lielumā sasmalcinātiem korķu atkritumiem, kas saistīti ar kaļķi, māliem, darvu vai azbestu, stipri saspiesti īpašās formās un izkaltēti.
- pulieris Būvuzņēmēja palīgs un vietnieks kā pašos būvdarbos, tā arī ar tiem saistītos uzmērījumos un norēķinos.
- trifluridīns C~10~H~11~F~3~N~2~O~5~, pretvīrusu savienojums, kas bloķē vīrusa dezoksiribonukleīnskābes sintēzi; lieto cilvēka herpesvīrusu 1 un 2 izraisīta keratīta un keratokonjunktivīta ārstēšanai.
- sparteīns C~15~H~26~N~2~, parastā slotzara ("Cytisus scoparius (L.) Link.") alkaloĪds ar uzpirkstītei līdzīgu darbību.
- tevetīns C~42~H~64~O~19~, glikozīds auga "Thevetia neriifolia Juss." sēklās, piemīt uzpirkstītes glikozīdiem līdzīga darbība.
- linalools C10H18O, terpenalkohols, ļoti izplatīts kā ēterisko eļļu sastāvdaļa, kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, izmanto smaržās, odekolonos, smaržīgās ziepēs, pēcskūšanās līdzekļos, losjonos rokām, matu lakās, var izraisīt alerģiskas reakcijas, sejas psoriāzi, viegli toksisks ieēdot, var radīt ādas un acu kairinājumus, var ietekmēt aknas.
- ksantēns C13H10O, heterociklisks savienojums ar diviem benzola gredzeniem, kas saistīti ar metilēna vai skābekļa tiltu; krāsvielu fluoresceina un rodamīna sintēzes izejviela.
- ofloksacīns C18H20FN3O4, fluoru saturošs plaša darbības spektra hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto prostatīta, seksuāli transmisīvo slimību, dziļo elpceļu, urīnceļu un ādas infekciju ārstēšanā.
- proscilaridīns C30H42O8, sirds glikozīds, kas iegūts no jūras sīpola, sastāv no ramnozes atlikuma, kas savienots ar steroidu; īpašību un indikāciju ziņā līdzīgs uzpirkstītes preparātiem.
- pulloroze Cāļu baltā caureja, slimo cāļi, tītarēni līdz 20 dienu vecumam, uzņēmīgi arī baloži, truši.
- caursk. Caurskatīja; caurskatīts (bibliogrāfijā).
- mikrofiša Caurspīdīga fotomateriāla kartīte ar vairākiem samazinātiem teksta, rasējumu u. tml. attēliem.
- Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte.
- putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju.
- sliekt Celt augšup, balstīt.
- brākāties Celt, rotīt uz augšu (apģērbu, tā daļu), ņemt kopā (platu apģērbu).
- brākāt Celt, rotīt uz augšu (apģērbu, tā daļu); ņemt kopā (platu apģērbu).
- kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.); arī putēt.
- nulles cikls celtniecības darbi, kas saistīti ar celtnes pamatu likšanu un sagatavošanas darbiem celtniecības objektā.
- Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta.
- histrions Ceļojošs profesionāls aktieris viduslaikos, kas reizē bija gan muzikants, dziedātājs, dejotājs, stāstītājs, gan akrobāts, virves dejotājs, dzīvnieku dresētājs u. tml.
- seksa tūrisms ceļojumi uz valstīm, kuras pazīstamas ar plašu prostitūtu piedāvājumu, bet arī tūrisms ar mērķi nodibināt ar prostitūciju nesaistītas seksuālas attiecības.
- Karaļa ceļš ceļš uz Bizantiju pa Reinu un Donavu; krusta karu laikā bija izplatīta leģenda (tai nav nekāda vēsturiska pamata), ka pa šo ceļu uz austrumiem devies Kārlis Lielais.
- akmeņkalis Ceļu būves strādnieks; cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
- sacementēt Cementējot savienot, sasaistīt; cementējot izveidot.
- transfertcena Cena, kuru precēm un pakalpojumiem nosaka saistītie uzņēmumi un kas atšķiras no tirgus vērtības.
- mozgas kompostrēt censties apmānīt, stāstīt nepatiesību.
- līst acīs kādam censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, lai piesaistītu sev uzmanību.
- lēkt acīs (kādam) censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, mēģinot piesaistīt sev uzmanību.
- skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu); raudzīties (3).
- raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- borēt Censties iestāstīt; pārliecināt; apnicīgi stāstīt.
- koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).
- slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
- līmēties Censties piesaistīt sev uzmanību, iegūt simpātijas.
- tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (to).
- meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
- ķerties Censties satvert (ko), lai pieturētos, atbalstītos.
- Goliāts Centrālāfrikā izplatīta skarabeju dzimtas vabole.
- Agriocharis ocellata Centrālamerikas tītars.
- numerācijas nodrošināšanas pakalpojums centralizētās publiskā telefonu tīkla abonentu numuru un starp elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem saglabāto numuru datu bāzes uzturēšana, tajā skaitā jebkurš pakalpojums, kas saistīts ar piekļuves nodrošināšanu šajā datu bāzē esošai informācijai, un tās apstrāde.
- intelektuālais centrmezgls centrmezgls, kas pastiprina datoru tīklā pārraidāmos signālus, veic ar datoru tīkla pārvaldību saistītās informācijas pārsūtīšanas pārraudzību, kā arī atvieglo datoru tīkla administratoram tīkla pārkonfigurēšanas plānošanu un īstenošanu.
- aktīvais centrmezgls centrmezgls, kas pastiprina tīklā pārraidāmos signālus, tādējādi ļaujot tos sūtīt starp stacijām, kas atrodas viena no otras lielākā attālumā, nekā tas būtu pieļaujams pasīvā
- iecepties Cepoties saistīties, savienoties.
- konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli, iesvētīšana (iestiprināšana).
- metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
- Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte.
- mūsciems Ciems, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
- apdedzināt nagus (arī pirkstus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
- apdedzināt pirkstus (arī nagus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
- sadedzināt (arī apdedzināt) nagus (arī pirkstus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
- iekļauties Cieši apņemt sev apkārt; ietīties.
- spruņģēt Cieši aptīt, ietīt.
- paņāties Cieši ietīties (apģērbā).
- spruņģēties Cieši ietīties (apklāties vai apģērbties).
- rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
- nosiksnāt Cieši notīt ar siksnu.
- nosasieties Cieši notīt sava ķermeņa daļu ar ko.
- nosprandzēties Cieši notīties (ar jostu).
- nosiksnāties Cieši notīties ar siksnu.
- pasakalties Cieši paskatīties acīs.
- piežņaugt Cieši piesaistīt, piesiet.
- sapopināt Cieši saģērbt, ievīstīt.
- saboķēties cieši saģērbties (ievīstīties).
- kopība Cieši saistīta, vienota grupa, kopums, sistēma.
- lipt Cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
- integrāls Cieši saistīts, nedalāms, vesels.
- saaudzenis Cieši saistītu minerālu sakopojuma gabals.
- saaugums Cieši saistītu minerālu sakopojums.
- spundēt Cieši satīt (bērnu).
- savančīt cieši satīt, sasiet, ietīt.
- salāčot cieši satīt, satuntuļot (lai nesaltu).
- sačunčulēties cieši satīties.
- vīstīties Cieši tīties (segā, drēbēs).
- kā saaudzis cieši vienots, saistīts; lielā kopības izjūtā, saskaņā.
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
- ieurbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- (ie)urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- stingrai Cieši, stabili (piemēram, nostiprināt, sasaistīt).
- stiprai Cieši, stabili, stingri (piemēram, nostiprināt, sasaistīt).
- karburizators Cieta, gāzveidīga vai šķidra viela, kuras sastāvā ir ogleklis un kura spēj to atdot citai vielai; to plaši lieto mazoglekļa tērauda apogļošanai (cementēšanai); visizplatītākais karburizators ir koka ogļu un oglekļa sāļu maisījums; ar to apber cementējamo izstrādājumu.
- uzlabotā mazo ierīču saskarne cieto disku saskarnes standarts, kuru izmantojot iespējams pārsūtīt 10-15 megabaitus sekundē.
- polikristāls Ciets ķermenis, kas sastāv no neregulāras formas sīkiem, dažādi orientētiem, savstarpēji saistītiem monokristālu agregātiem.
- balanda Cietumnieku maltītes zupa.
- apzināti nepatiesa liecība cietušā vai liecinieka liecība, ja tajā pilnīgi vai būtiski ir sagrozīti ar lietu saistītie fakti, kuriem ir nozīme tās pareizā izmeklēšanā.
- molekulārie kristāli cietvielas, kas veidojas no molekulām, kuras savstarpēji saistītas ar vājiem van der Vālsa spēkiem vai ūdeņraža saitēm.
- platums Cik plati (arī plaši) vien iespējams (novietot, izplatīties u. tml.).
- plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
- ovariālais cikls cikliskas pārmaiņas olnīcās, saistītas ar menstruālo ciklu.
- veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla, vielas) veidojums.
- rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
- tīstoklis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (parasti papīra) veidojums; rullis (1).
- jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
- spole Cilindrveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin; šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
- bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi.
- jiriki Cilšu grupa, dzīvo Turcijas dienvidrietumos un dienvidos, runā turku valodas dialektos, tiek uzskatīti par turku etnogrāfisku grupu, reliģija - islāms (sunnisms).
- veneti Cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Adrijas jūras piekrastē, uz ZA no Po upes; izcelsme nav izpētīta.
- informācijas sabiedrība cilvēces ilgtspējīgas attīstības pakāpe, kuru veicina pieaugošā zināšanu pārvaldība un kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopienu, kā arī uz zināšanām balstīta ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa paaugstināšanos.
- ražotājspēki Cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa).
- veltņakauls Cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu.
- iniciācija Cilvēka pāriešana jaunā sociālajā statusā; rituāli un ceremonijas, kas saistīti ar šo pāreju.
- vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
- empīrija Cilvēka pieredze, ārējās pasaules uztvere, kas balstīta uz pieredzi.
- augstuma eiforija cilvēka psihiskā stāvokļa izmaiņas, kas saistītas ar skābekļa nepietiekamību smadzeņu audos, paceļoties augstumā (rodas jautrība, zūd uzmanība, piesardzība).
- dzimumcikls Cilvēka un dzīvnieku dzimumnobriedušo sievišķo indivīdu morfoloģisko un fizioloģisko pārmaiņu komplekss, kas regulāri atkārtojas un ir saistīts ar vairošanās funkciju.
- sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
- viedums cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedīgums.
- viedīgums Cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedums.
- mūsmājinieki Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā vienā un tai pašā mājā.
- mūsciemieši Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo vienā ciemā.
- brālis Cilvēki, kas ir savstarpēji cieši saistīti.
- hipijs cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- kārsteklis Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kārstīties, ķerties ap kaklu.
- pusmuļķis Cilvēks ar samērā vāji attīstītām prāta spējām.
- puse Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
- muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- pienākuma cilvēks cilvēks, kam ir raksturīga augsti attīstīta pienākuma apziņa.
- tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
- aizstāvis cilvēks, kas aktīvi pauž piekrišanu noteiktiem uzskatiem, vērtībām, [aizstāv]{s:2137}, pamato tās; aktīvs piekritējs, atbalstītājs
- ieliktenis Cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
- sabiedrotais Cilvēks, kas ir cieši saistīts, sadarbojas (ar kādu), palīdz (tam), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
- pusanalfabēts Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis prasmi lasīt, rakstīt.
- darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
- neofīts Cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts draudzē, tikko iesvētīts garīdznieku kārtā vai par mūku.
- bukņica Cilvēks, kas mēdz citus buknīt, grūstīties; kauslīgs cilvēks.
- jaukteve Cilvēks, kas mēdz izplatīt baumas.
- bikstīklis Cilvēks, kas mēdz otram piebikstīt.
- pīlīšpūtējs Cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu.
- santiņpūtējs Cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu.
- antikrists Cilvēks, kas nav kristīts un netic dievam.
- profāns Cilvēks, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
- savrupnieks Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem).
- vienpatis Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar citiem cilvēkiem; arī cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
- videopirāts Cilvēks, kas nelikumīgi tiražē, izplata un demonstrē videokasetēs ierakstītus materiālus.
- paskrebelis Cilvēks, kas neprot labi rakstīt.
- rakstītnepratējs Cilvēks, kas neprot rakstīt (1).
- rakstītpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1); rakstpratējs.
- rakstpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1).
- protokolists Cilvēks, kas raksta protokolu (1); darbinieks, kura pamatuzdevums ir rakstīt protokolus (1).
- tulkotājs Cilvēks, kas rakstiski tulko vārdus, tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējies vienā valodā rakstīta teksta tulkošanā citā valodā.
- mirusi dvēsele cilvēks, kas reāli neeksistē, bet fiktīvi kaut kur tiek uzskaitīts.
- biksteklis Cilvēks, kas sarunādamies mēdz bikstīt kaimiņu.
- bikstis Cilvēks, kas sarunādamies mēdz bikstīt kaimiņu.
- propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar (kā) propagandu; cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) propagandu.
- bumbiņpūtējs Cilvēks, kas stāsta ko nepatiesu, nesaturīgu; blēņu stāstītājs.
- kalvenieks Cilvēks, kas sūtīts pie kalēja (kalvja) pasūtīt viņam kādus kalumus un palīdzēt šos darbus izpildīt.
- kalenieks Cilvēks, kas sūtīts pie kalēja pasūtīt viņam kādus kalumus un palīdzēt šos darbus izpildīt.
- mazpratējs Cilvēks, kas vāji prot rakstīt, rēķināt; mazizglītots cilvēks.
- aizvestais Cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais.
- kagebešņiks Cilvēks, kura darbs ir bijis saistīts ar KGB jeb Valsts drošības komiteju (čeku).
- kinodarbinieks Cilvēks, kura darbs saistīts ar kinofilmu veidošanu, iznomāšanu, demonstrēšanu.
- rubrikators Cilvēks, kura nodarbošanās bija saistīta ar teksta rubrikāciju.
- iznēsātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) iznēsāšanu.
- svērējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) masas noteikšanu.
- nesējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) nešanu.
- kalpotājs Cilvēks, kura nodarbošanās vai sabiedriskā darbība ir saistīta ar reliģisko kultu.
- papīru tārps cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
- plānā galdiņa urbējs cilvēks, kura veiktais garīgais darbs tiek uzskatīts par ļoti vieglu.
- šovmenis Cilvēks, kuram piemīt spēja izklaidēt, piesaistīt citus.
- cīņasbiedrs Cilvēks, kurš ar kādu citu ir saistīts kopējā cīņā.
- cīņubiedrs Cilvēks, kurš ar kādu citu ir saistīts kopējā cīņā.
- deportēts Cilvēks, kurš ir ticis piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- ģilde Cilvēku apvienība, kuriem ir vienādas intereses vai prasmes un kuri apvienojušies, lai atbalstītu cits citu.
- masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei.
- ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
- eksods Cilvēku masveida pārcelšanās uz dzīvi citā zemē (it īpaši Bībeles Vecās Derības 2. Mozus grāmatā aprakstītā jūdu aiziešana no Ēģiptes); emigrēšana.
- filariatozes Cilvēku un dzīvnieku helmitožu grupa, ko ierosina veltņtārpi filārijas; izplatītas gk. tropos.
- morrāties Cīnoties valstīties pa grīdu.
- Bryum caespiticium ciņa samtīte.
- ciparaudio Ciparformā pārraidei un atskaņošanai pierakstīta audioinformācija.
- publiskās atslēgas infrastruktūra ciparsertifikātu izsniegšanas, sertificēšanas un citu reģistrējošo institūciju sistēma, kas interneta transakcijās pārbauda un autentificē katra iesaistītā lietotāja identitāti.
- ekotakse Cirkulējošo limfocītu tieksme saistīties pie specifiskiem perifēriskās limfatiskās sistēmas audiem - B leikocītiem pie B - atkarīgiem audiem un T limfocītiem pie T - atkarīgiem audiem.
- cīstināt Cīstīt.
- radiocistīts Cistīts kā rentgenterapijas vai rādijterapijas komplikācija.
- cystitis Cistīts.
- panendoskops Cistoskopa modifikācija, ar ko var apskatīt gan urīnpūsli, gan urīnizvadkanālu.
- tiešā runa citas personas vai paša stāstītāja runas vai domu iespējami pilnīgs atkārtojums vārdu pa vārdam.
- burties cītīgi pētīt, meklēt, izzināt informāciju
- desmoferments Citoplazmā cieši saistīts ferments, pretēji brīvajam liofermentam.
- ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
- tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
- civilās aviācijas gaisakuģis civilās aviācijas reģistrā ierakstīts gaisakuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai policijas dienesti.
- civilizators Civilizācijas izplatītājs.
- pušu debates civillietas vai krimināllietas iztiesāšanas posms, kurā procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un galīgā veidā formulē savu procesuālo viedokli lietā, izklāstot savus secinājumus, pamatojumus un priekšlikumus par to, kā jāizšķir izskatāmā lieta.
- parādsaistības Civiltiesībās - dokuments bez vērtspapīra statusa, kurā apliecināts parāds un norādīts parādnieka pienākums, piem., samaksāt noteiktu naudas summu; izplatītākais veids ir parādzīme.
- mantošanas tiesības civiltiesību normas, kas pilsoņa nāves gadījumā regulē viņa mantas un ar to saistīto tiesību un pienākumu pāreju citām personām.
- kuģa fraktēšanas līgums civiltiesisks darījums, kuģa praktiskās izmantošanas galvenā juridiskā forma - pēc reisa čārtera pārvadātājs jeb fraktētājs apņemas nogādāt viņam pārvadāšanai nodoto kravu galaostā un izsniegt to kravas saņēmējam atbilstoši kravas pamatdokumentiem - konosamentam, kravas pavadzīmei, savukārt kravas nosūtītājs jeb nofraktētājs apņemas samaksāt vedummaksu (frakti) un citus pārvadājuma izdevumus, atsevišķos gadījumos arī apdrošināt pārvadājamo kravu.
- nemēzija Cūknātru dzimtas ģints ("Nemesia"), lakstaugi, retāk puskrūmi, dabā izplatīti galvenokārt Dienvidāfrikā, \~50 sugu, Latvijā dažas sugas kultivē kā viengadīgus krāšņumaugus.
- nakteņaugi Cūknātru rindas dzimta, daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, nelieli koki ar vienkāršām veselām vai izgrieztām lapām, izplatīti tropos, īpaši Amerikā, \~90 ģinšu, \~2600 sugu.
- sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte.
- cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs.
- čokert Čakarēt, durstīt.
- čakstiņš Čakstīte.
- čakstīns Čakstīte.
- čakstītis Čakstīte.
- saxicola Čakstītes.
- kraustīties Čamdīties, ķerstīties.
- ķāpstēt Čāpstīt, čāpstināt.
- revokācija Čeka devēja norādījums anulēt izrakstīto čeku.
- Amerikas ceļotājbalodis čeļotājbaložu suga ("Ectopistes migratorius"), 19. gs. Amerikā izplatīts baložu dzimtas putns, ko medīja gaļai, tipisks bara dzīvnieks, kas iznīka mežu izciršanas un prēriju uzaršanas rezultātā; pēdējais īpatnis nobeidzās 1914. gadā Cincinati zooloģiskajā dārzā.
- Baltiešu 1979. g. 23. augusta aicinājums četrdesmit piecu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņu parakstīts dokuments ar prasību atzīt Baltijas valstu pašnoteikšanās tiesības.
- dokumentu komplekts četri svarīgākie dokumenti, kas ir nepieciešami, lai nosūtītu preci: rēķins faktūra, konosaments, apdrošināšanas sertifikāts un pārvedums vekselis (trata).
- rikši Četrkājaiņu, gk. zirgu, gaita, kas saistīta ar lielu enerģijas patēriņu; šajā gaitā diagonālo kāju pāru kustību stāvokļi sakrīt vai gandrīz sakrīt, tāpēc uz katra soļa dzirdami tikai divi nagu uzsitieni pret zemi.
- jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele.
- tetraloģija Četru tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
- Idakans Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dēmons, kam piemita pareģa spējas un kas varēja uzsūtīt sausumu un kaites.
- ķikstīt Čikstīt.
- pačirkstināt Čirkstoši rakstīt (ar spalvu).
- baltais čuguns čuguns, kurā viss ogleklis atrodas saistītā veidā; grūti apstrādājams griežot; lūzums gaišs.
- sačukstēt Čukstus pastāstīt, parasti daudz.
- skūpstīt Čūpstīt.
- pirovīnogskābe Dabā plaši izplatīta karbonskābe, bezkrāsas šķidrums ar etiķskābes smaržu, nozīmīgs glikozes starpprodukts.
- polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
- dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras.
- tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
- Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.).
- Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga).
- Baikāla rezervāts dabas rezervāts Burjatijas Republikā, Hamardabana grēdā un Baikāla dienvidu piekrastē, platība — 1657 km^2^, dibināts 1969. g., lai aizsargātu un pētītu dabas kompleksus Baikāla ezera piekrastes terasēs un Hamardabana grēdā.
- ancestrāls Dabaszinātnēs - saistīts ar priekštečiem, senčiem.
- asfalts Dabiska melna vai brūna, cieta vai puscieta viela, oksidētu naftas ogļūdeņražu maisījums, izplatīts seklās naftas iegulās; izmanto ceļu būvē, elektrotehnikā, ķīmiskajā rūpniecībā.
- stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā.
- fosfātu rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot fosfora un tā savienojumu iegūšanai, rūdu derīgie komponenti ir apatīta grupas minerāli.
- monologs Daiļdarbs vai tā daļa, kas uzrakstīta šādas runas formā.
- dienasgrāmata Daiļdarbs, kas rakstīts šādu piezīmju veidā.
- dialogs Daiļdarbs, sacerējums, kas uzrakstīts šādas sarunas formā.
- dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
- tunkani dakotu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - zemes gari, kas saistīti ar auglības kultu un iemieso vienu no četrām stihijām.
- ziņojumu apdare dalītas datu apstrādes process, kas apvieno tādas iekšēji saistītas funkcijas kā ziņojumu pārsūtīšanu un glabāšanu.
- dispozīcija Daļa (tiesību normai), kurā izklāstīti (šās normas nosacītie) rīcības noteikumi.
- šķirste daļa no satītas dzijas vai diegiem.
- agrāfija Daļēja vai pilnīga nespēja rakstīt, kuras cēlonis ir bojājumi galvas smadzenēs.
- pusanalfabētisms Daļēja, nepilnīga prasme lasīt, rakstīt.
- pusamatniecisks Daļēji saistīts ar amatniecību, rūpnieciski vāji attīstīts.
- identiskas daļiņas daļiņas, kuru fizikālās īpašības ir vienādas, tām ir vienāds lādiņš, masa, spins, un citi kvantu skaitļi; šādas daļiņas kvantu mehānikā tiek uzskatītas par neatšķiramām.
- decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kam saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas uzrakstīts īpašā veidā bez saucēja.
- īsts daļskaitlis daļskaitlis, kam skaitītājs ir mazāks par saucēju.
- neīsts daļskaitlis daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks par to.
- daļskaitļa saīsināšana daļskaitļa skaitītāja un saucēja dalīšana ar vienu un to pašu skaitli.
- daļskaitļa paplašināšana daļskaitļa skaitītāja un saucēja reizināšana ar vienu un to pašu skaitli.
- algebriska daļa daļveida izteiksme, kuras skaitītājs un saucējs ir veselas algebriskas izteiksmes.
- follete Dāmu apģērba piederums 1760.-90. g., viegla auduma trijstūrains, nereti izrakstīts kakla lakats, kas apsedza dziļo kakla izgriezumu, vēlāk arī priekšā saturēts ar lentu vai puķu pušķi.
- šeņ Daoisma metafizikā cilvēka garīgā sākotne, kas saistīta ar saprātu un tā funkcijām.
- sākotnējais un pagaidu daoisma metafizikas kategorijas, ko aptuveni var tulkot kā neattīstītais un attīstītais, nedzimušais un dzimušais, mūžīgais un iznīcīgais, absolūtais un relatīvais, prenatālais un postnatālais.
- Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa.
- vienošanās par apmācību darba devēja un darbinieka rakstveida vienošanās par darbinieka profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu un ar to saistīto izdevumu atlīdzināšanu.
- interneta uzmetumdokuments darba dokumenti, ko izstrādā interneta tehnisko uzdevumu grupa un kas saistīti ar interneta tehnisko problēmu risināšanu un tīklošanas attīstību.
- darbinieku skaita samazināšana darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.
- vispārējās izmaksas darba, materiālu un citas izmaksas, kuras to izveidošanās brīdī nevar saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu un pakalpojuma veidu, t. i. ar noteiktu izmaksu nesēju, kaut gan šīs izmaksas, neapšaubāmi ir saistītas ar ražošanu kopumā.
- krama rīki darbarīki un ieroči no krama, kas bija izplatīti akmens laikmetā, senākie no tiem bija čoperi, rupji apskaldīti dūrescirvji un dažādi cērtamie rīki.
- transportdarbi Darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu; transporta darbi.
- sanitārtehniskie darbi darbi, kas saistīti ar ēku inženiersistēmu montāžu, ekspluatāciju un remontu, lai nodrošinātu komfortablus, sanitārhigiēniskām prasībām atbilstošus dzīves apstākļus ēkās un apdzīvotās vietās.
- aprakste Darbība --> aprakstīt (3).
- atbalstīšana Darbība --> atbalstīt (1).
- atbalstīšana Darbība --> atbalstīt (2).
- pestīšana Darbība --> pestīt(2).
- rakstīšana Darbība --> rakstīt.
- saistīšana Darbība --> saistīt.
- sardze Darbība --> sargāt(1); pasākumu kopums, kas ir saistīts ar (kāda objekta, personu) sargāšanu.
- saskaitīšana Darbība --> saskaitīt.
- skaitīšana Darbība --> skaitīt.
- stostīšanās Darbība --> stostīties.
- publicēšana Darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība.
- caurskate Darbība, arī process --> caurskatīt.
- ieskaite Darbība, arī rezultāts --> ieskaitīt (1).
- gaita Darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi.
- datu bāzes uzturēšana darbība, kas saistīta ar datu bāzes struktūras modificēšanu, atjaunošanu un pārkārtošanu, lai nodrošinātu tās veselumu, neaizskaramību un efektīvu izmantošanu.
- uzlaušana Darbība, kas saistīta ar ielaušanos datoru sistēmā.
- procedūras izsaukums darbība, kas saistīta ar kādas procedūras aktivizāciju programmas izpildes gaitā.
- inženierija Darbība, kas saistīta ar projektu tehniski ekonomisko pamatojumu sagatavošanu, rekomendāciju izstrādi ražošanas un vadības, kā arī produkcijas realizācijas organizēšanas posmā.
- karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’.
- jēdzienu saskaņošana darbība, ko veic terminoloģijā, lai samazinātu vai novērstu nelielas atšķirības vai pretrunīgumu divu vai vairāku savstarpēji cieši saistītu jēdzienu izpratnē.
- apskatīšana Darbība, process --> apskatīt.
- atbalstīšana Darbība, process --> atbalstīt (3).
- attīstīšana Darbība, process --> attīstīt.
- kratīšana Darbība, process --> kratīt.
- kratoņa Darbība, process --> kratīt.
- pārskaite Darbība, process --> pārskaitīt (1).
- pārskate Darbība, process --> pārskatīt (1).
- pārskate Darbība, process --> pārskatīt (2).
- pārskate Darbība, process --> pārskatīt (3).
- pestīšana Darbība, process --> pestīt(1).
- pierakste Darbība, process --> pierakstīt(1).
- piesaiste darbība, process --> piesaistīt (1).
- piesaiste darbība, process --> piesaistīt (2).
- piesaiste darbība, process --> piesaistīt (3).
- saiste Darbība, process --> saistīt(1); arī saistījums (1).
- svētīšana Darbība, process --> svētīt.
- uzskaite Darbība, stāvoklis --> uzskaitīt (1).
- uzskaite Darbība, stāvoklis --> uzskaitīt (2).
- binārā aritmētika darbības ar skaitļiem, kas pierakstīti binārajā (skaitīšanas) sistēmā.
- intransitīvs verbs darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas saistīta ar subjekta fizisku vai garīgu stāvokli vai atrašanos telpā un nav vērsta uz objektu akuzatīvā; nepārejošs darbības vārds.
- nepārejošs darbības vārds darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas saistīta ar subjekta fizisku vai garīgu stāvokli, vai atrašanos telpā un nav vērsta uz objektu akuzatīvā; intransitīvs verbs.
- palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā.
- grūtniece darbiniece, kurai Darba likumā noteikti atvieglojumi nodarbinātībā – var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu; darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, izņemot 101. pantā paredzētos apstākļus saistībā ar uzvedību, vai ja tiek likvidēts darba devējs.
- darba ņēmējs darbinieks; līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu apņemas izpildīt pasūtīto darbu.
- distantie aktivatori darbojas ārpus savas cilmvielas, organismā var izplatīties difundējot, vai arī ar starpšūnu šķidrumiem.
- Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks).
- mīņāties uz vietas darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem, neattīstīties, neveidoties; ļoti lēni virzīties uz priekšu.
- mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- timeris Darbs, kas saistīts ar kā sīka gatavošanu.
- timers Darbs, kas saistīts ar kā sīka gatavošanu.
- knibeklis Darbs, kas veicams ar pirkstiem, rokām, ir saistīts ar kā sīka gatavošanu; arī priekšmets, kas šādā veidā tiek gatavots.
- velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts.
- gaita Darbs, pienākumi, darīšanas, kas saistītas ar iešanu, pārvietošanos.
- godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
- izrakums Darbu kopums (arheoloģijā), kas saistīts ar zemes slāņu atrakšanu un senatnes pieminekļu atklāšanu; tas, ko atrod šajā darba procesā.
- vairākuzdevumu apstrāde darbu sadale starp vairākiem savstarpēji saistītiem procesoriem.
- pienākums Darbu, darbību kopums, kas ir saistīts ar kādu profesiju, amatu.
- cikliskais bezdarbs darbvietu skaita samazināšanās un masveida bezdarbs, kas rodas ekonomiskās aktivitātes līmeņa periodisku svārstību dēļ un ir saistīts ar starptautisko tirdzniecības ciklu.
- cif-kalkulācija Darījuma kalkulācija, kurā ieskaitīta preču cena, vedammaksa un jūras apdrošinājuma prēmija.
- vēstīt Darīt (ko) zināmu mutvārdiem; ziņot, stāstīt.
- gausīt Darīt bagātīgu, pietiekamu, svētīt.
- karsēt galvu darīt ko grūtu, ar uztraukumiem saistītu; uzbudināties.
- ķēmoties Darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu; muļķoties, ākstīties.
- nest Darīt pieejamu, izplatīt (piemēram, kāda ideju, uzskatu).
- laist Darīt zināmu, ziņot; arī izplatīt (piemēram, baumas, tenkas).
- kratītājs Darītājs --> kratīt.
- kulstītājs Darītājs --> kulstīt.
- pārrakstītājs Darītājs --> pārrakstīt.
- pestītājs Darītājs --> pestīt (2).
- rakstītājs Darītājs --> rakstīt.
- skaitītājs Darītājs --> skaitīt.
- šķirstītājs Darītājs --> šķirstīt.
- tinējs Darītājs --> tīt.
- vēstītājs Darītājs --> vēstīt.
- agenss Darītājs; semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu.
- izvaddati Dati, kas kādas programmas darbības rezultātā tiek pārsūtīti no datora uz izvadierīci.
- ziņojums dati, kas, izmantojot saskarni _MIDI_, tiek nosūtīti kāda mūzikas instrumenta ierīces vadībai.
- aktīvā datne datne, kas atvērta lietošanai un tajā ierakstītie dati ir pieejami lasīšanai un apstrādei.
- izplātā datne datne, kas nav fizikāli saistīta ar citām datnēm un nesatur norādes uz tām, tai nepiemīt hierarhiska struktūra.
- brīvpiekļuves datne datne, kas parasti glabājas magnētiskajā diskatmiņā un kuras ierakstus var nolasīt, ierakstīt vai izmainīt jebkurā kārtībā bez citu ierakstu nolasīšanas un pārrakstīšanas.
- signatūru datne datne, kuru automātiski pievieno nosūtāmajam elektroniskā pasta ziņojumam un kurā ir ziņojuma nosūtītāja adrese, elektroniskā pasta adrese un varbūt arī telefona un faksa numurs.
- defragmentēšana Datņu pārrakstīšana tā, lai visas datnes daļas būtu ierakstītas blakus esošajos diska sektoros.
- dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa datora atmiņa, kurā informācijas bitu uzglabāšanai izmanto mikroskopiskus kondensatorus. Tā kā šie kondensatori pakāpeniski izlādējas, tie vairākus simtu reižu sekundē ir jāuzlādē, lai saglabātu tajos ierakstīto informāciju.
- instrukcijas adrese datora atmiņas apgabala adrese, kurā ierakstīta instrukcija.
- blakusiestādīšana Datora atmiņas iedalīšanas paņēmiens, kas paredz atmiņā glabājamos datus ievietot atmiņas blokos tā, lai loģiski saistītas programmas vai dati arī fiziski atrastos blakus.
- blakusiedalīšana datora atmiņas iedalīšanas paņēmiens, kas paredz atmiņā glabājamos datus ievietot atmiņas blokos tā, lai loģiski saistītās programmas vai dati arī fiziski atrastos blakus.
- sāknēšana Datora darbības iniciēšana, kuras gaitā pēc operatīvās atmiņas attīrīšanas tajā tiek ierakstīta operētājsistēma.
- direktorijs Datora diskatmiņā ierakstīta datņu vārdu un apakšdirektoriju tabula, kas norāda saistību starp šīm datu struktūrām un to izvietojumu atmiņā.
- tekstapstrāde datora izmantošana dokumentu veidošanas, rediģēšanas, formatēšanas, lasīšanas un drukāšanas procesā, kas ir viens no izplatītākajiem personālo datoru lietojumiem.
- brīvpiekļuves atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā uzglabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša piekļuve no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni. Atšķirībā no otra primārās atmiņas komponenta - lasāmatmiņas - no brīvpiekļuves atmiņas centrālais procesors var ne tikai nolasīt datus, bet var datus tajā arī ierakstīt.
- atvērtā pirmkoda programmatūra datora programmatūra, kas tiek izlaista saskaņā ar licenci, kurā autortiesību īpašnieks piešķir lietotājiem tiesības izmantot, pētīt, mainīt un izplatīt programmatūru un tās pirmkodu ikvienam un jebkuram mērķim
- rokraksta pazīšana datora spēja pazīt ar roku rakstītu tekstu un pārveidot to koda _ASCII_ vai citās rakstzīmēs.
- hiperteksts Datorizētas informācijas nelineāra pārlūkošanas un izguves sistēma, kas lietotājam ar īpaši izveidotu asociatīvu saišu (hipersaišu) palīdzību ļauj veikt informācijas izguvi no savstarpēji saistītiem dokumentiem neatkarīgi no to izvietojuma datora (datoru) atmiņā.
- klons Dators, kas ar tādu pašu programmatūru darbojas identiski kādam citam noteiktam datoram (izplatītākā ir IBM PC datoru kopēšana).
- cipardators Dators, kura darbību vada iekšēji glabātas programmas un kurš spēj programmai vai tās daļai, kā arī programmas izpildē vajadzīgajiem datiem vai to daļai izmantot kopīgo krātuvi, izpildīt lietotāja rakstītas vai norādītas programmas, veikt lietotāja norādītas aritmētiskas, loģiskas u. tml. darbības ar cipariski pierakstītiem diskrētiem datiem un izpildīt programmas, kas to izpildes laikā pašas sevi pārveido.
- datu plūsmas mašīna dators, kurā komandu izpildes secību nosaka datu plūsma, bet nevis komandu skaitītājs. Mašīnas struktūra sastāv no komandu atmiņas bloka, operāciju izpildes un lēmuma pieņemšanas bloka, kā arī komutācijas sistēmas. Komandu izpilda, ja dati padoti visās komandu atmiņu šūnu ieejās, bet izejas ir brīvas.
- ekstranets Datortīkls, kas savieno vairākus uzņēmumus, piem., uzņēmumu ar tā piegādātājiem un produktu izplatītājiem; ārtīkls.
- programmatūra Datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai.
- pasta ceļš datoru secība, pa kuriem e-pasta ziņojums veic ceļu no sūtītāja līdz adresātam.
- dalītā datoru sistēma datoru sistēma, kas sastāv no vairākiem savstarpēji saistītiem datoriem, kuri darbojas neatkarīgi un izpilda kopīgu darbu.
- interfeisa datu bloks datoru tīklā - datu bloks, kas tiek pārsūtīts starp kāda slāņa un tā augšējā blakusslāņa entītijām caur apskatāmā slāņa servisa piekļuves punktu.
- uzskaitāmība Datoru tīkla īpašība, kas saistīta ar tā drošību un kas ļauj atsevišķas darbības piekārtot konkrētiem izpildītājiem, tādējādi padarot tos atbildīgus par šīm darbībām.
- savienojumorientēts protokols datoru tīkla protokols, kas pirms jebkura ziņojuma pārraides paredz nodibināt iepriekšēju savienojumu starp datu nosūtītāju un datu saņēmēju.
- datu stacija datoru tīkla terminālmezgls vai starpmezgls, kur izvietotas datu apstrādes vai pārraides iekārtas un ar tām saistītā programmatūru.
- tīkla vadība datoru tīkla vadības funkcijas, kas saistītas ar staciju, datu pārraides kanālu, termināļu pievienošanu un atvienošanu, bojājumu diagnostiku, statistiku datu vākšanu, pārskatu sastādīšanu u. c. darbībām.
- objekts datoru tīklos - kopēja mērķa sasniegšanai saistītas viena slāņa funkcijas.
- profils Datoru tīklos - savstarpēji saistītu protokolu standartu kopa un, ja nepieciešams, atsauces uz šo standartu klasēm, apakškopām, izvēles funkcijām un parametriem, kas tiek izmantoti veicot kādas īpašas datu pārraides vai apstrādes funkcijas.
- bezsavienojuma protokols datoru tīklu protokols, kas neparedz iepriekšēju savienojumu nodibināšanu starp datu sūtītāju un datu saņēmēju.
- gredzentopoloģija Datoru tīklu topoloģijas paveids, kurā katrs mezgls ir saistīts ar diviem zariem un starp jebkuriem diviem mezgliem ir tikai divi ceļi.
- maģistrāles tīkls datoru tīklu topoloģijas variants, kurā visi tīkla mezgli (stacijas) ir pievienoti vienam kabelim, pārsūtītais ziņojums vienlaikus nonāk visos tīkla mezglos; ziņojumu pieņem tikai tas mezgls vai tie mezgli, kuriem ziņojums adresēts.
- tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupa, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
- datorizēta programminženierija datoru un specializētas programmatūras izmantošana programmu sastādīšanai, kas nodrošina ne tikai šo programmu izstrādāšanu, bet arī sastādāmo programmu funkcionālo pārbaudi, to kodēšanu, nepieciešamās dokumentācijas izveidi un citas ar programmatūras izstrādāšanu saistītas darbības.
- pakošanas blīvums datu apjoms, kas ierakstīts datu vides garuma, laukuma vai tilpuma vienībā.
- uniraide Datu apmaiņa starp vienu noteiktu nosūtītāju un vienu noteiktu saņēmēju.
- pēdējais iekšā - pirmais ārā datu apstrādes procedūra, kas paredz kā pirmo apstrādāt pēdējo rindā ienākušo vai datnē ierakstīto informāciju.
- informācijas vizualizēšana datu atspoguļošana vizuālā formā, lai varētu tos vieglāk pārskatīt un vieglāk tiem piekļūt.
- bāze datu bāze - savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas izguvi, izdarītu tās atlasi un kārtošanu.
- relāciju datu bāze datu bāze, kurā viena tipa ierakstos ir norādes uz cita tipa ierakstiem. Relāciju datu bāze dod iespēju lietotājam saistīt informāciju, kas tiek glabāta dažādās datnēs, kā arī veidot noteiktas attiecības starp dažāda tipa ierakstiem.
- protokola datu bloks datu bloks, ko saskaņā ar datoru tīkla protokolu izmanto sakariem starp vienranga entītijām, tas satur protokola vadības informāciju un, iespējams, arī lietotāja datus.
- entitāte Datu ieraksta tips; entītija.
- lentes formāts datu ierakstīšanas formāts magnētiskajā lentē, kas dod iespēju datoram lasīt, apstrādāt un pārbaudīt ierakstītos datus.
- tastatūrdiska sistēma datu ievades sistēma, kas ar tastatūras palīdzību dod iespēju ierakstīt datus tieši diskā.
- tastatūrlentes sistēma datu ievades sistēma, kas ar tastatūras palīdzību dod iespēju ierakstīt datus tieši lentē.
- verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
- programmprodukts Datu nesējā ierakstīta programma, kas tiek uzskatīta par ražošanas produktu.
- destruktīvā lasīšana datu nolasīšanas operācija, kuru izpildot dati tiek pārsūtīti datora procesoram, bet to kopija datora procesoram, bet to kopija datora atmiņā tiek mainīta vai iznīcināta.
- cikliskā redundances pārbaude datu pareizības pārbaudes metode, izmantojot kļūdu atklājošu kodu. Lai pārbaudītu, vai datu pārraides, ierakstīšanas un nolasīšanas procesu gaitā nav radušās kļūdas, katram datu blokam pievieno kādu skaitli. Šie skaitļi tiek izskaitļoti nosūtītājā, izmantojot bloka saturu, un pēc tam tie tiek izskaitļoti uztvērējā vai nolasīšanas procesā. Salīdzinot šos skaitļus, var spriest par datu pareizību.
- daudzkadru pārraide datu pārraide lokālajos tīklos, kad pēc kārtas tiek pārsūtīti vairāki kadri, neatbrīvojot datu pārraides vidi.
- pusdupleksie sakari datu pārraide, kuras laikā dati tiek sūtīti pārmaiņus abos virzienos.
- piekļuves ātrums datu pārraides ātrums lietotāja piekļuves kanālā, kas nosaka maksimālo ātrumu, ar kādu gala lietotājs var iesūtīt datus kadru retranslēšanas tīklā.
- atbalstpārbaude Datu pārraides pareizības pārbaude, kuras izpildes gaitā dati, kas atgriežas datu avotā no datu saņēmēja, tiek salīdzināti ar nosūtītajiem datiem.
- ziņojumu komutācija datu pārraides process datu pārraides tīklos, kas paredz, ka katra tīkla starpmezglā ziņojums tiks saņemts, kādu laiku saglabāts, lai veiktu tā tālākās pārraides virziena izvēli (maršrutēšanu) un pēc tam nosūtītu izvēlētajā virzienā. Atšķirībā no kanālu komutācijas ziņojum u komutācija neprasa nodibināt nepārtrauktu sakaru līniju starp ziņojuma nosūtītāju un tā saņēmēju.
- datu saņēmējs datu pārraides tīkla mezgls, kas saņem pārsūtītos datus.
- datoru tīkls datu pārraides tīkls, ar to savstarpēji saistīto datoru un šai saistībai nepieciešamās programmatūras un aparatūras apvienojums, kas paredzēts mijiedarbības un datu apmaiņas organizēšanai starp attālām reālām galasistēmām; dalītais tīkls.
- pakešu komutācijas datu tīkls datu pārraides tīkls, kurā dati, lai tos pārsūtītu, tiek sadalīti neatkarīgos standartformāta blokos - paketēs. Formātus un procedūras nosaka šī tipa tīklos izmantotie protokoli.
- sinhronā pārraide datu pārraides veids, kas atšķiras no asinhronās pārraides ar to, ka dati un vadības signāli tiek pārsūtīti regulāros laika intervālos.
- šķiedru optika datu pārraides vide, kas izgatavota no smalkām stikla vai plastmasas šķiedrām, kas ļauj pārsūtīt lielu daudzumu ar gaismas ātrumu un ir nejūtīga pret elektriskiem traucējumiem.
- datu straume datu plūsma no datu avota uz kādu noteiktu satekni. Straume parasti pārvietojas pa kādu noteiktu kanālu atšķirībā no paketēm, kas tiek adresētas un var tikt neatkarīgi maršrutētas vairākiem saņēmējiem. Straumes nodrošināšanai parasti nepieciešams kāds mehānisms, kas izveido kanālu (savienojumu) starp datu nosūtītāju un saņēmēju.
- programmsarokošanās Datu plūsmas vadības metode, kas nodrošina, ka viena modema nosūtītie dati nepārplūdina otru modemu, ar kuru notiek datu apmaiņa.
- šifrēšana Datu un ziņojumu apstrādes process, ko veic datu sagatavotājs vai ziņojuma nosūtītājs, lai datus vai ziņojuma saturu nodrošinātu pret nesankcionētu izmantošanu.
- konversija datu vai programmu formāta izmaiņa, piemēram, skaitļu pārveidošana no binārās formas decimālajā, vai programmu, kas uzrakstītas asamblervalodā, pārveidošana mašīnvalodā. Šaurākā nozīmē šo terminu lieto ziņojumu apdares sistēmās, lai apzīmētu ziņojuma satura daļas pārveidošanu no viena kodētas informācijas tipa citā.
- dokumentu analīze datu vākšanas un analīzes metode, ko lieto, lai kategorizētu, pētītu, interpretētu un identificētu fiziskus avotus, tekstus, attēlus, dažādus artefaktus (piemēram, rentgena uzņēmumus, materiālu paraugus, rasējumus).
- attēls datu vidē ierakstītu datu (teksta, grafikas) precīza un loģiska kopija, piemēram, izvadot datora atmiņā ierakstītus datus uz displeja ekrāna vai plotera, lietotājs redz šo datu attēlu.
- disks Datu vide, kas izveidota kā vienas vai vairāku apaļu plašu komplekts, kas pārklāts ar tāda materiāla kārtiņu, kurā var ierakstīt un no kuras var nolasīt datus.
- tukšums datu vides daļa, kurā nav ierakstītas rakstzīmes.
- digitālais paraksts datu virkne, kas apliecina, ka datu paketē, kas izsūtīta ar šādu parakstu, nav veiktas nekādas izmaiņas; ciparparaksts.
- bināri saderīgs datu, aparatūras vai programmatūras struktūra (datu datne, mašīnkods, instrukciju kopa u. c.), kas aprakstīta binārā formā un ir pilnīgi identiska citai struktūrai (visbiežāk tas attiecas uz izpildāmām programmām).
- izstaidzināt Daudz (bieži veltīgi) likt iet, kaut kur sūtīt.
- sagauzt Daudz bēdīgu ziņu stāstīt.
- ķellāt Daudz ēst; ar lielu apetīti ēst.
- smērēt papīrus daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
- ļečīt Daudz runāt, stāstīt muļķības.
- pestēt Daudz stāstīt, pļāpāt.
- sateikt Daudz stāstīt, runāt, apgalvot.
- teiķināt Daudz stāstīt.
- pietērgāt Daudz tērgājot, izplatīt ziņas, parasti nepatiesas (daudziem, plašākā apkārtnē).
- bombardēt daudz un ātri sūtīt elektronisku informāciju vai komentārus.
- iedaudzināt Daudz un plaši iestāstīt; izslavēt, reklamēt.
- izbučot Daudz, ilgi skūpstīt.
- pasaules koks daudzās mitoloģijās izplatīts priekšstats par universālu pasaules kārtības modeli, kas ir saite starp divām pasaules pretējām pusēm - debesīm un zemi, cilvēkiem un dzīvniekiem, labo un ļauno.
- polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; kontrapunkts (1).
- kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; polifonija.
- partitūra Daudzbalsīga instrumentāla, vokāla vai vokāli instrumentāla skaņdarba nošu pieraksts, kur katra instrumenta vai balss partija rakstīta cita zem citas tā, lai vienlaikus atskaņojamās notis atrastos vienā vertikālē.
- valodas norma daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem
- vitronektīns Daudzfunkcionāls adhezīvs seruma glikoproteīns, kas spēj saistīt integrīnu, kolagēnu, heparīnu, komplementa komponentus un perforīnu.
- rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ("Rheum") ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem.
- jamss Daudzgadīgs tropu un subtropu tīteņaugs; dioskorejas.
- sakarcināt Daudzkārt kratīt, purināt.
- jungāt Daudzkārt tīt, tīstīt.
- brīvpiekļuves atmiņas atsvaidze daudzkārtēja dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas uzlādēšana sekundes laikā, kas nepieciešams ierakstītās informācijas saglabāšanai.
- stenohromija Daudzkrāsu iespieduma paņēmiens ar speciāli sagatavotu krāsu saistītāju līdzekli un iespiežamā papīra preparēšanu ar speciālu šķīdinājumu.
- klienta lieta daudzpusīgas informācijas kopums, kas saistīts ar klienta sociālo situāciju, ko sociālais darbinieks fiksē digitālā vai papīra formātā.
- meteoru plūsma daudzu meteoru parādīšanās dažu stundu laikā, kam par cēloni ir Zemes sastapšanās ar ģenētiski saistītu meteoroīdu spietu.
- somatizācija Daudzveidīgi, mainīgi, pārejoši somatiski simptomi, kuru izcelsme saistīta ar sociālo situāciju, personīgo attiecību vai ģimenes saišu saraušanu.
- ovariālā nanosomija daudzveidīgu hereditāru anomāliju kopums (iespējams, autosomāli dominanta vai reizēm recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana); bilaterāla kakla lidplēve (ļoti raksturīgs, bet ne obligāts simptoms); matu augšana kakla apakšējā robežā; disociēts infantilisms.
- izdauzīt Dauzot izkratīt (piemēram, smiltis, putekļus).
- spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
- siera acis dažādas formas iedobumi (caurumi) sierā, ko veido un paplašina gāzes, kas rodas sierā nogatavināšanas laikā bioķīmiskajās reakcijās un kas uzkrājas mazāk saistītās siera masas vietās.
- mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā).
- ķeburs Dažādi izlocīts rakstīts burts; neveikli rakstīts burts.
- Lophocolea heterophylla dažādlapu sekstīte.
- vārddarināšanas sistēma dažādo hierarhiski saistīto varddarināšanas paņēmienu, tipu, veidu un paveidu, kā arī varddarināšanas līdzekļu un citu varddarināšanas elementu iekšēji organizēts kopums, kas nodrošina jaunu leksisku vienību darināšanu.
- iesējums Dažādos virzienos novietotu būvkoku savienojums, kuri saistīti attiecīgi izveidotos robos.
- ceļotājspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas spāru dzimtas suga ("Libellula quadrimaculata"), kas samērā izplatīta Latvijā, reizēm veic masveida pārlidojumus.
- kontaktekzēma Dažādu kairinātāju radīts ādas iekaisums; kontaktdermatīts.
- miscellanea dažādu lietu kopums; tematiski nesaistītu datu, ziņu u. tml. kopums.
- konsorcija Dažādu sugu indivīdu grupa, kurā locekļi ir savstarpēji cieši saistīti.
- bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties.
- virtuālais terminālis dažādu termināļu, kas pieder noteiktai termināļu klasei, loģisks modelis, ko izmanto, lai aprakstītu termināļu darbību atvērto sistēmu sadarbības vidē.
- pellagra Dažās dienvidu zemēs sastopama slimība, kas izpaužas kā nervu sistēmas traucējumi, kas var būt saistīti ar zarnu darbības traucējumiem un ādas izsitumiem.
- anaspis Dažās klasifikācijās vaboļu kārtas smailvēderu dzimtas ģints, kas citkārt tiek uzskatīta par atsevišķu karuļvaboļu dzimtu.
- mesiānisms dažās reliģijās sastopama mācība, ka nāks Dieva sūtīts glābējs, pestītājs, mesija, kas glābs tautu vai cilvēci.
- biblioloģija Dažkārt lietots grāmatniecības metodoloģijas nozīmē; dažkārt tā apzīmēja visu, kas saistīts ar grāmatniecību.
- vudū Dažos Āfrikas rajonos, Dienvidamerikā un Vestindijā izplatīts sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem; īpaši izplatīts Haiti un Dienvidamerikas ziemeļu daļā.
- psihoīds Dažos filozofijas un bioloģijas virzienos immateriāls, dvēseliskai būtnei analogs spēks jeb faktors, kas mērķtiecīgi veido un kārto organisma norises tā, ka dzīvība organismā tiek radīta, uzturēta un attīstīta noteiktā veidā un virzienā.
- mazvakariņas Dažos novados maltīte pēc vakariņām.
- kaza Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- lasīšanas apliecinājums dažu elektroniskā pasta programmu spēja informēt e-pasta sūtītāju, ka adresāts ir saņēmis un iepazinies ar to.
- hloritizācija Dažu krāsaino minerālu (amfibolu, piroksēnu, biotīta, epidota) vai iežu amorfās bāzes aizvietošanās ar hlorītu.
- dihroisms Dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā.
- govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- krists Dažu priekšmetu, ierīču, mehānismu detaļa, piemēram, tītavu detaļa - krusteniski salikti koka stieņi.
- taksācijas formula dažu taksācijas datu saīsināts pieraksts mežaudžu plānā: skaitītājā ir nogabala numurs un vecuma klase, saucējā – nogabala platība, augšanas apstākļu tips un bonitāte.
- vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
- astrolatrija Debess spīdekļu pielūgšana; bija izplatīta, piem., Asīrijā un Babilonijā.
- Amida Debesu Buda, kuru pielūdz Japānā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves.
- Amitābha Debesu Buda, kuru pielūdz Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves.
- Avalokitešvara Debesu Buda, kuru pielūdz Tibetā un Korejā, Japānā un Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņa reinkarnācija ir Dalailama.
- Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā.
- dalāmības pazīmes decimālajā sistēmā rakstītu naturālu skaitļu īpašības, kas ļauj noteikt to dalāmību ar vienkāršākajiem dalītājiem; piemēram, skaitlis dalās ar 3, ja tā ciparu summa dalās ar 3.
- periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī; skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
- stāvēt par ko (ar visu krūti, arī kā klintij) dedzīgi, aizrautīgi aizstāvēt, atbalstīt (ko).
- goniodisģenēze Defektīva acs priekšējā segmenta (radzene, varavīksnene, lēca, ar tām saistītās kameras un dziedzeri) attīstība.
- lauka veidne definīcija, kas nosaka datu veidu, ko var ierakstīt datu laukā un neļauj lietotājam ierakstīt datu bāzē tai nepiemērotu informāciju.
- baltais degunradzis degunradžu suga ("Ceratotherium simum"), izplatīts Āfrikā.
- melnais degunradzis degunradžu suga ("Diceros bicornis"), izplatīts Āfrikā.
- deitrons deitērija atoma kodols - saistīta sistēma, kas sastāv no viena neitrona un viena protona; deitons.
- spoku deja deja, kas radās 19. gs. 70. gados Ziemeļamerikas indiāņu reliģiskas kustības ietvaros; tika uzskatīts, ka ar šo deju var panākt visu mirušo indiāņu atdzimšanu uz zemes, kura kļūs brīva no slimībām un nāves.
- melodeklamācija deklamācija mūzikas pavadījumā; daiļdarbs (kopā ar pavadījumu), kas rakstīts šādai deklamācijai.
- bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu.
- commedia dellʽarte delartiskā komēdija jeb masku komēdija, Itālijā 16. un 17. gs. plaši izplatīts teātris, kurā darbojās četras maskas - Pantalone, ārsts un divi kalpi.
- baltpurna delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus albirostris"), garums 2,8 m, svars - 180-350 kg, dzīvo Atlantijas ziemeļdaļā, visplašāk mizplatītais delfīns Ziemeļjūrā.
- mezuza Dēlītis ar uzrakstītu lūgšanu, piesists pie durvju stenderes jūdaistu namos.
- pilnesīte Dem. --> pilnesis; pipetīte.
- tītenītis Dem. --> tītenis.
- lietišķā demogrāfija demogrāfijas nozare, kura pētī demogrāfiskās attīstības saistību ar cilvēku saimniecisko darbību; demogrāfijas metožu kopums, kuras tieši saistītas ar praktiskiem lietojumiem.
- demoieraksts Demonstrācijas ieraksts, jaunas dziesmas vai grupas (dziedātāja) skaņu ieraksts, kas nosūtīts dīdžejiem, skaņu ierakstu kompānijām utt., lai demonstrētu dziesmas vai dziedātāja labās īpašības, iepazīstinātu, radītu interesi.
- eksogēnā depresija depresijas veids, kad slimības attīstība ir saistīta ar cilvēka reakciju uz ārējiem faktoriem; var izraisīt tādi dzīves notikumi kā šķiršanās, vardarbības traumatiska pieredze, diskriminējoša attieksme, nabadzība, bezdarbs.
- vanilisms Dermatīts ar niezi strādniekiem, kas nodarbināti vaniļas rūpniecībā.
- ofriīts Dermatīts uzacu apvidū.
- kontaktdermatīts Dermatīts, kam cēlonis ir kādas vielas primārā kairinošā ietekme vai, biežāk, ādas sensibilizācija pret kādu vielu, kas atkārtoti vai ilgstoši iedarbojas uz ādu.
- alerģiskais dermatīts dermatīts, kas attīstījies, alergēnam iedarbojoties uz sensibilizētiem audiem.
- hipostatiskais dermatīts dermatīts, kas izveidojas vietās ar vājāku asinsriti; parasti apakšstilbu apakšējā daļā.
- esenciālais neirotiskais dermatīts dermatīts, ko izraisa ādas atrofisko nervu bojājums un kas piešķir atrofiskajai ādai spīdīgu, zīdam līdzīgu izskatu.
- zoakantoze Dermatīts, ko izraisa dzīvnieku saru vai adatu ieduršanās ādā.
- aktīniskais dermatīts dermatīts, ko izraisa ultravioletais starojums vai rentgenstarojums, kā arī radioaktīvo vielu izstarojumi.
- vijorklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu; vijroklis.
- vijroklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu.
- peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas.
- zibot Dēstīt (stādus) zigzagveida līnijā.
- ziboties Dēstīt stādus zigzagveda līnijā.
- iedēstīt Dēstīt un pabeigt dēstīt.
- sacīt Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko.
- teikt Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko.
- nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām.
- videodiagnostika Diagnostika, kas veikta, vērtējot ar televīzijas starpniecību nosūtītu rentgenogrammu.
- cryptodiaporthe Diaportu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kuras anamorfas aprakstītas kā fomopšu sugas.
- radiodiena Diena, kad daudzi radioraidījumi ir veltīti vienam noteiktam tematam.
- transportdienests Dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu; transporta dienests.
- transporta dienests dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu.
- patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
- diena Diennakts kā noteikta nedēļas septītā daļa.
- krīzes intervences pakalpojums diennakts pakalpojums ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un ieteikumus personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai.
- diena Diennakts, arī diennakts daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību.
- gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos.
- zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai.
- jaguārs Dienvidamerikas un Vidusamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - simbolizē valdnieka varu, auglību un zemi, un kā nakts dzīvnieks ir cieši saistīts ar garu pasauli.
- menciņi Dienvidkurzemē izplatīts ēdiens, kūpināta menca ar kartupeļiem un sīpoliem.
- Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem.
- Dodola Dienvidu slāvu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar pērkona dievu un lietus izsaukšanas rituālu.
- Božičs Dienvidu slāvu mitoloģijā - tēls, kas saistīts ar meteņu rituāliem, reizēm tika uzskatīts par jaunā gada personificējumu.
- austrāls Dienvidu, saistīts ar dienvidiem.
- atklāsme Dieva esamības atklāšanās; Dieva sūtīta parādība, redzējums.
- jērs Dieva Jērs - viens no Jēzus Kristus vārdiem; jēra tēls drošivien saistīts ar seno lopkopju ciltīs plaši izplat'to paražu ziedot dieviem pirmo jēriņu.
- šekina Dieva klātbūtne vai manifestācija, kas aprakstīta jūdaistu tekstos.
- Rāma Dievība hinduismā, pēc hinduisma tradīcijas septītā Višnu inkarnācija (avatāra); gudra un labestīga valdnieka tēls, kas atspoguļo indiešu nacionālo dzīvesveidu, domāšanu, ētiskos principus un kultūras pamatus.
- sacerdos Dievībai veltīta persona, svētnieks, priesteris.
- Uza Dieviete pirmsislāma arābu mitoloģijā, 1. gt. p. m. ē. viņas kults bija izplatīts galvenokārt Sīnaja tuksnesī.
- Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni.
- cerāliji Dievietei Cererai veltīti svētki Senajā Romā.
- karmentāliji Dievietei Karmentai veltīti svētki Senajā Romā.
- dievdots Dievišķīgs, Dieva sūtīts.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam; šādas runas rakstveida teksts.
- Pta Dievs seno ēģiptiešu reliģijā; sākotnēji (3. gt. p. m. ē.) uzskatīts par mākslas un amatu aizbildni.
- grozāmass Dilbs - transportlīdzekļa priekšējās ass vai tilta daļa, kas nodrošina ar to saistītā vadāmā riteņa pagriešanu.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- kaprifolijaugi Dipsaku rindas dzimta, vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi, liānas ar vienkāršām lapām, stumbri dobi, vai ar serdi, izplatīti gk. Z puslodes mērenajā joslā, \~15 ģinšu, \~300 sugu.
- noklusējuma diskdzinis diskdzinis, ko operētājsistēma izmanto, lai no tā nolasītu vai tajā ierakstītu informāciju, ja lietotājs nav norādījis citu diskdzini.
- vienpusēja diskete diskete vai cietais disks, kurā datus var ierakstīt un uzglabāt tikai vienā tās (tā) pusē.
- vienpusējs disks diskete vai cietais disks, kurā datus var ierakstīt un uzglabāt tikai vienā tās (tā) pusē.
- divpusēja diskete diskete, kurā datus var ierakstīt abās pusēs.
- vienblīvuma diskete diskete, kurā informācijas ierakstīšanu izdara, izmantojot _FM_ tehnoloģiju, un kurā ierakstīts informācijas blīvums ir salīdzinoši mazs.
- DD diskete diskete, kurā var ierakstīt divreiz vairāk informācijas nekā agrāk lietotajā vienblīvuma disketē; parasti DD tipa 3,5 collu disketes ietilpība ir 720 kilobaiti.
- dubultblīvuma diskete diskete, kurā var ierakstīt divreiz vairāk informācijas nekā agrāk lietotajā vienblīvuma disketē.
- olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši.
- mērķdisks Disks, kurā dati tiek ierakstīti vai pārkopēti no cita diska.
- dizanagnozija Disleksijas veids, kurā slimnieks noteiktus uzrakstītus vārdus nepazīst un to vietā izlasa citus.
- baltā tāfele displeja ekrāna daļa, kurā var rakstīt vai zīmēt vairāki lietotāji, parasti izmanto telekonferencēs, lai nodrošinātu operatīvu vizuālās informācijas apmaiņu.
- ievadlauks Displeja ekrānā laukums, kurā lietotājs var ierakstīt informāciju. Šī laukuma robežas parasti ir norādītas.
- grafiskā lietotāja saskarne displeja formatēšanas veids, kas ļauj lietotājam izvēlēties komandas, kā arī apskatīt datņu sarakstus un citus objektus, norādot to piktogrāfiskos attēlus (ikonas), tādējādi nodrošinot tiešu dialogu ar datoru.
- Moituras kauja divas kaujas pie Moituras (Slaigo grāfistē, Īrijā), kas aprakstītas "Grāmatā par Īrijas iekarošanu", pirmajā no tām danieši uzvarēja firbolgus, otrajā - briesmoņus fomorus.
- apcīms divās rindās sastatīti, apcepuroti stati.
- savstarpēji saistītu klientu grupa divas vai vairākas personas: kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas; starp kurām nepastāv kontroles attiecības, bet kuras veido kredītiestādei kopīgu risku, jo ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu nomaksas grūtības
- boze Divas vienā plostā sasaistītas dobtas siles.
- labris Divasmeņu cirvis ar plānu izliektu asmeni, senās Krētas reliģijas svarīgs simbols, kas tika uzskatīts par Lielās Dievietes Mātes emblēmu.
- atskaitot Divd. --> atskaitīt.
- attīstīts Divd. --> attīstīt.
- bakstāms Divd. --> bakstīt.
- balstīts Divd. --> balstīt.
- ieskaitot Divd. --> ieskaitīt.
- izsūtāms Divd. --> izsūtīt.
- pārskatāms Divd. --> pārskatīt.
- pētījošs Divd. --> pētīt.
- pieskaitāms Divd. --> pieskaitīt.
- postošs Divd. --> postīt.
- rakstāms Divd. --> rakstīt.
- saistīts Divd. --> saistīt.
- saistošs Divd. --> saistīt.
- saraustīts Divd. --> saraustīt.
- sasaistīts Divd. --> sasaistīt.
- saskaitāms Divd. --> saskaitīt.
- stāstāms Divd. --> stāstīt.
- taustāms Divd. --> taustīt.
- uzskatāms Divd. --> uzskatīt.
- uztinams Divd. --> uztīt.
- zeltīts Divd. --> zeltīt.
- darāmās kārtas divdabis divdabis, kas izsaka aktīvas, ar darbības subjektu saistītas darbības nozīmi.
- ciešamās kārtas divdabis divdabis, kas izsaka pasīvas, ar darbības objektu saistītas darbības nozīmi.
- lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās.
- kariofillācejas Divdīgļlapju augu dzimta, viengadīgi vai ilggadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi veselām pretstatītām, parasti šaurām lapām; nagleņu dzimta.
- stafīlejas Divdīgļlapju augu ģints ("Staphylea"), dekotratīvi krūmi vai nelieli koki ar nepārī plūksnotām, pretstatīti sakārtotām lapām, iebaltiem ziediem nokarenās ziedkopās un augli pūšļainu pogaļu.
- platani Divdīgļlapju augu ģints augsti koki ar pelēku mizu, kas gabaliem nolobās, tāpēc koka stumbrs mēdz izskatīties plankumains.
- tecoma Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pretstatītām plūksnotām lapām, lieliem ziediem, gareniem plakaniem augļiem (pogaļām) ar spārnotēm sēklām.
- goldfussia Divdīgļlapju augu ģints, neliels krūms, mūžam zaļām, pretstatītām ovālām lapām ar smailiem galiem.
- ipomeja Divdīgļlapju augu klases tīteņu dzimtas ģints ("Ipomoea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~500 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugus.
- batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus.
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas.
- balsa Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), koks ar vieglu, stipru koksni (balsaskoks); izplatīta gk. Amerikas tropos.
- vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās.
- lufa Divdīgļlapju klases dilīniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Luffa"), izplatīta tropos un subtropos, \~10 sugu, kultivē 2 sugas, lieli, gurķiem līdzīgi augļi, no kuriem iegūst šķiedru; sūkļķirbis.
- bezsalvītes Divdīgļlapju klases dzimta ("Adoxaceae") un ģints ("Adoxa"), kurā ir tikai 1 suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā.
- amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
- cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas).
- jasmīns Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvaugu dzimtas ģints ("Jasminum"), izplatīta subtropos, Latvijā audzē telpās.
- konārijas Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda, krūmi un kokveida liānas ar nepāra plūksnaini saliktām lapām, izplatītas tropu joslā, 1 dzimta, 24 ģintis, \~400 sugu.
- anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
- brūsoneja Divdīgļlapju klases zīdkoku dzimtas ģints ("Broussonetia), 7-8 sugas, kas izplatītas Austrumeiropā un Polinēzijā.
- dubultvārds divi datora atmiņā blakus ierakstīti vārdi, kurus apstrādā kā vienotu veselumu.
- diplopāgs Divi saauguši, vienādi attīstīti dvīņi, kuriem viens vai vairāki dzīvībai svarīgi orgāni ir kopīgi.
- vītais pāris divi savīti izolēti vadi, kas samazina indukciju un ar to saistīto elektrisko signālu interferenci; to bieži lieto neliela ātruma lokālajos tīklos un telefonijā.
- tandēms divi spēki, fiziskas vai juridiskas personas, kas saistītas kādā darbībā.
- diloģija Divi, saturā savstarpēji saistīti, daiļdarbi (parasti romāni, lugas).
- intersubjektivitāte Diviem vai vairākiem subjektiem vienāda vai līdzīga attieksme pret ko; piemēram, estētiskā gaume var būt intersubjektīva, bet ne objektīva, ja ir nejauši gadījumfaktori, kas saistīti ar subjektiem un objektu.
- vizorijs Divizorijs - kustīga koka līstīte, kas manuskriptu piespiež pie turekļa (tenakļa) un norāda saliekamo teksta rindu.
- beits Divrinde arābu, persiešu, tirku valodās rakstītajā dzejā; no tiem sastāv gazeles, kasīdas, rubaji u. c. Austrumu dzejas formas.
- Lophocolea bidentata divsmaiļu sekstīte.
- dipteri Divspārņi - kukaiņu kārta, kuriem attīstīts tikai pirmais spārnu pāris (odi, mušas, moskīti u. c.).
- kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu.
- transstāvoklis Divu cieši saistītu gēnu izvietošanās homoloģiskās hromosomās tā, ka vienā hromosomā ir viena gēna dominantā alēle un otra gēna recesīvā alēle (Ab vai aB).
- publiskā atslēgšifrēšana divu matemātiski saistītu skaitļu pāru jeb atslēgu izmantošana, no kuriem viens ir publiski izmantojams.
- peroksigrupa Divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa -O-O.
- cisstāvoklis Divu vai vairāku cieši saistītu gēnu dominanto alēļu atrašanās vienā homoloģiskajā hromosomā un šo gēnu recesīvo alēļu atrašanās otrā hromosomā.
- ciešas attiecības divu vai vairāku personu savstarpēja saistība: dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir divdesmit un vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver divdesmit un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgā pamatkapitāla; kontroles veidā - ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā
- saistības fāze divu vai vairāku saistītu gēnu dominanto alēļu atrašanās vienā vecākorganismā.
- sinhronās svārstības divu vai vairāku saistītu objektu svārstību kustības iestādīšana, kurā to frekvences ir vienādas vai viena ir otras daudzkārtnis, vai arī attiecas kā racionāli skaitļi.
- pilnduplekss Divvirzienu datu apmaiņa starp attāliem datoriem, kas datus vienlaicīgi var sūtīt viens otram.
- pusduplekss Divvirzienu datu apmaiņa starp attāliem datoriem, kas var tikai pārmaiņus, bet nevis vienlaicīgi pārsūtīt viens otram datus.
- aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes.
- līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties.
- megapodidi Dižkāju vistas, vistu putnu dzimta, \~28 sugas vairākās ģintīs, putni ar visai attīstītām un spēcīgām kājām, gk. Austrālijā.
- calystegia Dižtīteņi.
- uzpūstais dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia inflata"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs, bet ir arī dārzbēglis, kas retumis kā nezāle sastopams tīrumos, dārzos, arī grāvmalās un ruderālās vietās.
- žogu dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia sepium", senāk "Convolvulus sepium"), stublājs 3-5 m garš, mazliet šķautņains.
- operons DNS molekulas iecirknis, kura funkcionāli saistītās subvienības nosaka vienu secīgu bioķīmisku reakciju ķēdi katalizējošo fermentu sintēzi.
- dukeri Dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Cephalophinae"), nelieli pārnadži (garums - 55-155 cm, masa - 5-65 kg), īsi ragi, kas parasti paslēpti matu cekulā, izplatīti Āfrikā, mežos un savannu krūmājos.
- saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā.
- darījumu dokumenta autentisks teksts dokumenta teksta oriģināls, apstiprināts ar pilnvaroto (paraksta tiesībām apveltīto) personu parakstiem un zīmoga nospiedumu.
- kinofotofonodokumenti Dokumenti, kas saistīti ar kinematogrāfiju (3), fotogrāfiju (1) un skaņu ierakstīšanu.
- RFC dokumenti dokumenti, ko izplata internetā, tajos aprakstīti tīkla protokoli (t. sk. visi interneta standarti), kā arī to pārbaudes un izmantošanas rezultāti.
- kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā.
- dokumenta oriģināls dokuments, kas ietver pašrocīgu dokumenta parakstītāja parakstu un noteiktos gadījumos oriģinālu zīmoga nospiedumu; pirmais, t. i. oriģinālais izpildījums pretstatā atdarinājumam, uz kura atrodas īstais, neatdarinātais amatpersonas paraksts un zīmoga nospiedums, ja tāds ir uz īstā dokumenta.
- kravaszīme Dokuments, kas nosaka līguma noteikumus starp kravas nosūtītāju un transporta kompāniju, saskaņā ar kuru krava jānogādā uz noteiktu vietu par noteiktu samaksu.
- disbursmenta konts dokuments, kas satur kuģa aģenta ar kuģa apkalpošanu saistīto izdevumu uzskaitījumu.
- rokasgrāmata dokuments, kurā aprakstīta noteikta tipa aparatūras vai programmatūras struktūra, darbības principi un izmantošanas noteikumi.
- valodas specifikācija dokuments, kurā aprakstīta programmēšanas valodas sintakse un semantika.
- vaku grāmata dokuments, kurā ierakstītas muižai maksājamās nodevas, maksātāju saraksti ar katram izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu, kā arī citi zemnieku pienākumi pret muižu.
- profesijas standarts dokuments, kurā ietvertas profesionālās kvalifikācijas prasības, tai skaitā profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi, to izpildei nepieciešamā vispārējā un profesionālā kompetence un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, vienai vai vairākām savstarpēji saistītām profesionālajām kvalifikācijām.
- blakusapstākļi Dokuments, kurā izklāstīti sīki dati par apmācāmās apakšvienības un tiešo kaimiņu stāvokli un darbībām, ziņas par "pretinieku" noteiktā laikā, par to, kur un kādā laikā ierodas apmācāmās apakšvienības.
- darba grāmatiņa Dokuments, kurā tiek ierakstītas darbinieka darbavietas un ieņemamie amati un kurš apliecina viņa darba stāžu. Kopš 20. gs. 90. gadiem darba grāmatiņa kā darba stāža apliecinošs dokuments vairs netiek lietota (izņemot par pagājušiem periodiem), jo šo funkciju pilda LR Valsts ieņēmumu dienesta centralizēta uzskaite par katra darbinieka nomaksāto ienākuma nodokli un nostrādāto laika periodu.
- reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām; sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
- sistēmas dokumentācija dokumentu kopums, kurā aprakstītas informācijas apstrādes sistēmai izvirzītās prasības, sistēmas funkcionālās iespējas un ierobežojumi, tās uzbūve, darbināšana un uzturēšana.
- izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt; pārdomāt.
- nosvērties Domās, uzskatos tuvināties (kāda) viedoklim; atbalstīt (kāda viedokli).
- idealizācija Domāšanas akts, kas saistīts ar abstraktu objektu veidošanu, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
- gaidīt Domāt, uzskatīt, ka (kas) būs, piepildīsies.
- magnētiskais domēns domēnatmiņas elements, kurā ierakstīti dati.
- mehāniskais domkrats domkrats ar mehānisku spēkierīci, par ko parasti izmanto zobstieņa vai skrūves mehānismus; ar skrūves tipa spēkierīci spēku attīsta, izmantojot vītnes kāpumu, jo mazāks kāpuma leņķis, jo lēnāk ierīce darbojas, bet var attīstīt lielāku spēku.
- dialogs Domu apmaiņa, parasti, lai ko izpētītu vai atrisinātu.
- rupors Domu, ideju u. tml. paudējs, izplatītājs.
- nokrustīt Dot (kam) nosaukumu, arī iesauku; nokristīt (2).
- parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu); izrādīt (3).
- ļečīt mozgu dot pamācības, mēģināt kaut ko iestāstīt.
- atbučot Dot pelnītos, pienācīgos skūpstus, skūpstīt kā piederas; pateikties ar skūpstiem.
- parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko); rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
- remitēt Dot, sūtīt atpakaļ.
- tūšķis Drānās, autiņos satīts bērns.
- pastorāls Draudzes gana amatam piedienīgs; tāds, kas saistīts ar garīdzniecību, piem., pastorālā ētika.
- atlaidas Draudzes svētki (katoļu baznīcā), kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu.
- nolabināt Draudzīgi uzrunāt un glāstīt.
- Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli.
- grebelēties Drebelēties, grābstīties.
- dirbēt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt.
- dirbināt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt.
- dirbt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt.
- maiņlieluma manekens drēbnieku manekens, kam var mainīt atsevišķu somatomēru garumus, tuvinot manekena izmērus individuālā pasūtītāja figūras vai tipfigūras lielumam.
- murināt Dresēt, dīdīt, raustīt.
- digitāls Drogas, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes, īpaši no tās lapām, bet arī sēklām, un tās dod medicīnā plaši lietotus neatsveramus līdzekļus sirdsdarbības regulēšanai.
- febrils drudžains; saistīts ar drudzi.
- rakstzīmju optiskā pazīšana drukātu rakstzīmju atpazīšana datorā, parasti mašīnraksta, tipogrāfiski iespiestus vai datora izdrukas fontus, un tiek attīstītas arī ar roku rakstītu tekstu atpazīšanas sistēmas.
- apdrupināt Drupinot (ko virsū, pāri), apbārstīt.
- piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu).
- būdzīties Drūzmēties, grūstīties, spiesties.
- malties Drūzmēties; grūstīties.
- krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta.
- dukurēt Dunkāt, grūstīt.
- tirpoņa Durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem; arī tirpums.
- durstīties Durstīt vienam otru vai citam citu.
- badēt Durstīt, bakstīt; buknīt.
- ģilināt Durstīt, dedzināt, svilināt.
- ģelināt Durstīt, kost (par salu).
- badīt Durstīt; bakstīt; buknīt.
- durstalēt Durstīt.
- skudēt Durstīt.
- badīt Durt (lai nonāvētu, sagūstītu).
- badēt Durt (lai nonāvētu, sgūstītu).
- džīva Dvēsele džainismā, kas ir bezgalīga un apveltīta ar saprātu, šajā pasaulē karma velk to lejup materiālajā eksistencē, bet to var atbrīvot, uzkrājot zināšanas, kas ļauj tai pacelties augšup pasaules virsotnē.
- emprostozigoze Dvīņu kroplība, kad dvīņi saistīti ar priekšpusēm.
- gastroacefāls Dvīņu kroplība, kurā bezgalvains parazīts saistīts ar autozītu vēdera apvidū.
- dzeguzene Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza") - orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar smaržīgiem ziediem vienpusīgos ķekaros.
- čūskenaji Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza").
- dzegužpuķe Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza").
- orchidejas Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza").
- dactylorhiza Dzegužpirkstītes.
- rondo Dzejas forma (rondeles variants), kurā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- rondele Dzejas forma, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas trijos pantos un divas atskaņas; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda - astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- tercines Dzejas panti ar trim vārsmām, atskaņām saistītas savā starpā.
- gazele Dzejolis, kas sastāv no divrindēm un kam pirmās divas rindas saistītas ar atskaņu, kura atkārtojas katra panta otrajā rindā.
- zaldīt Dzeldināt, dedzināt, durstīt.
- dzeltīt Dzelt, durstīt.
- Mimulus luteus dzeltenā pērtiķmutīte.
- Digitalis lutea dzeltenā uzpirkstīte.
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B2 vitamīns); pārtikas piedeva E101 (var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (dzeltena vai oranža), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos.
- cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām.
- pļūtīt Dzērumā izstāstīt par izdarīto noziegumu.
- nodzēst Dzēšot iznīcināt (piemēram, uzrakstīto).
- tītēt Dziedāt (kā tītiņš dzied).
- kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- galda dziesma dziesma, ko dzied maltītes dalībnieki maltītes laikā.
- tineklis Dzijas šķetere, kas iesākta tīt.
- dzijāt Dzijas tīt.
- kraģis Dzijas tītavu veids.
- vītauklis Dzijas tītavu veids.
- kracis Dzijas uztīšanas rīks, kuru izmantoja, lai sagatavotu dziju aušanai, pirms dzijas tīšanas uz tītavām.
- šķērsīt Dzijas, tinot uz tītavām, krustot, lai nebrūk kopā.
- raķis Dziju tītavas.
- rīteklis Dziju tītavas.
- pelēkā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Picus canus"), Latvijā izplatīta nelielā skaitā, dzīvo nelielos jauktos mežos, vecos parkos, aizsargājama.
- dziļlūzumi Dziļas (desmitiem un simtiem km) Zemes garozas pārrāvumdeformācijas, kas var sniegties pat līdz mantijai; ar tām ir saistīti vulkānisma procesi un zemestrīces.
- bati- Dziļš, ar dziļumu saistīts.
- Japānas dziļvaga dziļvaga Klusā okeāna rietumu daļā, uz austrumiem no Japānas, septītā dziļākā dzilvaga pasaulē, lielākais dziļums — \~8130 m zjl.
- sieviešu dzimte dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par sievieti.
- bane Dzīpariem izrakstīta pašaustas drēbes mice.
- banīca Dzīpariem izrakstīta pašaustas drēbes mice.
- banīte Dzīpariem izrakstīta pašaustas drēbes mice.
- banītis Dzīpariem izrakstīta pašaustas drēbes mice.
- odinakūze Dzirdes kairinājuma uztvere, kas saistīta ar sāpēm.
- čirkstīt Dzirksteļot, dzirkstīt.
- dzirkstīties Dzirkstīt (2).
- dzalkstīt Dzirkstīt (parasti negatīvā pārdzīvojumā) - par skatienu, acīm.
- džirgt Dzirkstīt.
- piedzīt Dzīstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- špāsēties Dzīt jokus; ākstīties.
- dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru (cenšoties noķert, sagūstīt).
- āmulis Dzīvības, auglības simbols, saistīts ar saules kultu; ar āmuļa zaru (pēc ticējumiem) varot atrast paslēptu zeltu; aizsargs pret burvjiem, raganām, pret pērkonu un ugunsgrēku.
- sieva Dzīvnieka mātīte, kas dzīvo kopā ar tēviņu.
- vīrs Dzīvnieka tēviņš, kas dzīvo kopā ar mātīti.
- bazofilija Dzīvnieka vai auga organisma šūnu un audu spēja saistīt bāziskas krāsvielas.
- kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts uz zemeslodes.
- sinantrops Dzīvnieks, augs, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība.
- dzemdētāja Dzīvnieku (parasti mājdzīvnieku) mātīte, kas dzemdē.
- ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi.
- monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids - tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas.
- poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
- poligīnija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
- animālisms Dzīvnieku kults - ieražu un ticējumu kopums, kas saistīts ar dzīvnieku reliģisku pielūgsmi.
- sugasmāte Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), kas tiek turēta vaislai.
- pamatvaisliniece Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), ko izmanto vaislai.
- pārnieks Dzīvnieku mātīte (visbiežāk aita), kurai ir divi mazuļi.
- ciltsmāte Dzīvnieku mātīte, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
- ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā neapaugļojas.
- zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuļus.
- māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
- zvērene Dzīvnieku mātīte.
- zvēriete Dzīvnieku mātīte.
- zīdeklis Dzīvnieku mātītes piens
- zīdals Dzīvnieku mātītes piens.
- pārošana Dzīvnieku mātītes un tēviņa kontaktēšana pēcnācēju iegūšanai; lecināšana.
- lecināšana Dzīvnieku mātītes un tēviņa kontaktēšana pēcnācēju iegūšanai; pārošana.
- zoolatrija Dzīvnieku pielūgšana, reliģisks dzīvnieku kults, kas bija plaši izplatīts senos laikos, it īpaši Ēģiptē un Indijā.
- pārattīstība Dzīvnieku stāvoklis, kurā vāji attīstīti kauli, muskuļi un saišķi, kas rodas vaislas izlasē vienpusīgu ražību izkopjot un neņemot vērā dzīvnieka konstitūciju un veselību.
- pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
- partneris Dzīvnieku tēviņš vai mātīte, ar kuru pārojas kopdzīves laikā.
- acidofilija Dzīvnieku vai augu organismu šūnu un audu spēja saistīt skābas krāsvielas.
- parazitoīdisms dzīvnieku valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; tās ir tādas nomācošās attiecības, kurās parazītisms pāriet plēsonībā.
- koridornams Dzīvojamais nams, kurā dzīvokļu ieejas atrodas kopējā ar kāpņu telpu saistītā koridorā.
- anaerobioze Dzīvošana bez nesaistīta molekulāra skābekļa.
- strēbt vienu putru dzīvot kopā vienā ģimenē, būt cieši saistītiem.
- uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
- Parsva Džainisma dibinātājs, kurš piedzima valdnieka ģimenē ap 850. g. p. m. ē., vēlāk atteicās no troņa un kļuva par askētu, līdz beidzot sasniedza gudrību; tiek uzskatīts par divdesmit otro tīrthankaru.
- ģemperis džemperis (šis vārds bieži vien tiek izmantots kā piemērs cilvēku neprasmei pareizi uzrakstīt vārdus).
- tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties.
- e-liekpasts e-pasts, kas tiek sūtīts nepazīstamiem saņēmējiem bez to piekrišanas, nereti reklāmas nolūkos.
- jaunumi e-raksti, kas tīklā "Usenet" tiek nosūtīti intereškopām.
- hurma Ebenu rindas ebenu (ebenaugu) dzimtas ģints ("Diospyros"), 200-500 sugu, kas izplatītas gk. Āzijas dienvidos.
- Enohs ebreju mitoloģijā - Ādama pēctecis septītajā paaudzē, kas nodzīvojis 365 gadus, Metuzāla tēvs.
- Reguēls Ebreju mitoloģijā - viens no septiņiem erceņģeļiem, kurš viduslaikos tika uzskatīts par maģijas eņģeli un praktiskās Kabalas aizsācēju.
- vibroecēšas Ecēšas, kas sastāv no divām paralēlām sijām ar tapām, kas novietotas šķērsām kustības virzienam un tiek svārstītas ar piedziņu no traktora jūgvārpstas savstarpēji pretējos virzienos.
- koža Ēdamais; ēdiens; uzturs; apetīte.
- dežūrēdienkarte Ēdienkarte restorānā, kurā iekļauto ēdienu pagatavošanai nepieciešams relatīvi neilgs laiks un ko piedāvā viesiem, kuriem maltītes laiks ir ierobežots, parasti visas darba dienas garumā.
- tītenis Ēdiens - iegarenā veidojumā satīts produkts.
- azaids Ēdiens, ko ēd maltītē, ēdienreizē.
- kopgalds Ēdiens, kura iegādē piedalās visi ēšanā iesaistītie.
- špeizīte Ēdiens; maltīte.
- šļargāt Ēdot ar purnu izgrūstīt ēdienu ārpus siles.
- Iaru Ēģiptiešu mitoloģijā - aizkapa pasaule, paradīzes lauki, svētlaimīgā valstība, sākotnēji vieta, kur nokļūst vienīgi mirušais faraons, vēlāk tika uzskatīts, ka tur nonāk visi taisnīgie un tikumīgie.
- Mātita Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - lauva, kuras kults bija izplatīts Augšēģiptē.
- Menketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, alus darītāju aizgādne, bija saistīta ar mirušo kultu.
- Neperi Ēģiptiešu mitoloģijā - graudu dievs, kas sekmēja labu ražu, un arī alus dievs, bija saistīts ar aizkapa pasauli, mirušo kultu un atdzimšnu.
- Merta Ēģiptiešu mitoloģijā - mūzikas un dziedāšanas dieviete, dieviem veltīto himnu dziedātāju aizgādne.
- Tefnuta ēģiptiešu mitoloģijā - valgmes dieviete, dieva Ra meita, kuras svētais dzīvnieks bija lauvu mātīte, sākotnējais kulta centrs bija Hēliopole.
- svītrainā ehmeja ehmeju suga ("Aechmea fasciata"), izplatīts telpaugs.
- trahelomona Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Trachelomonas"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, kas ietvertas cietā, parasti brūnā, ar dzelzs oksīdu piesātinātā dažāda veida un uzbūves čaulā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas, kas plaši izplatītas nelielās ūdenstilpnēs, arī ezeros.
- sarisimi Einuhi Jūdejā, kas sevi kastrēja, lai sasniegtu pilnību un tiktu uzskatīti par gudrajiem.
- Castor fiber Eirāzijas bebrs, kas izplatīts arī Latvijā.
- akronekroze Eiropā reti sastopama kartupeļu vīrusslimība, kas saistīta ar galotņu nokalšanu.
- Euratom Eiropas atomenerģijas apvienība - starptautiska organizācija (angļu "European Atomic Energy Community"); līgums parakstīts 1957., mērķis - koordinēt un finansēt dalībvalstu kopīgo darbību atomenerģijas ražošanas un izmantošanas sfērā.
- taroks Eiropas dienvidos izplatīta, šķietami Ēģiptē cēlusies kāršu spēle trim spēlētājiem ar 78 kārtīm, kurās bez parastajām četrām attēlu sērijām vēl 21 trumpis (taroki) un 40 "tukšās" kārtis (bez attēliem).
- RARE Eiropas pētniecības saistītie tīkli.
- Eiropadome Eiropas Savienības struktūra ("European Council"), kas saskaņā ar ES pamatlīgumiem netiek uzskatīta par vienu no kopējām ES iestādēm, to veido ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji, kas tiekas vismaz divas reizes gadā kādā no Eiropas Savienības prezidentūras pilsētām.
- eiro- Eiropas-, ar Eiropu saistīts (piem., eirodolāri, eirokomunisms).
- kuknīties Ejot grūstīties ar elkoņiem vai dūrēm.
- ekoloģiskā perspektīva ekoloģiskajās un/vai sistēmu teorijās balstīts skatījums uz vides un indivīda, grupas, ģimenes, kopienas mijiedarbību un tāda sociālā darba prakse, kurā tiek izmantotas zināšanas par cilvēka un vides mainīgajām attiecībām.
- monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
- pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
- piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
- aglomerācija Ekonomiski un funkcionāli savstarpēji cieši saistītu apdzīvoto vietu kopums ar lielu iedzīvotāju skaitu un ciešiem ekonomiskajiem un kultūras sakariem, kurš veidojies uz vienas vai vairāku lielu pilsētu bāzes.
- rūpniecības apvērsums ekonomisko un sociāli politisko pārmaiņu sistēma, kas saistīta ar pāreju uz mašinizētu ražošanu; rūpnieciskā revolūcija.
- pārmātīte Eksperimentāli iegūta drozofilas mātīte, kuras šūnu kodolā ir trīs X hromosomas un normāls diploidāls autosomu skaits.
- fotoregresija Eksponētu, neattīstītu fotomateriālu latentā fotoattēla novājināšanās vai pilnīga noārdīšanās, ko veicina paaugstināta temperatūra un mitrums.
- kolektīvās kristāliskā režģa svārstības elastiski viļņi ar diskrētu frekvenču spektru; to īpašības var aprakstīt kā kvazidaliņas ar atbilstošiem enerģijas kvantiem – fononiem.
- elektrokultūra Elektriskās enerģijas pielietošana augu attīstības veicināšanā, radot elektrisko lauku gaisā ap augiem vai zemē, mēģinot attīstīt augu saknes.
- tinums Elektrisko mašīnu, aparātu vai iekārtu elements - uz serdeņa noteiktā kārtībā un noteiktā vijumu skaitā uztīts izolēts vads.
- stereotaksiskā metode elektrodu, pipešu u. c. smalku instrumentu ievadīšana dziļās smadzeņu struktūrās, vadoties pēc galvaskausā un smadzenēs esošiem orientieriem; šo metodi izmanto neiroķirurģijā un fizioloģijā, piem., lai pierakstītu bioelektriskos potenciālus, kas rodas tajā vai citā precīzi noteiktā smadzeņu apvidū vai pat atsevišķās nervu šūnās.
- transformācijas elektrodzinējspēks elektrodzinējspēks, kas inducējas induktīvi saistītos kontūros; strāvas izmaiņa vienā kontūrā rada transformācijas elektrodzinējspēka inducēšanos otrā kontūrā.
- elektroapgāde Elektroenerģētikas nozare, kas aptver jautājumus, saistītus ar elektriskās enerģijas piegādi un sadali dažādiem objektiem un ietaisēm.
- tiešā līnija elektrolīnija, kas sasaista savrupu elektroenerģijas ražošanas objektu ar savrupu lietotāju, vai elektrolīnija, kas sasaista elektroenerģijas ražotāju un tirgotāju, kurš tieši apgādā savā īpašumā vai valdījumā esošus objektus, saistītos uzņēmumus un savus lietotājus.
- Komptona efekts elektromagnētiskā starojuma elastiska izkliede uz brīviem vai vāji saistītiem elektroniem (atomos, molekulās, šķidrumos, cietvielās), ko pavada viļņu garuma palielināšanās.
- indukcijas elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu mainīgu magnētisko lauku mijiedarbība ar virpuļstrāvām, ko šie lauki inducē mēraparāta kustīgajā daļā (alumīnija diskā); izmanto tikai maiņstrāvas ķēdēs par elektroenerģijas skaitītājiem.
- videoadapters Elektroniska ierīce, ar kuru ģenerē videosignālus, kas pa kabeli tiek nosūtīti displejam; konstruktīvi tas var būt iebūvēts datorā vai arī izveidots kā termināla sastāvdaļa.
- pastreflektors Elektroniskā pasta adrese, uz kuru nosūtītais pasts tiek automātiski pārsūtīts kāda saraksta adresātiem.
- pastkastītes vārds elektroniskā pasta adreses daļa, kas atrodas pa kreisi no rakstzīmes @ un kas norāda kādas konkrētas personas pastkastītes vārdu; adreses daļa, kas atrodas pa labi no rakstzīmes @, ir domēna vārds, kas norāda datoru, kurā izveidota pastkastīte, un tā atrašanas vietu.
- adresātu saraksts elektroniskā pasta adrešu saraksts, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
- vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
- atlecis ziņojums elektroniskā pasta ziņojums, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma to nodot adresātam atgriežas atpakaļ pie nosūtītāja; neveiksmīgas nodošanas iemesls var būt kļūdaina adrese vai kļūda datoru tīkla darbībā.
- spameris Elektroniskā surogātpasta sūtītājs.
- norēķinu karte elektroniskais dokuments - plastikāta kate -, kurā ierakstīta informācija par personas bankas konta stāvokli.
- drošs elektroniskais paraksts elektroniskais paraksts, kas atbilst visām sekojošām prasībām: tas ir piesaistīts vienīgi parakstītājam; tas nodrošina parakstītāja personas identifikāciju; tas ir radīts ar drošiem elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem, kurus var kontrolēt tikai parakstītājs; tas ir saistīts ar parakstīto elektronisko dokumentu tā, lai vēlākas izmaiņas šajā dokumentā būtu pamanāmas; tas ir apliecināts ar kvalificētu sertifikātu.
- elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti.
- laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir noteiktā datumā un laikā iezīmēts pie sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja.
- operatora izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu.
- operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu.
- elektroniskie līdzekļi elektronisko sakaru līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos.
- sertifikāts Elektronisks apliecinājums, kas saista elektroniskā paraksta pārbaudes datus ar parakstītāju un kalpo parakstītāja identitātes noteikšanai.
- atmiņas elektronstaru lampa elektronstaru lampa, kas zināmu laiku saglabā tajā ierakstītus elektriskos signālus.
- tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
- fototelegrāfija Elektrosakaru nozare, kas saistīta ar nekustīgu, plakanu attēlu (fotouzņēmumu, zīmējumu, dokumentu) pārraidi un uztveršanu, ja uztveršanas ierīcē lieto fotogrāfiskās attēla reproducēšanas metodes.
- telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
- telegrāfa sakari elektrosakaru veids dokumentālu ziņojumu (telegrammu) vai nekustīgu attēlu pārraidei; uztveršanas vietā iegūst pierakstītu tekstu vai attēlus; Uz telegrāfa ssakaruu sistēmas bāzes ir izveidots paaugstinātas ticamības datu pārraides tīkls.
- autonoma elektrostacija elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
- elektronvadītspēja Elektrovadītspēja, kas saistīta ar brīvo elektronu pārvietošanos vielā, piemēram, metālos un pusvadītājos.
- elektronu vadītspēja elektrovadītspēja, kas saistīta ar brīvo elektronu pārvietošanos vielā.
- caurumu vadītspēja elektrovadītspēja, kas saistīta ar caurumu pārvietošanos cietos dielektriķos un pusvadītājos.
- jonu vadītspēja elektrovadītspēja, kas saistīta ar jonu pārvietošanos vielā elektriskā lauka iedarbībā.
- alumīnijorganiskie savienojumi elementorganisko savienojumu veids, kuros alumīnijs saistīts ar oglekļa atomu.
- metālorganiskie savienojumi elementorganisko savienojumu veids, kuros oglekļa atomi ir tieši saistīti ar metāla atomu.
- kontrastējoša kompozīcija elementu salikums mākslas darbā, kas satrauc skatītāju, ir negaidīts, nenoturīgs, asimetrisks, kustīgs un sarežģīts.
- embrioģenēze Embrija attīstības process, kas saistīts ar audu ģenētiski nosacītu diferencēšanos.
- emocionālās problēmas emocionālās sfēras dinamikas traucējumi, ieskaitot vienaldzību pret dzīvi; pārsvarā saistītas ar garastāvokļa nemainīgumu (uztraukums, bailes, depresija, eiforija) vai arī ļoti lielu mainīgumu (emociju nelīdzsvarotība, straujas un nekontrolējamas izmaiņas).
- sahugot emocionāli apskaut, pieglausties, aizsargājoši noglāstīt.
- orektisks Emocionāli impulsīvs, ar sakairinātām vēlmēm saistīts.
- saites enerģija enerģija, kas nepieciešama, lai saistītu sistēmu sadalītu to veidojošajās komponentēs.
- laist vaļā enerģiski runāt, stāstīt.
- entīte Entītija.
- ksantīnoksidāze Enzīms, kas katalizē purīnbāžu ksantīna un hipoksantīna oksidēšanu par urinskābi; plaši izplatīta dabā, iegūst no aknām, piena.
- Moroni Eņģelis, kurš esot palīdzējis Džozefam Smitam pārtulkot no Amerikas agrākajiem iedzīvotājiem saņemto dievišķo atklāsmi zelta plākšņu veidā, uz kurām rakstīti teksti senās valodās, un kas kļuva par pamatu Mormoņu grāmatai.
- Melisa Epidamas pilsētā, kur medus rūpals bija sevišķi attīstīts, tā sauca Dēmetras un Artemīdas priesterienes.
- plakanšūna epidermas ārfējo (virsmas) slāņu šūna, kas nodrošina sekrēciju, aizsardzību un absorbciju, bet ar laiku atdalās; arī visi procesi kas saistīti ar to, piemēram, plakanšūnu vēzis.
- Geseriāda Episks mongoļu teiku cikls par varoni Geserhanu; izplatīts Centr. Āzijā un A-Āzijā; pabeigts 16.-17. gs., pazīstami arī tibetiešu, burjatu, kalmiku varianti.
- ironiskā epitāfija epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
- spalvērce Ērču kārtas dzimta ("Dermoglyphidae"), sīkas ērces (ķermeņa garums - 0,2-0,6 mm), ektoparazīti, dzīvo uz putnu spalvām un ādas; \~1000 sugu, Latvijā nav pētītas.
- ādasērces Ērču kārtas dzimta ("Epidermoptidae"), ļoti sīkas ērces ar 0,14-0,40 mm garu, apaļīgu, saplacinātu ķermeni, Latvijā nav pētītas.
- zemeņkoks Ēriku dzimtas ģints ("Arbutus"), mūžzaļš koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
- ziemciešaugi Ēriku rindas dzimta, mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi vai bezhlorofila saprotrofi, augiem obligāta simbioze ar sēni, bez kuras tie nevar attīstīties, 11 ģinšu, 30-60 sugu, Latvijā 5 ģintis (8 sugas).
- siderocīts Eritrocīts, kas satur dzelzi, kas nav saistīta ar hemoglobīnu.
- pusērzelis Ērzelis ar neattīstītu vai nepareizi attīstītu vienu sēklinieku.
- bakāt Ēst (ar lielu apetīti).
- boķēties Ēst (daudz, ar lielu apetīti).
- ķēpāt Ēst (parasti ar lielu apetīti).
- ēst ar pilnu muti ēst ar lielu apetīti, arī daudz ēst.
- locīt Ēst ar lielu apetīti.
- lupīt iekšā ēst ar lielu patiku, apetīti.
- ēst ar gardu (arī saldu) muti ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti.
- komsāt Ēst ar patiku, ar lielu apetīti.
- glezēt Ēst bez apetītes, ar gariem zobiem.
- kņerkstēt Ēst bez apetītes.
- kņērkt Ēst bez apetītes.
- muzlīt Ēst bez apetītes.
- muzļot Ēst bez apetītes.
- naskāties Ēst bez apetītes.
- šļebināties Ēst bez apetītes.
- šnarkāties Ēst bez apetītes.
- žulnīties Ēst bez apetītes.
- kņāgāt Ēst bez īstas apetītes.
- ēst (ar) gariem zobiem ēst bez patikas, bez apetītes.
- niekāties Ēst bez patikas, bez apetītes.
- ņuņņāt Ēst bez pienācīgas apetītes.
- ieturēt Ēst, paēst (maltīti).
- tiesāt Ēst, parasti ar lielu apetīti.
- anoreksija Ēstgribas, apetītes trūkums.
- uzēdām Ēšanai maltītes beigās; ēšanai saldajā ēdienā.
- etiopi Etiopu rase - pārejas forma starp eiropeido un negroido lielo rasi, izplatīta gk. Etiopijā un Somālijā, arī kaimiņzemēs.
- etniskā minoritāte etniska grupa, kas ir mazāka par kādā valstī dzīvojošo pamattautu, atšķiras no tās ar savām, kultūras, valodas vai reliģiskajām īpatnībām, tai ir sava identitāte un tā ir ilgstoši vēsturiski saistīta ar mītnes valsti; mazākumtautība.
- čuvani Etnogrāfiska grupa Krievijas galējos ziemeļaustrumos, Anadiras baseinā, parasti tiek pieskaitīti pie čukčiem.
- Satre etrusku mitoloģijā - dievība, ar kuras vārdu saistīts priekšstats par zelta laikmetu - pārpilnības un vispārējas vienlīdzības laikmetu.
- ektoģenēze Evolūcijas mācības virziens, saskaņā ar kuru dzīvās dabas attīstība ir saistīta ar organismu tiešu pielāgošanos videi un vides izraisīto pārmaiņu summēšanos vairākās paaudzēs.
- Klagātupīte Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, iztek no Zvārdes ezera, garums - \~3 km, dažos avotos uzskatīta par Ezeres augšteci.
- Hūrons Ezers Lielo ezeru sistēmā (angļu val. "Lake Huron"), uz ASV un Kanādas robežas 177 m vjl., platība - 59590 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 229 m, pēc lieluma otrais no Lielajiem ezeriem, septītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 3540 kubikkilometru.
- noterus Ezervaboļu dzimtas nosaukums senākā klasifikācijā, kad tā tika uzskatīta par airvaboļu dzimtas ģinti.
- tumo Ezoteriska tibetiešu tehnika, lai attīstītu "iekšējo siltumu", kas ļauj jebkurā gadalaikā ģērbties vienīgi kokvilnas kreklā un nejust aukstumu.
- ādžņačakra Ezoterismā - sestais apziņas centrs, kas dod iespēju attīstīties gaišredzība, iekšējai redzei un zināšanām par pasaulēm ārpus šīs pasaules.
- kovu Ezoterismā - studēt un pētīt okultās zinības, kā arī labot tās kļūdas, kas ieviesušās ieprikšējās mācībās.
- koša Ezoterismā apvalks jeb maksts, arī tilpne vai sfēra; Upanišadās esot aprakstītas 5 košas, kuras novietotas cita citā.
- turīja Ezoterismā ceturtais apziņas stāvoklis, kas nav saistīts ar nomodu, sapņošanu vai bezsapņu miegu, ko varot sasniegt pareizi meditējot.
- deva Ezoterismā dievišķā būtne, kas ir daudz augstāk attīstīta nekā cilvēks.
- asmita Ezoterismā īpašības, kas raksturo garīgi neattīstītu cilvēku - godkārība, egoisms, patmīlīgs lepnums.
- indrija Ezoterismā jebkurš no desmit orgāniem cilvēka ķermenī, ar kuru palīdzību var iegūt dažādu informāciju: dzirde, redze oža, garša, tauste un konkrētas darbības orgāni, kas saistīti ar izdalījumiem, dzimumu, pārvietošanos (kājas), pieskaršanos (rokas) un sazināšanos (mēle).
- fa Ezoterismā likumi un noteikumi, kas jāievēro, lai attīstītos.
- abhiniveša Ezoterismā norāda uz pieķeršanos īpašumam, kas saistīta ar mīlestību uz Zemes dzīvi; atkarība no dzīves lietām un bailes no nāves, kas šīs lietas atņemtu.
- vjāna Ezoterismā speciāls avots, kas piegādā enerģiju visam ķermenim, vīriešiem tas esot saistīts ar prostatas centru.
- āgama Ezoterisma Svētie raksti jeb Tibetā - Tantra; vārds var tikt lietots arī, lai apzīmētu jebkuru rīcību, kas saistīta ar mistisku jeb metafizisku kultu.
- āpana Ezoterismā tā apzīmē visu, kas saistīts ar izdalījumiem no dažādiem orgāniem, procesiem tajos utt.; cilvēka aurā tā parādoties kā tumši sarkans starojums, kas reizēm kļūst tumši brūngani sarkans.
- faktūrkreditēšana Faktorings - komisijas tirdzniecības darījums, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, tādējādi kreditējot klienta apgrozāmā kapitāla apriti; nosūtīto preču tūlītēja samaksa, ko veic faktoringa uzņēmums (banka u. tml.); pārņemtās saistības.
- persiešu valoda farsi - indoeiropiešu valoda, oficiālā valoda Irānā, runā vairākums Afganistānā, izplatīta Centrālāzijā; arābu raksts.
- baltirbe Fazānu dzimtas ģints ("Lagopus"), irbe ar baltu apspalvojumu, izplatīta zemeslodes ziemeļu rajonos, dzīvo tundrā vai sūnu purvos, Latvijā sastopama 1 suga (reti).
- Starptautiskā informācijas apstrādes federācija federācija dibināta 1960. g. un tās uzdevums ir attīstīt starptautisku sadarbību, stimulēt pētījumus, izstrādes un to praktiskos pielietojumus datu apstrādes jomā, kā arī veicināt informācijas apmaiņu un speciālistu sagatavošanu.
- Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija federācija dibināta 1961. gadā, lai apvienotu informācijas apstrādes biedrības un asociācijas, kā arī lai stimulētu ar informācijas apstrādi saistīto zinātnes un tehnikas nozaru attīstību, tā ir Starptautiskās informācijas apstrādes federācijas locekle, tās sastāvā ietilpst, piemēram ACM un IEEE.
- parafenilēndiamīns Fenilēndiamīna izomērs, ko izmanto dažu matu krāsošanas līdzekļu ražošanā; var radīt dermatītu.
- lignāni fenolisko ekstraktvielu grupa, kas ir dimēri - sastāv no 2 fenilpropāna vienībām, kas saistītas dažādos veidos.
- raganu prāva feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā.
- hidrolāzes Fermenti, kas šķeļ saliktas organiskas vielas, hidrolīzes procesā tām pievienodami ūdeni; izplatītas augu un dzīvnieku šūnās.
- retifisms Fetiša veids, kad seksuālā iekāre saistīta ar partneres kurpēm vai kāju pēdām.
- fibroskleroze Fibroze, kas saistīta ar sklerozi.
- rakstīt Fiksēt ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u.tml.; process --> ierakstīt (3).
- Šveningene Fillingenes-Šveningenes pilsētas austrumu daļa ("Schwenningen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta.
- Fillingene Fillingenes-Šveningenes pilsētas rietumu daļa ("Villingen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta.
- rakords Filmas vai magnetofona lentes īpaša sākuma vai beigu daļa, uz kuras uzrakstīta attiecīgā informācija vai kura pasargā lenti no mehāniskiem bojājumiem.
- road movie filmu žanrs, kurās sižets ir saistīts galvenokārt ar notikumiem ceļā.
- operacionālisms Filozofijas novirziens, kas savieno loģiskā pozitīvisma un pragmatisma idejas, kas atzīst, ka jēdziena saturu var aprakstīt ar tajā ietvertajām operācijām.
- personālisms Filozofiska mācība, ka pasaule sastāv no psihiskām vai psihofiziskām ar apziņu apveltītām personveidīgām vienībām.
- atvasinātie finanšu instrumenti finansu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finansu riski, kas piemīt atvasinātā finansu instrumenta pamatā esošajam primārajam finansu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām.
- pašu kapitāla izmaiņu pārskats finansu pārskatu sastāvdaļa, kurā sniedz ziņas par uzņēmuma pašu kapitālu un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisku darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šī perioda neto peļņas vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai no t'norakstītās summas.
- pievienotās vērtības tālākpārdevējs firma, kas palielina datoru sistēmas vērtību, uzlabojot tās dokumentāciju, izmatošanas iespējas, sniegto pakalpojumu loku, sistēmas integritāti un citas ar tās lietošanu saistītās īpašības; pēc uzlabojumu īstenošanas firma sistēmu pārdod tālāk, nosakot tās cenu atbilstoši veiktajiem uzlabojumiem.
- ekrāndrukāšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un tiek izmantots, lai ekrāna saturu nosūtītu printerim drukāšanai. Dažās programmās ekrāndrukāšanas taustiņu izmanto, lai ekrānu saturu varētu ierakstīt datnē vēlākai apstrādei.
- valoda VBScript firmas _Microsoft_ izstrādāta programmēšanas valoda, ar kuru veido skriptu, ko izmanto kā iegultās miniprogrammas, lai ar pārlūkprogrammas _Internet Explorer_ starpniecību ērtāk pārskatītu valodā _HTML_ veidotās tīmekļa lappuses.
- pārlūkprogramma "Internet Explorer" firmas _Microsoft_ izveidota globālā tīmekļa pārlūkprogramma, kas lietotājam ļauj apskatīt tīmekļa lappuses.
- RTF standarts firmas _Microsoft_ izveidots teksta formatēšanas standarts. Pēc šī standarta izveidotā datne ir teksta datne, kurā ietvertas instrukcijas, kas apraksta dokumenta formatēšanu. Šādi kodētu dokumentu var lasīt cita ar šo standartu saderīga tekstapstrādes programma, kā arī to var pārsūtīt pa sakaru kanāliem.
- standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā.
- hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols firmas _Netscape_ izstrādāts globālā tīmekļa protokols, kas iebūvēts šīs firmas pārlūkprogrammā, tas šifrē un atšifrē kā lietotāja lappušu pieprasījumus, tā arī lappuses, kuras no tīmekļa servera tiek nosūtītas lietotājam.
- programmatūra "PointCast Network" firmas _PointCast_ izstrādāta programmatūra, ko izmanto, lai nosūtītu interneta lietotāju datoriem jaunāko, lietotājam nepieciešamo informāciju.
- personālais dators "Apple II" firmas "Apple"personālo datoru saime, kas tiek uzskatīta par mikrodatoru attīstības pirmsākumu un ko plaši lietoja skolās un sadzīvē.
- tilpdzinis Firmas "Iomega Corporation" diskdzinis, kas nodrošināja 3,5 collu noņemamo cieto disku (tilpdisku) darbu, kuros ierakstītais datu daudzums varēja sasniegt 100 megabaitus.
- tilpdisks Firmas "Iomega Corporation" diskdziņa noņemams cietais disks, kurā varēja ierakstīt līdz 100 megabaitiem informācijas (angļu "zip disk").
- programmkomponentu objektmodelis firmas "Microsoft" attīstīta tehnoloģija komponentu izstrādāšanai, kas ļauj jaunizstrādātos komponentus asamblēt programmās, vai arī tos var pievienot tām esošajām programmām, kas tiek izpildītas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē, lai paplašinātu šo programmu funkcionālās iespējas.
- oscilators Fizikāla sistēma, kas spēj svārstīties.
- datu vide fizikālā vide (materiāls), kurā tiek ierakstīti dati.
- ģeofizikālās izpētes metodes fizikālās metodes, ko lieto Zemes garozas izpētē, izmantojot fizikālo lauku anomālijas, kas saistītas ar iežu, slāņu un veselu formāciju fizikālo īpašību maiņu atkarībā no to sastāva, struktūras, vecuma, ģeoloģiskās vēstures utt.
- elektrokapilārparādības Fizikāli procesi, kas saistīti ar virsmas spraiguma maiņu uz robežvirsmas starp elektrodu un elektrolītu atkarībā no elektroda potenciāla un elektrolīta sastāva.
- slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
- individuālais komersants fiziska persona, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā.
- trauksmes cēlējs fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.
- ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.
- būvuzraugs Fiziskā vai juridiskā persona, kas pasūtītāja interesēs uzrauga būvdarbus.
- būvuzņēmējs Fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar pasūtītāju, veic būvdarbus.
- uzaicinātājs Fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu.
- dūšīgs Fiziski labi attīstīts, veselīgs, spēcīgs.
- ņiprs Fiziski labi attīstīts, vesels; kustīgs, darbīgs; arī mundrs, možs.
- pilates Fizisku vingrinājumu komplekss, ar kuru palīdzību, izmantojot dažādus palīglīdzekļus, tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, pareiza elpošana.
- kultūrisms Fizisku vingrinājumu sistēma, kuras mērķis ir attīstīt spēku un palielināt muskuļu masu.
- kavals flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, izplatīts Bulgārijā, Rumānijā, bijušās Dienvidslāvijas valstīs.
- metriskā fonoloģija fonoloģijas virziens, kurā par nozīmīgām tiek uzskatītas ritmiskas parādības, sevišķi uzsvars.
- nelineārā fonoloģija fonoloģijas virziens, kurā par nozīmīgām tiek uzskatītas valodā pastāvošās nelineārās sistēmas, kas ietekmē vārda vai frāzes fonoloģisko struktūru.
- prosodiskā fonoloģija fonoloģijas virziens, kurā par nozīmīgu tiek uzskatīta valodas prosodija.
- lineārā fonoloģija fonoloģijas virziens, kurā par nozīmīgu tiek uzskatīts segmentu secīgs, lineārs izkārtojums.
- printera fonts fonts, kas pastāvīgi atrodas printera atmiņā vai tiek uz to pārsūtīts, tas var būt iebūvēts, ielādējams vai arī fontu kasetnes fonts.
- fontkarte fontu kasetne - viena vai vairāku burtveidolu bitkartētu fontu vai kontūrfontu kopa, kas ierakstīti lasāmatmiņas modulī un ko var iespraust attiecīgajā printera ligzdā, lai paplašinātu printera fontu kopu.
- valoda LOTOS formāla valoda, ko izmanto Starptautiskās standartizēšanas organizācijas izstrādāto atvērto sistēmu sadarbības protokolu specifikācijās, lai aprakstītu notikumu norisi laikā.
- starpreģistru pārsūtīšanas valoda formāla valoda, ko izmanto tādu sistēmu aprakstīšanai un projektēšanai, kuru sastāvā ietilpst lielāks skaits savstarpēji saistītu reģistru.
- puskolonija Formāli patstāvīga, bet ekonomiski vāji attīstīta valsts, kuras iekšpolitiku un ārpolitiku ietekmē imperiālistiskās valstis.
- sociālā darbinieka profesijas standarts formāls dokuments, kurā aprakstītas sociālā darbinieka praksei nepieciešamās prasības izglītībai un kvalifikācijai, profesijas specializācijas un saistītās specialitātes.
- sūdzību izskatīšanas kārtība formāls process, kurā tiek izskatīts mutisks vai rakstisks iesniegums, priekšlikums vai sūdzība par situāciju vai notikumu, kas saistīts ar konkrētas iestādes vai organizācijas darbību vai bezdarbību.
- fornakālijas Fornakāliju svētki - romiešu labības kaltēšanas svētki februārī, kas veltīti dievietei Fornākai.
- pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- Javas cilvēks fosilā cilvēka atradums Javas salā (E. Dibuā, 1891. g.), kas ieguva nosaukumu pitekantrops un tiek uzskatīts par pirmo "Homo erectus" atradumu.
- kalamiti Fosili kosveida augi, izskatījās kā 10-12 m augsti koki, auga galvenokārt tropu zonā; bija izplatīti no karbona sākuma līdz perma perioda beigām.
- ihtiodonti Fosili zivju zobi, senatnē uzskatīti par čūsku mēlēm, kas nokritušas no debesīm, lietoti arī kā amuleti (pret krītamo kaiti).
- fiksācija Fotoattēla nostiprināšana uz attīstīta negatīva vai kopijas, to apstrādājot ar fiksāžu.
- amidols Fotogrāfijā lietojams diaminofenolu rindas attīstītājs.
- attīstīšana Fotomateriāla gaismjutīga apstrādāšana fotoķīmiska šķīduma (attīstītāja) redzamā attēla iegūšanai.
- fitofotodermatīts Fototoksisks dermatīts; izraisa ādas saskare ar augiem, kas satur psoralēna tipa fotosensibilizējošas vielas, un attiecīgās ādas vietas atrašanās saules gaismā; raksturīga dedzinoša eritēma, tūska un sīkas vezikulas, kas saplūst par milzīgām bullām; vēlāk bojātajos ādas apvidos saglabājas hiperpigmentācija.
- retrusē Francijā 18. gs. dāmu uzvedības veids, cenšoties piesaistīt kungu uzmanību savām kājām, koķeti paceļot kleitas malu (it kā lai tērps nenotriepjas), viņas demonstrē zeķes malu un zeķturus.
- orleānisti Francijā Orleānas jeb Lui Filipa nama atbalstītāji.
- noele Franču tautas satīriska dziesmiņa, sastāv no astoņām rindām sillabiskā vārsmošanas sistēmā (pirmās četras rindas ir sešzilbīgas, piektā - divpadsmitzilbīga, sestā un septītā - astoņzilbīga, bet pēdējā - sešzilbīga).
- esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci.
- frazeoloģiska vienība frazeoloģisms - leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
- teikumkopa Frāžkopa - relatīvi pabeigts saturiski cieši saistītu teikumu resp. izteikumu kopums.
- katarze Freida metode psihoneirozes ārstēšanai, pamudinot slimnieku "izkratīt" visu, kas nomāc viņa apziņu (psihokatarse jeb abreakcija).
- Lārmora frekvence frekvence, ar kādu ap ārējā magnētiskā lauka virzienu precesē elektrona orbitālās kustības daudzuma moments (leņķiskais moments); precesija ir saistīta ar magnētiskā lauka mijiedarbību ar magnētiskā dipola momentu, kas vienmēr ir paralēls, bet vērsts pretēji elektrona orbitālās kustības mehāniskajam momentam.
- ftalāti Ftalskābes sāļi vai esteri, ko izmanto plastmasas mīkstināšanai u. c.; tiek uzskatīti par kancerogēniem.
- Dactylorhiza fuchsii Fuksa dzegužpirkstīte.
- Orchis fuchsii Fuksa dzegužpirkstītes "Dactylorhiza fuchsii" nosaukuma sinonīms.
- Bryum funckii Funka samtīte.
- rekursīvā funkcija funkcija, kas definēta, izmantojot pati sevi; to izmanto lietišķajā matemātikā, lai pētītu funkciju izskaitļošanas efektivitāti.
- slāņa pārvaldība funkcijas, kas saistītas ar kāda atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pārvaldību un kas aplūkojamajā slānī daļēji tiek izpildītas atbilstoši tā protokolam, bet daļēji - kā sistēmas pārvaldības funkciju apakškopa.
- heterohronisms Funkcionāli saistītu audu, piem., nerva un muskuļa hronaksiju nevienādība.
- futurologs Futuroloģijas speciālists; nākotnes pētītājs, prognozētājs.
- grīzte Gabaliem satītas dzijas.
- virsgabarīta krava gabalkrava, kuras gabarītizmēri pārsniedz noteiktus, ar kravas platformu saistītus, normatīvus lielumus (autotransportam parasti: augstums - 4 m, platums - 2,5 m, garums aiz pakaļējā borta (pārkare) - 2 m).
- gumzaks Gabals, pika, vīstoklis, kaut kas satīstīts.
- jūlijs Gada septītais mēnesis.
- neatkarīgi notikumi gadījumlielumu virkne, kas realizējas savstarpēji nesaistītos statistiskos eksperimentos (piemēram, metot spēļu kauliņu).
- speciālgadījums gadījums, kas saistīts ar konkrētu priekšmetu, darbību, parādību no plašāka parādību klāsta
- Ņūtona ābols gadījums, nejaušība, kas cilvēku uzvedina uz kādas problēmas risinājumu, palīdz atrisināt grūtu uzdevumu, veikt izgudrojumu vai atklājumu; saistīts ar nostāstu, ka doma par gravitācijas likumu Izakam Ņūtonam iešāvusies prātā, sēžot zem ābeles un vērojot, kā nokrīt ābols.
- nelaimes gadījums gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu.
- zaurolofs Gadrozauru dzimtas krīta perioda dinozaurs ar stipri attīstītu galvaskausa harpūnveida seksti; skeleti atrasti Ziemeļamerikā un Mongolijā.
- higrogrāfs Gaisa mitruma pašrakstītājs nepārtrauktai relatīvā gaisa mitruma reģistrēšanai.
- indikatora ātrums gaisakuģa ātrums, ko noteiktos lidojuma apstākļos rāda borta indikators un kas saistīts ar gaisa spiediena starpības mērīšanu dinamiskajā un statiskajā kamerā; pēc indikatora ātruma vērtībām aprēķina īsto ātrumu gaisā, kā arī aprēķina spēkus un momentus, kas iedarbojas uz gaisakuģi lidojumā.
- gaismas neelastiskā izkliede gaismas izkliede vielā, kam raksturīga izkliedētās gaismas frekvences izmaiņa; process, kas sastāv no diviem savstarpēji saistītiem aktiem – fotona absorbcijas un fotona emisijas ar citu enerģiju vienlaikus ar fonona radīšanu (stoksa izkliede ar mazākas frekvences gaismas kvanta emisiju) vai fonona absorbciju (antistoksa izkliede ar lielākas frekvences gaismas kvanta emisiju); kombinatīvā izkliede; Ramana efekts.
- negatīvs galīgais attēls (astronomijā, spektrogrāfijā, rentgenoloģijā); eksponēta un attīstīta kinofilma ar negatīvu attēlu.
- klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
- diferenciālgalvanometrs Galvanometrs, kam 1 spoles vietā ir 2, tītas pretējos virzienos, tāds galvanometrs noder 2 strāvu diferenču mērīšanai, kā nullinstruments, šāds ieslēgums dod lielāku jutību nekā parastais.
- Boevulfs galvenais varonis tāda paša nosaukuma senģermāņu eposā, anglosakšu poēmā, ko uzskata par senāko anglosakšu literatūras pieminekli, kura pamatā ir senas episkās dziesmas un varoņteikas, bet vienīgais eksemplārs, kas saglabājies līdz mūsu dienām, pierakstīts 10. gs. sākumā.
- pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml.; arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
- foglietto Galvenās partijas fragments, kas mazām notītēm ierakstīts kādas citas balss partijā pēc ilgākas pauzes, lai šī balss labāk orientētos, kur tai atkal jāuzsāk.
- Ginza Galvenie mandaistu raksti, kur aprakstīta pasaules radīšana un dvēseles liktenis pēc nāves.
- metamorfoze Galveno (auga) orgānu pārveidošanās, kas parasti ir saistīta ar to funkcijām.
- šēru kreiseris galvenokārt ziemeļu zemēs izplatīta jahtu klase, kam raksturīgs šaurs, zems un garš korpuss.
- nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
- dolmas Gaļas (parasti jēra) rullīši, kas ietīti vīnogulāju lapās.
- rulmopsis Gaļas tītenis.
- rolmopsis Gaļas vai siļķu tītenis.
- putnērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Dermanyssidae"), dzeltenbrūnas ērces ar 0,5-1,9 mm garu ķermeni, plaši izplatītas, mīt putnu, retāk grauzēju ligzdās, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Mesbauera efekts gamma kvantu absorbcija vai izstarošana no atomu kodoliem cietvielā bez tās iekšējās enerģijas izmaiņām, t. i., bez fononu absorbcijas vai radīšanas, kam atbilst ļoti šauras (10^-10^ eV) rezonanses līnijas; izmanto, lai pētītu kodolu mijiedarbību ar apkārtni; kodolu gamma rezonanse
- krešaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vairogveida lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, izplatīti Amerikā, 2 ģintis, Latvijā dārzos audzē 2 sugas, kuru augļus un ziedus izmanto par garšvielu.
- linaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, krūmi, lapas vienkāršas, veselas, izplatīti subtropu un mērenajās joslās, 300-500 sugu.
- beizeklis Gandrīz nesalasāms, slikti uzrakstīts raksts.
- Kibuka Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - kara dievs, dieva Mukasa jaunākais brālis, kas tika nosūtīts uz zemi palīdzēt karā.
- noma Gangrenozs stomatīts, biežāk novārgušiem bērniem pēc pārciestas infekcijas slimības.
- arara Garais papagailis bez cekula, ar spilgtu spalvu krāsu; izplatīts apgabalos starp Meksiku un Dienvidbrazīliju.
- reverss Garantijas raksts, ko kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim.
- reversālija Garantijas vēstule, kuru kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim, uzņemdamies risku par varbūtējiem zaudējumiem, ko varētu radīt konosamenta neatbilstība kravas faktiskajam stāvoklim.
- reversāls Garantijas vēstule, kuru kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim, uzņemdamies risku par varbūtējiem zaudējumiem, ko varētu radīt konosamenta neatbilstība kravas faktiskajam stāvoklim.
- grīvi Garas, šauras, lēzenas grēdas, kas izplatītas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā un ko veido smilšaini un mālaini nogulumieži.
- Aegithalos caudatus garastīte, šīs ģints suga.
- Bryum oblongum garenlapu samtīte.
- vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
- runguls garens, apaļš sainis, arī satīts zīdainis.
- drillēt Gari, ilgi iestāstīt, ieteikt.
- clerc Garīdznieka kārtai piederīgs; viduslaikos lasīt un rakstīt pratējs, mācīts cilvēks.
- inteliģents Garīgi, intelektuāli attīstīts cilvēks; cilvēks ar dziļām zināšanām, ar plašu garīgo dzīvi; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (1).
- nuskat Garlaicīgi meklēt, skatīt, ostīt.
- saronga Garš, plats un krāsains auduma gabals (šalle), ko aptin ap gurniem; īpaši izplatīta Javā, Šrilankā u. c.
- Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu.
- Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava).
- ponckāties Gausi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
- tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- svalbāties Gāzelēties, valstīties.
- poruplasts Gāzpildīta plastmasa ar savstarpēji saistītām vaļējām porām.
- gejisks Gejam raksturīgs; saistīts ar vīriešu homoseksualitāti.
- liogels Gels, kas spēj saistīt lielu šķidruma daudzumu.
- iezīmētājgēns Gēns, kura lokalizācija hromosomā un iedarbības efekti ir izpētīti un tādējādi dod iespēju lokalizēt citus gēnus.
- ģiļjaki Giļaki - izmirstoša tautiņa (ap 1935. g.) Austrumsibīrijā - ap Amūras lejgalu, tiek pieskaitīti Āzijas pirmiedzīvotājiem.
- paģelbt Glābt, izpestīt.
- glaciomorfoskulpturāls Glaciomorfoskulpturālais reljefs - apledojuma apgabala reljefa tipi un formas, kuru veidošanās saistīta ar ledāja eksarācijas vai akumulācijas un ledāja kušanas ūdeņu erozijas vai akumulācijas procesu darbību.
- lužināt Glāstīt (ar mitru roku mīklas kukuli pirms ievietošanas krāsnī).
- paijāt Glāstīt (parasti bērnu).
- cimdīt Glāstīt kā ar cimdu.
- peķoties Glāstīt vienam otru; pieskarties ar roku.
- žaudzīties Glāstīt vienam otru.
- milināt Glāstīt, apmīļot.
- mīlināt Glāstīt, apmīļot.
- appincot Glāstīt, glaudīt.
- glaidēt Glāstīt, glaudīt.
- glaidīt Glāstīt, glaudīt.
- glāst Glāstīt, glaudīt.
- nopincot Glāstīt, glaudīt.
- slāt Glāstīt, nogludināt.
- čūrināt Glāstīt.
- glaust Glāstīt.
- glāsīties Glastīties, maigi spēlēties.
- žegnīties Glāstīties.
- glāzīt Glaudīt, glāstīt, apmīļot.
- apmīlināt Glaust, glāstīt.
- stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- stāvju glezna glezna, kas gleznota uz stāvjiem, nesaistīti ar telpu vai kādu citu priekšmetu.
- al secco glezniecība uz sausa sienas (arī griestu) apmetuma, izplatīta viduslaikos, parasti baznīcās; šāds gleznojums.
- stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- līmes krāsu glezniecība glezniecības tehnika, kurā par pigmentu saistvielu izmanto augu un dzīvnieku līmi; izplatīta gk. monumentālajā glezniecībā.
- seko gleznojums uz sausa apmetuma; izplatīts viduslaiku un 17.- 18. gs. Rietumeiropas glezniecībā.
- pentakls Gleznots vai zīmēts amulets, kas veltīts vienam no planetārajiem spēkiem.
- najadas Gliemeņu dzimta, plaši izplatīta un daudzām sugām, kuras visai mainīgas; galvenās ģintis: dīķa gliemenes, upes gliemenes un upes pērlenes.
- avikula Gliemju ģints, izplatīta siltās jūrās, sākot no silūra līdz mūsdienām.
- monozīds Glikozīds, kurā aglikons saistīts ar vienu ogļhidrāta atlikumu.
- sākumlapa Globālā tīmekļa "WWW" dokuments, kas tiek uzskatīts par ieiešanas punktu kādā saistītu dokumentu kopā.
- gatve Globālā tīmekļa dokumentu kopums, kuros aprakstīti komerciālie produkti un pakalpojumi, ko parasti sniedz kāds atsevišķs interneta pakalpojumu sniedzējs.
- internets Globālais datoru tīkls, kur vienkop saistīti dažādi individuālie datortīkli sazināšanās procesa nodrošināšanai; globālais datortīkls.
- globālists Globalizācijas atbalstītājs.
- Bryum elegans gludā samtīte.
- Myurella julacea gludā zaļastīte.
- laucīt Gludināt, braucīt, laitīt.
- tabula rasa gluds dēlītis, t. i., neaprakstīta lapa; kaut kas tīrs, neskarts.
- lūšnāties Glūnēt, bailīgi skatīties apkārt.
- kārnēt Glūnēt, kāri skatīties, iekārot.
- noglūnēt Glūnoši noskatīties.
- uzlūrēt Glūnot uzskatīt, ieraudzīt.
- arcīrija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases saprofītu sēņu dzimta ("Arcyriaceae"), izplatītas uz skuju un lapu koku celmiem, 2 ģintis, 21 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- titulārs Goda nosaukums, kas nav saistīts ar ieņemamo amatu.
- žņerba Govs, kas negribīgi, ar sliktu apetīti ēd.
- ādenīca Govs, ķēve, vai citu dzīvnieku mātīte, kuras vienīgā vērtība ir vēl tikai ādā.
- iegrābāt Grābājot ievirzīt (kur iekšā); iegrābstīt.
- izgrābāt Grābājot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izgrābstīt (2).
- uzgrābāt Grābājot savākt (piemēram, gružus); uzgrābstīt (1).
- sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābstīt (1).
- uzgrābāt Grābājot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi); uzgrābstīt (2).
- grābšļāt Grābstīt (1).
- grābāties Grābstīties (1).
- grābļāties Grābstīties (1).
- grābstīt Grābstīties (1).
- gramstīties Grābstīties (1).
- gramstīties Grābstīties (2).
- ņagāties Grābstīties ar rokām.
- grābāties Grābstīties pa citu kabatām, lai ko piesavinātos; izdarīt sīku zādzību.
- nogrābstīties Grābstīties un pabeigt grābstīties.
- kampaļāt Grābstīties, apskaut, apņemt, aptaustīt.
- grabelēt Grābstīties, grabināties.
- gribstināt Grābstīties, karstīties.
- kampstīties Grābstīties, knakstīties.
- dervelēt Grābstīties, ķerstīties.
- rezervāža Grafikas dobspieduma tehnika, oforta paveids; novilkums atgādina spalvas vai otas zīmējumu; izplatīta 19. gs. 2. p.
- stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
- papildu pieturzīme grafiska zīme, kas īsti nerāda teksta gramatisko, jēdzienisko vai intonatīvo dalījumu, bet palīdz izcelt, iezīmēt kādu teksta vienību un līdz ar to vieglāk uztvert un izprast rakstīto tekstu.
- vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis.
- tālummaiņa Grafisku attēlu vai dokumentu palielināšana vai pamazināšana, lai tos varētu apskatīt displeja logā vai ekrānā.
- hagāda Grāmata (bieži vien bagātīgi ilustrēta), kurā aprakstīts, kā jāietur ebreju Lieldienu maltīte, ievietoti Lieldienām domāti dziesmu un lūgsnu teksti un stāsts par jūdu iziešanu no Ēģiptes.
- amata grāmata grāmata, kurā tika ierakstīti cunftes sapulču lēmumi, reģistrēti vadības vēlēšanu rezultāti, ziņas par jaunu locekļu uzņemšanu cunftē, mācekļu pieņemšanu un atlaišanu pēc apmācības.
- erotikoni Grāmatas, kurās aprakstītas jutekliski erotiskas vai seksuālas tēmas, arī visi priekšmeti vai līdzekļi, kas rada seksuālu ierosmi.
- teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
- librairus Grāmatu norakstītājs un tirgotājs; viduslaikos grāmatu aizdevējs un tirgotājs.
- reskontrs Grāmatvedībā - palīggrāmata, kurā tiek ierakstīti dažādu personu konti.
- memoriālorderis Grāmatvedības dokuments, uz kura pamata tiek ierakstītas saimnieciskās operācijas, kas nav saistītas ar kasi (bezskaidras naudas norēķini, preču izsniegšana un pieņemšana), atbilstošos grāmatvedības kontos.
- divkāršā ieraksta metode grāmatvedības reģistru ierakstu metode, kad vienu un to pašu darījumu par vienu un to pašu summu ieraksta divas reizes savstarpēji saistītā grāmatvedības kontu sistēmā, viena konta debetā un ar to saistītā (korespondējošā) otra kont kredītā, ievērojot noteikto kontu plānu un darījuma būtībai atbilstīgu kontu korespondenci.
- lietpratēja uzdevums grāmatvedības reģistru kārtošana, finansu pārskatu analīze un maksātspējas noteikšana, konsultācijas grāmatvedības, nodokļu, iekšējās kontroles un citos jautājumos, kā arī citu ar grāmatvedību un revīziju saistītu pakalpojumu sniegšana.
- etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta.
- blūzgāt Gramstīties.
- gramdīt Gramstīties.
- lāpāt Gramstīties.
- sagramstīt Gramstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābāt (1), sagrābstīt (1).
- jumtauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Anisantha"), tuvu radniecīga lāčauzām, viengadīgi lakstaugi, kas veido skrajus cerus, 10-12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - visas adventīvi augi, kas izplatīti Dienvideiropā un Rietumāzijā.
- kāmjveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-35 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek gk. no augiem, izplatīti visā pasaulē izņemot Austrāliju, \~570 sugu, Latvijā 5 sugas.
- šinšilveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 25-60 cm, masa - 1-9 kg), izplatīti D-Amerikā, audzē nebrīvē, arī Latvijā.
- jūrascūciņa Grauzēju kārtas ģints ("Cavia"), neliels (ķermeņa garums - līdz 35 cm) dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes, pārtiek no augiem, izplatīts Dienvidamerikā; suga "Cavia porcellus" domesticēta, audzē terārijos, izmanto laboratorijās.
- žlebināt Grauzt, skrubināt, košļāt, valstīt pa muti.
- gravimetriskā uzmērīšana gravimetrisko novērojumu un koordinātu notiekšanas kopums ar mērķi izpētīt zemeslodes smaguma spēka lauka telpisko sadali.
- zvaigžņu kopa gravitācijas saistīta kopīgas izcelsmes zvaigžņu grupa.
- galaktiku kopa gravitācijas spēku saistīts galaktiku kopojums, kura ietilpst vairāki simti līdz vairāki tūkstoši galaktiku.
- nožmīkstēt Greizi noskatīties.
- žveirēt Greizi skatīties.
- grēmens Grēmas - rūgtena, dedzinoša sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; slikta dūša.
- ēta grieķu alfabēta septītais burts (Η, η).
- margarīts Grieķu baznīcā trauks, kur glabā svētītu dievmaizi.
- Hēsiods Grieķu dziesminieks ("Hēsiodos"; ap 700. g. p. m. ē.), poēma heksametrā "Darbi un dienas", eposā "Teogonija" aprakstīta sengrieķu dievu ģenealoģija, kā arī pasaules radīšanas process.
- Hrīsotemīda grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, pieminēta varoņeposā "Iliāda", vēlākajā mitoloģiskajā tradīcijā viņas loma ir nenozīmīga, tiek pretstatīta Elektrai, kas ir nelokāma savā tieksmē pēc atriebības.
- Taltibijs grieķu mitoloģijā - Agamemnona vēstnesis, kas kopā ar Agamemnonu piedalījās Trojas karā un izpildīja viņa uzdevumus un tika uzskatīts par aizbildni vēstnešiem kas veica valsts sūtņu misiju.
- mirmidoni grieķu mitoloģijā - ahajiešu cilts Tesālijas apgabalā Ftiotidā; Iliādā stāstīts par to līdzdalību Trojas karā.
- Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
- Deikalions Grieķu mitoloģijā - cilvēku ciltstēvs, titāna Prometeja dēls, kurš kopā ar savu sievu Pirru izdzīvoja Zeva uzsūtītajos grēku plūdos.
- daktili grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, kas tika uzskatītas par Rejas (Kibeles) pavadoņiem, dzīvoja Idas kalnā Frīģijā (vai Krētas salā), tiem tika piedēvēta dzelzs apstrādes izgudrošana.
- Iakhs grieķu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar Dēmetru, Persefoni, Dionīsu un Eleisīnas mistērijām, Dēmetras dēls vai tās audzēknis, arī Persefones un Zeva dēls, viena no Zagreja hipostāzēm, arī Dionīsa un nimfas Auras dēls, dažkārt uzlūkots par Dēmetras vīru, identificēja ar Dionīsu un Bakhu.
- Pirra Grieķu mitoloģijā - Epimeteja un Pandoras meita, titāna Prometeja dēla Deikaliona sieva, viņi abi bija vienīgie, kas izdzīvoja Zeva uzsūtītos pasaules plūdos.
- Arhelājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcteča dēls, kurš devās uz Maķedoniju un palīdzēja tās valdniekam uzveikt ienaidniekus, tika uzskatīts par Maķedonijas Aleksandra mītisko ciltstēvu.
- Taraksips Grieķu mitoloģijā - ļauns dēmons, kas biedēja zirgus; arī šim dēmonam veltītais altāris, kas atradās Olimpa hipodromā.
- Aglaja Grieķu mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Palmīrā, viņš ietilpa dievu triādē un tika uzskatīts arī par dieva Baala ratu vadītāju.
- lotofagi grieķu mitoloģijā - miermīlīga cilts, kas pārtika no lotosu augļiem, pie viņu zemes vētra piedzina Odiseja kuģus un nosūtītie izlūki tika laipni uzņemti un cienāti ar saldajiem lotosiem, kas lika viņiem aizmirst dzimteni un pienākumus, līdz Odisejam nācās tos ar varu nogādāt uz kuģiem un piesiet pie soliem.
- svētlaimīgo salas grieķu mitoloģijā - mirušo valstības apgabals, parasti identificēts ar Elisiju, bet reizēm uzskatīts par atsevišķu paradīzi
- Ausons grieķu mitoloģijā - Odiseja dēls, ko dzemdējusi nimfa Kalipso vai burve Kirke, tika uzskatīts par dienvidrietumu Itālijas senākās cilts - ausonu ciltstēvu.
- Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru.
- Hrīss grieķu mitoloģijā - priesteris dienvidrietumu Frīģijā, kura meitu Hriseīdu bija sagūstījuši ahajieši un atteicās atdot, tāpēc viņiem tika uzsūtīts mēris.
- Molinoīdi Grieķu mitoloģijā - Siāmas dvīņi no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
- Kiparis Grieķu mitoloģijā - Tēleja dēls, dieva Apollona mīlulis, kas nejauši nogalināja savu iemīļoto briedi, un Apollons skumstošo jaunekli pārvērta par cipresi, kuru sāka uzskatīt par sēru koku.
- Eimolps Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, kas devās palīgā Eleisīnai karā pret Atēnām, tiek uzskatīts par Eleisīnas mistēriju iedibinātāju un slavenu dziedoni.
- Skamandrs Grieķu mitoloģijā - Trojas līdzenuma upes dievs, kas bija saistīts ar Trojas valdnieku dzimtu.
- Talojs Grieķu mitoloģijā - vara milzis, kas sargāja Krētas salu, viņam bija tikai viena dzīsla, kas pildīta ar dievu asinīm; tiek uzskatīts arī par pirmo robotu pasaulē.
- Paiāns grieķu mitoloģijā - viena no Apollona iesaukām, kas saistīta ar viņa dziednieka spējām.
- Zagrejs grieķu mitoloģijā - viena no arhaiskām dieva Dionīsa hipostāzēm, Krētas Zeva un dievietes Persefones dēls, kuru saplosīja Hēras atsūtītie titāni.
- Taraksips grieķu mitoloģijā - viena no Poseidona - Hipija ("ar zirgiem saistītā") iesaukām.
- Eirits Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
- Kteats Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēliem, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
- Atīds grieķu mitoloģijā - zemes auglības dievs, kura kults ir saistīts ar pavasara nāves un atdzimšanas svētkiem, kas sākotnēji radušies Frīģijā.
- Mīnojs grieķu mitoloģijā - Zeva dēls, Krētas salas valdnieks, likumdevējs; pēc nāves tiesā mirušos Aīdā; mīti par Mīnoju saistīti ar vēsturiskiem notikumiem Krētā 17.-15. gs. p. m. ē.
- uzrate Griestu sija uz kuras tiek balstītas spāres.
- grīzt Griezt, tīt.
- Postojnas ala grota Dināru Karsta apvidū 550 m vjl. (“Postojnska jama”), Slovēnijas dienvidrietumos, eju garums — 23 km, izveidojusi Pivkas upe (800 m tek alas apakšstāvā), stalagmīti, stalaktīti, drapējumi, milzu grotas (lielākajā var saiet līdz \~10000 cilvēku).
- dilbs Grozāmass - transportlīdzekļa priekšējās ass vai tilta daļa, kas nodrošina ar to saistītā vadāmā riteņa pagriešanu.
- viļāt Grozīt, virpināt, arī grozot spaidīt; arī vārtīt (1).
- skrodīties Grozīties, plātīties, izrādīties.
- malties Grozīties, valstīties.
- kotons Groži vērpta kokvilnas dzija, apsvilināta, caur stērķeli vilkta un uz spolītēm uztīta.
- diazogrupa Grupējums, kas sastāv no diviem savstarpēji saistītiem slāpekļa atomiem; ietilpst azosavienojumos un diazosavienojumos.
- bokstīt Grūst, grūstīt.
- duņķīt Grūstīt ar neasu priekšmetu.
- dīdelēt Grūstīt šurp un turp, mocīt.
- švikstīt Grūstīt, bakstīt.
- gumdīt Grūstīt, bukņīt.
- duckāt Grūstīt, dunkāt.
- dūckāt Grūstīt, dunkāt.
- bukstināt Grūstīt, iedunkāt.
- drīvelēt Grūstīt, kustināt; raustīt; purināt; dīvelēt.
- dīvelēt Grūstīt, kustināt; raustīt.
- ņukāt Grūstīt, mīcīt, burzīt.
- vamzīt Grūstīt, plūkt, mocīt.
- burnīt Grūstīt, purināt.
- grūšļāt Grūstīt, stumdīt.
- štuidīt Grūstīt, stumdīt.
- grūdelēt Grūstīt.
- grūstalēt Grūstīt.
- gumdīties Grūstīties, bukņīties.
- grumīties Grūstīties, dauzīties, plēsties.
- buksnīties Grūstīties, dot dunkas.
- čuderēties Grūstīties, drūzmēties.
- dukurēties Grūstīties, dunkāties.
- tuncīties Grūstīties, dunkāties.
- duckāties Grūstīties, kauties.
- drīvelēties Grūstīties, kustēties; šūpoties, kratīties; dīvelēties.
- dīvelēties Grūstīties, kustēties; šūpoties, kratīties.
- stimstīties Grūstīties, stomīties.
- stumstīties Grūstīties, stumdīties.
- dukstīties Grūstīties; bakstīties.
- strādāt ar elkoņiem grūstīties.
- grūstalēties Grūstīties.
- stūkāties Grūstīties.
- stūknīties Grūstīties.
- paramēnija Grūtas vai neregulāras menstruācijas; ar menstruālo ciklu saistītie traucējumi.
- Ambri gruzīnu mitoloģijā — ar milzīgu spēku, augumu un svaru apveltīts varonis.
- zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
- gaišs Gudrs, attīstīts; arī tikumisks; arī izglītots.
- Kārklupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Gulbene par Kārklupītes pieteku.
- gulbene Gulbju mātīte.
- gulžņāties Gulstīties, gulšņāt.
- vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā).
- pusguļus Guļus ar paceltu un parasti pret ko atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
- vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties.
- dzēšgumija Gumija uzrakstītā izdzēšanai.
- ieveramā gumija gumijota lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
- glema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- gļema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- glemis Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- maksi Gurnģērba vai plecģērba garums - līdz potītēm, piem., maksikleita, maksibrunči.
- ķert Gūstīt (kādu); vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
- medīt Gūstīt barībai (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
- piegūstīt Gūstīt, iegūt.
- ķeipt Gūstīt, ķert, zagt.
- spostīt Gūstīt, liekot cilpas un sprostus.
- vaņķīt Gūstīt, medīt.
- ķarstīt Gūstīt, tvarstīt.
- ķert rokā (arī ciet) Gūstīt.
- ķert rokā Gūstīt.
- vangāt Gūstīt.
- vaņģot Gūstīt.
- kretelēties Gūstīties, ķerstīties.
- imunoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī antigēno īpašību un citu ar organisma imūnajām reakcijām saistītu pazīmju iedzimtību.
- Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite.
- minerālu paraģenēze ģenētiski saistītu minerālu likumsakarīga kopīga atrašanās Zemes garozā.
- inženierģeodēzija Ģeodēzijas nozare, kas saistīta ar celtniecību.
- astronomiskā ģeodēzija ģeodēzijas nozare, kurā aplūko ģeodēzijas problēmas, kas saistītas ar Zemi kā planētu, - astronomiski ģeodēzisko tīklu veidošanu, Zemes veida un lieluma noteikšanu, gravitācijas lauka pētīšanu.
- seismiskā izpēte ģeofizikālās izpētes metodes, kas izmanto seismisko viļņu izplatības īpatnības, lai izpētītu Zemes ģeoloģisko uzbūvi.
- seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pētī zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
- tehnoģenēze Ģeoķīmisko un ģeofizikālo procesu kopums, kas saistīts ar cilvēka darbību, kuras rezultātā tiektiek pārmainīti dabiskie ģeoķīmiskie apstākļi biosfērā.
- pamatgriezums Ģeoloģijā, detāli izpētīts noteikta ģeoloģiskā reģiona griezums, kurā iespējami pilnīgi pārstāvēts kādas ģeoloģiskās sistēmas vai tās daļas nogulumu komplekss.
- Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi.
- Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, salaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi.
- Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m.
- Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens.
- Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens.
- forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam.
- Rībecāls ģermāņu mitoloģijā - kalnu gars, negaisu un kalnu nobrukumu iemiesojums, saistīts ar Milzu kalniem, sevišķi populārs Silēzijas teiksmās, vācu tautas pasaku varonis, kurš vēlas, lai viņu dēvē par Kalnu Kungu.
- mežonīgās medības ģermāņu ticējums - saistīts ar mitoloģiskiem sižetiem, ka ziemas vētru laikā (it sevišķi ap Ziemassvētkiem) pa debesīm brāžas ļauno garu un spoku pulki, kuru dzinējsuņu kaukšana liek kaukt līdz arī mājas suņiem, šīs medības ir bīstamas cilvēkiem, sevišķi krustceļos.
- Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- ģimenes ar multiplām problēmām ģimenes ar komplicētām, savstarpēji saistītām un ilgstošām (vairāk nekā gadu) problēmām; raksturīga problēmu pārnese no paaudzes uz paaudzi un atbalsta sistēmas trūkums.
- auss skrimstalas ornaments haotiski savīti, abstrakti, plastiski, auss formu atgādinoši liekumi, kurus papildina fantastiskas figūras vai maskas; izplatīts manierisma stila vēlīnajā posmā (17. gs. 30.-80. g.).
- Paao Havajiešu (Okeāniaja) mitoloģijā - dievs, kas aizsācis rituālus saistībā ar dievam Lono veltītajiem Makiiki svētkiem.
- piromoreits Heksagonāls, ar apatītu izomorfs, brūns līdz zaļgans minerāls, kas radies, kā svina spīduma sadalīšanās produkts.
- heliakālais Heliakālais lēkts - zvaigznes vai cita debess spīdekļa pirmā parādīšanās rītausmā pēc neredzamības perioda (spīdekļu heliakālo lēktu novērojumi bija izplatīti Senās Babilonijas un Senās Ēģiptes astronomijā).
- fitohemaglutinīns Hemaglutinlns, kas iegūts no augiem; lieto šūnu dalīšanās ierosināšanai audu kultūrās, lai skaitītu hromosomas.
- asins akmens hematīts, pelēkzils minerāls.
- imūnhematoloģija Hematoloģijas nozare, kas pētī asins slimības, kuru patoģenēze un klīniskās izpausmes saistītas ar antigēna un antivielas reakciju.
- methemoglobīns Hemoglobīna oksidēšanās produkts brūnā krāsā, kurš satur trīsvērtīgo dzelzi un nespēj apgriezeniski saistīt skābekli; atrodams asinīs pēc saindēšanās ar hlorātiem, ferocianīdiem, hinoniem, peroksīdiem, acetanilīdu, fenacetīnu u. c.
- karbaminohemoglobīns Hemoglobīna savienojums ar oglekļa dioksīdu cirkulējošas asinīs; viens no oglekļa dioksīda pārnešanas veidiem, kurā tas nestabili saistīts ar brīvu hemoglobīna aminogrupu.
- pleirohepatīts Hepatīts ar aknām tuvās pleiras daļas iekaisumu.
- nestoriānisms Herētiska kristiešu mācība, kuras piekritēji apgalvoja, ka Kristus inkarnāciju veido divas savstarpēji nesaistītas personas - cilvēciskā un dievišķā.
- Illujanka Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievs, kas saistīts arī ar ūdens stihiju.
- Pirva Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turvcija) mitoloģijā - dievs, kas saistīts ar karu un mirušo valstību.
- kokveida efeja hibrīds, kas radīts krustojot Japānas fatsiju un Īrijas efeju (x Fatshedera lizei"), tiek izplatītas vairākas šķirnes.
- droseļregulēšana Hidrodzinēja vai pneimodzinēja ātruma regulēšana, izmantojot droseli (izplatītākais regulēšanas veids).
- metohinons Hidrohinona molekulsavienojums ar 2 molekulām metīl-p-amīnofenola, lieto fotogrāfijā kā attīstītāju.
- Hildenbrandia rivualis hildenbrandiju suga, kas Latvijā plaši izplatīta straujās upēs ēnainās vietās uz akmeņiem, gliemežvākiem, kur veido karmīnsarkanas garozveida kreves.
- Manaslu Himalaju kalnu virsotne Nepālā, septītā augstākā virsotne pasaulē - 8156 m.
- tathāgata hīnajānas budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni epitets, ko varēja lietot arī attiecībā uz jebkuru arhatu; mahājānas tekstos - vārda "buda" sinonīms; izplatīti arī citi skaidrojumi: "tā (iegūstot apskaidrību) atnākušais", "tā (kā agrākie budas) aizgājušais" un "patieso būtību izpratušais".
- Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija.
- divāli Hinduistu gaismas svētki, kas iezīmē Rāmas pārnākšanu no trimdas un viņa atkalapvienošanos ar Sītu, par ko tiek stāstīts Mahābhāratā.
- Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā.
- paņčamakāra Hinduistu tantrisma galvenais rituāls: grupu maltīte, kurā piedalās vismaz astoņi cilvēki un kura noslēdzas ar grupu dzimumaktu.
- vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot.
- natūrlapa Hipertekstu pārlūkošanas process, kura gaitā lietotājs, izmantojot hipersaites, izskata savstarpēji saistītus dokumentus, kas var būt izveidoti dažādos datoros.
- nefroangioskleroze Hipertensija ar nieru bojājumiem, kuru izcelsme saistīta ar renālo mikroangiopātiju.
- labdabīgā hipertensija hipertonijas slimības pirmā, neirotiskā stadija, kas nav saistīta ar asinsvadu sklerozi vai nieru insuficienci.
- hipsogrāfisks Hipsogrāfiskā līkne taisnstūra koordinātās attēlo dažādos uz zemes izplatītos augstumus (uz sauszemes) un dziļumus (okeānā).
- dizagregācija Histērijā nespēja koordinēt dažādas jaunas sajūtas un saistīt tās ar redzes iespaidiem.
- sālsskābe Hlorūdeņraža ūdens šķīdums; pārtikas piedeva E507, skābuma regulētājs, modificētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- akūts holecistīts holecistīta forma, kas parasti attīstās žultspūšļa obstrukcijas dēļ; simptomi variē no vieglas tūskas un sastrēguma līdz smagai infekcijai ar gangrēnu un perforāciju.
- pseidoholecistīts Holecistītam līdzīgs sindroms, ko novēro kā alerģisku reakciju pret dažiem uzturlīdzekļiem.
- holokrinie Holokrinie dziedzeri - dziedzeri, kuru sekrēta veidošanās ir saistīta ar sekrētu radošo šūnu bojā eju, piem., tauku dziedzeri.
- hiloteisms Holozoisma paveids, kas vielā redz dievību, izplatīts primitīvās tautās.
- homeopolārs Homeopolārā (arī kovalentā) saite ir ķīmiska saite, kas veidojas, rodoties elektronu pārim, kas kopējs savstarpēji saistītiem atomiem; šai saitei atbilst homeopolārā molekula, piem., ūdeņraža molekula H2, ko veido divi vienādi ūdeņraža atomi.
- tumšie gadsimti Homēra laikmets (11.-9. gs. p. m. ē.). Apzīmējums radies tāpēc, ka par šo laikmetu ir niecīga informācija - maz arheoloģisko materiālu, no rakstītiem avotiem ziņas par tālaika dzīvi sniedz vienīgi Homēra eposi.
- mugurkaulnieki Hordaiņu tipa apakštips ("Vertebrata syn. Craniota"), visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips; šī apakštipa dzīvnieki.
- tīmiskā makroģenitosomija hormonāli traucējumi primāra aizkrūtes dziedzera audzēja gadījumā: aptaukošanās, pārmērīgi attīstīta muskulatūra, dzimumorgānu hipertrofija; slimība sākas agrā bērnībā.
- cirkulējošie hormoni hormoni, kas organismā var izplatīties arī ar starpšūnu šķidrumiem.
- difundējošie hormoni hormoni, kas organismā var izplatīties difundējot.
- EPO Hormons eritropoetīns, kas veicina sarkano asins ķermenīšu ražošanu un tādējādi uzlabo skābekļa apriti organismā; sportā tiek uzskatīts par dopingu.
- eritropoetīns Hormons, kas veicina sarkano asins ķermenīšu ražošanu un tādējādi uzlabo skābekļa apriti organismā; sportā tiek uzskatīts par dopingu.
- serpentīnazbests Hrizotilazbests - šķiedrains serpentīna 2 paveids, izplatītākais no azbestu minerāliem, kancerogēns; izejviela būvmateriāliem, skābju un karstumizturīgiem materiāliem.
- citohroms Hromoproteīds, viens no hemohromogēniem, kas plaši izplatīti dzīvnieku un augu audos un kam piemīt svarīga nozīme oksidācijas procesos.
- telomēra Hromosomas pleca gals, kuram nevar piesaistīties fragmenti.
- neirodermatīts Hroniska ādas slimība, saistīta ar autointoksikāciju.
- histoplazmoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku slimība, ko ierosina patogēna sēne, kuras sporas ieelpo ar putekļiem; izplatīta Amerikā, Āfrikā, DA Āzijā, Austrālijā, Eiropā sastopama reti.
- sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums.
- kapsulārā ciroze hronisks perihepatīts jeb kapsulārā pseidociroze - fibrozs aknu kapsulas sabiezējums, kas skar arī parenhīmu.
- annālisti Hronists, hronikas rakstītājs.
- pašlaiks Hronometra laiks tādā atskaites sistēmā, kas saistīta ar pašu hronometru.
- husists Husisma atbalstītājs.
- jātvingu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda, tuva prūšu valodai, uzskatīta pat par tās dialektu; runāta līdz 13.-14. gs.; saglabājušies tikai toponīmi un antroponīmi; 1978. g. atrasts nelielas vārdnīcas manuskripts - >200 poļu vārdu tulkojumi, iespējams, jātvingu valodā.
- nomoģenēze Ideālistiska dzīvās dabas attīstības teorija, pēc kuras evolūcija tiek uzskatīta par procesu, kurā darbojas divējādi cēloņi: iekšēji ("autonomiski") cēloņi, kas ir galvenie, un ārēji ("horonomiski") cēloņi, kas var radīt tikai nenozīmīgas pārmaiņas.
- lūkoties (arī skatīties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
- raudzīties (arī skatīties, lūkoties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
- skatīties (arī lūkoties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
- skatīties caur rožainām brillēm idealizēt ko, nesaskatīt negatīvo.
- determinatīvs Ideogrāfiskā rakstā hieroglifa elements, kas norāda uz apzīmētā nojēguma piedrību pie noteiktas jēdzienu grupas, nosaka vienādi rakstīto vārdu konkrēto saturu.
- sīkaugļu idra idru suga ("Camelina microcarpa"), augstums 40-60 cm, ziedi bāli dzelteni, aug gk. uz dzelzceļiem un grants karjeros, Latvijā izplatīta austrumu un vidusdaļā.
- iebadīt Iebakstīt (1); iedurstīt (1).
- atbakstīt Iebakstīt (piemēram, atbildot uz grūdienu).
- apdakstīt Iebakstīt visapkārt.
- apbakstīt Iebakstīt, piebakstīt (ko visapkārt, no visām pusēm, parasti, nostiprinot ko).
- vecinājums Iedarbība (uz ko) tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- izdēstīt Iedēstīt (augus) citu no cita kādā attālumā.
- sadēstīt Iedēstīt (ko) lielākā daudzumā; iedēstīt (kā lielāku daudzumu).
- piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedēstīt Iedēstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, dobi, dārzu).
- atdēstīt Iedēstīt atpakaļ iepriekšējā vietā.
- pārdēstīt Iedēstīt citā vietā; dēstīt vēlreiz, no jauna.
- iebedīt Iedēstīt.
- satekpunkts Iedomāts punkts, uz kuru dabā šķietami tiecas horizontālas paralēlās līnijas, kuras it kā attālinās no skatītāja.
- iepoinīt Iedunkāt, iekaustīt, iepliķēt.
- iepuinīt Iedunkāt, iekaustīt.
- apdurstīt Iedurt, sadurstīt (vairākās vietās vai visapkārt).
- iedziļoties Iedziļināties - nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību.
- rakties Iedziļināties (kādā jautājumā, problēmā), pētīt ko.
- etmocefālija Iedzimta patoloģija, kam raksturīgs snuķveida deguns; parasti saistīta ar ciklopiju, arinencefāliju, ciklencefaliju.
- mikroorhisms Iedzimta sēklinieku hipoplāzija; var būt saistīta ar einuhoīdismu.
- cillosoma Iedzimtas kroplības veids ar laterālu, galvenokārt vēdera apakšējās daļas eventrāciju; eventrācijas pusē trūkst apakšējās ekstremitātes vai tā nepilnīgi attīstīta.
- iedzirkstīt Iedzirkstīties (1).
- deportētie iedzīvotāji iedzīvotāji, kuri ir bijuši pakļauti piespiedu izraidīšanai no valsts vai izsūtīti uz citu valsts reģionu.
- pārvietotie iedzīvotāji iedzīvotāji, kuri valsts varas darbību rezultātā ir tikuši izsūtīti no savas iepriekšējās dzīves vietas (retāk - valsts).
- se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā.
- iedzīvotāju kategorijas iedzīvotāju iedalījums pēc noteiktiem kritērijiem; praksē bieži izdala pastāvīgos, klātesošos un juridiskos (pierakstītos) iedzīvotājus.
- piespiedu migrācija iedzīvotāju teritoriāla pārvietošanās, kas saistīta ar dzīves vietas piespiedu maiņu.
- pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko, iesaistīties kaut kur.
- nākamo periodu ienākumi iegrāmatoti ieņēmumi, lai arī maksājums vēl nav saņemts vai rēķins izsūtīts.
- skrostīt Iegriezt, robīt, rantīt.
- iebāzt degunu (kaut kur) iegrimt kādā nodarbībā, kas saistīta ar redzes piepūli.
- sabiedrības ieinteresētās personas ieguldījumu sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu sabiedrības balsstiesīgo akciju, ar sabiedrību saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kā arī visu šeit minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni.
- ietvarstīt Iegūt sev (saķerot), kaut ko tvarstīt.
- sagrābstīt Iegūt, savākt, arī atcerēties (nepārbaudītu, pavirša informāciju), parasti, lai (to) izplatītu tālāk.
- ieraibināt Iekaisīt, iebārstīt, iepīt, piejaukt.
- iekamstīt Iekampstīt - steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst.
- rentgendifraktometrs Iekārta rentgenstaru difrakcijas ainas reģistrēšanai ar kvantu skaitītājiem.
- audioierakstītājs Iekārta skaņas fiksēšanai ar magnētiskiem (magnetofonu) vai optiskiem līdzekļiem (optisko ierakstītāju).
- krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms.
- krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar kausēšanu vai karsēšanu saistīts ražošanas procesa posms.
- bojājums Iekārtas defekts vai neparedzēts stāvoklis, kas var izraisīt šīs iekārtas vai ar to saistīto ierīču darbspēju traucējumu.
- graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces.
- saistītās iekārtas iekārtas vai aprīkojums, kas saistīts ar elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu, kurš pieļauj vai atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu ar minēto elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību (tajā skaitā ar ierobežotas piekļuves sistēmas un elektronisko programmu ceļvežu palīdzību).
- sanukāt Iekaustīt ar dūri.
- iekokot Iekaustīt, iepērt ar (nelielu) koku.
- sapokņīt Iekaustīt, iepērt.
- sakliest Iekaustīt, iesist.
- samūksnīt iekaustīt, nopērt.
- sastibot iekaustīt, nopērt.
- vitēt Iekaustīt, nopērt.
- izkandavāt Iekaustīt, pātagot.
- sadirbt Iekaustīt, piekaut.
- sapuinīt Iekaustīt, sapērt.
- savitēt Iekaustīt, sapērt.
- savītēt Iekaustīt, sapērt.
- savitot Iekaustīt, sapērt.
- sazvīrot Iekaustīt, sapērt.
- ieļockāt Iekaustīt; iepļaukāt.
- deivelēt Iekaustīt; sabārt.
- sadeivelēt Iekaustīt; sabārt.
- salampāt iekaustīt.
- iekaustelēt Iekaustīt.
- iešļaukāt Iekaustīt.
- iekankstēties Iekliegties (par tītaru).
- ierēķināt Iekļaut aprēķinā, skaitā, daudzumā; ieskaitīt.
- ieslēgties Iekļauties, iesaistīties (darbā, pasākumā, kolektīvā u. tml.).
- iestāties Iekļauties, iesaistīties (tiesas procesā).
- iepeņķēties Iekļūt nepatikšanās; iesaistīties (kādā nevēlamā pasākumā).
- savada Iekopta un apdēstīta kultūras zeme.
- iekristīt Iekrustīt.
- aknas Iekšējais orgāns (cilvēkam un dzīvniekiem), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
- valodas sistēma iekšēji organizēts, formas un satura resp. nozīmes ziņā savstarpēji saistītu un nosacītu valodas elementu strukturēts kopums.
- vispārējie pasta pakalpojumi iekšzemes vai starptautiskie vēstuļu korespondences (pastkartes, vēstules, bandroles, sīkpakas) sūtījumi, to skaitā ierakstīti vai apdrošināti sūtījumi.
- iekulkstīt Iekulstīt.
- ieļauties Ielaisties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
- ielamšat Ielamstīt.
- iemest vēstuli iemest vēstuli pastkastītē, lai nosūtītu.
- iepēkšties Iemesties un sākt izplatīties.
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
- pieost Ieostīt (ko) pietiekami, daudz.
- pieostīt Ieostīt (ko) pietiekami, daudz.
- iepauksnīt Iepērt (ar roku); iekaustīt.
- ieplencēt Iepērt, iekaustīt.
- pieklopēt Iepērt, iekaustīt.
- ieloskāt Iepērt; iekaustīt.
- ievaldzināt Iepīt, iejaukt, iesaistīt.
- Sanhuljana ieplaka ieplaka Dienvidamerikā, Argentīnā, septītā pasaulē dziļākā sauszemes ieplaka - 105 m zjl.
- bolēties Ieplesties un grozīties (par acīm); skatīties (intensīvi, uz visām pusēm), bolot acis.
- ieviļņot Ieplūst (kur iekšā) - par gaisu smaržu u. tml.; izplatīties (kur iekšā) - par skaņu.
- ienākt Ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par gaisu; izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, skaņu.
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
- sistēmas inicializācija iepriekšēju darbību komplekss, kuru jāveic pirms operētājsistēmas vai kādas citas sarežģītas programmas palaišanas, piemēram, dažādu skaitītāju, adrešu un indikatoru iestādīšana sākuma stāvoklī, kā arī citi sagatavošanas darbi.
- ietirināt Iepurināt, iekratīt.
- modificētā frekvences modulācija ierakstes tehnoloģija, kas izmanto frekvences modulāciju, pozicionējot katru magnētiskajā diskā vai lentē ierakstāmo bitu atbilstoši iepriekš ierakstītajiem, tādējādi radot iespēju divkāršot pieraksta blīvumu.
- iespamot Ierakstīt (internetā).
- reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
- izlikt Ierakstīt (sekmju vērtējumu) par mācību gadu, tā daļu (žurnālā, liecībā u. tml).
- imatrikulēt Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā.
- atvērt kontu ierakstīt (uzņēmuma, iestādes) pirmo operāciju kontā.
- aizpildīt Ierakstīt (veidlapā, ailē).
- antidatēt Ierakstīt agrāku datumu nekā ierakstīšanas diena.
- iekodēt Ierakstīt ar kodu.
- autografēt Ierakstīt autogrāfu.
- datēt Ierakstīt datumu (piemēram, dokumentā, vēstulē); noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) datumu.
- eksportēt Ierakstīt datus datnē, izmantojot kādu īpašu formātu.
- debetēt Ierakstīt debetā.
- iegrāmatot Ierakstīt grāmatvedības grāmatā.
- atvērt kontu ierakstīt iepriekšējā gada konta slēguma atlikumu (saldo) jauna gada kontā.
- kadastrēt Ierakstīt kadastrā; sastādīt kadastru.
- kataloģizēt Ierakstīt katalogā; iekārtot katalogu.
- kodēt Ierakstīt noteiktu kodu vienā vai vairākās automobiļa daļās; šo kodu var nolasīt tikai ar speciālu aparātu.
- ieprotokolēt Ierakstīt protokolā.
- pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā: tikt pierakstītam oficiālā sarakstā; oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
- kreditēt Ierakstīt summu konta kredītā.
- izdot Ierakstīt un publicēt (dziesmu, mūzikas albumu u. tml.).
- izpildīt Ierakstīt visus prasītos datus (anketā, veidlapā u. tml.).
- vizēt Ierakstīt vīzu (1) pasē; iesniegt pasi šādas vīzas saņemšanai.
- uzskaitīt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personas, priekšmetus); reģistrēt (1).
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus); būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.).
- ielabot Ierakstīt, ielīmēt u. tml. labojumu, grozījumu (kādā tekstā).
- antedatēt Ierakstīt, uzdot agrāku datumu nekā īstenībā.
- ieskrīvēt Ierakstīt.
- vērtsvēstule Ierakstīta, apdrošināta vēstule.
- iesarakstities Ierakstīties.
- vērtssūtījums Ierakstīts, apdrošināts pasta sūtījums.
- avots ieraksts, datne, dokuments vai disks, no kura informācija tiek izgūta vai pārsūtīta.
- īskuošona ieraša skatīties, vai ciemos iebraukušiem tuviem radiem galvā nav utis.
- apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
- pamanīt Ieraudzīt, arī saskatīt.
- uzredzēt Ieraudzīt, pamanīt; ieskatīt.
- saziktīt Ieraudzīt, saskatīt.
- iekalkulēt Ierēķināt, ieskaitīt (kalkulācijā, aprēķinos).
- lāgadīt Ierēķināt, pieskaitīt.
- izgaismotājs Ierīce attīstītas fotofilmas, fotoplates izgaismošanai.
- bremme Ierīce cigoriņu grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu.
- mataveļs ierīce diegu un dzijas notīšanai pie tītavas.
- kopula Ierīce ērģelēs, kas atļauj vairākas ērģeļu klaviatūras tā saistīt, ka uz vienas spēlējot nospiežas arī citu attiecīgie kauliņi un līdz ar to pievienojas tiem atbilstošo stabuļu skaņas.
- kinetoskops Ierīce filmu demonstrēšanai vienam skatītājam.
- sviestmašiņš Ierīce sviesta kulšanai - koka kaste, kurā kustīgai asij piestiprinātas koka līstītes griežoties sakuļ krējumu sviestā.
- starojuma uztvērējs ierīce, ar ko iespējams konstatēt un izmērīt elektromagnētisko starojumu; to novieto teleskopa fokālajā plaknē; astronomijā kā uztvērēju izmanto bolometru, dzirksteļkameru, fotoelektronu daudzkāršotāju, fotoplati, lādiņa saites matricu, proporcionālo skaitītāju, radiometru, scintilāciju skaitītāju u. c.
- tiflogrāfija Ierīce, ar kuras palīdzību akliem iespējams rakstīt.
- lielapjoma dzēsējs ierīce, ar kuras palīdzību vienā paņēmienā, bez dzēšanas galviņas izmantošanas, var nodzēst visu magnētiskajā lentē ierakstīto informāciju.
- telefakss Ierīce, kas ar elektriskajiem signāliem pārraida un uztver rakstītus tekstus, attēlus un atveido tos uz papīra.
- lasāmatmiņas kompaktdiska diskdzinis ierīce, kas ietilpst CD-ROM atskaņotājā un parasti veic kompaktdiskā ierakstītās informācijas nolasīšanu un pārsūtīšanu datoram; atskaņotājs nodrošina diskdziņa griešanos un lāzera star izveidi kompaktdiskā ierakstīto datu nolasīšanai.
- lasītājs Ierīce, kas nolasa datu vidē ierakstīto kodēto informāciju un pārveido to formā, kas piemērota tālākai apstrādei.
- rekorders Ierīce, kas pārveido elektriskos signālus mehāniskajās svārstībās, vizuālam pierakstam uz pašrakstītāja lentas.
- automātiskais telefonatbildētājs ierīce, kas pievienota telefonam un reaģējot uz ienākošo zvanu, atskaņo iepriekš ierakstītu paziņojumu.
- kontrolierīce Ierīce, kas reģistrē starptautiskajos un iekšzemes pārvadājumos iesaistītā autotransportlīdzekļka vadītāja darba un atpūtas laiku, kā arī braukšanas attālumu un ātrumu.
- induktivitātes spole ierīce, ko veido spolē satīts izolēts vads un kas paredzēta magnētiska lauka un ar tā izmaiņām saistīto parādību radīšanai elektriskajā ķēdē.
- rīkturis Ierīce, kur novietot vai atbalstīt darbarīkus.
- saņēmēja adrese ierīces vai atmiņas apgabala adrese, uz kuru tiek pārsūtīti dati.
- īsziņa ierobežota garuma ziņojums, ko var nosūtīt mobilajam tālrunim un izlasīt tā ekrānā.
- speciālā leksika ierobežota lietojuma vārdi, kas tematiski saistīti ar kādu zinātnes, tehnikas, mākslas vai tautsaimniecības nozari, ar cilvēku nodarbošanos kādā nozarē.
- ienēsāt Ierodoties izplatīt (kur, piemēram, slimības).
- ienasāt Ierodoties izplatīt kur (slimību).
- ienesāt Ierodoties izplatīt.
- aprotīt Ierotīt, ielocīt, ieliekt uz iekšu.
- Orthotrichum gymnostomum ierotītā pūkcepurene.
- zaķauss Ierotīts, saburzīts (parasti burtnīcas) lapas stūris.
- ķibuļi Iesācēju neveikli uzrakstīti burti.
- iedabūt Iesaistīt (ar pūlēm, grūtībām).
- iekļaut Iesaistīt (cilvēku, piemēram, kolektīvā, pasākumā).
- saņemt Iesaistīt (darbā, organizācijā u. tml. vairākus, daudzus).
- paņemt Iesaistīt (kādu) darbā, darbībā.
- ieķezēt Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- ieķibelēt Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- iepiņķerēt Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- iejūgt Iesaistīt (parasti darbā) un ļoti noslogot.
- iepīt Iesaistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
- sacelt kājās (daudzus) iesaistīt cīņā, nemieros.
- noalgot Iesaistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
- pretstatīt Iesaistīt darbībā ko kvalitatīvi atšķirīgu (salīdzinājumā ar ko citu).
- intriģēt Iesaistīt intrigās; vērst intrigas pret kādu.
- ieķimpāt Iesaistīt ķildā.
- sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (daudzus vai visus).
- iekārtāt Iesaistīt, arī palīdzēt iesaistīties (piemēram, darbā).
- murzāt Iesaistīt, iepīt.
- instalēt Iesaistīt, izmantot (piemēram, enerģiju).
- mobilizēt Iesaistīt, organizēt (piemēram, cilvēkus, iekārtas) kāda uzdevuma veikšanai.
- samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piemēram, vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
- iedoties Iesaistīties (kādā darījumā); saistīties (ar kādu) kopējos pasākumos, darījumos.
- sasasaistīties Iesaistīties (kādā grupā).
- sasalikties Iesaistīties (par vairākiem, daudziem) kopīgā pasākumā, darbā.
- iejūgties Iesaistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika.
- mesties starpā iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
- nostāties Iesaistīties (piemēram, kādās attieksmēs), pievienoties (piemēram, uzskatam, viedoklim).
- iekļauties Iesaistīties (piemēram, kolektīvā, pasākumā).
- ielaisties Iesaistīties (sarunās, strīdos); piedalīties (domu apmaiņā).
- aizjūgties Iesaistīties aizjūgā (par cilvēku); iejūgties.
- pastupīt Iesaistīties darbā, skolā.
- piestāties Iesaistīties darbā; piestāt (5).
- piestāt Iesaistīties darbā; piestāties (4).
- skriet postā (arī nelaimē) iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- iesalaisties Iesaistīties darījumā, pasākumā.
- konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā savienojas divu ārēji līdzīgu veģetatīvu, šūnu saturs (par dažām aļģēm).
- konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā uz laiku savienojas divi indivīdi, apmainoties ar savu kodolu daļām.
- iesagrūsties Iesaistīties kādā cilvēku kopumā.
- pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
- pirkt sivēnu maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
- iesapīties Iesaistīties kādā, parasti nevēlamā, darbībā, pasākumā.
- iziet uz vēstures skatuves iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
- iziet (arī uznākt, uziet) uz vēstures skatuves iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
- sabruzgāties iesaistīties savstarpējā strīdā.
- iet skrieties (arī spēkoties, lauzties u. tml.) iesaistīties skriešanās (arī spēkošanās, laušanās u. tml.) sacensībās.
- salamāties iesaistīties strīdā.
- iepiņķerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (kādā nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- ieķeskāties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- ieķezēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- ieķimerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- nopīties Iesaistīties, ielaisties, uzturēt attiecības.
- ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
- iegramstīties Iesaistīties, tikt iejauktam (kādā pasākumā).
- angažēts Iesaistīts, nolīgts, piejaucēts.
- iebuldurēties Iesākt buldurēt un tūlīt apklust (par tītaru).
- iedurt skatienu iesākt cieši skatīties (kur).
- iedzalkstīties Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi dzalkstīt.
- uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt; uzdzirkstīt.
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par gaismas avotu); īsu brīdi dzirkstēt; iedzirkstīties (1).
- uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt; uzdzirkstīt.
- uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par acīm); īsu brīdi dzirkstīt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par gaismas avotu); īsu brīdi dzirkstīt; iedzirkstēties (1).
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt, atstarojot gaismu; īsu brīdi dzirkstīt, atstarojot gaismu.
- aizdzirkstīties Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi dzirkstīt; _(biežāk)_ iedzirkstīties.
- uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt; uzdzirkstēt.
- uzvēdīt Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
- uzvējot Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
- ielaistīties Iesākt laistīties; īsu brīdi laistīties.
- ielāsmēt Iesākt lāsmot; iedzirkstīties; sākt atstarot gaismu.
- ielāsmot Iesākt lāsmot; iedzirkstīties; sākt atstarot gaismu.
- aizperēt Iesākt perēt; perēt, līdz (olā) sācis attīstīties jauna organisma dīglis.
- uzdvest Iesākt plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); īsu brīdi plūst, izplatīties.
- iecērtāt Iesākt pļaut, pļaustīt (vairākās vietās, ne visai intensīvi).
- iepostīt Iesākt postīt.
- ieklupt matos (arī cekulā) iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties; arī iesākt rāt.
- ierist Iesākt rist, ārdīties; iesākt raisīties vaļā (par ko satītu, sasietu u. tml.).
- ieskūpstīt Iesākt skūpstīt, dot pirmo skūpstu.
- iemostīt Iesākt stostīties.
- iešķielēt Iesānis, no sāna ieskatīties.
- iekaisīt Iesēt, iebārstīt.
- sholastika Iesīkstējusi mācīšanās sistēma, kas balstīta uz tradicionālām doktrīnām u. tml.
- piejemt Ieskaitīt (ko) kādā šķirā, grupā, kategorijā.
- pārskaitīt Ieskaitīt citā kontā, ieskaitīt citam adresātam (uzņēmumam, organizācijai, personai).
- pieņemt Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā); nolīgt (kāda darba veikšanai).
- iesk. Ieskaitot; ieskaitīts (novērtējumā).
- iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- bužāt Ieskāt, utīt (bērnu).
- knobīties Ieskāties, utīties, laizīt, knosīties.
- ieredzēt Ieskatīties (3).
- iespiesties Ieskatīties (kur iekšā) - par acīm, skatienu.
- ielūkot Ieskatīties kādā; mest acis uz kādu.
- iemēlsties Ieskatīties, iemīlēties.
- ievirst Ieskatīties, iemīlēties.
- ievirsties Ieskatīties, iemīlēties.
- ieblenzt Ieskatīties.
- iečolēt Ieskatīties.
- iečollēt Ieskatīties.
- ieglūnēt Ieskatīties.
- ievērties Ieskatīties.
- iežūrēt Ieskatīties.
- uzmetināt Ieskicēt, uzrakstīt melnrakstā.
- videopasts Iespēja kopā ar e-pasta ziņojumiem nosūtīt arī videoklipus.
- pieprasījumaudio Iespēja nosūtīt audioprogrammu individuālai tīmekļa pārlūkprogrammai jebkurā brīdī, kad lietotājs to pieprasa.
- bipotencialitāte Iespēja pastāvēt vai attīstīties divos virzienos.
- risks Iespējama vai patiesi notikusi loģiskās shēmas nepareiza darbība, ko izsaukušas tās ieejas mainīgo izmaiņas un kas saistīta ar loģiskās shēmas elementu dažādiem nostrādāšanas laikiem.
- apbadīt Iespiest, iebakstīt (ko visapkārt, parasti kādā spraugā); apbakstīt.
- skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs.
- iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par krāsām, ķīmiskām vielām.
- difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām); izplatīties uz visām pusēm (par vielām).
- atkāpe Iespraudums, autora stāstījums (parasti literārā sacerējumā), kas nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju.
- budžetiestāde Iestāde, kas pilda sociālas, sadzīves, kultūras, izglītības vai citas ar ražošanu nesaistītas funkcijas un kura tiek finansēta no valsts budžeta vai no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
- apriņķu zemes ierīcības komitejas iestādes agrārās reformas veikšanai Latvijā, dibinātas 1920. g., izstrādāja Valsts zemes fondā ieskaitīto zemes platību izmantošanas plānu, apstiprināja vai noraidīja pagastu zemes ierīcības komiteju izstrādātos projektus par zemes apsaimniekošanu, beidza darboties 1931. g. (Latgalē 1937. g.).
- ieklāstīt Iestāstīt (izklāstot, izskaidrojot); ieskaidrot.
- iepūst Iestāstīt (parasti ko aplamu).
- iepūst miglu acīs iestāstīt izdomājumus, aplamības.
- iemuldēt Iestāstīt, iečukstēt; aprunāt, apmelot.
- ieborēt Iestāstīt, iegalvot.
- tielēt Iestāstīt, kaulēties.
- iemēļot Iestāstīt, pārliecināt.
- iesludināt Iestāstīt, pārliecināt.
- iegalvāt Iestāstīt; arī apgalvot.
- ieblādēt Iestāstīt.
- ieblatot Iestāstīt.
- iepaust Iestāstīt.
- ieteikt Iestāstīt.
- saborēt Iestāstīt.
- pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
- ieriedīt Iesūtīt.
- konfirmēt Iesvētīt.
- konsekrēt Iesvētīt.
- konserants Iesvētītājs.
- misti Iesvētītie, kas piedalījās seno grieķu mistērijās, un nedrīkstēja izpaust citiem mistēriju noslēpumus.
- priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; arī mācītājs.
- garīdzniecība iesvētītu reliģiskā kulta kalpotāju kopums vai sociālā kārta.
- mest sev cilpu kaklā iet nāvē; iesaistīties riskantā pasākumā.
- plāvot iet plašumā, izplatīties.
- iziet Iet un iesaistīties (kādā pasākumā, darbībā u. tml.), parasti, atstājot kādas telpas.
- iesitināties Ietērpties, ietīties.
- savīņāt Ietīstīt, ietērpt, ietīt.
- ietūstīt Ietīstīt, ievīstīt; ietīstot, ievīstot (kur), paslēpt.
- satīstīt Ietīstīt, parasti pilnīgi.
- ietīņāt Ietīstīt.
- savaražāt Ietīstīt.
- čunčurāt Ietīstīties, biezi saģērbties.
- ietūstīties Ietīstīties.
- sabambināties Ietīstīties.
- sačenčerēties Ietīstīties.
- vindelēt Ietīt autiņos.
- savīstīt Ietīt mīklā (pildījumu).
- iebalzīt Ietīt un novietot tā, lai būtu atbalstīts no visām pusēm.
- aizvīstīt Ietīt, aiztīt, ievīstīt.
- čunčelēt Ietīt, ietīstīt.
- čunčot Ietīt, ietīstīt.
- čunčulēt Ietīt, ietīstīt.
- ietiņāt Ietīt, ievīstīt (atkārtoti).
- aiztīņāt Ietīt, ievīstīt, aizsegt.
- aizvīkstīt Ietīt, ievīstīt.
- apčužināt Ietīt, ievīstīt.
- ievicināt Ietīt, ievīstīt.
- sitināt Ietīt, ievīstīt.
- tunturēt Ietīt, ievīstīt.
- satīt Ietīt, parasti pilnīgi.
- iečubināt Ietīt, satīt.
- iečunčināt Ietīt, satīt.
- iesitināt Ietīt.
- ietauņāt Ietīt.
- ietuntināt Ietīt.
- ievīkšķīt Ietīt.
- ievīkstināt Ietīt.
- satauņāt Ietīt.
- satuntināt Ietīt.
- apdumēt Ietīties biezā miglā.
- aizrūkt Ietīties dūmos (tvaikos).
- apkražāties Ietīties lupatās, kankaros.
- aizmauties Ietīties mākoņos.
- iesasukties Ietīties, iemesties, iegriezties.
- iesukties Ietīties, iemesties, iegriezties.
- sakunkuroties Ietīties, ietuntuļoties.
- tutaļāties Ietīties, ievīstīties (daudzos apģērbos).
- iekūņoties Ietīties, ievīstīties (kur iekšā) - par cilvēku.
- apģuģināties Ietīties, ievīstīties (visapkārt).
- tuntelēties Ietīties, ievīstīties daudzos apģērbos.
- satūļāties Ietīties, ievīstīties, satuntulēties.
- aizvīstīties Ietīties, ievīstīties.
- aptīņāties Ietīties, ievīstīties.
- bambināties Ietīties, ievīstīties.
- iekužņāties Ietīties, ievīstīties.
- ieriesties Ietīties, ievīstīties.
- ņūņāties Ietīties, ievīstīties.
- sabuģenēties Ietīties, ievīstīties.
- sakubināties Ietīties, ievīstīties.
- dasatīties Ietīties, satīties.
- toņāties Ietīties, silti apģērbties.
- apčupināties Ietīties.
- apčupinēt Ietīties.
- iesatīties Ietīties.
- iesegties Ietīties.
- bambulis Ietīts bērns.
- bambuls Ietīts bērns.
- involūts Ietīts, miglā tīts, grūti saprotams; atpakaļ gājis attīstībā.
- ietuntuļāt Ietuntuļot; ietīstīt.
- ietuntuļāties Ietuntuļoties; ievīstīties.
- ietutināt Ietupināt, iesēdināt, ļaujot atbalstīties (pret ko).
- paturēt Ieturēt (maltīti).
- atvilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atskaitīt, atrēķināt.
- bagete Ietvarlīste, koka līste (nokrāsota vai apzeltīta) gleznu ietvaru izgatavošanai; no bagetes var veidot dzegu, to piesit pie griestiem vai sienas kā rotājumu savienojuma vietās.
- preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā; tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas.
- Inglingu sāga ievaddaļa Snorri Sturlasona sāgā "Heimskringla", balstās uz 10. gs. sarakstīto islandiešu episko dziesmu ("Ynglinatal"), kurā, starp citu, ir ziņas par Inglingu dzimtas karaļiem; "Sāga par Inglingiem".
- iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), pavēstīt par (kāda laika posma) sākšanos.
- apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā.
- apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju; padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
- gāzes gangrēna ievainojumu komplikācija, ko izraisa īpaši mikrobi un kas saistīta ar organisma saindēšanos.
- aizdeldēt Ievainot, izpostīt.
- iesavalstīties Ievalstīties.
- Mahāvīra Ievērojams džainisma skolotājs, kas pēc tradīcijas dzīvojis 599.-527. g. p. m. ē.; viņš vērsās pret kastu sistēmu un centās izplatīt savu mācību brahmaņu vidū; pēdējos dzīves gadus pavadīja pilnīgi kails un septiņdesmit divu gadu vecumā pakļāva sevi bada nāvei.
- spriest tiesu ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
- pieturēties Ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā; balstīties, pamatoties (uz ko).
- ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), paslēpt, neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu).
- iestellēt Ievirzīt; iesūtīt.
- sačunčalot Ievīstīt, biezi saģērbt.
- sapumpuļot Ievīstīt, biezi saģērbt.
- sapoināt Ievīstīt, ietērpt.
- iekūņot Ievīstīt, ietīt, ietērpt.
- ietilināt Ievīstīt, ietīt.
- nūņāt Ievīstīt, ietīt.
- sapangāt Ievīstīt, silti saģērbt.
- ietutināt Ievīstīt, visapkārt atbalstīt.
- apglābt Ievīstīt; izglābt, paglābt.
- ievīkstīt Ievīstīt.
- iejozties Ievīstīties, ieterpties.
- sapoināties Ievīstīties, ietērpties.
- nūņāties Ievīstīties, ietīties.
- iebozties Ievīstīties, satuntulēties.
- balzīties Ievīstīties.
- bāzīties Ievīstīties.
- ievīkstīties Ievīstīties.
- attēlkarte Iezīmēšanas valodā sastādītā dokumentā iekļauts attēls, kurā atzīmētas īpašas vietas, kas, izmantojot hipersaites, ļauj lietotājam iegūt ar tām saistīto informāciju; karte, kurā, noklikšķinot peli noteiktā kartes punktā, lietotājs var iegūt par šo punktu nepieciešamo informāciju.
- gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
- karbonātiezis iezis, kas satur >50% karbonātu minerālu; Latvijā visvairāk izplatītie ir dolomīts un kaļķakmens; karbonātu iezis.
- kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas.
- spalieris Iežogojums, siena no latām, dzelzs stabiņiem, stiepulēm un tml., ko apstāda ar tīteņu, vīnogu u. c. augiem krāšņumam.
- ultrametamorfisms Iežu reģionālā metamorfisma procesa augstākā stadija; sākas iežu pārvēršanās par magmu un veidojas migmatīti vai granīti.
- haldjass Igauņu tautas reliģijā - ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas (sargātājs gars).
- sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā; ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums.
- interneta mēneša pārskats ikmēneša pārskats, ko gatavo interneta pētniecības uzdevumu grupas, lai iepazīstinātu ar dalības organizāciju veiktajiem darbiem un atklātajām problēmām, kuras saistītas ar interneta attīstību.
- koagulopātija Ikviena slimība, kas saistīta ar asinsreces traucējumiem.
- hospitālisms Ikviena slimība, kuras izcelšanās saistīta ar uzturēšanos slimnīcā.
- porfirīns Ikviens bioloģisks pigments, porfīna atvasinājums, kurā astoņi ar oglekli saistītie pirola gredzenu ūdeņraža atomi aizstāti ar kādu organisku grupu.
- cilvēka papilomavīruss ikviens no papilomavīrusu ģints vīrusiem, kas ietver vismaz 70 vīrusu tipus, kuri izraisa kārpas, īpaši pēdu apakšu un dzimumorgānu kārpas uz ādas un gļotādas; kārpas ir kontagiozas tiešā vai netiešā saskarē, dažkārt ir saistītas ar malignizēšanos dzimumorgānu apvidū.
- nonesiens Ilgāks nesiens, kas saistīts ar piepūli, grūtībām.
- sazvilnēt Ilgāku laiku nepārtraukti slaistīties bez darba.
- saskolināt Ilgāku laiku nepārtraukti sūtīt skolā.
- saskolot Ilgāku laiku nepārtraukti sūtīt skolā.
- nomīstīties Ilgāku laiku pietiekami vai līdz pagurumam mīstīt.
- vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- saklenderēt Ilgāku laiku tīt (dzijas).
- velēties Ilgāku laiku velēt, veikt ar velēšanu saistītus darbus.
- izkratīt Ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt.
- nokratīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kratīties.
- nokulstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kulstīt (parasti līdz nogurumam).
- norakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakstīt (parasti līdz nogurumam).
- noslaistīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slaistīties.
- noslapstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slapstīties.
- nostāstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāstīt.
- novalstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā); novārtīties (2).
- novārtīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā); novalstīties (1).
- nosūkstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūkstīties.
- nolīkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolīkņāties.
- nolīkņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolocīties (3).
- nolocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam).
- izcērtāties Ilgāku laiku, daudz (nemākulīgi, īsiem vēzieniem) pļaustīt, pļaut.
- izākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties (1).
- izaākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties.
- izčakarēties Ilgāku laiku, daudz bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
- atsabļaustīties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties.
- atvēplāt Ilgāku laiku, daudz bļaustīties.
- izblorkšēties Ilgāku laiku, daudz buldurēt un pārstāt buldurēt (par tītaru).
- izblurkšēties Ilgāku laiku, daudz buldurēt un pārstāt buldurēt (par tītaru).
- izdēstīties Ilgāku laiku, daudz dēstīt.
- izdrāstīties Ilgāku laiku, daudz drāztīt.
- izdurstīties Ilgāku laiku, daudz durstīt (piemēram, augus).
- izglāstīt Ilgāku laiku, daudz glāstīt; viscaur glāstīt.
- izglāsīties Ilgāku laiku, daudz glāstīt.
- izglāstīties Ilgāku laiku, daudz glāstīt.
- pletēties Ilgāku laiku, daudz gludināt (parasti veļu, apģērbu); arī gludināt un veikt ar gludināšanu saistītus darbus.
- izgrābāt Ilgāku laiku, daudz grābāt; izgrābstīt (1).
- izgrābāties Ilgāku laiku, daudz grābāties; izgrābstīties.
- izgrābstīt Ilgāku laiku, daudz grābstīt; izgrābāt (1).
- izgrābstīties Ilgāku laiku, daudz grābstīties.
- izgrūstīties Ilgāku laiku, daudz grūstīties.
- izkladzināties Ilgāku laiku, daudz izplatīt (baumas, ziņas).
- izvēkšēties Ilgāku laiku, daudz kliegt, brēkt, bļaustīties; izkliegties, izraudāties.
- izknakstīties Ilgāku laiku, daudz knakstīties.
- atkratīt Ilgāku laiku, daudz kratīt (piemēram, salmus).
- atkulstīt Ilgāku laiku, daudz kulstīt (linus).
- izkulstīties Ilgāku laiku, daudz kulstīt.
- izķerstīties Ilgāku laiku, daudz ķerstīt.
- izķerstīties Ilgāku laiku, daudz ķerstīties.
- atlaistīt Ilgāku laiku, daudz laistīt.
- izlaistīties Ilgāku laiku, daudz laistīt.
- izžampāties Ilgāku laiku, daudz mazgāt, skalot, laistīties ar ūdeni; izplunčāties.
- izmīstīties Ilgāku laiku, daudz mīstīt.
- izmurdzīties Ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties.
- izmurdzulēties Ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties.
- izostīties Ilgāku laiku, daudz ostīt.
- plaucēties Ilgāku laiku, daudz plaucēt; arī plaucēt un veikt ar plaucēšanu saistītos darbus.
- izčokāties Ilgāku laiku, daudz rakņāt, bakstīt.
- izčukāties Ilgāku laiku, daudz rakņāt, bakstīt.
- izarakstīties Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
- izrakstīties Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
- izraustīties Ilgāku laiku, daudz raustīt (parasti veltīgi).
- ravēties Ilgāku laiku, daudz ravēt; arī ravēt un veikt ar ravēšanu saistītus darbus (piemēram, kaplēt, aprušināt stādus).
- izrīstīties Ilgāku laiku, daudz rīstīties.
- izaskaitīties Ilgāku laiku, daudz skaitīt (lūgšanas).
- izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties.
- izaskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties, pilnīgi apskatīt.
- izavērties Ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt.
- izskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt.
- atsavērties Ilgāku laiku, daudz skatīties.
- izabučāties Ilgāku laiku, daudz skūpstīties.
- izsnaikstīties Ilgāku laiku, daudz snaikstīties.
- stādīties Ilgāku laiku, daudz stādīt; arī stādīt un veikt dažādus ar (augu) stādīšanu saistītus darbus (piemēram, sagatavot dobes, aplaistīt iestādītos augus).
- izmeloties Ilgāku laiku, daudz stāstīt melus, izdomājumus.
- atkaukāt Ilgāku laiku, daudz stāstīt nepatiesību; gausties.
- stāstīties Ilgāku laiku, daudz stāstīt; stāstīt (ko) viens otram, cits citam; stāstīt.
- izastatīties Ilgāku laiku, daudz statīt (status).
- izdzenāt Ilgāku laiku, daudz sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
- izsvārstīt Ilgāku laiku, daudz svārstīt.
- izsvārstīties Ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu).
- izšļakstīties Ilgāku laiku, daudz šļakstīties.
- iztaustīties Ilgāku laiku, daudz taustīties.
- izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
- iztīņāties Ilgāku laiku, daudz tīt; iztīties.
- iztvarstīties Ilgāku laiku, daudz tvarstīt.
- izvaibstīties Ilgāku laiku, daudz vaibstīties.
- izvaikstīties Ilgāku laiku, daudz vaikstīties.
- atvalstīt Ilgāku laiku, daudz valstīt.
- izvalstīt Ilgāku laiku, daudz valstīt.
- izvalstīties Ilgāku laiku, daudz valstīties.
- izvārstīt Ilgāku laiku, daudz vārstīt (piemēram, durvis).
- izvārtīties Ilgāku laiku, daudz vārtīties.
- izsarvēties Ilgāku laiku, daudz vētīt (labību) ar sietu.
- atsaarpavāties Ilgāku laiku, daudz vētīt, parasti līdz nogurumam.
- izzvalstīties Ilgāku laiku, daudz zvalstīties.
- izpļēguroties Ilgāku laiku, daudz žūpojot sevi izpostīt.
- sašņaukāt Ilgāku laiku, nepārtraukti, saraustīti šņukstēt.
- ost Ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru; arī ostīt (1).
- lineamenti Ilgi pastāvoši planetāra mēroga lineāri Zemes garozas struktūras elementi, kas saistīti ar ļoti dziļiem lūzumiem un nosaka lielu Zemes garozas bloku, kontinentu, okeānu un riftu zonu robežas.
- saskatīties ilgi un intensīvi skatīties.
- nonāciens Ilgs nāciens, kas saistīts ar piepūli, grūtībām.
- čamdīties Ilgstoši vai intensīvi čamdīt; taustīties, grābstīties.
- skramstīties Ilgstoši, intensīvi skramstīt.
- vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena importētāju, noliktavas turētāju Latvijas Republikā vai citas dalībvalsts noliktavas turētāju vai pārsūtītājtirgotāju iecelto nodokļa maksātāja pārstāvju visbiežāk noteiktā maksimālā mazumtirdzniecības cena cigaretēm attiecīgā laikposmā.
- robežincidents Incidents, kas ir saistīts ar valsts robežas pārkāpšanu.
- kaingangi Indiāņu cilšu grupa, dzīvo izklaidus Brazīlijas dienvidos, valoda savrupa, izplatīts senču kults, daļa - kristīgie.
- taraski Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas vidienē, valoda savrupa, saglbājuši īpatnēju kultūru, reliģija - kristiānisms (katolicisms), izplatīti senie ticējumi.
- Mahābhārata Indiešu eposs, sanskritā rakstītās literatūras vecākais un nozīmīgākais darbs (ap 300. g. p. m. ē. - 300. g.); sastāv no 18 grāmatām jeb dziesmām; hinduisma svētie raksti.
- loka Indiešu kosmoloģijā un mitoloģijā - pasaule kā Visuma sastāvdaļa, parasti trīs pasauļu koncepcija: debesies, zeme un pazemes valstība (elle), bet izplatīts ir arī augšējās un apakšējās pasaules iedalījums septiņās daļās.
- rakšasi Indiešu mitoloģijā - dēmoni, kas vēdiskajā literatūrā aprakstīti kā nakts briesmoņi, kas vajā cilvēkus un neļauj tiem pienācīgi veikt upurēšanas rituālus.
- Lakšmana Indiešu mitoloģijā - dievišķā varoņa Rāmas (Višnu septītās avatāras) brālis un draugs, kas palīdzēja Rāmam veikt daudzus varoņdarbus.
- Nahuša Indiešu mitoloģijā - leģendārs valdnieks, kura dzīve un varoņdarbi aprakstīti "Mahābhāratā", viņa sasniegumi galvenokārt saistīti ar askētisku dzīvesveidu.
- pāramita Indiešu mitoloģijā un reliģijā - viens no galvenajiem jēdzieniem, kas saistīts ar pilnības izpratni, sava veida nirvānas sinonīms.
- samosa Indiešu virtuves ēdiens: pildīti pīrādziņi, Indijā izplatīta uzkoda; samosā.
- anabāze Indīgs balandu dzimtas puskrūms, izplatīts Kazahijā, Vidusāzijā un Volgas lejteces rajonos.
- šrīmatī Indijā izplatīts uzrunas veids sieviešu dzimuma personai, gan jaunkundzei, gan kundzei.
- atmiņas atslēga indikators, kas saistīts ar vienu vai vairākiem atmiņas blokiem. Šo bloku izmantošanai nepieciešams, lai izpildāmajam uzdevumam būtu atbilstošā aizsargatslēga.
- iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe.
- pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
- veidošanās indivīda tuvošanās noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā; intelektuāla, profesionāla attīstītīšanās
- aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu.
- iesaistītās puses indivīdi, grupas vai organizācijas, kas tieši vai netieši ir ieinteresēti vai iesaistīti kāda procesa norisē, lēmuma pieņemšanā un īstenošanā.
- mikroprozops Indivīds ar nenormāli mazu vai nepilnīgi attīstītu seju.
- einuhoīds Indivīds ar nepilnīgi attīstītiem dzimumdziedzeriem.
- lobijs Indivīds vai personu grupa (lielu firmu, citu valstu dažādu politisku, ekonomisku un finansiālu grupējumu pārstāvji), kas mēģina pierunāt vēlētus politiķus (piem., deputātus) vai ieceltus ierēdņus atbalstīt vai kavēt kādus centienus.
- atbalstāmā persona indivīds, kam ir vienošanās ar personu, kura ir uzņēmusies pildīt atbalstītāja pienākumus, sniedzot noteiktu palīdzību ikdienas dzīvē; jēdzienu visbiežāk lieto saistībā ar specifiskām atbalsta formām (piemēram, mentorings, asistēšana) un sociālajiem pakalpojumiem garīgās un psihiskās veselības jomā.
- autorapraksta galva individuālā autora uzvārds ar iniciāļiem vai kolektīvā autora nosaukums, kas ierakstīti bibliogrāfiskā kataloga kartītes pirmajā rindā un nosaka kartītes vietu katalogā.
- medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem.
- konkanu valoda indoāriešu valoda, kas pamatā izplatīta Indijas rietumu piekrastē pie Arābijas jūras, viena no 22 Indijas valsts valodām, kā arī Goa štata oficiālā valoda.
- maithilī Indoeiropiešu saimes valoda, kurā runā galvenokārt Indijas ziemeļaustrumos, Bihāras štatā, kā arī Nepālā, dažkārt tiek uzskatīta par hindi vai bengāļu valodas dialektu.
- indomediterānā Indomediterānā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Ziemeļāfrikā, Dienvideiropā dažos rajonos, Arābijas pussalā, Irānas dienvidos un vidienē, Afganistānā, Indijas ziemeļos, iedalās vairākos vietējos variantos.
- dipa Indusu rituālā lampiņa, ko piepilda ar iesvētītu sezama eļļu.
- enterohepatīts Infekcioza tītaru slimība, visbiežāk novērota Amerikā, ierosina sēnīte, inficējas caur barošanas traktu.
- reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
- pārvaldības informācija informācija, ko dators tīklā var pārsūtīt vai pārveidot, izmantojot pārvaldības informācijas protokolus.
- kodēt Informācijai piekārtot zīmju kopumu (kodējumu), kas dod iespēju šo informāciju nodot citiem, pārsūtīt vai noteiktā veidā apstrādāt; kādu informāciju pārveidot citā kodā (pārkodēt).
- mākoņošana Informācijas apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja iesūtītais uzdevums tiek apstrādāts dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros.
- ierakstaizsardzība Informācijas dzēšanas vai ierakstīšanas aizliegums, to var izmantot gan disketei, gan datnei, ko paredzēts ierakstīt vai kas ierakstīta disketē vai cietajā diskā.
- signalogramma Informācijas nesējs ar tajā ierakstītiem signāliem, piem., skaņuplate, kinolente.
- masveida (arī masu) komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- masu komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- Petri tīkls informācijas plūsmu abstrakts modelis datu apstrādes sistēmu statisko un dinamisko īpašību pētīšanai, kas dod iespēju aprakstīt paralēlus procesus.
- progresīvā kodēšana informācijas saspiešanas paņēmiens, kas ļauj nosūtīt saņēmējam attēlu sākotnēji ar zemu izšķirtspēju, bet pēc tam pakāpeniski šo izšķirtspēju palielināt.
- secīgā piekļuve informācijas uzglabāšanas un izguves metode, kas saistīta ar nepieciešamību pakāpeniski caurskatīt atmiņā esošos datus, lai atrastu meklētos. Atšķirībā no brīvpiekļuves šādas caurskates nepieciešamība palēnina vajadzīgo datu atrašanu.
- rumpis Informāciju saturoša ziņojuma daļa, kuru lietotājs vēlas pārsūtīt.
- Starptautiskais jūras tiesību tribunāls institūcija, kas izskata starptautiskus strīdus, kuri saistīti ar Jūras tiesību konvencijas piemērošanu.
- cilpa Instrukciju secība, kura programmā tiek atkārtota tik ilgi, kamēr tiek izpildīts kāds zināms noteikums, piemēram, skaitītājs sasniedz noteiktu vērtību.
- aparātprogrammatūra Instrukciju un ar to saistīto datu sakārtota kopa, ko glabā funkcionāli neatkarīgi no galvenās krātuves, parasti lasāmatmiņā.
- atmiņas integrālā mikroshēma integrālā mikroshēma, kas īslaicīgi (brīvpieejas atmiņā), pastāvīgi (lasāmatmiņā, programmējamā lasāmatmiņā) vai arī līdz brīdim, kad nepieciešams to mainīt (pārprogrammējamā lasāmatmiņā), saglabā tajā ierakstītās programmas vai datus.
- atmiņas mikroshēma integrētā shēma, kas īslaicīgi (brīvpiekļuves atmiņā), pastāvīgi (lasāmatmiņā, programmējamā lasāmatmiņā) vai arī līdz brīdim, kad nepieciešams to mainīt (pārprogrammējamā lasāmatmiņā), saglabā tajā ierakstītās programmas vai datus.
- moduļskaitītājs Integrētās shēmas veidā realizēts kaskādskaitītājs.
- inteliģence intelektuālo spēju kopums - attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, vispusīgu zināšanu, atziņu bagātība
- mentāls intelektuāls, tāds, kas saistīts ar domāšanu, prātu, uztveri.
- piekliegt pilnas ausis intensīvi (skaļi) stāstīt; intensīvi (skaļi) runājot, censties iestāstīt.
- sazaļot Intensīvi attīstīties (parasti par parādībām sabiedrībā).
- sazelt Intensīvi attīstīties, vērsties plašumā (parasti par parādībām sabiedrībā).
- virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām); būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
- nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
- saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko); intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- eritromelalģija Intensīvs locekļu sārtums, kas sākas no plaukstām un pēdām un lēnām iet tālāk; saistīts ar neiralģiskām sāpēm un trofiskiem traucējumiem.
- mokas Intensīvs, ilgstošs psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar nespēju sasniegt kādus mērķus, novērst kādus apstākļus.
- CD-I Interaktīvs kompaktdisks - īpašs CD-ROM disks ar attēliem un video (angļu "CD Interactive"); attēlu var skatīties datora ekrānā vai televizorā.
- ortopsihiatrija Interdisciplināra nozare, kas apvieno psihiatriju ar psiholoģijas, socioloģijas, sociālā darba u. c. nozaru principiem, lai pētītu un praktiski izmantotu psihiskās veselības atjaunošanu, uzsverot garīgo slimību profilaksi.
- sarakstserveris Interneta elektroniskā pasta sistēma, kas nodrošina, ka elektroniskā pasta ziņojumi, ko paredzēts nosūtīt kādai adresātu grupai, tiek automātiski nogādāti katram šīs grupas dalībniekam, kurš minēts adresātu sarakstā.
- pircēja profils internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju.
- olivinīts Intruzīvs, monominerālisks pilnkristālisks ultrabāzisks iezis; sastāv no olivīna, piemaisījumā magnetīts (līdz 10%).
- krājkartīte Īpaša kartīte krājmarku uzlīmēšanai.
- siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību; sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
- aviomedicīna Īpaša medicīnas nozare, kas pēta ar gaisa lidojumiem saistītas bioloģiskas un psiholoģiskas problēmas.
- krijs Īpaša veida tītavas, uz kurām uztin audekla velkiem domātos pavedienus.
- trapeces josta īpaša, ar masta topu saistīta josta, ko švertlaivas trapecbraucējs apņem ap vidu, lai droši varētu novietoties ārpus borta.
- mensurālmūzika Īpašām zīmēm rakstīta mūzika 12.-16. gs., kas fiksē skaņu augstumu un relatīvo ilgumu; menzurālā notācija.
- Moricsalas dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, kopplatība - 818 ha, valsts aizsardzībā kopš 1912. g., izveidots, lai saglabātu nepārveidotas dabas ekosistēmas, pētītu tajās notiekošos procesus un nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību.
- pastkaste Īpaši izveidota kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
- dvacatka Īpaši sasiets kulstītu linu kūlis, kas sver 8 kilogrami.
- sauklis Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu; šāda plakāta teksts; lozungs (2).
- lozungs Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu; šāda plakāta teksts.
- saistāmība īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) saistīt (1).
- saistāmība īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piemēram, vielas).
- specifiskās īpašības īpašības, kas raksturo objekta individualitāti (piemēram, saistvielu spēja saistīties un cietēt, ja tās iejauc ūdenī).
- monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla mākslinieciski idejisko vispārinājumu tajā.
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā).
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā).
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā).
- troņa runa īpašiem notikumiem veltīta monarha runa.
- prečzīme Īpašs simbols, logo vai nosaukums, kurš tiek lietots preces atpazīšanai; to var reģistrēt gan preces ražotājs un izplatītājs, gan tās importētājs.
- seniors īpašs tūrisma tirgus segments, ko sauc arī par pelēko vilni (angļu "Grey Wave"); tie ir attīstīto Eiropas valstu ceļotāji vecumā pēc 50 gadiem; tūrisma nozarē īpaši pievilcīga klientu grupa, jo viņiem ir daudz brīvā laika, viņi ir pārtikuši un finansiāli neatkarīgi, kā arī nav pakļauti ierobežojumiem (skolas vai darba laikam), tāpēc var ceļot arī tukšajā sezonā.
- okeanonīms īpašvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc okeānu vai tā daļu; par tā paveidu mēdz uzskatīt arī jūru nosaukumus.
- propriālā lemma īpašvārds, kas nav saistīts ar konkrētu vārda īpašnieku, nenosauc konkrētu objektu.
- ģenerālais Īpatnējs ģintij, klasei; plaši izplatīts; vispārējs; galvenais.
- mozaīkāls Īpatnējs, ar mozaīku saistīts.
- komparijs Īpatņu kopa, kurā īpatņi ir tieši vai netieši saistīti kā auglīgiem tā neauglīgiem bastardiem; ietver 1 vai vairākus kommiskuumus.
- explicit Ir galā (papīra tīstoklis), ir attīts, beigu formula vecos rokrakstos un spiedumos.
- hronisku sāpju kontrole ir ilgstošu sāpju (vairāk nekā 3–6 mēnešus) kontroles un ārstēšanas process, kas saistīts ar pamata slimības simptomātiku, piemēram, artrīts, nervu bojājumi, mugurkaula problēmas, migrēna; izvērtējot fizisko sāpju cēloņus, nepieciešams noskaidrot arī cilvēka dzīvi ietekmējošos emocionālos un sociālos faktorus.
- sociālā darbinieka prasmes ir māka pielietot zināšanas un pieredzi praksē, darbā ar indivīdu, grupu, kopienu un sabiedrību, tās ietver sociālā darbinieka spēju saistīt zināšanas par cilvēka vai cilvēku grupas uzvedību, personas un vides mijiedarbību un sociālo funkcionēšanu.
- Nairjo Sangha irāņu mitoloģijā - dievība, augstākā dieva Ahuramazdas vēstnesis un īpašu uzdevumu veicējs, kas bija cieši saistīts ar uguni vai pat tika identificēts ar to.
- Akumans Irāņu mitoloģijā - pirmais ļaunais gars, ko radīja ļaunuma dievs Ahrimāns, lai pretstatītu to pirmajam gaismas garam.
- virbs Irbulis, rīkstīte, līkste.
- avotkaļķi Irdeni vai saistīti poraini kalcīta ieži, kas veidojušies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
- Ferguss Īru varonis, apveltīts ar milzu augumu un pārcilvēcisku spēku, Olsteras valdnieks, slavens ar savu spēku, karotāja prasmi un neremdināmu miesaskāri.
- Scapania curta īsā lāpstīte.
- konspektēt Īsi pierakstīt (piemēram, no teksta, runas) svarīgāko saturu.
- priāpijas Īsi, humoristiski, erotiski antīko laiku panti, kas veltīti auglības dievam Priāpam.
- dažos (arī nedaudzos) vārdos īsi, īsumā (runāt, rakstīt par ko).
- koncentrēt Īsi, mērķtiecīgi kārtot, saistīt (piemēram, tekstu, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā).
- sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piemēram, kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- spaiks Īslaicīgs potenciāls, kas parasti saistīts ar kādas nervu šūnas (neirona) ierosu vai ar nervu šūnu grupas sinhronisku (vienlaicīgu) izlādi.
- Zakārija islāma mitoloģijā - Jahjas tēvs, kurš Korānā tiek uzskatīts par pravieti.
- Džālūts islāma mitoloģijā - mītiska persona, kas atbilst Bībeles Goliātam, bet musulmaņu tradīcijā viņa nozīmīgums ir palielināts, uz viņu attiecinātas arī vairākas epizodes, kas saistītas ar izraēliešu kariem ar filistiešiem un midiāniešiem.
- Hārūns Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) brālis un Allāha sūtīts palīgs, atbilst Bībeles Āronam.
- Daūds Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Dāvidam, Korānā dēvēts par Allāha vietnieku, tika uzskatīts par metālapstrādes amatu aizgādni.
- Jahja Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jānim Kristītājam.
- Jūnuss Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Jonam, Korānā tiek uzskatīts par pravieti.
- Hārūts Islāma mitoloģijā - viens no diviem eņģeļiem (otrs - Mārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
- Mārūts Islāma mitoloģijā viens no diviem eņģeliem (otrs - Hārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
- kalāma Islāma sholastiskā teoloģija, par pamatlicēju tiek uzskatīts 10. gs. sāk. teologs Ašarī; islāma tradicionālās teoloģijas teorētiķi šo mācību uzskata par novirzīšanos no islāma teoloģijas.
- Heklefjells Islandiešu mitoloģijā - elle, Islandes vulkāns Hekla tika uzskatīts par vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vietu.
- islandiešu sāgas islandiešu prozas sacerējumi, no 10. gs. izplatījās mutvārdos; pierakstīti 12. un 13. gs.
- gnoma Īss teiciens, aforisms (biežāk - saistītā valodā).
- truntulis Īss un resns satīts priekšmets.
- truntuls Īss un resns satīts priekšmets.
- sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
- cildenais Īstenības parādību un notikumu spilgtums, vērienīgums, kas izraisa cilv. īpašas, ar prieku, sajūsmu un cieņu saistītas estēt. un ētiskas jūtas.
- grūdaļāt Īsu brīdi atkārtoti grūstīt (bīdīt).
- padzalkstīt Īsu brīdi dzalkstīt.
- noglāstīt Īsu brīdi glāstīt un pabeigt glāstīt.
- noglaudīt Īsu brīdi glaudīt un pabeigt glaudīt; arī noglāstīt.
- nokūpēt Īsu brīdi izplatīties (par smaržu).
- nošķīst Īsu brīdi izplatīties uz visām pusēm (par dzirkstelēm, uguni u. tml.).
- nokratīties Īsu brīdi kratīties un pārstāt kratīties.
- noķerstīties Īsu brīdi ķerstīties un pabeigt ķerstīties.
- nolaistīties Īsu brīdi laistīties un pārstāt laistīties.
- nomāžoties Īsu brīdi māžoties, ākstīties.
- noplātīt Īsu brīdi plātīt un pabeigt plātīt.
- noplātīties Īsu brīdi plātīties un pabeigt plātīties.
- noraustīt Īsu brīdi raustīt un pabeigt raustīt (parasti, lai sakārtotu).
- noraustīties Īsu brīdi raustīties un pārstāt raustīties.
- nodzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties; nodzirkstēt (1).
- nodzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties; nodzirkstīt (1).
- padzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstēt (1).
- padzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstīt (1).
- nostostīties Īsu brīdi stostīties.
- nosūkstīties Īsu brīdi sūkstīties un pārstāt sūkstīties.
- nošķīst Īsu brīdi šķīst, izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, masu).
- novaibstīt Īsu brīdi vaibstīt un pārstāt vaibstīt.
- novaibstīties Īsu brīdi vaibstīties un pārstāt vaibstīties.
- novalstīt Īsu brīdi valstīt un pabeigt valstīt.
- novalstīties Īsu brīdi valstīties un pārstāt valstīties; nozvalstīties.
- novārstīt Īsu brīdi vārstīt un pabeigt vārstīt.
- novārstīties Īsu brīdi vārstīties un pārstāt vārstīties.
- nozvalstīt Īsu brīdi zvalstīt un pabeigt zvalstīt.
- nozvalstīties Īsu brīdi zvalstīties un pārstāt zvalstīties.
- nobuldurēt Īsu brīdi, vienu reizi buldurēt (par tītaru).
- nodzalkstīt Īsu brīdi, vienu reizi dzalkstīt.
- nokratīt Īsu brīdi, vienu reizi kratīt un pabeigt kratīt.
- norīstīties Īsu brīdi, vienu reizi rīstīties.
- noskūpstīt Īsu brīdi, vienu reizi skūpstīt.
- SMS īsziņa jeb SMS (angļu _Short Message Service_) ir GSM mobilo sakaru sistēmas pakalpojums, kas, izmantojot, standartizētus saziņas protokolus, ļauj lietotājam ar mobilā tālruņa palīdzību sūtīt un saņemt īsus ziņojumus.
- Cosa Nostra itāliešu mafijai līdzīga un ar to saistīta noziedzīga organizācija ASV.
- izmērkaķoties Izākstīties, izālēties.
- izdarīties Izākstīties.
- izderbelēties Izākstīties.
- izdervelēties Izākstīties.
- izmādīties Izākstīties.
- noaugt Izaugt, izveidoties ar labi, skaisti, spēcīgi attīstītu augumu.
- izkuļāt Izbakstīt, samaisīt.
- izčukstīt Izbakstīt; izrakņāt; iztaustīt.
- izbeizerēt Izbakstīt.
- izdakāt Izbakstīt.
- bērdēt Izbārstīt, izkaisīt, pakaisīt.
- saķēst Izbārstīt, izmētāt.
- bārstes Izbārstīta labība.
- ārdavs Izbārstīti pelni.
- izabārstīties Izbārstīties.
- izčakarēt Izbikstīt, izrušināt, izrakņāt (parasti, ko meklējot).
- apčakarēt Izbikstīt, izvandīt, izrakņāt, izrušināt no visām pusēm.
- izčikstīt Izbikstīt.
- izabļaustīties Izbļaustīties.
- izbļaudīties Izbļaustīties.
- piknikot Izbraukt zaļumos (parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti).
- ievilkt Izbūvēt, ierīkot (ar vadiem saistītas iekārtas, ierīces).
- saspurdzināt Izbužināt, sakratīt.
- asinis Izcelšanās, ar to saistīta piederība pie kādas tautas, šķiras u. tml.
- krāšņoties Izcelties ar savu krāšņumu; saistīt uzmanību ar savu krāšņumu.
- rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko).
- greznoties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu).
- izčudīt Izčukstīt, izbakstīt.
- izčuksnāt Izčukstīt.
- saīsināt Izdalīt daļskaitļa skaitītāju un saucēju ar vienu un to pašu naturālu skaitli.
- izstarot Izdalīt un izplatīt telpā (elementārdaļiņas).
- izelpot Izdalīt, izplatīt (piemēram, mitrumu, smaržu); izdvest (3), izdvašot (1).
- izdvest Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, karstumu).
- izdvašot Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu); izdvest (3).
- iztvaikot Izdalīt, izplatīt (smaržu, smaku).
- izgarot Izdalīt, izplatīt (smaržu).
- immatrikulēt Izdarīt immartikulāciju, ierakstīt martikulā.
- apgrozības izmaksas izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
- speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- izspirināties Izdrebināties, izraustīties (parasti par dzīvniekiem).
- izštaukāt Izdunkāt, iekaustīt.
- pienaglot Izdurot cauri smailu priekšmetu (piemēram, durkli, naglu), piesaistīt (cilvēku pie ka, kam klāt).
- izbadīt Izdurstīt (1); izbakstīt (1).
- izdzelt Izdurstīt, izkost, piededzināt.
- apģelbēt Izglābt, izpestīt.
- izgramstīt Izgrābstīt (1).
- izgramstīt Izgrābstīt (2).
- izgramstīties Izgrābstīties.
- izgrauzēt Izgraustīt.
- izdukurēt Izgrūstīt, iegrūst sānos.
- izdīvelēt Izgrūstīt, izšūpot.
- izdricelēt Izgrūstīt; izkratīt, izšūpināt.
- izgrūstelēt Izgrūstīt.
- izagrūstīties Izgrūstīties.
- izponckāties Izģērbties (no vairākām drēbēm, bieza apģērba); iztīstīties.
- traiķīt Izjaukt, izbārstīt.
- izjamāt Izjaukt, izpostīt, kaut ko izmīt.
- izpujāt Izjaukt, izpostīt.
- izputrāt Izjaukt, neveikli, juceklīgi izpostīt.
- dīberēt Izjautāt, izprašņāt, izpētīt.
- ar kāru muti izjūtot garšas baudu, ar lielu patiku, apetīti (ēst, dzert).
- izdrepināt Izkaisīt, izbārstīt.
- izstreijāt Izkaisīt, izbārstīt.
- tirelēt Izkaisīt, izbārstīt.
- rizgāt Izkaisīt, piebārstīt.
- disjecta membra izkaisīti vai nesaistīti fragmenti (gk. par literāru darbu).
- aizriktēt Izkārtot, lai kāds dodas prom (uz kurieni); aizsūtīt.
- īsklips izklaidējošs, informatīvs vai izglītojošs video, kas tiek izplatīts dažādās lietotnēs un sociālās tīklošanās vietnēs un kas nav garāks par 60-90 sekundēm
- popsīgs Izklaides mūzikai raksturīgs; ar izklaides mūziku saistīts.
- izkaišu Izklaidus, nesaistīti.
- izkaišus Izklaidus, nesaistīti.
- pakaišam Izklaidus, nesaistīti.
- atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (kāda teksta, runas saturu).
- apstāstīt Izklāstīt, pārstāstīt.
- apslenderēt Izklenderēt (apslaistīties).
- audzināt Izkopt, attīstīt (īpašības, jūtas).
- asināt Izkopt, attīstīt (prātu, retāk dzirdi, redzi).
- izdīdīt Izkratīt, izpurināt.
- izpurtināt Izkratīt, izpurināt.
- izspirināt Izkratīt, izpurināt.
- izstūkāt Izkratīt, izpurināt.
- izdricināt Izkratīt, iztramdīt.
- izkratināt Izkratīt.
- obļimoniķ Izkratīt.
- šmonaķ Izkratīt.
- appaisīt Izkulstīt.
- izskulstīt Izkulstīt.
- izskulstīties Izkulstīties.
- savaļnes izkulstītu linu sainis, ko saņēma lielās ģimenēs sievas, lai gatavotu apģērbu sev un bērniem.
- kulsms Izkulta, nevētīta labība; izkultie salmi.
- izkurmuļoties Izkūņoties, attīstīties, iznākt, celties.
- saķēmot Izķēmot, saķēzīt, sapostīt.
- savaibīt Izķēmot, savaibstīt.
- izpluncīt Izlaistīt, izslacīt.
- izžūrāt Izlaistīt, izšķiest.
- izpļundzināt Izlaistīt.
- izšelderēt Izlaistīt.
- nošļenderēties Izlaistīties (nesot).
- izalaistīties Izlaistīties.
- izšelderēties Izlaistīties.
- izšļanderēties Izlaistīties.
- izšļankāties Izlaistīties.
- pļundzināt Izlaistīties.
- izlases kļūda izlases un ģenerālkopas raksturotāju neatbilstība, kas ir saistīta ar izlases nepareizu izvēli; reprezentācijas kļūda.
- atšifrēt Izlasīt un saprast (svešā rakstībā uzrakstītu tekstu, svešas rakstu zīmes).
- izšķibēt Izlauzt, izraustīt.
- pipkoties izlocīties, slapstīties.
- izspigāt Izlūkot, izpētīt.
- pagriezties Izmainīties un attīstīties, norisēt (kādā veidā, piemēram, par dzīvi, notikumiem).
- ārpusražošanas izmaksas izmaksas, kas saistītas ar produkcijas [realizāciju]{s:2173}
- pārdošanas izmaksas izmaksas, kas saistītas ar produkcijas sagatavošanu pārdošanai un realizāciju.
- iegādes izmaksas izmaksas, kuras veidojas, pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas saistīti ar iegādāto objektu līdz tā nodošanai ekspluatācijā.
- sprikstīt izmanīgi, dzīvi, dedzīgi skatīties.
- raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.).
- protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu); ļoti rūpēties (par kādu).
- atdot pēdējo kreklu izmantot visas iespējas, lai kādu atbalstītu, lai ko panāktu.
- vurkačāt Izmeklēt, izzināt, izpētīt.
- izmēru ķēde izmēru kopa, kas veido noslēgtu kontūru un ir tieši iesaistīta izvirzītā uzdevuma atrisināšanā.
- graptolīti Izmiris pushordaiņu apakštips ("Graptolithina"), paleozojā dzīvojuši jūras dzīvnieki, kas veidoja zarotas kolonijas, to fosilijām ir liela nozīme stratigrāfiskos pētījumos, Latvijā plaši izplatīti ordovika un silūra nogulumos.
- propliopiteki Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas ģints, kas dzīvoja oligocēna sākumā; tiek uzskatīti par pēdējiem kopīgajiem cilvēkpērtiķu un cilvēku senčiem.
- belemnīti Izmirusi galvkāju klases iekščauļu apakšklases kārta ("Belemnitida"), ķermenis bijis vārpstveidīgs ar labi attīstītu galvu un maņu orgāniem, fosiliju lielums līdz 10 cm.
- glosopteriss Izmirusi paparžu ģints, kas bija plaši izplatīta Zemes dienvidu puslodē augškarbonā - akmeņogļu (karbona) periodā.
- dinornisveidīgie Izmirusi putnu klases kārta ("Dinornithiformes"), milzu putni, kas nespēja lidot, dzīvoja baros Jaunzēlandē vēl 19. gs., lielākie sasniedza 3,5 m augstumu, mazākie bija tītara lielumā.
- pterodaktils Izmirusi rāpuļu klases ģints ("Pterodactyla"), lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi.
- izmalt Izmīstīt (linus ar linu maļamo mašīnu).
- samīstīt Izmīstīt (parasti lielāku daudzumu).
- izpaisīt Izmīstīt; izkulstīt.
- izbrāzt Izmīstīt.
- izčakstināt Izmīstīt.
- izvazāt Iznēsāt, izplatīt (slimību dīgļus, slimības).
- sapuijāt Iznīcināt, izpostīt.
- atraut Izolēt, nesaistīt domās, uzskatos, daiļradē u. tml. (ko savstarpēji saistītu); aplūkot izolēti.
- atsevišķi Izolēti, atrauti (pētīt, risināt, izveidot, uztvert u. tml.).
- atsvešinātība Izolētības, bezspēcības un ar to saistītas vilšanās sajūta; apziņa, ka vairs neesi noteicējs pār savu dzīvi; sajūta, ka esi atsvešināts no sabiedrības un pat no sevis paša.
- izofēna Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienlaikus ir iestājusies kāda ar dzīvo dabu saistīta parādība.
- izošņāt Izostīt (1).
- izost Izostīt (1).
- oreols Izpausmju kopums (piemēram, slavai, cieņai), kas attiecas uz kādu cilvēku, ir saistīts ar to.
- pasacīt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
- pateikt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
- statiskais izpētes aspekts izpētes aspekts, kas paredz sintakses vienības pētīt kā noteiktas valodas sistēmas vienības, kā abstraktus sintaktiskus modeļus.
- dinamiskais izpētes aspekts izpētes aspekts, kurā sintakses vienības, piemēram, konkrētus izteikumus, pēta kā runas vai rakstīta teksta vienības, noteiktā kontekstā un saziņas situācijā.
- dinamiskās izpētes aspekts izpētes aspekts, kurā sintakses vienības, piemēram, konkrētus izteikumus, pēta kā runas vai rakstīta teksta vienības, t. i. noteiktā kontekstā un saziņas situācijā.
- izlūkot Izpētīt (piemēram, apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- apgūt Izpētīt un pārzināt (piemēram, plašu materiālu).
- apzināt Izpētīt un pārzināt.
- aizklaušināt Izpētīt, apvaicāties.
- aizklausīties Izpētīt, apvaicāties.
- izžūķerēt Izpētīt, izdibināt, izošņāt, izspiegot.
- izkāsināt Izpētīt, izdibināt, izprašņāt.
- ūkņāt Izpētīt, izdibināt, iztaujāt.
- dasekt Izpētīt, izdibināt.
- pakaļpētīt Izpētīt, izdibināt.
- izsvert Izpētīt, izmeklēt, pārbaudīt.
- notauļāt Izpētīt, izmeklēties, izraudzīties.
- izmeklēt izpētīt, noskaidrot (parasti ar noziegumu saistītus apstākļus)
- uzdibināt Izpētīt, noskaidrot.
- kuršināt Izpētīt, papētīt.
- eksplorēt Izpētīt, pārbaudīt.
- poņuhaķ Izpētīt.
- performēt Izpildīt skatītāju priekšā (angļu "perform").
- vadot Izpirkt, izpestīt, atbrīvot.
- izkladzināt Izplatīt (baumas, ziņas).
- pārnasāt Izplatīt (baumas).
- raidīt Izplatīt (impulsus, signālus u. tml.) - par nervu centriem, smadzenēm.
- raidīt Izplatīt (informāciju, signālus u. tml.) - par radio, televīzijas u. tml. iekārtām.
- palaist tautā izplatīt (informāciju), panākt, ka izplatās (informācija)
- izklāt Izplatīt (kādā vietā, piemēram, gaismu).
- pārraidīt Izplatīt (kādu informāciju), izmantojot elektromagnētiskās svārstības.
- aplaist Izplatīt (kukaiņus, slimību, miegu u. tml.).
- pieklesēt Izplatīt (lielā daudzumā, spēcīgu) smaku.
- ģeneralizēt Izplatīt (organismā).
- celt (kādam) neslavu izplatīt (par kādu) kompromitējošas ziņas.
- sijāt Izplatīt (parasti gaismu).
- izlaist Izplatīt (parasti nepatiesas ziņas).
- ost Izplatīt (parasti patīkamu) smaržu; smaržot.
- liet Izplatīt (parasti spožu, gaismu, siltumu); izplatīt (skaņas, smaržas).
- plūdināt Izplatīt (piemēram, smaržu, gaismu, skaņu).
- izstrāvot Izplatīt (piemēram, smaržu).
- nest Izplatīt (skaņas, smaržas) - par vēju.
- raidīt Izplatīt (skaņu, gaismas signālus) - par iekārtām, ierīcēm.
- vēdīt Izplatīt (smaržu, siltumu u. tml.) - parasti par gaisa plūsmu.
- kvēpināt Izplatīt (smaržu) - par augiem.
- vēdināt Izplatīt (smaržu) - parasti par gaisa plūsmu.
- izsmaržot Izplatīt (smaržu).
- raisīt Izplatīt (smaržu).
- iznasāt Izplatīt (ziņas).
- zaņķēt Izplatīt baumas, sliktas valodas.
- slūžāt izplatīt baumas; staigāt apkārt pļāpājot.
- teikas taisīt izplatīt baumas.
- appaust Izplatīt baumas.
- baumot Izplatīt baumas.
- raudzīties Izplatīt gaismu (kur, uz ko) - par debess spīdekļiem.
- skatīties Izplatīt gaismu (kur, uz ko) - par debess spīdekļiem.
- starot Izplatīt gaismu (par gaismas avotu); būt gaišam, labi saredzamam (par gaismu).
- aplūgt Izplatīt ielūgumu radu un paziņu lokā, ielūgt.
- sūtīt Izplatīt kādā virzienā (piemēram, gaismu, smaržu).
- palaist (arī papūst) pīlīti izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
- papūst (arī palaist) pīlīti izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
- versmot Izplatīt ļoti stipru karstumu; būt ļoti karstam.
- tveicēt Izplatīt ļoti stipru siltumu (par sauli).
- blāvāties Izplatīt mainīga stipruma nevienmērīgu gaismu.
- vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
- vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
- vizēt Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizmot, vizuļot.
- aizmirdzēt Izplatīt mirdzumu.
- smirdelēt Izplatīt nepatīkamas smakas.
- mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu); būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu); arī mirdzēt.
- plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu); arī plaiksnīties.
- spulgot Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); būt skaidram, dzidram (par gaismu).
- sazeltīt Izplatīt sliktu slavu.
- ost Izplatīt smaku; smirdēt.
- nosmirdināt Izplatīt smirdoņu.
- tvīkt Izplatīt spilgtu gaismu, stipru siltumu.
- mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).
- mirdzēt Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zalgot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu); arī zaigot.
- zaigot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu).
- zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtai, spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zibēt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- kaitēt Izplatīt stipru karstumu.
- pieblākšķēt Izplatīt tenkas, atkārtoti tās stāstot ikvienam.
- izteikāt Izplatīt tenkas, baumas.
- tenkot Izplatīt tenkas, parasti sarunā.
- pielankšķēt Izplatīt tenkas, runāt daudz un nesakarīgi.
- atpaust Izplatīt ziņas (baumas).
- izplaust Izplatīt, palaist.
- margot Izplatīt, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
- spīgot Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu).
- spīguļot Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu).
- pārraidīt Izplatīt, piemēram, uz citu organisma daļu (signālus, impulsus u. tml.).
- skleist Izplatīt, šķiest.
- skleīst Izplatīt, šķiest.
- pūst Izplatīt, virzīt (piemēram, gaisa plūsmu), arī virzīt līdz ar gaisa plūsmu (ko) - parasti par iekārtām, ierīcēm.
- izplātīt Izplatīt.
- meticilīnrezistentais stafilokoks izplatītā baktērija "Staphylococcus aureus", kas ieguvusi noturību pret antibiotiku metacilīnu un spēj izraisīt nopietnas infekciju komplikācijas pacientiem, kuri ārstējas slimnīcā (tādēļ šo infekciju sauc arī par slimnīcā iegūto infekciju).
- datorizdevniecības programma "PageMaker" izplatīta datorizdevniecības programma, kas ļauj integrēt tekstu un grafiku un ko izmanto rakstu, pārskatu, reklāmu, apkārtrakstu un citu dokumentu sagatavošanai.
- Erica x darleyensis izplatīta ēriku suga, kas zied gada pirmajos četros mēnešos.
- kianti Izplatīta skāba itāļu sarkanvīna šķirne; kjanti (it. "chianti")- nosaukums pēc Kjanti ielejas.
- distributors Izplatītājs - persona vai firma, kas izplata kādas noteiktas ražotājfirmas preces.
- betona masas vibrēšana izplatītākais betona masas sablīvēšanas paņēmiens ar dziļuma, virsmas vai ārējo vibratoru.
- bioloģiskais mikroskops izplatītākais mikroskopa tips, ko lieto visās medicīnas nozarēs; palielinājums līdz 2000 un vairāk reizēm.
- oglekļa dioksīds izplatītākais oglekļa oksīds CO~2~ (ogļskābā gāze), gāze, kas smagāka par gaisu; slāpē degšanu; pārtikas piedeva E290 (rūpnieciski iegūst raudzēšanas procesā), iesaiņošanas gāze, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, toksisks nervu sistēmai.
- bej Izplatītākais pareģošanas un zīlēšanas piederums viduslaiku Ķīnā, no koka vai bambusa saknes izgatavots priekšmets, kas gareniski pāršķelts uz pusēm.
- montmorilonīts Izplatītākais smektītu grupas māla minerāls ar lielu adsorbcijas un uzbriešanas spēju.
- muskovīts izplatītākais vizlu grupas minerāls KAl~2~[AlSi~3~O~10~(OH,F)~2~], gaišā vizla; izmanto radio un televīzijas tehnikā, elektroierīcēs.
- glazūras defekti izplatītākie glazūras defekti ir: matplaisas – sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī; nolobīšanās – glazūra atdalās no drumstalas; savilkšanās – uzkausēšanas laikā glazūra savelkas pilienos; adatas dūrieni – punktveida iedobumi glazūras slānī līdz pat drumstalai; sausums – laukumi bez glazūras uz izstrādājuma virsmas; notecējumi – vietām uz izstrādājuma virsmas sabiezināta glazūras kārta.
- slīgt Izplatīties (3).
- migrēt Izplatīties (citā teritorijā, vietā) - par augiem.
- aptvert Izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt, aizraut (daudzus vai visus); pārņemt.
- uzklīst Izplatīties (kādā vietā) - par ziņām, baumām u. tml.
- šauties Izplatīties (kādā virzienā) - par skaņām, smaržām.
- gulties Izplatīties (kam pāri) - piemēram, par miglu, tumsu.
- ieklīst Izplatīties (kur iekšā, parasti par skaņu, gaismu).
- ieslīdēt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, gaismas stariem.
- iekļūt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, skaņu.
- ielīt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu.
- iespīdēt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu.
- ielidot Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu.
- ieplūst Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu.
- ieskanēt Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu.
- krist Izplatīties (kur, kādā virzienā).
- nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
- nogulties Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
- ieaugt Izplatīties (kur) - par augiem.
- klāties Izplatīties (kur) - par smaržām.
- staipīties Izplatīties (kur), veidojot samērā garu, šauru kopumu (par dūmiem, miglu u. tml.).
- stīdzēt Izplatīties (kur), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
- stīgt Izplatīties (kur), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
- izplūst Izplatīties (no kāda avota) - par skaņu, gaismu.
- nākt Izplatīties (no kurienes, arī kur iekšā) - par smaržām.
- nākt Izplatīties (no kurienes), kļūt skaļākam (par skaņu); tikt izteiktam.
- pārlēkt Izplatīties (no viena degoša priekšmeta uz otru) - par liesmām, uguni.
- spraukties Izplatīties (pa ko šauru) - par gaismu.
- izspraukties Izplatīties (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu.
- sludēt Izplatīties (par baumām).
- līt Izplatīties (par gaismu).
- noklāties Izplatīties (pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, mākoņiem.
- līt Izplatīties (par liegām skaņām).
- versmot Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
- klīst Izplatīties (par skaņām, gaismu).
- aizlidot Izplatīties (par skaņām).
- aizplūst Izplatīties (par skaņām).
- aizvelties Izplatīties (par skaņām).
- laisties Izplatīties (par skaņām).
- traukt Izplatīties (par skaņu, gaismu).
- traukties Izplatīties (par skaņu, gaismu).
- velties Izplatīties (par skaņu); virzīties līdz ar skaņas avotu.
- lidot Izplatīties (par smaržām, skaņām u. tml.).
- vēdīt Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.).
- vēdīties Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.).
- izplūst Izplatīties (par smaržu).
- paklīst Izplatīties (par ziņām, baumām u. tml.).
- izpausties Izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.).
- klīst Izplatīties (par ziņu, vēsti).
- velties Izplatīties (par, parasti stipru, smaržu).
- sakāpt Izplatīties (parasti augšup) - par parādībām dabā.
- izstarot Izplatīties (parasti par elektromagnētiskajiem viļņiem, kādu enerģijas veidu).
- pārskanēt Izplatīties (pāri kam, pār ko) - par skaņu.
- versmot Izplatīties (piemēram, par spēcīgu smaržu).
- pludot Izplatīties (plašā vietā, vidē) - par gaismu.
- plūsmot Izplatīties (plašā vietā, vidē) - par gaismu.
- krist Izplatīties (pret kādu šķērsli) - par skaņu.
- kāpt Izplatīties (virzienā uz augšu) - par miglu, dūmiem, smaržu, arī siltumu, mitrumu u. tml.
- izlauzties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu; kļūt redzamam cauri (kam), caur (ko) - parasti par debess spīdekļiem.
- izspraukties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu.
- pāriet Izplatīties citā teritorijā, cilvēku grupā u. tml.
- pāriet Izplatīties citā vietā, vidē u. tml. (piemēram, par vielām, uguni).
- nogulties Izplatīties gaisā lejup, arī krist un novietoties, parasti slānī (kur, uz kā u. tml.).
- velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
- vēsmot Izplatīties kādā vidē, parasti vienlaikus ar lēnu gaisa plūsmu, lēnu vēju (parasti par smaržu); būt lēnam (par vēju).
- pārvelties Izplatīties kādā virzienā (par skaņām).
- noiet Izplatīties lejup pa ķermeni (par sajūtām).
- iradiēt Izplatīties organismā (par sāpēm).
- izstarot Izplatīties organismā (par sāpēm).
- pārgulties Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, ēnu.
- pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, mākoņiem, gaismu.
- tikt Izplatīties tā, ka skar (ko), iedarbojas (uz ko) - piemēram, par vielām, parādībām dabā.
- nošķīst Izplatīties un pārstāt izplatīties gar (ko), garām (kam) - par dzirkstelēm, uguni u. tml.
- nolīt Izplatīties un pārstāt izplatīties lejā, zemē (pār ko, pāri kam u. tml.) - par gaismu.
- iradiēt Izplatīties uzbudinājuma vai kavēšanas procesam (centrālajā nervu sistēmā).
- saviesties Izplatīties vairākās, daudzās vietās (parasti par tumsu).
- krist Izplatīties vertikāli (par zibeni).
- sniegt Izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- uzlidot Izplatīties virzienā uz augšu (par skaņām, balsi).
- celties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
- slieties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
- salīt Izplatīties viscaur (kur) - piemēram, par gaismu, skaņu.
- pielīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par gaismu, arī smaržu, gaisa strāvu.
- pieskanēt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par skaņu.
- piedvašot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par smaržu, gaisa strāvu: arī piedvesmot.
- piedvesmot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vieglu smaržu, gaisa strāvu; arī piedvašot.
- piesātināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vielu, arī smaržu, skaņu.
- pieplūdināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu, skaņu, smaržu.
- piepildīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - piemēram, par gaismu, skaņu, smaržu.
- pārplūdināt Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - parasti par gaismu.
- sakļauties Izplatīties viscaur, būt viscaur uztveramam (piemēram, par tumsu, klusumu).
- aiziet Izplatīties, arī tikt pavēstītam (par ziņām, vēstīm, slavu, runām u. tml.).
- pāršalkt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu: pārskanēt (1).
- pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu.
- spīdēt Izplatīties, būt, parasti labi, redzamam (par gaismu).
- izasēties Izplatīties, izkaisīties augsnē (par sēklām).
- iztiekties Izplatīties, izliekties, parādīties uz āru.
- iesparoties Izplatīties, izplesties.
- izplensties Izplatīties, izplesties.
- izplāvāties Izplatīties, izplēsties.
- pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni); pārsviesties (3).
- pārsviesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni).
- gulēt Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) - piemēram, par mākoņiem, ūdeni; izplatīties (par miglu, tumsu).
- iziet Izplatīties, kļūt plaši zināmam (par ziņām, valodām, u. tml.).
- slavēt izplatīties, kļūt zināmam (par baumām).
- staigāt Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm u. tml.).
- iet Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm, slavu u. tml.).
- vējot Izplatīties, kļūt zināmam.
- plīvot Izplatīties, parasti ar mainīgu intensitāti (par skaņu, gaismu).
- spiesties Izplatīties, parasti citā telpā, vidē (par skaņu).
- nogulties Izplatīties, parasti lejup (uz kā, kur u. tml.) - par gaismu.
- spiesties Izplatīties, parasti pa ko šauru (par gaismu).
- ložņāt Izplatīties, parasti slepeni (par baumām, tenkām).
- lidināties Izplatīties, plūst (par skaņām, smaržām u. tml.).
- vējot Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvām, smaržu).
- līt Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvu, smaržu).
- pārsniegt Izplatīties, sniegties pāri (teritorijas robežai).
- kāpt Izplatīties, virzīties (parasti uz augšu, arī ārā no kā) - par liesmām, uguni.
- novilkties Izplatīties, virzīties tā, ka pilnīgi pārklāj ko (piemēram, par mākoņiem, miglu).
- selīties Izplatīties; apmesties uz dzīvi.
- izaplatīties Izplātīties; izlielīties.
- konformisti Izplatīts anglikānisma piekritēju nosaukums.
- kalcīts izplatīts iežveidotājs minerāls kalcija karbonāts CaCO~3~, galvenais kaļķakmens komponents.
- virzuļkompresors Izplatīts kompresoru tips (uzbūvē un darbībā līdzīgs virzuļsūknim) ar labām blīvēšanas iespējām, kuru lieto gāzes saspiešanai līdz augstam spiedienam. Bieži lieto vairākpakāpju v-us.
- ilīts Izplatīts māla minerāls, hidratizēts alumosilikāts.
- illīts Izplatīts māla minerāls, hidratizēts alumosilikāts.
- māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
- pēdiņa izplatīts rokdarbu raksts.
- ērglītis Izplatīts vienzirga arkls.
- Džons Izplatīts vīrieša vārds angļu valodas vidē.
- pārliet Izplatot (gaismu), apspīdēt (ko); izplatīt (gaismu kur).
- slacīt Izplatot (uz kā) sīkas (šķidruma) lāses, panākt, būt par cēloni, ka (tas) kļūst mitrs, slapjš; izplatīt uz kā (sīkas šķidruma lāses).
- nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam (kādam, kur) - par ziņu, vēsti u. tml.; tikt saņemtam (par ko nosūtītu).
- plaust Izplesties, izplatīties.
- izčubināt Izplikšķināt, izskūpstīt, iztaustīt.
- applūskāt Izplūkāt, izraustīt (mazliet, šur un tur) visapkārt.
- izviļņot Izplūst (par gaisu, smaržu u. tml.); izplatīties (par skaņu).
- izplekšķēt Izpļāpāt, izplatīt baumas.
- iztenkāt Izpļāpāt, izplatīt muļķības.
- izplokšēt Izpļāpāt, izstāstīt.
- izplukšēt Izpļāpāt, izstāstīt.
- izpļurkšēt Izpļāpāt, izstāstīt.
- izbļammāt Izpļāpāt, stāstīt.
- izgrabināt Izpļāpāt, stāstīt.
- appostīt Izpostīt (sabojāt, iznīcināt, sagraut) visapkārt.
- izdemolēt Izpostīt, izārdīt, sagraut (daudz vai visu kādā telpā, ēkā).
- izpuģot Izpostīt, izdzīt.
- iznarvot Izpostīt, izjaukt; sabārt, izlamāt.
- izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
- izgandēt Izpostīt, sabojāt.
- iznest Izpostīt, sagraut (par ūdeņiem).
- izpeisēt Izpostīt; pārmācīt.
- saart izpostīt.
- izārdīt Izpostīt.
- izčamdīt Izpostīt.
- postaša Izpostīta vieta; postaža.
- postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
- reliģija izpratne par svēto, tā pielūgsme un bijība pret to; ar ticību saistītie kulta rituāli un uzvedības normas
- pikniks Izpriecas izbraukums ārpus pilsētas, parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti.
- prologs Izrādē - ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- mest acis uz kādu izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu (parasti vīrietim par sievieti), iecerēt par līgavu vai līgavaini; noskatīt ko sev, iekārot.
- atsaukties Izrādīt interesi, pievērst uzmanību, reaģēt; ar savu darbību atbalstīt.
- uzraidīt Izraidot uzsūtīt (kur augšā).
- urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (ausīs) - par skaņām; izplatīties cauri kam un izraisīt nepatīkamas izjūtas.
- izčakāt Izrakņāt, izbakstīt; sabojāt (ēdienu).
- izčokāt Izrakņāt, izbakstīt.
- izčukāt Izrakņāt, izbakstīt.
- izčuknīt Izrakņāt, izbakstīt.
- izčukstīties Izrakņāties, izbakstīties (piemēram, ko meklējot).
- ekscerpēt Izrakstīt (vārdus, teksta daļu).
- varažāt Izrakstīt, izrotāt villaines apakšmalu ar vara stīgu ripuļiem.
- varažot Izrakstīt, izrotāt villaines apakšmalu ar vara stīgu ripuļiem.
- stiķēt Izrakstīt, šūt.
- pārmats Izrakstīta seģene, ko lika zem segliem.
- uzkamiesis Izrakstītā sieviešu krekla pleca daļa.
- rakstīties Izrakstīties (2).
- izreģistrēties Izrakstīties (no dzīvesvietas).
- dievainis Izrakstīts audums.
- riņķains Izrakstīts, izšūts ar rakstiem.
- riņķots Izrakstīts, izšūts ar rakstiem.
- deleģēt Izraudzīt, izvēlēt, arī sūtīt (kādu) par delegātu.
- noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2).
- izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
- izvalkāt Izraustīt.
- driktēt Izrīkot, šurp un turp raustīt.
- izlopoties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi; izākstīties, izālēties.
- izrežģīties Izrisināties, attīstīties.
- izritēt Izritināties (1), iztīties (2).
- sic izsauciens (latīņu "tā"), ko lieto atsevišķu teksta vietu izcelšanai; avotu izdevumos nozīmē, ka tieši tā rakstīts arī oriģinālā, īpaši norādot uz kļūdām.
- škir Izsauciens, ko izmanto tītaru aizbaidīšanai.
- buks Izsauksmes vārds ar sitienu saistītas skaņas apzīmēšanai.
- buču Izsauksmes vārds, lai aprakstītu čaukstošu, nedaudz rībošu apslāpētu troksni.
- izdrellēt Izsēt (lauksaimniecībā); izurbt (kokapstrādē, ar spalurbi); nogurdināt zivi, vairākas reizes atbrīvojot un atkal satverot maķšķerauklu; izgriezt, iztīt.
- izsarvot Izsijāt, izvētīt.
- glosēt Izskaidrot, izklāstīt; zoboties, kritizēt.
- izšķelvināt Izskalot; skalinot sajaukt; nesot vai braucot izlaistīt.
- tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā; arī spriest tiesu.
- caurskatīt Izskatīt (piemēram, dokumentus); iepazīties (piemēram, ar faktiem).
- pārrevidēt Izskatīt (piemēram, lēmumu, pieņēmumu, teoriju) vēlreiz, no jauna.
- izlūkāt Izskatīt, apskatīt.
- izknosāt Izskatīt, izšķirstīt u. tml., meklējot, vācot ko nelielu, sīku.
- izknosīt Izskatīt, izšķirstīt u. tml., meklējot, vācot ko nelielu, sīku.
- pārskatīt Izskatīt, novērtēt vēlreiz, no jauna.
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
- caurlūkot izskatīt; visu caurskatīt.
- izsmatrīt Izskatīt.
- izvērties Izskatīties (1).
- nerādīt dzīvības zīmes izskatīties mirušam, arī būt mirušam.
- izrēgoties Izskatīties.
- saslakāt Izslacīt, izšļakstīt.
- izšļacīt Izslacīt; izšļakstīt.
- izšļacīties Izslacīties, izšļakstīties.
- izsnaicīties Izsnaikstīties.
- izsnaikāties Izsnaikstīties.
- izliet Izstarot, izplatīt (parasti gaismu, siltumu).
- karsēt Izstarot, izplatīt karstumu.
- sildīt Izstarot, izplatīt siltumu.
- aizstāstīt Izstāstīt (līdz kādai vietai).
- izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
- pasadaudzināties Izstāstīt daudziem.
- izsūdzēt grēkus izstāstīt grēkus (grēksūdzē).
- izkratīt sirdi izstāstīt kādam to, kas nomāc, satrauc; vaļsirdīgi izrunāties par visu, cerot gūt psihisku atvieglojumu.
- izlādēties Izstāstīt savas problēmas; sūdzēties.
- sūdzēt grēkus izstāstīt un nožēlot savus grēkus.
- piepļekstēt Izstāstīt vairākiem, daudziem; izpaust daudz (ziņu, baumu).
- izpļurkšķēt Izstāstīt, izpļāpāt.
- izklāstīt Izstāstīt, izskaidrot.
- izstāstīt ceļu izstāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
- izstāstīt darbu izstāstīt, kas jāstrādā, arī kā jāstrādā.
- noklārēt Izstāstīt, nostāstīt.
- dastāstīt Izstāstīt.
- izastāstīties Izstāstīt.
- izčalot Izstāstīt.
- izļepēt Izstāstīt.
- lomiķ Izstāstīt.
- priekškars Izstrādājums (parasti no smaga auduma) skatuves aizsegšanai un atdalīšanai no skatītāju zāles.
- iziet Izsūkties cauri (kam), caur (ko) - par šķidrumu; izplatīties caur; (kam), caur (ko) piemēram, par stariem.
- izsūtināt Izsūtīt (atkārtoti).
- izstellēt Izsūtīt (piemēram, ielūgumus).
- izorēt Izsūtīt ārā, izvadīt cauri (vietai).
- ekspatriēt Izsūtīt no dzimtenes.
- releģēt Izsūtīt trimdā, izslēgt studentus vai skolniekus no augstskolas vai ģimnāzijas.
- trimdāt Izsūtīt trimdā.
- plemperēt Izšķērdēt, izšķiest; slaistīties, slamstīties.
- tērmanis Izšķērdētājs, tērētājs; postītājs.
- izknuzināt Izšķirstīt, iztīrīt (spalvas ar knābi) - par putniem, parasti vistām.
- izklastīt Izšķirstīt, pāršķirstīt.
- izsklaidīt Izšķirstīt.
- izškurināt Izšķirstīt.
- izškurstīt Izšķirstīt.
- izšķurstīt Izšķirstīt.
- nošļanderēt Izšļakstīt (neuzmanīgi pārvadājot trauku ar šķidrumu, tā saturu).
- nošļenderēt Izšļakstīt (nevērīgi nesot).
- šļancināt Izšļakstīt visos virzienos.
- nošļanderēties Izšļakstīties (nēsājot).
- nošķelvinēties Izšļakstīties (nesot, no šķidruma vaļējā traukā).
- izblancīties Izšļakstīties.
- izšķelvinēties Izšļakstīties.
- izšļuncināt Izšļākt, izlaistīt, uz visām pusēm izlaistīt, izslacīt.
- izšļircināt Izšļākt, izlaistīt.
- izšļirkstināt Izšļākt, izlaistīt.
- nošļārbāt Izšļākt, izlaistīt.
- izšvunkāt Izšūpot, izsvārstīt.
- aprīdzēt Izšūt, izmargot, izrakstīt visapkārt.
- perpete Izšūts, izrakstīts krekla uzplecis tautastērpam; iešūti raksti, raibumi krekla uzplečos un aprocēs.
- izčamdīt Iztaustīt, izgrābstīt (parasti, ko meklējot).
- izmaidzīt Iztaustīt.
- acs Izteiksme, kas saistīta ar redzes orgānu.
- izgvelzt Izteikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības); arī izrunāt (4), izplatīt tenkas.
- uzmest Izteikt rakstiski, uzrakstīt, parasti īsi, arī ātri, melnrakstā.
- jodofilija Izteikta šūnu tieksme saistīt jodu; leikocītu citoplazmas intensīva krāsošanās ar jodu liecina par intoksikāciju vai sastrutojumu.
- muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
- tiesu debates iztiesāšanas posms, kurā likumā noteiktie procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un izsaka savu galīgo viedokli, kā jāizšķir izskatāmā krimināllieta.
- izčokurēt Iztīrīt, izbakstīt, izbikstīt.
- popularizēt Iztirzāt, izklāstīt viegli saprotamā, uztveramā veidā.
- iztauņāt Iztīstīt, atbrīvot no biezāka apģerba, iepakojuma.
- izvīstīt Iztīt (ko ievīstītu).
- izšķetināt Iztīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu).
- iztuntuļot Iztīt (ko satuntuļotu).
- iztīstīt Iztīt (ko vairākkārt ietītu).
- izspolēt Iztīt (uz spoles).
- aizpenterēt Iztīt un aizvilkt diegu.
- tīkstīt Iztīt, atklāt, atsegt.
- izponckāt Iztīt; iztīstīt (no vairākām drēbēm, bieza apģērba); izģērbt.
- iztīņāt Iztīt.
- izkamāties Iztīties, atbrīvoties, izkļūt (no sarežģītas situācijas).
- izkamaļot Iztīties, atbrīvoties.
- izkamaļoties Iztīties, atbrīvoties.
- izpēnēties Iztīties, atbrīvoties.
- iztecēt Iztīties, atrist (piemēram, par kamolu).
- iztiņāties Iztīties, atsvabināties.
- izdandalāties Iztrakoties, izbļaustīties (kā čigāni).
- seksualitāte Izturēšanās veidu kopums, kas ir saistīts ar dzimumtieksmes apmierināšanu.
- muļķība Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.; nenopietni rīkoties; ākstīties.
- bokstēties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties.
- bokstīties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties.
- izdricelēt Izurbt, izbakstīt, izgrebt u. tml.
- izavāļāties Izvāļāties, izvārtīties.
- vāļa Izvārtīta vieta zālē vai labībā.
- izavārtīties Izvārtīties.
- izaviļāties Izvārtīties.
- izvaļāties Izvārtīties.
- izvāļoties Izvārtīties.
- sastādīt Izveidot (piemēram, tekstu, datu kopumu), apvienojot kādus materiālus, dotumus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus.
- apzīmēt Izveidot, uzrakstīt (uz kā) atšķirības zīmi.
- nostiprināties Izveidoties spēcīgam, labi attīstīties (par augiem, to daļām).
- ieviesties Izveidoties, attīstīties (piemēram, par slimību).
- atraisīties Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību).
- izpumpurēties Izveidoties, attīstīties.
- izpumpuroties Izveidoties, attīstīties.
- aināties Izveidoties, izvērsties, atritināties, attīties.
- makrodefinīcija Izvēlņu virkņu, ar taustiņiem iniciējamu darbību un instrukciju kopums, kas pierakstīts un saglabāts, piešķirot tam noteiktu vārdu vai taustiņu kombināciju.
- paplašināt Izvērst plašumā, attīstīt (darbību, pasākumu u. tml.).
- izsarvēt Izvētīt (labību) ar sietu - sarvi.
- pievētīt Izvētīt (piemēram, graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- apvētīt Izvētīt (vējā iztīrīt) visu daudzumu.
- izniekāt Izvētīt ar trauku, parasti ar muldu.
- izārpavāt Izvētīt ar vētījamo mašīnu.
- izvērtīt Izvētīt.
- vērsma Izvētīto graudu kaudze.
- aizdalīt Izvietojot, izkārtojot aizsūtīt, pārvietot (kur, uz kādu vietu).
- izvīkšties Izvīkstīties.
- izvīrināties Izvīkstīties.
- izurbties Izvirzīties, izplatīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par gaismas staru.
- aizsegt Izvirzoties pirmajā vietā, apgrūtināt vai mazināt iespēju saskatīt būtisko.
- izvīkstīt Izvīstīt.
- izvīkstīties Izvīstīties.
- izpēte izzināšana, vispusīgas informācijas iegūšana; process, arī rezultāts --> izpētīt (1).
- iepazīt Izzināt, izpētīt, arī uzzināt.
- iepazīties izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
- apklaust Izzināt, izpētīt, izklaušināt (visapkārt).
- Zakarija un Elizabete Jāņa Kristītāja vecāki.
- tehnoloģija ATOMM Japānas firmas "Fuji" diskešu izgatavošanas tehnoloģija, kas ļauj 3,5 collu disketē ierakstīt datus, kuru apjoms var sasniegt 100 megabaitus.
- senga Japānas naudas vienība, 1/100 jenas; sens; senāk sudraba monētas ar apaļu caurumu vidū, ko nēsāja savērtas saitītē.
- bucudans Japāņu mājas Budam veltīts altāris, kuru veido lūgšanu tēli vai objekti un senču piemiņas plāksnes.
- Nakime japāņu mitoloģijā - fazānmātīte, ko Debesu dievi sūta uz Zemi, lai atgādinātu Amevakam par neizpildīto uzdevumu.
- Nekatasukumi japāņu mitoloģijā - valstība, kur mīt sintoisma dievība Susano ar meitu Suserihimi, tā ir tumsas valstība un atrodas zemes dzīlēs vai arī jūras dibenā, tiek uzskatīta arī par sintoisma veļu valstību.
- aikido Japāņu pašaizsardzības sistēma, kur daudzi paņēmieni balstīti uz pretinieka kustību izmantošanu.
- jeta Japāņu tautas kārta, kas agrāk piekopa par netīriem uzskatītus amatus un dzīvoja līdzīgi pārijiem; eta.
- suši japāņu virtuves ēdiens: īpaši sagatavota rīsu masa, kam apkārt apliktas zivis, gliemji; tas viss aptīts ar aļģēm (jūraszālēm), pasniedz ar sojas mērci, kam pievienoti mārrutki (vasabi).
- izpeķoties Jārēties, knakstīties.
- konkūrs Jāšanas sporta disciplīna, kas saistīta ar šķēršļu pārvarēšanu.
- ārkārtējā režīma jauda jauda, ko dzinējs spēj attīstīt, lai lidaparāts izkļūtu no bīstamas situācijas.
- piņķerēt Jaukt, iesaistīt (kādā, parasti nepatīkamā pasākumā, notikumā u. tml.).
- draicīt Jaukt, postīt.
- briedulene Jauna briežu mātīte.
- Jaunā Derība jaunākā, grieķu valodā sarakstītā Bībeles daļa, kas atzīta par svētu tikai kristietībā; radusies 1. gs. 2. p. un 2. gs.; tās kanons apstiprināts Laodikejas koncilā (364)
- oktobrēni Jaunāko klašu skolēnu grupas PSRS, kuru darbību organizēja skolotāji un grupu vadītāji (pionieri vai kaomjaunieši), Latvijā 1960.-1980. gados bija iesaistīta lielākā daļa 1.-3. kl. skolēnu 7-10 g. vecumā.
- buras trimmēšana jaunas buras pielaikošana, to "iebraucot", kā rezultātā jahta vēlāk var attīstīt maksimālo ātrumu.
- Jāņa evaņģēlijs Jaunās Derības ceturtā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve; rakstīts, domājams, mūsu ēras 90. gados, no pārējiem evaņģēlijiem atšķiras pēc formas un satura.
- Lūkas evaņģēlijs Jaunās Derības trešā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve, viens no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, sadalīts 24 nodaļās, kopā ar Mateja evaņģēliju un Marka evaņģēliju tas ir viens no trim sinoptiskajiem evaņģēlijiem, par tā autoru tradicionāli uzskata evaņģēlistu Lūku, kas bija tuva persona Svētajam Pāvilam.
- zaļoksnīgs Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksnējs (2); zaļoksns (2).
- zaļoksns Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksnējs (2).
- zaļoksnējs Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksns (2).
- Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu).
- mācībasbērni Jaunieši, kas gatavojas iesvētīties.
- jaunaismeita Jauniete, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīta; jaunāmeita.
- jaunāmeita Jauniete, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīta.
- mācībasmeita Jauniete, kas iet mācībā, gatavojas iesvētīties; jauniete, kas iesvētās.
- mācībaspuisis Jaunietis, kas gatavojas iesvētīties.
- jaunaispuisis Jaunietis, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīts.
- bēta tests jaunizstrādātās programmatūras vai aparatūras otrais pārbaudes posms, kas tiek veikts pasūtītājorganizācijā normālā darba režīmā.
- mašiahs Jauns ķēniņš no Dāvida dzimtas, kas ebrejiem tiks atsūtīts laiku beigās.
- kurkalēns Jauns tītarēns.
- kanalizācija Jaunu sakaru izveidošanās psihiskos procesos, tie nosacīti saistīti ar atkārtotiem nervu impulsiem.
- zaldātu ķērāji jaunu zemnieku gūstītāji dienēšanai cara armijā.
- robežjautājums Jautājums, kas ir saistīts ar (kādu valstu, teritoriju) robežām.
- aptauja Jautājumu kopums (rakstītā vai drukātā veidā), ko izmanto aptaujāšanai; arī aptaujas lapa.
- karalietas Jautājumu kopums, arī pasākumi, kas saistīti ar karaspēku, karadarbību, stratēģiju, taktiku u. tml.
- noslodzes dati jebkura informācija vai dati, kas tiek apstrādāti, lai pārraidītu informāciju pa elektronisko sakaru tīklu vai sagatavotu rēķinus un uzskaitītu maksājumus.
- naida runa jebkura izteiksmes forma, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, iekļaujot tādu, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem.
- autors Jebkura patstāvīga teksta rakstītājs.
- apomitoze Jebkura slimība, kas saistīta ar šķaudīšanu vai sēcošu elpu.
- incidents jebkurš ar gaisa kuģa izmantošanu saistīts notikums, izņemot, aviācijas nelaimes gadījumu, kas apdraud vai var apdraudēt gaisa kuģa ekspluatācijas drošību.
- silikons Jebkurš plašas grupas organiskais savienojums, kas satur mainīgu silīcija un skābekļa atomu daudzumu, kuri saistīti ar organiskām grupām; izmanto par mitrinošu, hermetizējošu, dzesējošu līdzekli, kā arī par ķirurģisku membrānu, implantātu un zobu nospiedumu materiālu.
- Siāmas dvīņi jebkurš saistīts vai nešķirams pāris.
- superantigēns Jebkurš spēcīgs antigēns, kas atrodams dažādās baktērijās un vīrusos un mijiedarbojas ar T limfocītu receptoriem ārpus normālās antigēnu pazīšanas vietas; ietver stafilokoku enterotoksīnus un toksīnus, kas izraisa toksiskā šoka sindromu un eksfoliatīvo dermatītu.
- interusurium Jēdziens romiešu tiesībās, kas saistīts ar sūdzības atraidīšanu, sakarā ar to, ka sūdzētājs prasa vairāk, nekā tam pienākas.
- margināla grupa jēdziens, ar kuru apzīmē tās sociālās grupas, kuras atrodas ārpus galvenajiem sociālās stratifikācijas slāņiem, vispārīgām sabiedrības normām un pēc vienas vai vairākām pazīmēm atšķiras (vai tiek uzskatītas par atšķirīgām) no sabiedrības vairākuma.
- labklājības valsts jēdziens, kas raksturo attīstīto valstu sociālo politiku un nozīmē valsts atbildību par cilvēku labklājību sabiedrībās, kur iedzīvotājiem nodrošinātas pilsoņu un politiskās tiesības; ideālais modelis ietver valsts atbalstītu pilnu nodarbinātību (bezdarba līmenis < 3 %), vispārēju izglītību, vispārēju veselības aprūpi.
- radikālā teoloģija jēdziens, ko dažkārt attiecina uz teoloģiju, kas saistīta ar kreisā spārna politiku, vai uz teoloģiju, kas tiecas uz nereālismu.
- četrdimensiju telpa jēdziens, kuru izmanto relativitātes teorijā, lai aprakstītu fizikālos procesus telpā un laikā.
- Rateites Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Ratītes" nosaukuma variants.
- mēgļot Jokot, ākstīties, zoboties; izniekot.
- jukurēties Jokoties, ķerstīties.
- fidroties Jokoties; ākstīties.
- dāks Joku taisītājs, blēņu stāstītājs, āksts, ķekatnieks; dēkainis.
- jonvadītspēja Jonu vadītspēja - elektrovadītspēja, kas saistīta ar jonu pārvietošanos vielā elektriskā lauka iedarbībā.
- buferzona Josla vai apgabals, kas atdala konfliktā iesaistītas valstis, tautas, militāros veidojumus.
- nūnis Jostās, autiņos, lakatos satīts zīdainis, mazs bērns.
- Jūdass Jūda Iskariots - Jūda no Kariotas, Bībeles persona, viens no Jēzus Kristus 12 mācekļiem, kurš Par Jēzus Kristus uzrādīšanu gūstītājiem saņēmis 30 sudraba gabalu, bet pēc tam nonāvējies.
- tefillīns Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); filaktērijas.
- filaktērija Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); tefillīns.
- Šehina Jūdaisma mitoloģijā - viens no Dieva vārdiem, kas saistīts arī ar priekšstatu par Dieva klātesamību uz zemes.
- Šeola Jūdaisma reliģijā un mitoloģijā - mirušo valstība, pazeme; vēlākos laikos to sāka uzskatīt par soda vietu grēciniekiem un ļaundariem.
- Mišna jūdaisma svēto rakstu (Talmūda) pamatdaļa, krājumā sakārtoti komentāri par rakstītajiem senebreju likumiem.
- nešama Jūdaismā un kabalā cilvēka dvēseles augstākais elements, kas saistīts ar Dievišķā intelektuālo izzināšanu.
- nefešs Jūdaismā un kabalā cilvēka dvēseles zemākais elements, kas tieši saistīts ar ķermeni.
- maizes laušana jūdu mājastēva lūgšanu un svētību darbības, sākot maltīti.
- zeloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā Palestīnā; uzskatīja, ka romiešu klātbūtne apgāna zemi un apsmej Toru, viņu sacelšanās izraisīja karu, kura rezultātā 70. gadā tika nopostīta Jeruzaleme un tās templis.
- nisāns Jūdu reliģiskā gada pirmais un civilā gada septītais mēnesis (marts - aprīlis); šajā mēnesī tiek svinēti Pasha svētki.
- bromus Jumtauzu sugas, kas pēc senākas klasifikācijas bija pieskaitītas lāčauzu ģintij.
- divslīpju jumts jumts ar slīpumu uz divām pusēm, visizplatītākais jumta veids mazstāvu ēkām.
- dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis.
- jaunmatroži Jūras kara flotes dienestā ieskaitītie pirmapmācības laikā.
- beznaģene Jūras kara flotes jūrskolu kursantu, matrožu un vairāku valstu jūras spēku jaunāko komandieru formas cepure (bez naga, ar lentītēm).
- bukani Jūras laupītāji 17. gs. R Indijas ūdeņos, nereti Francijas un Anglijas atbalstīti mēdza apmeklēt Spānijas kolonojas; flibustieri.
- apaļais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Neogobius melanostomus"), izplatīta Melnajā un Kaspijas jūrā, 1990. g. pirmoreiz konstatēta Baltijas jūrā, Polijas piekrastē.
- papildizmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana, ko veic papildus (lai ko precizētu).
- izmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana.
- tiesību teorija juridiskās zinātnes apakšnozare, kas pētī tiesisko parādību teorētiskos un metodoloģiskos aspektus, ataino tiesību un ar tām saistīto tiesisko un sociālo parādību un institūciju attīstības gaitu, kā arī tiesiskā regulējuma piemērošanas problemātiku un juridisko praksi.
- spēks juridisks (kā) iedarbīgums; tas, kas ir saistīts ar likuma (1) ievērošanu un obligātu izpildi.
- flots Jūrnieku apzīmējums priekšmetiem, kas brīvi peld; pārnestā nozīmē: jautrs, brašs, izšķērdīgs, ar uzdzīvi saistīts.
- tundjuks Jurtas konstrukcijas elements - loks ar izliektu restīti, kas atrodas kupola centrā un kalpo par dūmu atveri un gaismas avotu, aptver jumta spāru kārtis, tā noslēdzot jumta konstrukciju; šaniraks.
- šaniraks Jurtas konstrukcijas elements - loks ar izliektu restīti, kas atrodas kupola centrā un kalpo par dūmu atveri un gaismas avotu, aptver jumta spāru kārtis, tā noslēdzot jumta konstrukciju; tundjuks.
- nezināt, kur acis likt justies neērti, kaunēties, nevarēt ne uz vienu paskatīties.
- supravadošais magnetometrs jutīgākā pazīstamā ierīce magnētiskā lauka intensitātes mērīšanai, balstīta uz Džozefsona efekta izmantošanu.
- Sohara Kabalistisks sacerējums, sarakstīts 13. gs. aramiešu valodā Mozus grāmatu komentāra veidā.
- kondukcijas jeb asociatīvā afāzija kad slimnieks spēj runāt un rakstīt, bet izlaiž vai atkārto vārdus un apmaina tos ar citiem, jo bojāti frontolentikulārie asodācijas ceļi starp valodas centriem.
- jonis Kāda (ar kaprīzēm, niķiem u. tml. saistīta) stāvokļa (periodiska) iestāšanās.
- kopiena kādā apvienībā iesaistītu valstu grupa, piemēram, Eiropas kopiena.
- parazītvārds Kāda cilvēka runātā (retāk - rakstītā) tekstā daudzkārt izmantots ar teksta saturu nesaistīts vai vāji saistīts vārds.
- dividivi Kāda Indijas auga brūngansarkanas pākstītes, kas satur līdz 40% miecvielas, izmantoja ādminībā un reizēm arī krāsotavās tanīna vietā.
- lūzene Kāda izplatīta dārza puķe.
- ošlape Kāda izplatīta sēņu šķirne.
- krempis Kāda izplatīta zirgu slimība.
- aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, nepatiesu.
- vēstule Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts; attiecīgais pasta sūtījums.
- ikarieši Kādas Kabē aprakstītas komunistiskas republikas iedzīvotāji; 19. gs. 40. gados Amerikā nodibinājās dažas šādas komūnas un viņu piederīgos arī tā sauca.
- mandieši Kādas reliģiskas sektas locekļi, kas vēl 20. gs. nelielā skaitā bija sastopami Dienvidu Mezopotāmijā, iespējama radniecība ar pirmo gs. reliģiskām kustībām un sakari ar Jāni Kristītāju.
- frenotomija Kādas saites (piem., mēles saitītes) pārgriešana.
- dālderis Kadastrāls zemes mērs Vidzemē; 17. gs. beigās arklā sāka skaitīt 60 dālderus.
- aptumšotie kadri kadri, kurus uzņem dienasgaismā, bet attēlam liek izskatīties tumšākam ar aptumšojošu kameras filtru vai īpašiem attīstīšanas paņēmieniem.
- apmānošais kadrs kadrs, kurā nav iekļauta daļa uzņemamā skata, līdz ar to skatītājam rodas cits priekšstats par notiekošo.
- meldenīca Kāds izplatīts augs, kas aug dūksnainās vietās.
- jezupeņas Kāds izplatīts augs.
- jēzupeņas Kāds izplatīts augs.
- kazlines Kāds izplatīts augs.
- pēterābuliņš kāds izplatīts pļavu augs, kas zied ap Jāņiem.
- pienelītis Kāds putns (iespējams vītītis, kas pavasarī atgriežas ap laiku, kad govis sāk laist ganos un paredzams lielāks piena izslaukums).
- paeglīte Kāds putns žagatas lielumā, sarkanu sekstīti, zaļganām spalvām (laikam zaļā dzilna).
- kreči Kāds tītavu veids.
- plāča Kāds, kam patīk plātīties.
- šnarkata Kāds, kas ēd bez apetītes.
- cocans Kāds, kas ir satīstīts daudzās drēbēs un tāpēc neveikli pārvietojas.
- urkņa Kāds, kas visu vēlas smalki izpētīt.
- sūteklis Kāds, ko var aizsūtīt.
- peste Kāds, kurš mēdz gari stāstīt.
- pačuknīt Kādu brīdi bikstīt (krāsni).
- iedzeldēt Kādu brīdi durstīt (par nātrām).
- padzelstīt Kādu brīdi dzelstīt.
- pabiknīt Kādu brīdi grūstīt, iesist dunku.
- noguldzīties Kādu brīdi rīstīties, atraugāties.
- parīstīties Kādu brīdi rīstīties.
- nošķirstīt Kādu brīdi šķirstīt.
- paklastīt Kādu brīdi šķirstīt.
- pavaļāt Kādu brīdi valstīt šurp un turp.
- pavataļot Kādu brīdi valstīt.
- ieērpēt Kādu daudzumu izvētīt, izsijāt ar ērpi.
- nokratīties Kādu laiku kratīt.
- izčamdīties Kādu laiku meklējot taustīties.
- panītīt Kādu laiku nītīt.
- pablensties Kādu laiku paskatīties.
- novīstīties Kādu laiku slaistīties vai citādi nepatīkami tūļāties.
- nomuldēt Kādu laiku stāstīt aplamības.
- nogramstīties Kādu laiku taustīt.
- nosvaipīties Kādu laiku vaibstīties un beigt vaibstīties.
- izvaibīties Kādu laiku vaibstīties, šķobīties.
- nokārnēt Kādu laiku ziņkārīgi skatīties.
- izsmalstīties Kādu laiku, pietiekoši smalstīties.
- falangists Kādu specifisku interešu atbalstītājs.
- dacīts Kainotipa efuzīvs iezis; kriptokristālisks, ar laukšpata, ragmāņa, biotīta fenokristāliem, pelēks, izmanto celtniecībā.
- paleogēns kainozoja pirmais periods (pirms 67-25 mlj gadu) un tajā izveidojušos nogulumu sistēma, plaši bija izplatīti segsēkļi un primitīvie zīdītāji; paleogēna periods.
- strumpalot Kaisīt, bārstīt žagarus.
- apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri), apklāt; apbārstīt.
- apstāji Kaite, kas saistīta ar kaprīzēm, slinkumu, slimīgām iedomām.
- trauma kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
- arodfaktors Kaitīgie arodfaktori - dažādi ar profesionālo darbību saistīti faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību un darbaspējas.
- aizkarināt Kaitināt, raustīt.
- stulmis Kājas daļa no potītes līdz ceļgalam.
- naris Kājas potīte.
- porte Kājas potīte.
- kaķene Kaķu mātīte.
- kaķenīce Kaķu mātīte.
- kaķiene Kaķu mātīte.
- kaķiete Kaķu mātīte.
- katana Kaķu mātīte.
- katene Kaķu mātīte.
- lāsakmens Kalcīta vai aragonīta veidojums, kas rodas no cieta, kalcija karbonātu saturoša ūdens, kad tas pilieniem krīt no alu griestiem vai sienām; stalaktīts.
- kaldītājs Kalēja klients, pasūtītājs.
- mikroklīns kālija laukšpatu grupas minerāls K[AlSi~3~O~8~]; izplatīts iežveidotājs minerāls granītos, pegmatītos un gneisos, sastopams sārtos, brūngandzeltenos, zilganzaļos toņos; izmanto keramikā, zaļo paveidu (amazonītu) - par pusdārgakmeni.
- kroku un cilu kalni kalni, kas veidojušies no kroku kalniem, kuri laika gaitā ir sašķēlušies atsevišķās dažādā augstumā paceltās cilās (blāķos); visizplatītākais kalnu tips.
- Blagodats Kalns Vidusurālu austrumos, pie Kušvas, Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, augstums - 364 m, ievērojamas dzelzs rūdas (magnetīta) atradnes.
- Oenanthe xanthoprymna kalnu akmeņčakstīte.
- Saxicola insignis kalnu čakstīte.
- Hidas grēda kalnu grēda Honsju salas vidienē ("Hida sammyaku"), Japānā, garums - \~140 km, augstums - līdz 3190 m; izplatīts nosaukums "Japānas Alpi".
- moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti.
- nubi Kalnu nubi - etniska grupa, dzīvo Sudānā, Kordofanas plato, ietver vairākas ciltis; parasti tiek pieskaitīti pie nūbiešiem; ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- Alpu kombinācija kalnu slēpošanas sacensību veids, kurā pēc īpašas sistēmas tiek saskaitīti kopā nobrauciena, slaloma un (dažreiz) milzu slaloma rezultāti.
- taji Kalnu taji - tautību un cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, arī kaimiņrajonos Taizemē un Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
- juani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
- kaolani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
- prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā; šo baznīcu pārvalda ievēlētas personas - garīdznieki un prezbiteri; izplatīts angliski runājošās valstīs (Skotijā - valsts reliģija).
- Scapania calcicola kaļķu lāpstīte.
- kalans Kamčatkas bebrs, jūrasūdrs, caunu ģints vērtīgs kažokzvērs ("Enhydra lutris"); izplatīts Klusā okeāna piekrastē.
- ciparkamera Kamera, kas saglabā attēlus nevis filmā, bet gan ciparformā ierakstītus kameras atmiņā.
- čumuls Kamolā satīta vai mudžeklī savēlusies dzija, kopā savākušos bišu kamols, apaļa lapu kaudzīte.
- pinkulēt kamolā tīt.
- vīksts Kamols (nekārtīgi satīts).
- kampstēt Kampstīt.
- reversais kanāls kanāls, kuru izmanto pusdupleksā pārraidē datu pārsūtīšanai no ziņojuma saņēmēja tā nosūtītājam.
- Kandalakša Kandalakšas rezervāts - atrodas Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kandalakšas līča, Baltās un Barenca jūras salās (>400) starp 66 un 70 ziemeļu platuma grādu, kā arī atsevišķos Kolas pussalas, piekrastes iecirkņos, kopējā platība - 350 kvadrātkilometru, dibināts - 1932. g., lai saglabātu un pētītu putnu faunu, unikālas dabas ainavas, reģistrētas vairāk nekā 200 putnu sugu (ligzdo - 43).
- šmakovka kandža, paštecinātais, kura pamatā ir maizes garozas, sarkanās bietītes.
- kantisti Kantisma atbalstītāji.
- kriticisms Kantisms - I. Kanta un viņa piekritēju t. s. kritiskā filozofija, arī sekotāju attīstītie filozofijas virzieni.
- Kaņiva Kaņivas rezervāts – atrodas Ukrainā, Čerkasu apgabalā, platība – 10 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai saglabātu dabas kompleksus un kompleksi pētītu relikto skābaržu audzes.
- jaunuzņēmums Kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību.
- vīsteklis Kāpostu lapā u. tml. ievīstīts ēdiens; jebkurš ēdiens, kas veidots tīstokļa veidā.
- vīstīkls Kāpostu lapā u. tml. ievīstīts ēdiens; jebkurš ēdiens, kas veidots tīstokļa veidā.
- vīstoklis Kāpostu lapā u. tml. ievīstīts ēdiens; jebkurš ēdiens, kas veidots tīstokļa veidā.
- vīstoknis Kāpostu lapā u. tml. ievīstīts ēdiens; jebkurš ēdiens, kas veidots tīstokļa veidā.
- vīsts Kāpostu lapā u. tml. ievīstīts ēdiens; jebkurš ēdiens, kas veidots tīstokļa veidā.
- kāpustu rulmopsis kāpostu tītenis.
- balodis Kāpostu tīteņi.
- trepes Kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- kāpnes Kāpšanai paredzēts rīks, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama.
- Kunkuļupe Kapupes labā krasta pieteka Vērgales pagastā, senāk Kapupe uzskatīta par tās pieteku un tagadējā Kapupes lejtece, kas ieplūst Baltijas jūrā, par Kunkuļupes lejteci.
- cirmenis Kāpurs (kukaiņiem), kuram ir vāji attīstītas kājas vai to pavisam nav.
- līnija Karadarbībā iesaistītā, parasti frontāli izvietotā, karaspēka, militāro objektu kopums un to aizņemtā teritorija.
- dienests Karadienests; pasākumu, pienākumu kopums, kas saistīti ar karadienestu.
- bruņukuģis Karakuģis ar lielkalibra artilēriju un bruņām uz klāja un gar kuģa ūdenslīniju. Izplatīts gk. 19. gs. b.
- karakuri Karakuri lelles - Japānā 17.-18. gs. ļoti izplatītas kustīgas lelles, kurām bija sarežģīts un smalks mehānisms.
- prevo Karaļa ierēdnis Francijā 11.-18. gs., kurš savā administratīvajā un tiesas apgabalā līdz 15. gs. bija apveltīts ar tiesas, fiskālo un militāro varu, bet no 15. gs. pildīja tikai tiesneša funkcijas.
- rojālists Karaļa varas atbalstītājs; pirmo reizi termins lietots Lielās franču revolūcijas laikā, attiecinot to uz revolūcijas pretiniekiem, Burbonu monarhijas piekritējiem.
- Amālienborga Karaļu rezidence Kopenhāgenā (no 1974. g.), celta 1750.-1760. g., sastāv no 4 vienādām ēkām ap astoņstūru laukumu un tiek uzskatīta par izcilāko rokoko arhitektūras būvi Eiropā ("Amalienborg").
- saistīšana Karaspēka darbība, lai apturētu, aizturētu vai ielenktu pretinieka spēkus, kā arī lai piespiestu pretinieku iesaistīt papildu spēkus darbībai noteiktā iecirknī ar nodomu nepieļaut šo spēku atiešanu un iesaistīšanu citā vietā.
- kvartīrjeri Karaspēka komandiera izsūtīti vienību priekšstāvji, kam jāizrauga norādītā rajonā vai apdzīvotā vietā pagaidu vai pastāvīgas mītnes savām vienībām; vietraudži.
- rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
- kaujas darbība karaspēka vienību, daļu, apakšvienību darbība, kas ir saistīta ar kaujas norisi.
- lanckarāties Karāties, tīties (pa kājām).
- novērotājs Karavīrs, kas norīkots novērot pretinieku, savējo karaspēka stāvokli un darbību, kā arī pētīt apvidu, laikapstākļus u. tml.
- kairināt Kārdināt, vilināt (kādu); saistīt (kāda) uzmanību, interesi.
- kurnēt Kārīgi skatīties, kā kāds ēd.
- ķusēt Kārīgi, ar apetīti ēst.
- hikorija Kārija - Ziemeļamerikā izplatīta koku ģints ("Carya"), kas pieder pie riekstkoku dzimtas; hikoriju rieksti ir ēdami; dažām šā koka sugām ir vērtīga koksne; audzē arī kā krāšņumaugu parkos.
- Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku.
- piraijzivis Karpveidīgo kārtas dzimta, 25-60 cm garas zivis ar augstu, sāniski saplacinātu ķermeni, spēcīgiem žokļiem, asiem zobiem, plēsīgas, uzturas baros, izplatītas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā.
- elektrozutis Karpveidīgo kārtas suga, ķermenis patievs, garš (1-1,5 m, masa - līdz 40 kg), gar sāniem elektriskie orgāni, kuru izlādes spriegums sasniedz 650 V, izplatīts Dienvidamerikas ZA daļā.
- piededzināt Karsējot piesaistīt (pie kā, kam klāt).
- fanot Karst (par kādu), atbalstīt (ko).
- tresets Kāršu spēle, kurā piedalās trīs spēlētāji un vinnē tas, kam ir trīs septītnieki.
- bureks Kārtainais pīrāgs ar sāļu pildījumu (gaļa, siers, biezpiens u. tml.), ēd karstu; izplatīts Balkānu tautu virtuvē.
- muižas policija kārtības uzraudzības institūcija, par pārkāpumiem (neatļautām medībām, degvīna dedzināšanu u. c.) drīkstēja vainīgos sodīt, bet lielāku pārkāpumu gadījumos vainīgie bija jāapcietina un jānogādā tiesā, tās uzdevums bija arī gūstīt aizbēgušos dzimtļaudis; beidza pastāvēt 19. gs. beigās.
- sapļuncināt Kārtīgi sakratīt (trauku ar šķidrumu).
- sapļundzināt Kārtīgi sakratīt (trauku ar šķidrumu).
- karte Kartīte (2); pastkarte, atklātne.
- grāmatas pasīte Kartīte bibliotēkas grāmatā (ar ziņām par grāmatas izsniegšanu lasītājiem).
- palīgkartīte Kartīte, kas ielikta alfabētiskajā katalogā, lai atvieglotu vajadzīgā iespieddarba sameklēšanu.
- starpkartīte Kartīte, ko novieto (parasti kartotēkā) starp citām kartītēm to atdalīšanai, atšķiršanai.
- značka Kartīte, kurā ierakstīts, kas jāievēro katoļticīgajiem maijā.
- kartiņa Kartīte.
- kredītkarte Kartītes formas dokuments, kurā ierakstīta informācija par personas bankas kontu; tā dod iespēju ātri un vienkārši norēķināties par pirkumiem, pakalpojumiem un saņemt skaidru naudu bankomātā.
- pelorija Kārtns zieds; tas dažkārt attīstās ziedkopā, kas sastāv no nekārtniem ziediem (piem., vīrceles, uzpirkstītes, lauvmutītes ziedkopā).
- indikators Kartotēkā - rādītājs (aizspiednis), ko uzliek virsū kartītei kā grupu vai nodaļu nošķīrēju.
- reiterkarte Kartotēkām paredzēts informācijas nesējs, kurā daļa ziņu par objektu dotas arī ar kartītes augšmalā piestiprinātām plāksnītēm.
- senna Kasijas - cezalpīniju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, kas izplatīti tropu un subtropu joslā.
- nokasīt Kasot, skrāpējot iznīcināt (piemēram, uzrakstīto).
- šķērukaste Kaste, kurā ievieto (kamolos satīto vai spolēs saspolēto) velku dziju.
- pennālis Kastīte zīmuļu, spalvu, spalvas kātu glabāšanai un līdznešanai.
- šatula Kastīte, kase, arī rotas lietu vai naudas glabātuve.
- mezuza Kastīte, kurā ielikts pargamenta tīstoklis ar lūgšanu no Pentateiha piektās grāmatas; jūdaistu namos šāda kastīte atrodas pie katra dzīvokļa un katras istabas durvju stenderes, izņemot vannas istabu.
- skrinka Kastīte, lādīte.
- puška kastīte, trauciņš.
- šahtele Kastīte; kārba.
- kustodijas Kastītes, kurās ielika pie senajām grāmatām līdzdotos vaska, metāla vai lakas zīmogus.
- komplicētā katarakta katarakta, kuras izcelsme saistīta ar citu acs daļu patoloģiju.
- minstera Katedrāle ar klosteri Baltijā un Vācijā; klosterim piesaistīta baznīca Lielbritānijā, kur sākotnēji tā sauca klosteri, no kā šis vārds bieži vien saglabājies vietvārdu sastāvā.
- miserere Katoļu baznīcā dziedājums, sevišķi izplatīts 16.-18. gs. polifoniķu daiļradē.
- corporale Katoļu baznīcā izrakstīta linu sega, uz kā novietoja hostijas traukus konsekrācijai.
- primicija Katoļu baznīcā pirmais dievkalpojums, ko jauniesvētīts mācītājs tur patstāvīgi pēc sava ordinācijas dievkalpojuma.
- sanctissimum Katoļu baznīcā: iesvētīta (konsekrēta) hostija (dievmaize).
- purgatorijs Katoļu baznīcas mācībā - īpašs pārejas stāvoklis un vieta, šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs.
- krustaceļš Katoļu dievkalpojums, kas veltīts Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei.
- kongregācija Katoļu organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām un ir tieši saistīta ar mūku ordeņiem.
- morālteoloģija Katoļu sistemātikā teoloģijas daļa, kas veltīta tikumīgi labā atziņai un dzīvē izvešanai jeb kazuistikai.
- katons Katons CG - kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos un kosmētikā, var izraisīt kontakta dermatītu, potenciāls sensibilizētājs.
- laringopātija Katra balsenes slimība, kas nav saistīta ar infekciju.
- pamatkrāsa Katra no trīs krāsām, kuras jaucot noteiktā attiecībā iespējams iegūt krāsu, kas vizuāli nav atšķirama no ikvienas izvēlētās krāsas; sarkana, zaļa un zila krāsa ir noteiktas par pamatu 1930. g. pieņemtajā starptautiskajā krāsu sistēmā RGB (angļu "Red, Green, Blue"), bet ir arī vairākas citas krāsu sistēmas, izplatītākā no tām XYZ, kurā pamatkrāsas ir nosacītas krāsas, kam jāatbilst noteiktiem rādītājiem; praksē krāsu jaukšanai bieži izmanto sarkano, zilo un dzelteno krāsu.
- biotests Katra pārbaude ar eksperimenta dzīvniekiem, ko izdara, lai pētītu mikrobu, ķīmiskas vai farmakoloģiskas vielas iedarbību.
- individuālā atlase katrai mātītei piemērota vaislinieka izvēle.
- sabata gads katrs septītais gads, kad jūdiem bija jāatstāj zeme neapstrādāta.
- hostia Kaujams upuris; arī sagūstītie un upurējamie ienadnieku karavīri.
- čekans Kaujas cirvis ar šauru asmeni unāmurveidīgu pietu; bija izplatīts 10. - 17. gs. pie dažādām tautām.
- skramasakss Kaujas nazis, īsais vienasmens zobens ar rokturi bez šķērša; 5.-9. gs. izplatīts V-Eiropā un Z-Eiropā; Baltijā un Skandināvijā lietots 5.-11. gs.
- inženiernodrošinājums Kaujasdarbības inženiertehniskais nodrošinājums un visi ar to saistītie tehniskie priekšdarbi, ko lielākas karaspēka vienības veic ar to sastāvā esošo inženierkaraspēka vienību (apakšvienību) spēkiem un līdzekļiem, bet mazākas apakšvienības saviem spēkiem.
- narti Kaukāza tautu eposa varoņi, kas cīnījās ar svešzemju iebrucējiem un naidīgiem dabas spēkiem; eposu sāka pierakstīt 19. gs. v. un tā nacionālie varianti papildināti ar vietējo folkloru.
- cirkslis Kauliņš pie pēdas (potīte), arī ciskas kauls.
- siļķe Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatīta gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 65 ģintis, \~230 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas - reņģe, brētliņa, palede.
- siļķzivis Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatītas gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 20-50 ģinšu, \~190 sugu.
- miezerēt Kaustīt; pērt.
- skaustīt Kaustīt.
- taustīt Kaustīt.
- sapumpulēt kaut kā ietīt drēbēs.
- sapoņķināt Kaut kā, pavirši sapīt, satīt.
- čunčuris Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
- čuņčuris Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
- čunčurs Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
- žmukstulis Kaut kas ietīts, vīstoklis.
- izbārstas Kaut kas izbārstīts.
- levenis Kaut kas kopā sasaistīts, saaudzis.
- lēvenis Kaut kas kopā sasaistīts, saaudzis.
- lēvens Kaut kas kopā sasaistīts, saaudzis.
- timeklis Kaut kas līdzīgs miglas aizkaram, kas neļauj labi saskatīt (par sliktu redzi).
- timēklis Kaut kas līdzīgs miglas aizkaram, kas neļauj labi saskatīt (par sliktu redzi).
- balts plankums kaut kas neizzināts, neizpētīts, neapgūts.
- astotais pasaules brīnums kaut kas neparasts, dīvains, izcils, ko varētu pieskaitīt septiņiem pasaules brīnumiem.
- grītuls Kaut kas riteņveidīgs, satīts.
- paauns Kaut kas satīts ap kāju zem zeķes.
- luņķis Kaut kas savelts, savīstīts.
- kumulis Kaut kas savīstīts, apaļīgs.
- dirbeklīgs Kaut kas smalki, ar drebošu roku, steigā un bezrūpīgi rakstīts.
- strumpa Kaut kas strups, resns, satīstīts.
- atbāvīt Kaut ko atbalstīt vai nostiprināt (noķīlāt), lai nekrīt.
- atbalzīt Kaut ko atbalstīt.
- jēglot Kaut ko darīt nevērīgi, neuzmanīgi un bez panākumiem; slaistīties.
- papačāt Kaut ko glāstīt.
- prikoloķ Kaut ko izstāstīt.
- pašķalvināt Kaut ko kratīt, purināt.
- patrepalēt Kaut ko purināt, kratīt.
- plānīt Kauties, iekaustīt.
- nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā).
- blozīties Kavēties, slaistīties.
- rignēt Kavēties, slaistīties.
- pišamkrekls Kāzu naktij līgavai īpaši šūdināts garš, izrakstīts krekls.
- keratītis Keratīts.
- vadības sistēma kibernētiska sistēma, kas sastāv no vadāmā objekta un regulatora, kuri saistīti ar informācijas pārvades kanāliem.
- art-house Kino (arī drāmas) virziens, kurā uzmanība veltīta nevis skatītāju piesaistīšanai, bet lielākoties mākslinieciskām kvalitātēm, mākslinieciskiem meklējumiem vai kādam īpašam mākslinieciskam vēstījumam.
- kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- kinoneveiksme Kinofilma, kura neizpelnās skatītāju uzmanību vai izpelnās nopēlumu.
- filmu cenzūra kinofilmas novērtēšana, lai konstatētu, vai tā atbilst publiskas demonstrēšanas vajadzībām, un skatītāju vecuma robežu noteikšana.
- komentārskaņas Kinofilmas skaņas, kuru avots netiek parādīts kadrā vai kā citādi saistīts ar reālo ekrāna darbību.
- panorāmas kino kinofilmu uzņemšanas un projicēšanas sistēma, kur uzņemšanu veica ar 3 nekustīgi saistītām kinokamerām, projicēšanu - ar 3 kinoprojektoriem uz izliekta lielizmēra ekrāna.
- poliekrāna kino kinofilmu uzņemšanas un projicēšanas sistēma, kurā uz viena ekrāna vai vairākiem blakus novietotiem ekrāniem (poliekrāna) vienlaikus tiek demonstrēti vairāki tematiski saistīti attēli.
- skaņu kino kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
- cirkorāma Kinosistēma, kurā ekrāns atrodas visapkārt skatītāju zālei.
- Kivačs Kivača rezervāts - atrodas Krievijā, Karēlijas Republikā, platība - 105 kvadrātkilometru, dibināts - 1931. g., lai saglabātu un pētītu vidustaigas dabas kompleksus.
- kivi Kiviveidīgo kārtas vienīgā ģints ("Apteryx"), nelidojošs putns ar matiem līdzīgām spalvām un garu knābi; izplatīts Jaunzēlandē.
- Kizilkums Kizilkuma rezervāts - atrodas Uzbekistānā, Buhāras vilojatā, Amudarjas palienē, platība - 40 kvadrātkilometru, dibināts 1971. g., lai pētītu tugaju-smiltāju kompleksus, staltbriežu (Buhāras pasuga), džeirānu un fazānu ekoloģiju un un izstrādātu aizsardzības metodes.
- klurkstēt Klaigāt (gk. par dzērvi, arī vistu un tītaru).
- brēkaļāt Klaigāt, bļaustīties.
- brēkāt Klaigāt, bļaustīties.
- plenderēt Klaiņot; slaistīties, uzdzīvot.
- pļavu golfs klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar mazāk nopļautu spēles laukumu un ar dažām atkāpēm no spēles pamatnoteikumiem, kas saistītas ar golfa bumbiņas biežāku pazaudēšanu; laukums netiek sertificēts un spēle uz tā ir uzskatāma tikai par brīvā laika pavadīšanas veidu.
- kalkarenīti Klastiski (drupu) kaļķakmeņi, sastāv no 0,006-2 mm lieliem karbonātiežu vai kvarca graudiem, ko sacementē kaļķa cements, Latvijā izplatīti gk. ordovika nogulumos.
- plāt Klāstīt (1).
- minēt Klāstīt (ko), stāstīt vai rakstīt (par ko).
- klastīties Klāstīties, plātīties.
- tīklot Klāt, arī saistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
- Almagests Klaudija Ptolemaja sacerējums, kurā izklāstīti pasaules ģeocentriskās sistēmas priekšstati.
- dīcinieks Klaušu darbinieks, kas netika sūtīts vakas grāmatas noteiktās gaitās, bet veica ārkārtējas klaušas (dīcības).
- tabors Klejojošu, parasti asinsradniecības saitēm saistītu, čigānu nometne, kurai ir savs vadonis; šādā nometnē dzīvojošie čigāni.
- nomadisms Klejotāju lopkopju dzīvesveids, saistīts ar pastāvīgu sezonālu pārvietošanos no vienas vietas uz otru.
- dugāt Kliegt, brēkt, bļaustīties.
- aikstīties Kliegt, trokšņot; vaikstīties.
- dismorfoloģija Klīniskās ģenētikas nozare, kas saistīta ar trejāda veida strukturālo defektu (malformācija, sairšana, deformācija) diagnostiku un paraugu interpretāciju.
- Klostera Klostera grāvis - Dimantu grāvja pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, senāk uzskatīts arī par Lielupes pieteku un Dimantu grāvis par tā pieteku.
- kūlis Klucis ragavās, uz kā tiek balstīts baļķa resnākais gals.
- samainīt Kļūdoties pateikt vai uzrakstīt (kā) vietā ko citu.
- samainīt Kļūdoties uzskatīt (kādu) par citu.
- samainīt Kļūdoties uzskatīt (ko) par citu.
- turpvērstā kļūdu labošana kļūdu labošana, ko veic, izmantojot mērķtiecīgi izveidotu datu redundanci un kas dod iespēju atklāt un labot noteikta veida kļūdas bez nosūtīto datu atgriešanās datu avotā.
- atkāpties Kļūt mazāk noderīgam, atbilstošam, arī mazāk izplatītam.
- sazešķēt Kļūt netīram, savārtīties.
- sazešķēties Kļūt netīram, savārtīties.
- pāriet (kā) pusē kļūt par (kā) sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
- plančkāt Kļūt peļķainam, šļakstīt.
- aizskanēt Kļūt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
- ieviesties Kļūt plaši zināmam, izplatīties; kļūt plaši lietojamam.
- iziet pasaulē Kļūt populāram, izplatīties ārpus savas zemes robežām.
- pavērties Kļūt redzamam (skatītājam no kādas vietas); atklāties (skatienam).
- sarkt Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu; būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu).
- sprāgt Kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
- cirkulēt Kļūt zināmam daudziem; izplatīties (par runām, baumām u. tml.).
- zagstīties Knakstīties, ķerstīties ar meitām.
- knakstināties Knakstīties, ķerstīties.
- pekoties Knakstīties, pa jokam cīnīties.
- snakstīties Knakstīties; ķerstīties.
- knakšināties Knakstīties.
- knakšķoties Knakstīties.
- kņakstīties Knakstīties.
- knapstīties Knakstīties.
- knikstināties Knakstīties.
- vīvuļiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; tītelītis.
- Kodru Kodru rezervāts - atrodas Kodru augstienē, Moldovas centrālajā daļā, platība - 27 kvadrātkilometri, dibināts 1961. g., lai saglabātu un pētītu Moldovas centrālās daļas dabas kompleksus.
- kluģis Koka aizšaujamais durvīm, slēģiem; koka nagla; kruķis; līks kociņš tītavām, uz kā atrodas dzija.
- bētiņš Koka brusa, kuras viens gals atbalstīts pret kalsiņu, bet otrs izlaists caur klāju, ko izmanto trošu, tauvu, piemēram, šleptauvas aizlikšanai.
- pūrenieks koka kastīte pūra graudu nomērīšanai.
- kraķītis Koka mizas gabaliņš, uz kura tiek uztīta dzija.
- džonka Koka platdibena burukuģis ar 2-4 mastiem; izplatīts Dienvidaustrumāzijas valstīs.
- blokflauta Koka pūšaminstruments, garenflautas paveids, kas bija plaši izplatīts 16.-18. gs.
- garenflauta Koka pūšaminstruments, ko spēlējot tur perpendikulāri (pūšamā atvere instrumenta galā); bija izplatīts 16.-18. gs.
- karba Koka vai cita materiāla kastīte; ciba.
- kārbe Koka vai cita materiāla kstīte; ciba.
- vainaga projekcija koka vainaga kontūra uz zemes, ko parasti nosaka, veicot stumbra analīzi vai izdarot citus ar koka vainaga šķērslaukuma, rādiusa un tilpuma noteikšanu saistītus mērījumus.
- kokmateriālu pludināšana kokmateriālu transportēšana lejup pa upes straumi; pludina vaļējus (nesaistītus savā starpā) vai plostos iepriekš sasaistītus kokmateriālus; retāk sastopama pārvietošana pa ūdeni ar vēja, cilvēka vai mehānisko spēku.
- koksnes mitrumvadītspēja koksnes īpašība vadīt saistīto ūdeni šķidrā veidā šūnapvalku mikrokapilāru sistēmā un tvaika veidā - ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā.
- koksnes iekrāsojumi koksnes krāsas maiņa sēņu vai fizikālķīmisku faktoru ietekmē; veidojas gan augošā kokā, gan kokmateriālos, tos transportējot, uzglabājot, apstrādājot, un nav saistīti ar koksnes stiprības samazināšanos.
- koksnes briešana koksnes lineāro izmēru un tilpumu palielināšanās, palielinoties tās saistītajam mitrumam.
- mitrumvadāmība Koksnes mitrumvadāmība - koksnes spēja vadīt saistīto ūdeni šķidruma veidā šūnas sieniņu mikrokapilāru sistēmā (galvenokārt) un tvaika veidā ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā (mazākā mērā).
- koksnes maksimālais nožuvums koksnes rukums ar sākotnējo mitrumu, kas vienāds vai lielāks par koksnes šūnu sieniņu piesūcināšanas robežu, izdalot no tās saistīto ūdeni.
- koksnes higroskopiskums koksnes spēja mainīt (saistīt) mitrumu atkarībā no apkārtējā gaisa temperatūras un mitruma.
- koksnes tilpuma uzbriešana koksnes tilpuma palielināšanās, palielinoties tajā saistītā ūdens daudzumam.
- koksnes rukšana koksnes tilpuma samazināšanās, samazinoties saistītajam mitrumam.
- koksnes nožuvuma koeficients koksnes vidējais nožuvums, samazinoties saistītā ūdens saturam uz mitruma vienu procentu.
- komūna Kolektīvās lauksaimnieciskās ražošanas forma, kas saistīta ar pilnīgu ražošanas līdzekļu un procesu, patērēšanas un apkalpošanas sabiedriskošanu.
- kompradorburžuāzija Koloniju un mazattīstīto zemju uzņēmēji, kas uzstājas kā vidutāji starp nacionālo tirgu un ārzemju lielkapitālu.
- komandrinda Komandvalodā uzrakstīts teksts, kas tiek nodots izpildīšanai komandu interpretatoram.
- piekombinēt Kombinējot pievienot, arī piesaistīt (atsevišķu sastāvdaļu pie kā, kam klāt).
- blogeris Komentāru rakstītājs tīmekļa žurnālā jeb emuārā.
- komersants Komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).
- informācija par komercnoslēpumu komersanta radīta vai komersantam piederoša informācija, kuras atklāšana varētu būtiski negatīvi ietekmēt komersanta konkurētspēju; par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi.
- pārvadātājs Komersants, kura komercdarbība saistīta ar personu pārvadāšanu ar jūras vai gaisa transportu vai autotransportu.
- nepilngadīgo (arī mazgadīgo) lietu komisija komisija, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar nepilngadīgajiem (mazgadīgajiem) likumpārkāpējiem.
- izlīgšanas komisija komisija, kurā izšķir tiesību un interešu strīdus, kas izriet no darba koplīguma attiecībām, vai ir ar tām saistīti; to izveido darba koplīguma puses, abas pilnvarojot vienādā skaitā savus pārstāvjus.
- ciparvideodisks Kompaktdiska tips, kurā var ierakstīt pilnmetrāžas filmu (vismaz 4,7 gigabaitus); digitālais videodisks, DVD.
- atkalierakstāms kompaktdisks kompaktdisks, kas atšķirībā no ierakstāmā kompaktdiska ļauj informāciju ierakstīt atkārtoti, un var tikt izmantots līdzīgi disketēm vai cietajam diskam.
- ierakstāms kompaktdisks kompaktdisks, no kura informāciju var ne tikai operatīvi nolasīt, bet kurā to var arī ierakstīt.
- krimināllietas izbeigšana kompetentas iestādes vai amatpersonas procesuāls lēmums krimināllietā par turpmāko lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas neturpināšanu, ja ir konstatēti likumā noteiktie apstākļi, kas turpmāko tiesvedību lietā nepieļauj vai dod pamatu uzskatīt, ka tā nebūtu lietderīga.
- GIT Kompleksais grupas ceļojums (angļu "group inclusive tour") - kompleksais tūrisma pakalpojums, kas tiek organizēts tūristu grupai, kas ceļo kopā, izmantojot kompleksajā tūrisma pakalpojumā ietvertos naktsmītņu, ēdināšanas, transporta u. c. pakalpojumus; kompleksais grupas ceļojums ir tūrisma operatoru galvenais un izplatītākais produkts.
- aleksofiksīns Komplementa saistītāja antiviela, kas rodas asinīs pēc aleksofiksagēna ievadīšanas.
- komplementoīds Komplements, kas spēj saistīties ar amboceptoru, bet nespēj (pēc karsēšanas) ierosināt līzi.
- monotematisms Komplicēts princips, kas saistīts ar vienas tēmas vai tēmu kompleksa caurviju izmantojumu skaņdarbā.
- polistilistika Kompozīcijas paņēmiens, kas balstīts uz vairāku stilu apzinātu pretnostatījumu skaņdarba muzikālajā dramaturģijā.
- kolāža Kompozicionāls paņēmiens, kura pamatā ir cita komponista skaņdarba (arī paša autora agrāk sarakstīta skaņdarba) fragmentu izmantošana samērā mehāniskā savienojumā.
- avota tiltmaršrutēšana komunikāciju protokols, kurš nosaka, ka sūtītāja stacijai ir zināmi visi tīkla tilti un tā iepriekš nolemj, kāds būs ceļš līdz saņēmēja stacijai, un tikai tad veic pārraidi.
- sarkans Komunisti, revolūcijas dalībnieki, arī padomju iekārtas atbalstītāji, Sarkanās Armijas karavīri.
- komunārs Komunistisko ideju atbalstītājs, cīnītājs par komunistisko iekārtu.
- sarkanais Komunists; komunistiskās iekārtas atbalstītājs.
- perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
- filtra burbulis koncepcija, kurā algoritmos balstītas lietojumprogrammas, piemēram, interneta portālu ziņu agregatori vai sociālie tīkli, lietotājam izfiltrē informāciju pēc tās nozīmīguma, samazinot informācijas un viedokļu daudzveidību; informācijas burbulis.
- spirituālisms Koncepcija, pēc kuras gars tiek uzskatīts par esamības pirmpamatu, par īpašu bezķermenisku substanci, kas eksistē neatkarīgi no matērijas.
- lomu teorija konceptuāls skaidrojums par cilvēka uzvedību ietekmējošiem faktoriem atkarībā no cilvēka sociālās pozīcijas un ar to saistītajām gaidām.
- lielkoncerts Koncerts ļoti lielam skatītāju, klausītāju skaitam.
- rulete Konditorejas izstrādājums no mīklas, kas cilindrveidīgi ir satīta vairākās kārtās ar saldu pildījumu; šāda izstrādājuma gabals, šķēle.
- ģimenes mediācija konfliktu risināšanas un lēmumu pieņemšanas process, kas notiek starp ģimenes locekļiem un kurā iesaistītās puses savstarpēji cenšas rast risinājumu ar neitrālas trešās personas (mediatora) starpniecību; visbiežāk tiek izmantota gadījumos, kad pāra šķiršanās laikā vai pēc šķiršanās partneriem neizdodas vienoties par bērna vajadzību nodrošināšanu un bērna intereses netiek ievērotas.
- atsvabināšana Konkrētai programmai vai konkrētam lietotājam piesaistītu datoru resursu atbrīvošana, lai tos varētu piekārtot citam lietotājam.
- mizerikordija Konsoles veida izcilnis kora krēslu paceļamā sēdekļa apakšpusē, uz kā garīdznieks rituālā noteiktā stāvēšanas laikā varēja atbalstīties.
- špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā.
- sīkstruktūras konstante konstante, ko izmanto, lai aprakstītu nelielas izmaiņas atomu un molekulu elektronisko stāvokļu enerģijā, kura ir saistīta ar magnētisko mijiedarbību starp elektrona orbitālās kustības un spina momentiem; skaitliski tā ir vienāda ar elektrona ātruma attiecību pret gaismas ātrumu, elektronam atrodoties uz ūdeņraža atoma pirmās Bora orbītas; biežāk lieto šīs konstantes apgriezto vērtību, kas ir bezdimensionāla un vienāda ar 137.
- blīva konstitūcija konstitūcija, kāda ir dzīvniekiem ar vāji attīstītiem saistaudiem un taukaudiem, spēcīgu, bet blīvu un sausu muskulatūru, plānu, blīvu ādu; dzīvnieki ir kustīgi un temperamentīgi, ar enerģisku vielmaiņu.
- rupja konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir bieza, blīva, rupjiem vilnas matiem klāta āda, spēcīga muskulatūra, bet vāji attīstīti saistaudi un taukaudi, kauli ir rupji, smagi un masīvi, ķermeņa formas stūrainas, galva liela un smaga.
- smalka konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir plāna, elastīga un viegli pabīdāma āda, kas uz atsevišķām ķermeņa daļām veido krokas, apmatojums rets un maigs, kauli smalki, bet stipri, neliela galva, samērā tievas kājas, vāji attīstīti saistaudi (pretstats rupjai konstitūcijai).
- irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai).
- Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus.
- ceļu škērsojums konstrukcija savstarpēji nesaistītu satiksmes ceļu šķērsošanai dažādos līmeņos (piem., dzelzceļa škērsojums ar autoceļu).
- lasāmatmiņas kasetne konstruktīvi noslēgts modulis, ko var ievietot datorā un kas satur lasāmatmiņas mikroshēmā ierakstītus datus, fontus vai īpašas programmas.
- autiņdermatīts Kontaktdermatīta veids zīdaiņiem, ko izraisa autiņu lietošana.
- auditorkontrole Kontrole, kuras galvenais uzdevums ir veikt pasūtītāja finansu un grāmatvedības revīziju un pārbaudi, lai apstiprinātu tā maksātspēju un uzskaites un pārskatu datu atbilstību īstenībai, kā arī sniegt konsultācijas.
- tirgvedības kontrolings kontrolinga pasākumi, kuru uzdevums ir atbalstīt tirgvedību, koordinēt noieta (preču realizācijas) plānošanu, kontroli un informāvijas plūsmu.
- ieguldījumu kontrolings kontrolinga sastāvdaļa, kuras uzdevums ir atbalstīt pārvaldības pasākumus kapitālieguldījumu jomā.
- finanšu kontrolings kontrolinga sastāvdaļa, kuras uzdevums ir atbalstīt un sekmēt finanšu pārvaldību: finanšu procesu plānošanu un kontroli.
- šuāni Kontrrevolucionāro dumpju dalībnieki, karaļa (Burbonu) varas atbalstītāji Bretaņā un Normandijā 18. gs. Lielās franču revolūcijas laikā un pēc tās.
- loro Konts, kuru banka atvērusi ārzemju bankai - korespondentei, lai tajā ieskaitītu summas, kuras te ienāk tās labā.
- nostro Konts, kuru banka atvērusi savam ārzemju korespondentam, lai viņš tajā ieskaitītu bankai pienākošās summas.
- iestāšanās maksa kooperatīvās sabiedrības biedra naudas iemaksa, kas paredzēta ar viņa uzņemšanu saistīto izdevumu segšanai.
- krači Kopā sakratīti salmi un siens lopbarībai.
- žeckāt Kopā salaistīt.
- kom- Kopā, savstarpēji saistīts, līdz., (piem., komācija).
- kon- Kopā, savstarpēji saistīts, līdz., (piem., koncentrācija).
- nulles nobraukums kopējā nobraukuma daļa, kurā transportlīdzeklis nav iesaistīts pārvadājumu veikšanā, km. Nulles nobraukumu galvenokārt veido divas sastāvdaļas: pirmais nulles nobraukums no stāvvietas (garāžas) līdz pirmajam maršruta punktam - kravas ņemšanas vietai un otrais nobraukums no pēdējā maršruta punkta līdz stāvvietai (garāžai). Bez tam nulles nobraukumā ietilpst arī braucieni, kas saistīti ar degvielas uzpildi, tehnisko apkopi u. tml.
- augsnes mitrums kopējais ūdens daudzums augsnē; izšķir ķīmiski saistīto, tvaikveida, higroskopisko, plēvīšu, kapilāro, gravitācijas ūdeni un gruntsūdeni.
- virsvaldu koki kopējo mežaudzes vainagu klāju pāraugušie garākie un resnākie koki ar labi attīstītiem vainagiem; izcirtumos atstāj par sēkliniekiem.
- alternatīvais tūrisms kopējs apzīmējums jaunām tūrisma formām, kas tika attīstītas un veicinātas masu tūrisma vietā, tas ir orientēts uz mazākām tūristu grupām, mazāku tūrisma attīstības mērogu; XX gadsimta beigās parādījās tādi šā tūrisma veida apzīmējumi kā, piemēram, līdzsvarotais, maigais, zaļais, harmoniskais, atbildīgais un ilgtspējīgais tūrisms.
- stagmalīti Kopējs apzīmējums visiem alās un dobumos sastopamiem lāsakmeņiem, stalaktītiem un stalagmitiem.
- Eneāda Kopīgs apzīmējums ēģiptiešu mitoloģijā nozīmīgākajiem dieviem, kas saistīti ar Heliopoles panteonu.
- dzīļu psiholoģija kopīgs apzīmējums vairākiem 20. gs. psiholoģijas virzieniem, kas pētī psihes "dzīles" - neapzinātas tieksmes un motivācijas, kuras tiek nostatītas pretī apziņas "virspusē" noritošajiem procesiem.
- nepievienojušās valstis kopš 20. gs. 50. gadiem \~100 milit. blokos neiesaistītas valstis, gk. Āfrikā un Āzijā, kas cīnās pret neokoloniālismu un nabadzību.
- kopels Kopula, ierīce ērģelēs, kas ļauj saistīt vairākas klaviatūras.
- komplekss Kopums (tēliem, idejām, izteiksmes līdzekļiem u. tml., piemēram, mākslas darbā, tekstā), kas veido ko saistītu, vienotu.
- pāris Kopums, ko veido divi līdzīgi, savstarpēji saistīti (piemēram, pēc funkcijas, izskata) priekšmeti, parādības u. tml.
- madrepora Koraļļu suga ar stipri attīstītu kaļķa skeletu, zariem, kokiem līdzīgi; veido salas un rifus tropu jūrās.
- korāļritms Korāļnotīs rakstītu garīgu un laicīgu dziedājumu ritms.
- kimpabs Korejiešu ēdiens - kaltētā jūras zālē ietīti rīsi, kuriem pievienota sezameļļa; pasniedz ar gaļu, olām, gurķiem, redīsiem.
- perlustrācija Korespondences atvēršana un izskatīšana bez adresāta un sūtītāja piekrišanas.
- kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kora diriģents.
- kora diriģents korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kordiriģents.
- kūļizlāde Koronas izlādes īpaša forma, ko var uzskatīt arī par dzirksteļizlādi no smailes.
- retinilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (A vitamīna esteris, var būt dzīvnieku izcelsmes), struktūras veidotājs, piedeva, izmanto kosmētiskajos krēmos, skūšanās krēmos, dekoratīvajā kosmētikā, iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību un ir nekaitīgs lietošanai kosmētikā, ja koncentrācija nepārsniedz 1 procentu.
- hlorbutanols Kosmētikas sastāvdaļa (acetona hloroforms), konservants, antioksidants, izmanto kā losjonu ādai ap acīm un eļļu bērniem, arī govju mastīta ārstēšanas līdzeklis, var būt akūti toksisks mutes gļotādai, radīt CNS depresiju, alerģisku reakciju, bīstams, ja ieelpo.
- heksahlorofēns Kosmētikas sastāvdaļa (aizliegts lietot lielākajā daļā kosmētikas produktu ES un ASV), konservants, mēdz izmantot pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, šampūnos, zobu pastā, eļļā un pūderī bērniem, var izraisīt izkliedēto sklerozi, kontakta dermatītu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
- pirokatehols Kosmētikas sastāvdaļa (akmeņogļu darvas atvasinājums), antiseptiska viela, oksidētājs, izmanto matu krāsā un ādas kopšanas līdzekļos, arī fotogrāfijā unkažokādu krāsošanā, var izraisīt kontakta dermatītu, ekzēmu, var būt toksisks nierēm un aknām, kancerogēns.
- psoralēns Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no augiem), UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, smaržās, arī kā vitiligo ārstēšanas līdzekli, var radīt fotodermatītu un pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
- oksibenzons Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no izopropanola), UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kontakta alerģiju un hronisku aktīnisku dermatītu.
- imidazolidinilurīnviela Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), konservants, izmanto šampūnos bērniem, acu dekoratīvajā kosmētikā, vannas eļļā, mitrinātājos, arī kā vaigu sārtumu, var izraisīt kontakta dermatītu un var izdalīt formaldehīdu.
- diazolidinila urīnviela kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), konservants, tiek izmantota šampūnos, matu kondicionētājos, skūšanas želejās, mitrinātājos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu un ādas kairinājumus, var izdalīt formaldehidu, bioloģiski nav viegli noārdāms.
- stearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto depilācijas līdzekļos, matu skalošanas līdzekļos, mitrinātājos un šampūnos, cilvēkiem ar jutīgu ādu var izraisīt alerģiskas reakcijas vai dermatītu.
- rtilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirts un miristīnskābe; var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, aromātviela, izmato kosmētikā un tiek uzskatīta par nekaitīgu šajā jomā, var veicināt piņņu veidošanos.
- kalcija stearāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no kaļķu piena), krāsviela, izmanto šampūnos, matu veidošanai, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- p-krezols Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no akmeņogļu darvas), konservants, aromātviela, izmanto kā mutes skalošanas līdzekli, kosmētikā, arī kā sintētisku riekstu un vaniļas aromātu pārtikas produktos, var radīt ādas apdegumus, dermatītu, elpošanas traucējumus, var būt toksisks asinsrites orgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai, nierēm, aknām un nervu sistēmai.
- glicerildistearāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no glicerīna un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, mīkstinātājs, lieto ādas atsvaidzinātājos, skropstu tušās, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
- izobutanols Kosmētikas sastāvdaļa (izobutilspirts, butilalkohola izomērs), šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
- dihlormetāns Kosmētikas sastāvdaļa (metilēna hlorīds), šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās, attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acs un ādas kairinājumus, dermatītu, toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
- dekspantenols Kosmētikas sastāvdaļa (pantenols, var būt dzīvnieku izcelsmes), pretiekaisuma viela, izmanto matu kopšanas līdzekļos, kosmētikā, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību.
- cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu.
- cetearilglikozīds Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleosavienojums, ko iegūst no kokosrieksta un kukurūzas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek lietots kā roku un ķermeņa losjons, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu.
- niacīnamīds Kosmētikas sastāvdaļa (specifiska B2 vitamīna forma), piedeva, izmanto matu kondicionētājos, pretnovecošanas līdzekļos, arī graudaugu miltos, tiek uzskatīts, ka var labvēlīgi ietekmēt veselību.
- aminometilpropanols Kosmētikas sastāvdaļa (spirts, ko gatavo no slāpekļa savienojumiem), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā līdz 1 procenta koncentrācijai, var izraisīt ādas kairinājumu.
- cinka hlorīds kosmētikas sastāvdaļa (šķīstošs cinka sāls), aktīva viela mutes dobuma higiēnai, izmanto kā mutes skalošanas un zobu tīrīšanas līdzekli, var iedarboties toksiski, radīt vieglu ādas kairinājumu, kontakta dermatītu.
- cerezīna vasks kosmētikas sastāvdaļa (trausls vasks, ko iegūst no ozocerīta minerāla), biezinātājs, antistatiķis, tiek izmantots aizsagkrēmos, matu kondicionētājos, krēmveida vaigu sārtuma līdzekļos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, dažiem cilvēkiem var izraisīt pastiprinātu jutīgumu.
- cetearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dabisks vai sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, tiek lietots matu tonēšanas līdzekļos, lūpu krāsā, šampūnā, iedeguma līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu.
- oktilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto krēmos, skūšanas krēmos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt kosmētisku piņņu veidošanos.
- cetilrīcinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt acu kairinājumu.
- tretioīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzivnieku izcelsmes), ādas uzlabotājs, izmanto pretgrumbu krēmos un pretnovecošanas krēmos, arī kā piņņu ārstēšanas līdzekli, tiek uzskatīts, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt ādas lobīšanos, plaisāšanu, čūlošanu un uzpampumu.
- stearamidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), antistatiķis, izmanto kā matu kondicionātāju, var būt toksisks, var radīt acu un gļotādas kairinājumus, kontakta dermatītu.
- acetiltirozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), bioloģiska piedeva iedeguma krēmiem un šķīdumiem, aizvietojamā aminoskābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu.
- stearamidopropildimetilamīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, antistatiķis, izmanto kā matu kondicionētānju, var radīt alerģisku dermatītu, var veicināt nitrozamīnu veidošanos.
- glicerilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, var izraisīt alerģisku reakciju, kontakta dermatītu.
- gliceriloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos un losjonos, var izraisīt kontakta dermatītu un ādas alerģijas.
- glicerilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, izmanto bērnu krēmos, sejas maskās, losjonos rokām, var izraisīt kontakta dermatītu, var veicināt piņņu veidošanos.
- etilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, aromātviela, izmanto kosmētikā, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt kontakta dermatītu.
- izopropilizostearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, ādas tīrīšanas līdzekli, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet var radīt ādas kairinājumus, ja nav atšķaidīts, var veicināt piņņu veidošanos.
- izostearilneopentanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, lieto kā acu dekoratīvo kosmētiku, tonālo krēmu, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos.
- cetearilpalmitāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, tiek lietots kā losjons rokām, daži palmitāti var izraisīt kontakta dermatītu.
- izobutilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, var izraisīt kontakta dermatītu.
- oktildodekanols Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), šķīdinātājs, virsmaktīva viela, izmanto matu kondicionētājos un lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- glicerilpaba Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), UV staru absorbētājs, izmanto kā sauļošanās aizsarglīdzekli, var izraisīt kontakta dermatītu un pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
- kalcija miristāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, tiek uzskatīta par nekaitīgu, var veicināt piņņu veidošanos.
- izostearilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto roku krēmos, skūšanās krēmos, ziepēs, aizsargkrēmos, var būt sensibilizējoša ietekme uz cilvēkiem, kas cieš no alerģijām, var izraisīt kontakta dermatītu.
- hidroksietilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), saistviela, plēvītes veidotājs, izmanto šampūnos, iedeguma līdzekļos, skropstu tušās, losjoni rokām un ķermenim, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nelabvēlīga iedarbība novērojama reti.
- cetilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto acu dekoratīvajā kosmētikā un ādas kopšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet daži palmiāti var izraisīt kontakta dermatītu.
- pumeks Kosmētikas sastāvdaļa, abrazīvs tīrītājs, izmanto zobu pastās, roku tīrīšanas pastās, ādas tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt sausas, jutīgas ādas kairinājumu.
- hektorīts Kosmētikas sastāvdaļa, absorbents, antiseptiķis, izmanto matu balimātājos, acu konturzīmuļos, tonālajos krēmos, arī pesticīdos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, putekļi var izraisīt plaušu kairinājumu.
- kokamidopropildimetilamīns Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, izmanto matu kondicionētājos, var izraisīt kontakta alerģiju, dažiem cilvēkiem arī kontakta dermatītu.
- lauramidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, izmanto pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, roku krēmā, mutes skalošanas līdzekļos, var toksisks, izraisīt kontakta dermatītu, acu un gļotādas kairinājumus.
- farnezols Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, piedeva, izmanto parfimērijā, retāk, kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nedaudz toksisks, ja ieēd.
- hidroksimetilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa, biezinātājs, piedeva, izmanto kosmētikā, matu kopšanas līdzekļos, tiek uzsakatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- superoksīda dismutāze kosmētikas sastāvdaļa, bioloģiska piedeva, antioksidants, izmanto matu kopšanas līdzekļos un ādas krēmos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga iedarbība uz ādu.
- trietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, buferviela, pārklājumu piedeva, izmanto kā roku un ķermeņa losjonu, kondicionētāju matiem, neskalojamu šampūnu, var radīt alerģisku kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- gliceriltioglikolāts Kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas viela, reducējoša viela, izmato ilgviļņu šķīdumu sastāvā un depilācijas līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu, matu lūšanu, ādas kairinājumu, spēcīgas alerģiskas reakcijas.
- alkilbenzolsulfonāts Kosmētikas sastāvdaļa, detergents (mazgāšanas līdzeklis), izmanto šampūnos, vannas putās, tiek uzskatīts, ka nav toksisks apēdot, sausina ādu, var izraisīt ādas kairinājumu.
- montānvasks Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators izmanto lūpu krāsās, tonālajos krēmos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- sorbitānpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, izmanto šampūnos, matu kondicionētājos, kosmētiskajos krēmos, atzīts par nekaitīgu, var izraisīt kontakta dermatītu.
- lanolīna eļļa kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, skropstu tušās, nagu lakas noņēmējos, acu dekoratīvajā kosmētikā, kā matu kondicionētāju, tiek uzskatīts, ka nav kaitīgs, ja nav piesārņots, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas, pinnes un kontakta dermatītu.
- muskusambreta Kosmētikas sastāvdaļa, fiksētājs, aromātviela, izmanto kosmētiskajos krēmos, pēcskūšanās losjonos, ziepēs, zobu tīrīšanas līdzekļos, var būt toksisks nervu sistēmai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kontakta dermatītu, dzīvniekiem var radīt nopietnus smadzeņu bojājumus.
- mežrozīšu eļļa kosmētikas sastāvdaļa, izmanto ādas krēmos un sauļošanās līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai piemīt labvēlīga ietekme uz ādu.
- ģerānijas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko ekstrahē no augiem, izmanto zobu pulvera, pūderu, smaržu ražošanā, dažiem cilvēkiem var izraisīt kontakta dermatītu un ādas kairinājumu, ieēšana var izraisīt nāvi.
- glutarolaldehīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem.
- glutarols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem.
- timerosals Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto acu preparātos, arī kā vakcīnu pildvielu, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, var būt toksisks.
- metildibromglutaronitrils Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kā matu kondicionētāju, vannas putas, solārijos izmantojamajos iedeguma preparātos, tiek uzskatīts par kaitīgu lietošanai kosmētikas līdzekļos, var radīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
- triklozāns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kā pretsviedru līdzekli, ziepes, mutes skalošanas līdzekli, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, toksisks, ja ieēd.
- izotiazolinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kosmētikā, var izraisīt alerģiskas reakcijas un kontakta dermatītu.
- hloroacetamīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kosmētikā, var izraisīt alerģisku reakciju, kontakta dermatītu, var būt toksisks inmūnsistēmai.
- metilizotiazolinons Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto produktos bērniem, roku mazgāšanas līdzekļos, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas un kontakta dermatītu.
- metilhlorizotiazolinons Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, šķidrajos roku un ķermeņa mazgāšanas līdzekļos, pēcskūšanās līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, iespējams, mutagēns.
- etilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, dezodorantos, var radīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumus, kontakta dermatītu, pastāv iespēja, ka tas bioloģiski uzkrājas organismā.
- metilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, tiek izmantots daudzos kosmētikas un personīgās higiēnas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
- kvecertīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, antioksidants, izmanto tumši brūnu toņu matu krāsās, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā, teratogēns.
- dihidroksiacetons Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, mitrumuzturētājs, izmanto mākslīgā iedeguma līdzekļos, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, žurkām ir letāls injicēšanas gadījumā.
- skvalāns Kosmētikas sastāvdaļa, lubrikants, mīkstinātājs, izmanto ādas un matu kosmētikā, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- rīcinskābe Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, emulgators, izmanto ziepēs un lūpu krāsā, arī kontraceptīvajā želejā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, iekļauta NIH bīstamo vielu sarakstā.
- propilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto kā krēmu bāzi, skropstu tušā, lūpu krāsās, losjonos bērniem, iedeguma losjonos, arī pārtikā, cigaretēs, pesticīdos, antifrīzā, var izraisīt kontakta dermatītu, laktozes acidozi, izsitumus uz ādas, var būt toksisks elpošanas orgānu, nervu sistēmai un imūnsistēmai.
- izopropanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, pH regulētājs, šķīdinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos, arī insekticīdos, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumus, var radīt kontakta alerģiju un dermatītu, var veidot nitrozamīnus.
- niķeļa sulfāts kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, lieto matu krāsās, acu zīmuļos, kosmētikā, savelkošos līdzekļos, var radīt izsitumus uz ādas, toksisks nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai un imūnsistēmai, var izraisīt vemšanu, ja ieēd, var radīt kontakta dermatītu.
- rozmarīna ekstrakts kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, aromātviela, izmanto vannas putās, ādas krēmos, šampūnos, arī kā dabisku pārtikas garšvielu, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
- moskēns Kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto smaržās un vaigu sārtinātājos, var izraisīt pārejošu hiperpigmentāciju, kā arī pigmentētu kontakta dermatītu.
- muskusmoskēns Kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto smaržās un vaigu sārtinātājos, var izraisīt pārejošu hiperpigmentāciju, kā arī pigmentētu kontakta dermatītu.
- lavandas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto šampūnos, ādas atsvaidzinātājos, mutes skalošanas līdzekļos, smaržās, zobu tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, iespējams pastiprināts jutīgums pret gaismu.
- izobutilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
- heksilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, viskozitātes regulētājs, izmanto kosmētikā, arī pesticīdos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu, ādas un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām, nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
- naktssveces eļļa kosmētikas sastāvdaļa, tonizējošs līdzeklis, izmanto kosmētikā, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību.
- meksenons Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt fotoalerģiju, nātreni, kontakta alerģiju, hronisku aktīnisku dermatītu, var saasināt slimības.
- kokamidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto ziepēs, acu dekoratīvās kosmētikas noņēmējos, šampūnos, var izraisīt kontakta dermatītu, alerģiskas reakcijas, izsitumus uz acu plakstiņiem.
- lauroillizīns Kosmētikas sastāvdaļa, viskozitāti regulējoša viela, izmanto dekoratīvajos pūderos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- parabēni Kosmētikas sastāvdaļas, konservanti, izmanto daudzos kosmētikas un personīgās higiēnas līdzekļos, kā arī dažādos tehnoloģiski apstrādātos pārtikas produktos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekšējās sekrēcijas dziedzeru noārdīšanu, kontakta dermatītu, iespējams krūts vēža riska palielinājums.
- derīgā krava kosmiskā lidaparāta iekārtas, konstrukcijas elementi u. c., kas nav tieši saistīti ar paša lidaparāta funkcionēšanu, bet ir paredzēti tikai lidojuma uzdevuma izpildei, piemēram, nesējraķetes derīgā krava nepārsniedz dažus procentus no nesējraķetes starta masas.
- brūnais punduris kosmisks objekts, kas izveidojas, saspiežoties starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākonim, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masas; temperatūra šādu objektu centrā ir nepietiekama, lai tajos sāktos zvaigznēm tipiskas kodolreakcijas, tāpēc tos var uzskatīt par starpstadiju starp zvaigznēm un planētam; tie lēni saspiežas un izstaro galvenokārt infrasarkano starojumu.
- Visuma modeļi kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
- tīruma kosa kosu suga ("Equisetum arvense"), kas Latvijā visvairāk izplatīta.
- lepidokrokīts Koši sarkans minerāls, brūnās dzelzs rūdas sastāvdaļa, zvīņaini un šķiedraini agregāti; no ķīmiski un ģenētiski radniecīgā getīta atšķiras ar kristāliskās struktūras īpatnībām un mazāku izplatību.
- sakrākt Krācot (kaut ko) piesaistīt, sasaukt.
- krāģēnu Krāģēnu raksts - kāds izplatīts izšuvumu raksts.
- kraiškāt Kraistīt.
- kraistēt Kraistīt.
- ņikšķēt Krakšķēt, čīkstēt, kurkstēt, ķērkt, varkšķēt, bļaustīties.
- cimbella Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Cymbella"), vienšūnas aļģes, parasti nepiesaistītas, retāk piestiprinātas pie substrāta ar gļotu kājiņu vai ieslēgtas gļotu caurulē, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
- kramšļāt Kramstīt.
- skramstīt Kramstīt.
- kramšļāties Kramstīties.
- kremstīties Kramstīties.
- tatvas Krāsaini ģeometriskie simboli, ko izmanto meditāciju praksē, lai attīstītu gaišredzību - pieci primārie simboli, kurus mēdz arī kombinēt pa diviem.
- opalizēt Krāsaini laistīties, kā opālam.
- pervēties Krāsot (audumus, dzijas); veikt ar krāsošanu saistītus darbus.
- zeltēt Krāsoties dzeltenam, zeltīties.
- ciānfuksīndzeltenmelnais krāsu modelis krāsu modelis, kurā visas krāsas ir aprakstītas kā četru krāsu - ciāna, fuksīna (madžentas), dzeltenas un melnas sajaukums; šo modeli izmanto krāsainu dokumentu drukāšanai iespiedtehnikā.
- ciānfuksīndzeltenmelnais Krāsu modelis, kurā visas krāsas ir aprakstītas kā četru krāsu - ciāna, fuksīna (madžentas), dzeltenas un melnas sajaukums.
- zilspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Enallagma"), Latvijā bieži sastopamās spāres ķermenis 25-27 mm garš, deniņi tumši ar 2 gaišākiem plankumiem, attīstās dažādos ūdeņos, izplatīta masveidīgi.
- purināt Kratīt (2).
- žladzināt Kratīt (kādu šķidrumu slēgtā traukā).
- pārkratīt Kratīt (ko) visu, viscaur; kratīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- kulšināt Kratīt (trauku ar šķidrumu).
- kručināt Kratīt augļus (no koka).
- bengot kratīt galvu pie smagās mūzikas.
- drikšināt Kratīt nost ogli no degoša skala.
- kazāt Kratīt rijas sietu.
- pļuncināt Kratīt trauku ar šķidrumu.
- ucāt Kratīt, braucot pa nelīdzenu ceļu.
- grumstīt Kratīt, grūst.
- traucināt Kratīt, kustināt.
- krecelēt Kratīt, purināt (piemēram, braucot pa nelīdzenu ceļu).
- kresīt Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt.
- krest Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt.
- krēsties Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt.
- dūcīt Kratīt, purināt, grūstīt (mazu bērnu).
- šķalvināt kratīt, purināt.
- dūkāt Kratīt, purināt.
- karcerēt Kratīt, purināt.
- tirpināt Kratīt, purināt.
- trapīt Kratīt, purināt.
- žļadzināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu).
- zlankšināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu).
- zlankšķināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu).
- žļankšķināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu).
- žlankstināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu).
- žļankstināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu).
- šļanderēt Kratīt, skalināt.
- šļaņģerēt Kratīt, skalināt.
- kuldurēt Kratīt, šūpot turp un atpakaļ.
- ietirināt Kratīt, tricināt.
- tripināt Kratīt, tricināt.
- dricelēt Kratīt; grūstīt; šūpināt.
- dricināt Kratīt.
- drickāt Kratīt.
- klandīt Kratīt.
- krēst Kratīt.
- lecināt Kratīt.
- žvacīt Kratīt.
- dricināties Kratīties, braukt pa nelīdzenu ceļu.
- ļencēt Kratīties, kratīt; lencēt.
- lencēt Kratīties, kratīt.
- kuldurēties Kratīties, kustēties.
- ļeperēt Kratīties, kustēties.
- krecelēties Kratīties, purināties.
- mētāties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem); tikt mētātam.
- svaidīties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem).
- dricelēties Kratīties; šūpoties.
- kačāties Kratīties.
- nokratīties Kratot nejauši nokratīt.
- žļanckāties Kratoties šļakstīties (par šķidrumu traukā).
- cif-cena Kraušanas darījuma cena, kurā ieskaitīta preču cena, vedammaksa un jūras apdrošinājuma prēmija.
- cf-darījums Kraušanas darījumu paveids, kas raksturīgs ar to, ka pirkuma cenā bez preču cenas jau ieskaitītas arī pārvadāšanas izmaksas.
- privātkonteiners kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja īpašumā esošs vai uz cita tiesiska pamata lietošanā esošs konteiners.
- privātvagons kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja īpašumā esošs vai uz cita tiesiska pamata lietošanā esošs vagons.
- konteinersūtījums Kravas sūtījums konteinerā bez pārkraušanas no nosūtītāja līdz saņēmēja noliktavai.
- pārvadājums Kravas, pasažieru un bagāžas tāda pārvietošana ar transporta līdzekli, kuras laikā pārvadātājs vai transporta organizācija stājas civiltiesiskās līgumattiecībās ar kravas nosūtītāju vai pasažieri, apņemdamās noteiktā laikā nogādāt kravu, pasažieri vai bagāžu paredzētajā vietā.
- nodrošinātais kreditors kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) pret kredītiestādi ir nodrošināta ar rokas ķīlu, komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā ierakstītu hipotēku.
- papildkrēsls Krēsls, ko novieto skatītāju zālē papildus parastajiem sēdekļiem.
- Oktobra apvērsums Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku (boļševiku) partijas organizēts un Sociālistu-revolucionāru partijas radikālākā virziena, t. s. kreiso eseru atbalstīts, kā arī Vācijas politiskās un militārās vadības finansēts valsts apvērsums Krievijā 1917. g. 24.X/6.XI - 26.X/8.XI.
- Abo miera traktāts Krievijas un Zviedrijas miera līgums, parakstīts 1743. g. Somijas pilsētā Abo (tagadējā Turku) pēc Krievijas un Zviedrijas kara (1741.-1743. g.) un apstiprināja 1721. g. noslēgto Nīstades miera līgumu, atzina Krievijas teritoriālos ieguvumus Baltijā (arī Vidzemes pievienošanu Krievijai).
- biļina Krievu folkloras žanrs, episka dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
- rusņa krievu iebrucēji un viņu atbalstītāji.
- Kikimora Krievu mitoloģijā - mājas gars, maza sieviņa ar gariem matiem, ko uzskata par miruša cilvēka dvēseles iemiesojumu, bet reizēm viņas parādīšanās tiek uzskatīta par nelaimes vēstnesi.
- barkašovieši Krievu nacionālsociālisti, Aleksandra Barkašova (dz. 1953) vadītās organizācijas "Krievijas nacionālā vienotība" (krievu "Rossijskoje nacionaļnoje jedinstvo") dalībnieki un atbalstītāji.
- krustiņš Krija (tītavu) sastāvdaļa.
- kriminālā reģistrācija kriminālprocesā par noziegumiem, noziedzniekiem ar tiem saistītiem priekšmetiem, pēdām iegūtās informācijas savākšanas fiksēšanas, glabāšanas sistēma nolūkā izmantot to noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā.
- pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kuras laikā izziņas un kriminālvajāšanas iestādes pieņem procesuālus lēmumus un īsteno likumā noteiktās darbības, lai atklātu noziegumu, savāktu un pārbaudītu pierādījumus, sauktu pie kriminālatbildības noziegumu izdarījušo personu, noskaidrotu citus ar nozieguma izdarīšanu vai apsūdzēto personu saistītos apstākļus un savāktos materiālus kopā ar apsūdzības rakstu nosūtītu uz tiesu.
- hidrogetīts Kriptokristālisks getīta un lepidokrokīta veidojums ar palielinātu adsorbcijas ūdens daudzumu.
- kristālhidrāts Kristāliska viela, kas sastāv no savstarpēji saistītām ogļūdeņražu un ūdens molekulām.
- digoksīns Kristālisks glikozīds, iegūts no vilnainās uzpirkstītes lapām.
- kristīšana Kristiešu sakraments, ar ko jaunkristīto uzņem draudzē, kulta darbība - rituāla šķīstīšana ar ūdeni, apslakot ar to vai iegremdējot tajā.
- sabatisti Kristiešu sekta, kurai raksturīga nedēļas septītās dienas (sestdienas) svinēšana; šīs sektas locekļi.
- soteroloģija Kristīgā dogmatikā mācība par pestītāju un pestīšanu.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- Lucifers kristīgajā tradīcijā — sātans, elles valdnieks; vārda izcelsme saistīta ar Vecās derības pareģojumu par Babilonas bojāeju, Babilonijas valdnieks tika saistīts ar pagānisko planētas Veneras dievu, kas iet bojā, nokrītot uz zemes nonākot ellē.
- biblistika Kristīgās teoloģijas nozare, kas pēta visas Bībeles un atsevišķu tās rakstu rašanās procesus un sistematizē uzrakstīto materiālu.
- krustīt Kristīt (1).
- pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
- apkrustīt Kristīt.
- krustamais (arī krustāmais) vārds kristītais vārds.
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā); kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
- krustīties Kristīties.
- abelīti Kristītu ļaužu sekta mūsu ēras 1. gs., kuras locekļi gan devās laulībā, bet atturējās no dzimumdzīves; laulātie adoptēja 1 zēnu un 1 meiteni, kas nākotnē apņēmās dzīvot pēc sektas tradīcijām.
- stigmatizācija Kristus brūču zīmju iegūšana uz rokām, kājām, ķermeņa ekstāzes stāvoklī; to izskaidro ar pašiedvesmošanos; izplatīta tikai katoļu baznīcā.
- akceptēšanas kritēriji kritēriji, kas sistēmai vai tās komponentam jāapmierina, lai to pieņemtu lietotājs, pasūtītājs vai kāda cita pilnvarota juridiska vai fiziska persona.
- teātra kritika kritikas nozare, kas analizē un vērtē sava laika teātra darbu un ir cieši saistīta ar teātra vēsturi.
- Kristāla salaktītu ala Krivčenskas salaktītu ala Ukrainā.
- pabs Krodziņš ar bāru, kur pārdod un lieto alkoholiskus dzērienus, tajā iespējams arī ieturēt maltīti.
- kaimans Krokodilu kārtas aligatoru dzimtas rāpulis (2 sugas); izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- diplosomija Kroplības veids, kad kādā ķermeņa vietā saauguši pilnīgi attīstīti dvīņi.
- hemisoms Kroplis ar vienu nepilnīgi attīstītu ķermeņa laterālo pusi.
- desmiognāts Kroplis, kura žoklim piestiprināta neattīstīta parazīta galva.
- fāžu kropļojumi kropļojumi, kas saistīti ar fāžu nobīdi starp ieejas un izejas signāliem; fāžu kropļojumi nerodas, ja nav fāžu nobīdes vai arī tā ir proporcionāla frekvencei.
- krustīšana Krusta mešana, cilvēku, dzīvnieku un priekšmetu apzīmēšana ar krusta zīmi, sens kristiešu paradums, saistīts ar maģisku ticību krusta zīmes spēkam.
- nevienādā krustmija krustmija, kurā homoloģisko hromosomu hromatīdu pārraušana notiek neidentiskās vietās, tāpēc rodas neidentisku iecirkņu apmaiņa un vienā no krustmijā iesaistītajām hromosomām veidojas duplikācija, bet otrā - delēcija.
- ratītieši Krustpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Ratītes" iedzīvotāji.
- abriēta Krustziežu dzimtas augs ("Abrieta") ar violetiem vai rozā ziediem, kas sakopoti ziedkopās, savvzaļā izplatīts Mazāzijā un Balkānos, citviet Eiropā audzē kā dekoratīvu augu.
- krūzotie kāposti krustziežu dzimtas kāpostaugu grupas krāšņumaugs un dārzenis, lapas labi attīstītas, krokotas, gaiši zaļas ar brūnganu vai violetu nokrāsu.
- sternals Krūšu kaula-, uz krūšu kaulu attiecīgs, ar to saistīts.
- mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
- ksantāns Ksantāna sveķi - pārtikas piedeva E415 (var būt ģenētiski modificēti), biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- reģistrācijas osta kuģa (jūras, upju) pierakstes vieta, kur kuģis tiek ierakstīts kuģu reģistrā un kur kuģim tiek izsniegti vai noformēti visi nepieciešamie dokumenti, saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un nacionālo likumu prasībām.
- opcija Kuģa frakts līgumā ierakstīts noteikums, ka kādu kravu drīkst aizstāt ar citu kravu vai ostu ar citu ostu.
- kūniņa Kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un pilnīgi attīstītu īpatni), kuras laikā tie atrodas apvalkā; kukainis šādā attīstības stadijā.
- dzelkņcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Membracidae"), izplatītas gk. tropos, Latvijā 2 sugas, no kurām pazīstamākā ir ragainā cikāde ("Centrotus cornutus").
- zirnekļmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Acroceridae"), 4-10 mm gari mušveidīgie ar mazu galvu un labi attīstītu krūšu nodalījumu, sastopamas uz dažādiem ziedošiem augiem, kāpuri parazitē zirnekļu kokonos vai to mātīšu vēderā, Latvijā nav pētītas.
- alotājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Agromyziidae"), sīki, līdz 3-4 mm gari divspārņu kārtas kukaiņi, fitofāgi, kāpuri izalo lapas, dzimtā >1000 sugu, Latvijā pētīta maz, bet domājams, ka varētu atrast \~250 sugu.
- smaragdmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 1,5-6 mm), zaļi, metāliski spīdīgi mušveidīgie ar garām kājām, uzturas mitrās pļavās ūdeņu krastos zālē, arī uz koku un krūmu lapām, Latvijā nav pētīta; zaļganīte.
- dejotājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Empididae"), ķermeņa garums 1,5-5 mm, bieži veido spietus virs strautiem un upēm, Latvijā nav pētītas.
- krastmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Ephydridae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 0,9-7 mm) tumšas krāsas mušveidīgie, visbiežāk sastopami ūdenstilpju krastos, Latvijā nav pētīta.
- kuņģspindele Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Gasterophilidae"), vidēji lieli un lieli (garums - 9-13 mm) mušveidīgie, kuru kāpuri attīstās zālēdāju kuņģī, Latvijā nav pētītas, varētu būt 4-5 sugas.
- muša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Muscidae"), Latvijā nav pētīta.
- degunspindeles Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Oestridae"), ķermeņa garums 9-18 mm, daudzām sugām biezi klāts ar matiņiem, pārnadžu un nepārnadžu parazīti, Latvijā nav pētīta, varētu būt 2-3 sugas.
- kuprmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Phoridae"), ļoti sīki un sīki (garums - 0,6-5 mm) tumšas krāsas mušveidīgie ar it kā sakumpušu ķermeni, Latvijā nav pētītas, konstatētas dažas sugas.
- cikāžmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Pipunculidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (garums - 2-10 mm) mušveidīgie, parasti sastopamas uz krūmu un koku apakšējo zaru lapām un zālē, kāpuri parazitē cikāžu vēderā, Latvijā mītošās sugas nav pētītas.
- raibspārnmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tephritidae syn. Trypetidae"), sīki vai vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-9 mm) mušveidīgie ar raibiem spārniem, sastopami tīrumos, dārzos, pļavās, Latvijā nav pētīta.
- samtmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Therevidae"), 7-14 mm lielas mušas, parasti sastopamas uz ziediem, lapām, retāk uz zemes un akmeņiem, Latvijā nav pētīta.
- dižods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Bibionidae"), ķermenis tumšs, 4-10 mm garš, izlido agri pavasarī, barojas ar nektāru, kāpuri līdz 1,5 cm gari, dzīvo trūdvielām bagātās vietās un ir nozīmīgi organisko vielu aprites veicinātāji, Latvijā nav pētīti.
- odi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Culicidae"), pārtiek no sulām un nektāra; pirms oliņu produkcijas mātītes lūko iegūt asinis.
- miģele Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu.
- kožodiņi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Psychodidae"), ļoti sīki (garums - 1,8-4 mm) odveidīgie, Latvijā maz pētīti.
- krastods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Ptychnopteridae"), nelieli un vidēji lieli odveidīgie (ķermeņa garums - 5-11 mm), kāpuri mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu seklumā, divi pēdējie ķermeņa posmi veido garu elpcauruli, pa kuru tie var elpot, pārvietojoties pa dūņām vai ūdensaugiem, Latvijā nav pētīta.
- ziemasods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Trichoceridae"), nelieli līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-9 mm) odveidīgie ar samērā garām kājām, sastopami arī ziemā atkušņu laikā, pat uz sniega, Latvijā maz pētīti.
- divspārņi Kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu.
- ragaste Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Siricidae"), liels vai vidēji liels kukainis (ķermeņa garums - 6-30 mm), kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- spožlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta.
- prusaklapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Evaniidae"), sīki plēvspārņi (1,7-3,5 mm), kuru kāpuri attīstās prusaku olu paketēs (ootēkās); Latvijā nav pētītas.
- pundurlapsenīte Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta.
- tumšlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta.
- trihogramma Kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte.
- vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas.
- Falco vespertinus vespertinus kukaiņu piekūna pasuga, kas izplatīta Eirāzijā un reizēm sastopama arī Latvijā.
- piekūkot Kūkojot panākt, būt par cēloni, ka piepildās kāds ar kūkošanu saistīts ticējums.
- rulete Kulinārijas izstrādājums - cilindrveidīgi satīta, parasti pildīta, gaļa, šādā formā izveidota maltā gaļa; šādas gaļas veidojuma gabals, šķēle.
- braucīt Kulstīt - atspaļot linu šķiedru.
- kulstīties Kulstīt (3).
- kulkstīt Kulstīt (linus).
- švibināt Kulstīt (piemēram, asti).
- kulstelēt Kulstīt (tīrīt) linus (ne sevišķi intensīvi).
- nokulstīt Kulstīt un pabeigt kulstīt (parasti linu šķiedru kopumu).
- izkulstīt Kulstīt un pabeigt kulstīt.
- noskulstīt Kulstīt un pabeigt kulstīt.
- pārkulstīt Kulstīt vēlreiz, no jauna.
- skulstīt Kulstīt.
- kulstāmais trumulis kulstītājtrumulis.
- vota Kulta ēkā atnests un dievam veltīts priekšmets pateicībā par saņemto labvēlību.
- Piņņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, cilindriskas formas akmens 1,2-1,4 m diametrā, kurā iekalts 50-60 cm plats un 16 cm dziļš dobums, pieder pie Rietumkurzemē 15.-18. gs. izplatītajiem cilindriskajiem dobumakmeņiem; Ulmales upurakmens.
- Vanagkalns Kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, ir \~8 m augsts paugurs, uz dienvidiem no tā atrodas t. s. Dāvida kalniņš, kas saistīts ar senām kulta tradīcijām, netālu bijus Sapņu birzs, kurā zīlnieki senatnē skaidrojuši sapņus.
- Ruskuļu lielais akmens kultakmens Aglonas pagasta Ruskuļu ciemā, Ciriša ezera dienvidrietumu krastā, augstums - 2,1 m, garums - 3,8 m, platums - 2,2 m, tā virsā izveidotas 7 bedrītes (5 cm diametrā un 2,5 cm dziļas), sānos 2 bedrītes, pieskaitāms pie bedrīšakmeņiem, kas izplatīti visā Eiropā.
- tradicionālā kultūra kultūras mantojuma daļa, kas saistīta ar tradīciju saglabāšanu, uzturēšanu un nodošanu no paaudzes paaudzē sabiedrībā vai kādā tās daļā; tā ietver valodu, mitoloģiju, rituālus, ieražas, svētkus, kultūras mutvārdu formas, mūziku, deju, amatniecību, ēdiena gatavošanas tradīcijas u. c.
- mākslas dienas kultūras pasākumu komplekss mākslas popularizēšanai, ko no 1959. g. ik gadu aprīlī organizēja visā PSRS, pilsētās un laukos tika rīkotas izstādes, mākslinieku tikšanās ar skatītājiem izstāžu zālēs muzejos, mākslinieku darbnīcās un arī rūpnīcās; mākslinieku dienas (līdz 1973. g.).
- populārā kultūra kultūras prakšu, uzskatu un objektu kopums, kas saistīts ar plašam patēriņam ražotiem produktiem, kuri ietver modi un izklaides industriju, populāro mākslu, literatūru, mūziku, sportu, kino, televīziju, radio un interneta medijus, lielveikalus, tūrisma industriju, atpūtas parkus u. c.
- kinematogrāfija Kultūras un tautas saimniecības nozare - kinofilmu veidošana un demonstrēšana skatītājiem.
- vandaļi Kultūras vērtību, dabas bagātību u. tml. nesaudzīgs postītājs.
- akulturācija Kultūru savstarpējās mijiedarbības process, kurā viena tauta pilnīgi vai daļēji pārņem otras (parasti vairāk attīstītas) tautas kultūru.
- šlenderēties Kuļāties, zvalstīties.
- traktoram uzkarināma linu kuļmašīna kuļmašīna lentē uz lauka noklātu, apžuvušu linu savākšanai, izkulšanai, linsēklu pildīšanai maisos un linu stiebriņu izklāšanai uz lauka vai sasiešanai kūļos; sastāv no savācējtransportiera un iespīlētājtransportiera, kuļaparāta, kratītāja, sietiem ar notekgaldiem, elevatora un maināma kūlīšu sienamā aparāta (vai maināmas izklājējierīces); izmanto arī tilināšanai izklāto linu apvēršanai un savākšanai kūļos.
- treska Kuļmašīnas piederums - kratītājs salmu atsijāšanai.
- kumulāta Kumulatīvās variācijas rindas grafisks attēls, kas rāda diskrētas un intervālu variācijas rindas, kuru variantes ir saistītas ar uzkrātajiem biežumiem.
- kurināties Kurināt (uguni pavardā, krāsnī); veikt ar kurināšanu saistītus darbus (sagatavot kurināmo).
- atpakaļatkāpe Kursora kustība par vienu pozīciju pa kreisi, izdzēšot šajā pozīcijā ierakstīto rakstzīmi.
- Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme.
- Lamekins Kuršu valdnieks 13. gs., ir vienīgais no kuršiem kura vārds ("Lammekinus rex de Curonia") ierakstīts līgumā, ko 1230. g. 28. decembrī Romas pāvesta vicelegāts Alnas Balduīns noslēdza ar Bandavas, Piemares un Ventavas zemes kuršiem.
- hondrilla Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Chondrilla"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas šo augu sugas izplatītas Vidusāzijas un Dienvideiropas pustuksnešos un tuksnešos, lakstveida kaučukaugs.
- plauceknējs Kurvjziežu dzimtas auniņu sugas divgadīgs vai ilggadīgs divdīgļlapis ("Erigonon acre"), izplatīts sausās, smilšainās vitās, tīrumos, norās.
- diždadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctium", senāk "Lappa"), divgadīgi augi ar sarkanvioletiem ziediem, ziedu kurvīšiem ir āķīši, kas pieķeras garāmejošiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, lai izplatītos sēklas; \~11 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- dālija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dahlia"), daudzgadīgs lakstaugs (Latvijā nepārziemo) ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem, \~28 sugas; Latvijā izplatīti krāšņumaugi, audzē \~900 šķirņu; pasaulē selekcionēti \~15000 šķirņu.
- žvanckāties Kustēties (no vienas puses uz otru); svārstīties, šūpoties.
- švikāties Kustēties (no vienas puses uz otru); šūpoties, svārstīties.
- švinkāties Kustēties (no vienas puses uz otru); šūpoties, svārstīties.
- žoickāties Kustēties, līgoties, šūpoties, svārstīties (tā, ka skaras kam klāt).
- ļenkāties Kustēties; svārstīties; ļodzīties.
- ļenkurēties Kustēties; svārstīties; ļodzīties.
- šaust Kustībā strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem; šaustīt (2).
- virziens Kustības, pārvietošanās, ar tām saistītas parādības, darbības līnija; puse, uz kuru kustība, pārvietošanās un ar tām saistīta parādība, darbība ir vērsta.
- švikāt Kustināt (no vienas puses uz otru); šūpot, svārstīt.
- švinkāt Kustināt (no vienas puses uz otru); šūpot, svārstīt.
- švunkāt Kustināt (no vienas puses uz otru); šūpot, svārstīt.
- šūpot Kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa dalu), arī ko rokā saņemtu; svārstīt (2).
- žļanckāt Kustināt, kratīt (trauku ar šķidrumu) parasti tā, ka šļakstas.
- stirt Kustināt, kratīt, raustīt, tirināt.
- žvanckāt Kustināt, šūpot, svārstīt.
- žvonckāt Kustināt, šūpot, svārstīt.
- žvīgāt Kustināt, virzīt (uz vienu un otru pusi); svārstīt, šūpot.
- salaisties Kūstot (kam) augstā temperatūrā, sasaistīties, savienoties.
- sasalieties Kūstot kam, savienoties, sasaistīties.
- piekust Kūstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- glemza Kūtrs, laisks, neveikls cilvēks; tas, kas gausi, bez apetītes ēd.
- izvēles rūtiņa kvadrātveida laukums, kam pierakstīts teksts, kas norāda iespējamo izvēli.
- džespilīts Kvarcīts ar daudziem plāniem magnetīta, hematīta un citu dzelzs minerālu starpslānīšiem, dzelzs rūda; dzelžainais kvarcīts.
- kvaternijs Kvaternija-18 hektorīts - kosmētikas sastāvdaļa, viskozitātes regulētājs, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, iedeguma želejās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- kvaternijs Kvaternijs-15 - kosmētikas sastāvdaļa, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, matu kondicionētājos, var izraisīt kontakta dermatītu, alerģiskas reakcijas, acu kairinājumus, var radīt izsitumus uz ādas, pastiprinātu ādas jutīgumu.
- kvaternijs Kvaternijs-26 - kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, antistatiķis, izmanto līdzekļos, kas piešķir matiem spīdumu, var radīt acu kairinājumu, kontakta dermatītu, kancerogēns.
- polarons Kvazidaļiņa cietvielā; saistīts elektrona un fonona stāvoklis.
- polaritons Kvazidaļiņa, saistīts fonona vai fotona stāvoklis.
- piekvēlot Kvēlojot izplatīt (gaismu) viscaur (telpā, apkārtnē).
- Līrs Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ar jūru saistīts dievs, Mananana tēvs.
- Brans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - varonis, sāgas "Brana ceļojums" tēls, tika uzskatīts par vienu no karaļa Artura senčiem.
- Līrs Ķeltu mitoloģijā - dzimtas galva ar dievišķu izcelsmi, galvenais tēls otrajā "Mabinogiona" teikā, Branvenas, Brana Svētītā un Manavidana tēvs.
- Lielais Beli ķeltu mitoloģijā - varens dievs, kurš tiek uzskatīts par vairāku Velsas karaļu dzimtu ciltstēvu.
- mādžoties Ķēmoties, ākstīties.
- māžļoties Ķēmoties, ākstīties.
- atskaites sistēma ķermenis, ar kuru cieši sasaistīti koordinātu sistēma un pulkstenis.
- fizikālais svārsts ķermenis, kas var griezties un svārstīties smaguma spēka laukā ap horizontālu asi, kura neiet caur tā smaguma centru; līdzīga svārstību kustība var notikt ap jebkuru nevertikālu asi.
- sirenomēlija Ķermeņa apakšdaļas attīstības anomālija, viena nepilnīgi attīstīta apakšējā ekstremitāte vai kopā saaugušas kājas.
- miera masa (relatīvistiskajā fizikā) ķermeņa masa, ja ķermenis atrodas miera stāvoklī atskaites sistēmā, kas saistīta ar pašu ķermeni; ķermeņa miera masa m~0~ ir identiska masas jēdzienam klasiskajā mehānikā.
- sānis Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- sāniski Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- sāņu Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- sāņus Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- bazīdijķērpji ķērpju klase (pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma ietilpst himēnijsēņu klasē.), laponi veido bazīdijsēne kopā ar zaļaļģēm vai zilaļģēm; brīvi augošu sēņu forma; dzimumvairošanās notiek ar bazīdijsporām, kas noraisās no bazīdijām; izplatīti gk. tropos un subtropos; mērenajā joslā sastopamas dažas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- noķerstīt Ķerstīt (visu laikposmu) un pabeigt ķerstīt.
- kramstīties Ķerstīt ar zobiem (kā zirgs).
- karstīt Ķerstīt, strauji tvert.
- ķarstīt Ķerstīt; strauji tvert.
- ķerāt Ķerstīt.
- ramstīties ķerstīties pēc ēdiena.
- šķarstīties Ķerstīties, grābstīties.
- kamstīties Ķerstīties, savstarpēji kost (viens otram).
- atsažņaudzīties Ķerstīties, spaidīties.
- karstīties Ķerstīties.
- ķarstīties Ķerstīties.
- žākstīties Ķerstīties.
- lavīt Ķert, gūstīt, uzglūnēt.
- gūbstīt Ķert, gūstīt.
- valgt Ķert, gūstīt.
- dzenāties Ķert, tvarstīt citam citu (parasti rotaļājoties); dzenāt citam citu.
- purāties ķerties, satīties.
- ķirnaklis Ķildnieks, kāds, kas izrāda rūpes par lietām, kas nav saistītas ar viņu.
- fizikālķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
- ūdeņradis Ķīmiskais elements - gāze bez krāsas, smaržas, garšas, atomnumurs - 1, atommasa - 1,0079, ir 3 izotopi: protijs, deitērijs un tritijs; pārtikas piedeva E949, iesaiņošanas gāze, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- arsēns ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā, periodiskās sistēmas 33. elements (V grupa); simbols As, atommasa 74,92, ir vairāki alotropi veidi, izplatītākais ir pelēkais arsēns ar metāla īpašībām.
- peroksīds ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa; superoksīds.
- halogēni Ķīmisko elementu grupa, ļoti aktīvi elementu periodiskās sistēmas septītās grupas elementi, kurā ietilpst fluors, hlors, broms, jods, astats.
- ciklamāts Ķīmisks saldināšanas līdzeklis; tiek uzskatīts, ka, lietots lielās devās, spēj izraisīt saslimšanu ar vēzi.
- silīcija dioksīds ķīmisks savienojums SiO~2~, kura izplatītākās formas ir minerāli kvarcs un kvarca smiltis.
- hemi- Ķīmisks, ar ķīmiskiem procesiem saistīts.
- hemo- Ķīmisks, ar ķīmiskiem procesiem saistīts.
- lipotropija Ķīmisku savienojumu (piem., narkotisku vielu) spēja saistīties ar taukiem.
- falunguņ Ķīnas tradīcijās balstītu reliģisko mācību sakausējums un garīgu vingrinājumu kopa, ko 1992. gadā izstrādājis Li Hoņži; Ķīnā šīs mācības piekritēji tiek vajāti, bet pasaulē šai mācībai ir daudz sekotāju.
- iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
- Houdzi ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, kurš tiek uzskatīts par senlaiku džou cilts pirmsenci, no viņa sākas "prosas ēdāju" džou tauta, kas 1122. g. p. m. ē. iekaroja Ķīnu.
- Veņ-Čans Ķīniešu mitoloģijā - literatūras dievs, kurš pārzina visu, kas saistīts ar literatūru un eksāmenu kārtošanu, jo nokārtots eksāmens deva tiesības ieņemt valsts ierēdņa amatu.
- Di-Dzanvans Ķīniešu mitoloģijā - pazemes valstības pavēlnieks, kurš glāba dvēseles no pazemes šķīstītavas.
- Suņ-Vukoņs Ķīniešu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, kam dievi bija likuši darboties debesīs, lai viņu varētu pieskatīt.
- Di-Dzjuņs Ķīniešu mitoloģijā - sākotnēji uzskatīts par iņu cilšu pirmsenci, bija pirmais, kas sāka apstrādāt zemi un šo prasmi nodeva tālāk savam dēlam.
- Kua-Fu Ķīniešu mitoloģijā - tēls, kas saistīts ar tumsas valstību, pazemes valdnieka Hou-Tu mazdēls.
- Didzjuņs ķīniešu mītu tēls - sākotnēji uzskatīts par iņu cilšu pirmsenci, bija pirmais, kas sāka apstrādāt zemi un šo prasmi nodeva tālāk savam dēlam.
- šķērstīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darba veids, kas nepārsniedza 3 m garumu un tika apskatīts pamazām attinot.
- Tjaņs Ķīniešu valodas vārds "debesis", ar ko dažkārt apzīmē augstāko dievu; sākot ar aptuveni 1000. gadu p. m. ē., sāka uzskatīt, ka Ķīnas imperatori valda saskaņā ar viņiem dotu debesu mandātu.
- gurķis Ķirbju rindas ģints ("Cucumis"), viengadīgi lakstaugi, izplatīti gk. Āfrikā, \~30 sugu.
- Kira Ķire, Rūjas pieteka, senāk uzskatīta par Acupītes pieteku.
- Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
- tikšķis Ķirmju dzimtas suga ("Anobium pertinax") - 5-6 mm gara vabole, kas dzīvo koksnē; sitot ar galvu pret koksni, rodas tikšķoša skaņa, kas agrāk tika uzskatīta par nāves priekšvēstnesi; ēku ķirmis.
- frenoplastika Ķirurģiska operācija anomāli novietotas mēles saitītes korekcijai.
- sila ķirzaka ķirzaku dzimtas suga (“Lacerta agilis”), ķermenis slaids, garums kopā ar asti - līdz 28 cm, dēj olas, Latvijā sastopama visā teritorijā, taču samērā reti un ir izplatīta nevienmērīgi, aizsargājama.
- varāni ķirzakveidīgo dzimta ("Varanidae"), kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi, oldējēji, ar masīvu (20 cm līdz 3 m garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem, \~30 sugu; šīs dzimtas dzīvnieki; izplatīti Āzijas siltajās klimatiskajās zonās un Austrālijā.
- angiomiksoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kapilāriem līdzīgiem asinsvadiem un gļotainiem audiem; var attīstīties nabassaitē un atgādināt normālas nabassaites audus.
- fibroadenoma Labdabīgs dziedzera audzējs ar stipri attīstītiem fibroziem audiem, kam reizē ir fibromas un adenomas raksturs.
- izlodēties Labi attīstīties, kļūt lielam un spēcīgam; nebūt sliktākam par citiem veselības ziņā.
- gaišīgs Labi attīstīts (par prātu).
- lekns Labi attīstīts un sulīgs, arī kupls (par augiem, to daļām).
- skaudrs Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs; (9).
- ass Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs.
- pamatīgs Labi attīstīts, spēcīgs (piemēram, par ķermeņa daļām).
- pielopsīties Labi, sātīgi pieēsties (parasti, ēdot ar lielu apetīti).
- traumatiskais labirintīts labirintīts kā galvaskausa lūzuma vai labirinta operācijas (piem., fenestrācijas) sekas.
- strutainais labirintīts labirintīts, ko ierosina strutu baktērijas.
- nekrotiskais labirintīts labirintīts, ko izraisa asinsvadu tromboze, kam seko kaulainā labirinta nekroze un sekvestru veidošanās; skarlatīnas komplikācija.
- aerodinamiskā caurule laboratorijas iekārta gaisa plūsmas radīšanai, lai eksperimentāli pētītu parādības, kas noris, gaisa masām applūstot cietus ķermeņus (piem., lidmašīnas spārnu).
- ekspatriācija Labprātīga vai piespiedu izceļošana uz ārzemēm, kas parasti saistīta ar pilsoņa tiesību atņemšanu.
- pavaldzīgs Labs, apetītelīgs ēdiens.
- humors Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko); spēja saskatīt un atveidot komisko.
- koala Lāčsomainis, jaunam lācēnam līdzīgs somains dzīvnieks; izplatīts Austrālijā, pārtiek tikai no eikaliptu lapām un jaunajiem dzinumiem.
- lāčumāte Lāču mātīte, kam ir mazuļi.
- lācene Lāču mātīte.
- lāciene Lāču mātīte.
- Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci.
- saistītie lādiņi lādiņi, kas parādās polarizācijas procesā; tie ir saistīti ar molekulām un var tikai ļoti ierobežoti pārvietoties pašu molekulu iekšienē.
- čaps Lai aprakstītu kritiena troksni.
- čapts Lai aprakstītu strauju ķeršanas, grābšanas kustību vai lēcienu.
- čaps Lai aprakstītu strauju ķeršanas, grābšanas kustību.
- zvaigžņu laiks laika mērīšanas sistēma, kas saistīta ar zvaigžņu diennakts kustību un kurā par pamatvienību ir pieņemta zvaigžņu diennakts.
- norises saskaņotība laika un telpas nepārprotams atspoguļojums, attēla virziena un kompozīcijas saskaņojums, kas ļauj skatītājam uztvert filmu kā loģisku tās satura izklāstu.
- karalaiks Laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā; kara laiks; arī kara apstākļi.
- kara laiks laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā; karalaiks; arī kara apstākļi.
- cēlienis Laikposms, kas parasti ir saistīts ar kādu darbību, stāvokli.
- nelaiks Laikposms, kas saistīts ar grūtiem apstākļiem, smagiem pārdzīvojumiem.
- inkubācijas perioda ilgums laiks no perēšanas sākuma līdz putnu mazuļu šķilšanās sākumam; vistām – 19, tītariem – 26, pīlēm – 25, zosīm – 29 dienas.
- pēcmeklēšanās Laiks pēc meklēšanās, kad izzūd ar dzīvnieka dzimumuzbudinājumu saistītās izmaiņas dzimumorgānos un uzvedībā.
- īstā meklēšanās laiks, kad notiek ovulācija un mātītes ļaujas aplēkties.
- karsts laiks laiks, kas saistīts ar intensīvu, spraigu darbu, norisi.
- tīkla aizkave laiks, kas vajadzīgs, lai pārsūtītu informāciju ar datu pārraides tīkla starpniecību.
- paķārstīt Laiku pa laikam aiztikt, ķerstīt, gūstīt.
- beatus Laimīgs, svētīts, svētlaimīgs.
- žeivēt Laistīt (lielā daudzumā, izšķērdīgi).
- lietēt Laistīt ar īpašām iekārtām.
- šļūterēt Laistīt ar šļūteni.
- laistīties Laistīt citam citu.
- laistīties Laistīt sevi.
- pļičēties Laistīt ūdeni mazgājoties.
- šaltīt laistīt, liet.
- žaut Laistīt, liet.
- plunkatāt Laistīt, salaistīt.
- žļandzināt Laistīt, skalināt.
- pičāt Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
- pičināt Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
- pičināties Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
- pličāties Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
- pličināties Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
- šļīcināt Laistīt, šļircināt.
- lijināt Laistīt.
- pļunkāt Laistīt.
- šļārbāt Laistīt.
- šļidzināt Laistīt.
- šļikšķināt Laistīt.
- šļūkstināt Laistīt.
- svepstināt Laistīt.
- žļadzināt Laistīt.
- žulnīt Laistīt.
- kaļčāties Laistīties (ar ūdeni).
- šļaukstīties Laistīties (ar ūdeni).
- žanckāties Laistīties (ar ūdeni).
- šļirckāties Laistīties ar šļircēm.
- pļegāties Laistīties ar ūdeni, aptraipīties.
- laistīties zeltā, sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā.
- šļargāties Laistīties, plunčāties.
- plančāties Laistīties, šļakstīties ar ūdeni.
- brūzēt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu); brūzgāt.
- brūzāt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu).
- brūzgāt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu).
- brūzgāties Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu).
- šļirkāties Laistīties, šļākties.
- pilčāties Laistīties.
- plunkatāties Laistīties.
- pluzēties Laistīties.
- šelderēties Laistīties.
- žeirēties Laistīties.
- zlaņķēties Laistīties.
- nolaistīt Laistot padarīt mitru (augus, augsni); aplaistīt.
- pārlaitīt Laitīt (masēt, berzēt) vēlreiz, no jauna.
- laicīt Laitīt, masēt.
- laistīt Laitīt, masēt.
- vaitīt Laitīt, masēt.
- laivascirvju Laivascirvju kultūra - vēlā neolīta un agrā bronzas laikm. kult. (3. gt. b. - 2. gt. 1. puse p. m. ē.), viena no auklas keramikas kultūrām; izplatīta Skandināvijā, Igaunijā, Latvijā, laivasveida akmens kaujas cirvji, keramika ar auklas iespiedumu, mirušie apbedīti saliekti.
- kāksloties Laizīties, skatīties pēc kāda kāruma.
- negarīdznieks Lajs, tāds, kas nav saistīts ar reliģiju.
- platlapji Lakstaugi ar stipri attīstītām, platām lapām.
- lāktīties Lāktīt.
- čulbilghana Lamas reinkarnācijas meklēšanas sistēma: pēc valdošā lamas nāves Tibetā pa visu zemi tiek sūtīti vēstneši, lai atrastu to bērnu, kurš ir mirušā lamas reinkarnācija.
- lamsnāt Lamāt, zākāt; aprunāt, dot iesauku; lamstīt.
- lamblioze Lambliju infestācija cilvēka divpadsmitpirkstu zarnā vai žultspūslī; lamblijas var būt hroniska enterīta un holecistīta cēlonis.
- utricis Lamuvārds, tāds, kam nav attīstīti dzimumorgāni; tāds, kam tikai viens sēklinieks.
- Laņa Laņs Caihe, daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem.
- Laņs Laņs Caihe, daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem.
- scapania Lāpstītes.
- lapsumāte Lapsu mātīte, kam ir mazuļi.
- andrejas Lapu sūnu klases apakšklase ("Andreaeidae"), sarkanbrūnas, pat melnas sūnas, kas izplatītas augstu kalnos un polārajos apvidos.
- plūmju-niedru laputs laputu apakškārtas suga ("Hyalopterus pruni"), Latvijā bieži sastopama fakultatīvi migrējoša laputs, mātītes un kāpuri visbiežāk uz plūmēm, tēviņi mīt niedrēs.
- Mimulus guttatus lāsainā pērtiķmutīte.
- ievadizvades pamatsistēmas lasāmatmiņa lasāmatmiņa, kurā ierakstītas programmas un instrukcijas personālā datora perifērijas ierīču ievadizvades operāciju veikšanai; BIOS lasāmatmiņa.
- BIOS lasāmatmiņa lasāmatmiņa, kurā ierakstītas programmas un instrukcijas personālā datora perifērijas ierīču ievadizvades operāciju veikšanai.
- lasāmatmiņas ciparvideodisks lasāmatmiņas kompaktdiska tips, kurā var ierakstīt 4,7 līdz 17 gigabaitiem un kurš nodrošina piekļuves ātrumu 600 kilobitu līdz 1,3 megabitu sekundē.
- ierakstāmais kompaktdisks lasāmatmiņas kompaktdisks, kas tiek formatēts tā, lai tajā ar speciāla diskziņa starpniecību ierakstītos datus varētu nolasīt, izmantojot parastos lasāmatmiņas kompaktdisku diskdziņus
- vairāksesiju lasāmatmiņas kompaktdisks lasāmatmiņas kompaktdisks, kurā datus var ierakstīt dažādā laikā.
- rakstītpratība Lasīšanas un rakstīšanas, t. i. rakstu prasme; prasme lasīt un pareizi rakstīt.
- ķeiriski lasīt lasīt tekstu, kas rakstīts no labās uz kreiso pusi (kā ebreju, arābu val.).
- analfabētisms Lasīt un rakstīt neprasme.
- analfabēts Lasīt un rakstīt nepratējs.
- diktēt Lasīt vai runāt (ko) tā, lai klausītājs varētu pierakstīt.
- gramstīt Lasīt, vākt kopā (parasti ko niecīgu, kādas paliekas); pavirši, nevīžīgi vākt kopā; arī grābstīt (1).
- mačka Lašu mātīte.
- salsa Latīņamerikā izplatīts mūzikas stils, arī deja.
- hronogramma Latīņu valodā rakstīta vārsma, kurā tie lielie burti, kas ir arī romiešu cipari (I, V, X, L, C, D, M), vārdos izvietoti tā, ka, kopā salikti, tie veido tā notikuma gadskaitli, par ko vārsmā ir rakstīts.
- š latviešu alfabēta divdesmit septītais burts
- e latviešu alfabēta septītais burts
- d latviešu alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās
- Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā.
- Baltā Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas meža, naudas vai mājas gars; Baltā sieva; Baltā mātīte; Baltā dāma.
- Lauka māte latviešu mitoloģijā aizgādne par laukā iesētā ražību, kur lauks tradicionālajā uzskatā tika pretstatīts mežam, puvam kā iekoptais, no haosa telpas atkarotais, līdz ar to - sakralizētas telpas gabals.
- mēslu māte latviešu mitoloģijā gars, kas saistīts ar cilvēku un lopu auglību.
- vilks Latviešu mitoloģijā veikls un izturīgs zvērs, kas saistīts ar Velnu un pazemi un spēj savienoties ar cilvēku ļaunā, pārdabiskā būtnē - vilkatī.
- rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā.
- Baltijas betīds Latvijā konstatēta un aprakstīta zinātnei jauna suga ("Baetopus balticus Kazlauskas").
- istabas muša Latvijā visizplatītākā mušu dzimtas suga ("Musca domestica").
- mazvācietis Latvijā, īpaši Vidzemē \~17.-19. gs. izplatīts nabadzīgāko vācu (un arī citu tautību) ieceļotāju apzīmējums.
- LĢIA Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra - valsts aģentūra, kuras funkcijas ir iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeogrāfiskos pamatdatus civilām un militārām vajadzībām; veidot un attīstīt ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu; sniegt ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju.
- ISSN centrs Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūrvienība - iestāde, kas piešķir ISSN un ar to saistītu svītru kodu izdevējiem, konsultē par ISSN sistēmu un tās lietojumu, informē par speciālizdevumiem valstī un pasaulē, kā arī par ISSN reģistrā fiksētajiem elektroniskajiem seriālizdevumiem.
- Draudzīgais aicinājums Latvijas Republikas Ministru prezidenta K. Ulmaņa ierosināta labdarības kustība, kas aicināja ikvienu atcerēties un atbalstīt savu skolu, biedrību, pagastu, ziedojot grāmatas, mācību līdzekļus un mākslas darbus.
- Pagaidu Satversme Latvijas Tautas padomes 1918. g. 17.-18. novembrī pieņemts normatīvais akts, kurā noteikti Latvijas valsts veidošanas un politiskās iekārtas galvenie principi, kas līdz Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. pieņemtajiem normatīvajiem aktiem - Deklarācijai par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem - tika uzskatīta par Latvijas Republikas pamatlikumu (konstitūciju).
- Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota.
- intensīvā lauksaimniecība lauksaimniecība, kas saistīta ar lieliem kapitālieguldījumiem.
- agrorūpnieciskais komplekss lauksaimniecības produktu ražošanā tehnoloģiski, organizatoriski un ekonomiski saistītu nozaru kopums; tika veidoti PSRS 1980. gadu otrajā pusē ar mērķi paplašināt lauksaimniecības produkcijas ražošanu un uzlabot iedzīvotāju apgādi ar pārtikas produktiem un citām patēriņa precēm; beidza pastāvēt 1990. gadu sākumā.
- iežogošana Lauku kopienu zemes sistēmas likvidēšanas un zemniecības masveida ekspropriācijas veids dažās R-Eiropas zemēs; klasiskā formā bija attīstīta Anglijā 15. gs. b. - 19. gs. sāk.
- lauma Lauvmutīte ("Antirrhinum").
- laumute Lauvmutīte ("Antirrhinum").
- lauvmute Lauvmutīte ("Antirrhinum").
- antirrhinum Lauvmutītes - cūknātru dzimtas ģints.
- laumutīte Lauvmutītes ("Antirrhinum").
- lauvmutiņa Lauvmutītes ("Antirrhinum").
- lauvrīkle Lauvmutītes ("Antirrhinum").
- lauvrīklīte Lauvmutītes ("Antirrhinum").
- sunīši Lauvmutītes ("Antirrhinum").
- lauvene Lauvu mātīte.
- dragāt Lauzt, graut, postīt (ar mehānisku spēku).
- knittelvers Lauztās vārsmas - nicīgs nosaukums vācu dzejas metram ar mainīgu neuzsvērto zilbju skaitu starp iktiem, kas radās 17. gs. un sākotnēji tika uzskatītas par nedabiskām un neveiklām.
- sausā lavīna lavīna, kas veidojas pēc sniegputeņiem un intensīvas snigšanas, kad uzkrājas daudz sniega un tas vāji saistīts ar pagulvirsmu.
- Lohengrīns Leģendārs tā paša nosaukuma poēmas varonis, kas sarakstīta 13. gs. beigās.
- lēgitimisti Leģitimisma teorijas aizstāvji; Francijā Burbonu dinastijas, Spānijā Donkarlosa atbalstītāji.
- aktīvā leikocitoze leikocitoze, kas saistīta ar leikocītu aktīvu emigrāciju, diapedēzi.
- leitīši Leitītis (1).
- lasījums Lekciju vai referātu cikls, kas veltīts (noteiktam) jautājumu lokam.
- mnemodermija Lēkmjveidīga psihogēna nieze cilvēkiem, kas pārcietuši ar niezi saistītu ādas slimību.
- skatoloģiskā leksika leksika, kas sarunvalodā raksturo (ar vielmaiņu saistītos) organisma fizioloģiskos procesus.
- vietvārdu vārdnīca Leksikogrāfiski sistematizēts vietvārdu un ar tiem saistītas papildinformācijas (visbiežāk precīzas lokalizācijas norāžu un cilmes skaidrojumu) apkopojums.
- frazeoloģisms Leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu; frazeoloģiska vienība.
- aizkūņāties Lēnām aiziet ar smagiem soļiem (pie tam šādi ejošo nevar skaidri saskatīt).
- sipenēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
- siperēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
- sīpēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
- žļēmāt Lēnām un ilgstoši, bez īstas apetītes ēst; žļēmot.
- žļemot Lēnām un ilgstoši, bez īstas apetītes ēst.
- kričināt Lēnām vētīt ar kretuli.
- varkšīties Lēnām, bez apetītes ēst.
- varkšķīties Lēnām, bez apetītes ēst.
- žļebināties Lēnām, bez apetītes ēst.
- vēzāt Lēnām, garlaicīgi runāt, stāstīt.
- tedeska Lendleram un valsim tuva deja trijdaļu metrā; izplatīta Eiropā 18. gs. un 19. gs. sākumā.
- atslīgt Lēni atbalstīties.
- skirs Lēni augoša karcinoma, kurā ir bagātīgi attīstīti, cieti saistaudi.
- eritroplakija Lēni augošs apsārtis samtains bojājums ar labi izteiktām robežām; atrodams uz gļotādas, bieži mutes dobumā; parasti saistīts ar smagu displāziju vai karcinomu.
- pompaļāties Lēni ģērbties, tīstīties; tūļāties, lēni ģērbjoties, tīstoties.
- rāpties Lēni virzīties, izplatīties (par parādībām dabā).
- Railettiana cesticillus lenteņu suga, kas parazitē vistās un tītaros.
- Anno lībiešu vecākais Turaidas novadā 12. gs. beigās un 13. gs 1. pusē, kurš 12. gs. 90. gados brīdinājis bīskapu Meinartu par lībiešu sazvērestību, pastāv uzskats, ka bijis pirmais Turaidas novadā kristītais lībietis.
- aklais lidojums lidojums, kad pilots nevar saskatīt zemi un viņam jāvadās pēc lidmašīnas navigācijas instrumentiem.
- rīkstes Līdz 19. gs. vidum izplatīts miesas sodu veids, ko Latvijā atcēla 1865. gadā.
- actiņas līdz dzinumam neattīstīto snaudošo pumpuru atliekas koksnē.
- pilna burtnīca līdz pēdējai lappusei pierakstīta burtnīca.
- nolaicīt Līdzinot noglāstīt.
- kontrasignēt Līdzparakstīt, izdarīt kontrasignāciju.
- neatkarīgas ierosmes dzinējs līdzstrāvas dzinējs, kura ierosmes tinums barojas no neatkarīga, ar enkura ķēdi nesaistīta enerģijas avota.
- izliecināt Liecinot pavēstīt, apliecināt.
- Grīvupīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā (senāk uzskatīta par Kapupītes pieteku).
- iekužoties Liekoties gulēt gultā vai apģērbjoties cieši ietīstīties, ietīties.
- kungass Liela japāņu un korejiešu laiva bez klāja un bez motora, izplatīta Tālo Austrumu jūrās.
- Antirrhinum majus lielā lauvmutīte.
- Bryum pseudotriquertum lielā samtīte.
- Š lielais latviešu alfabēta divdesmit septītais burts
- E lielais latviešu alfabēta septītais burts
- maksimālais pārraides bloks lielākais datorprogrammas garums, ko var pārsūtīt kādā konkrētā datoru tīklā.
- Sņardvijs Lielākais ezers Polijā, Mazuru ezeru augstienē 116 m vjl., platība - 113,8 kvadrātkilometri, garums - 16 km, platums - 11 km, dziļums - līdz 23,4 m, daudz salu, līčains, glaciālas izcelsmes, saistīts ar blakusezeriem.
- lobists Lielas firmas, citas valsts politiska, ekonomiska vai finansiāla grupējuma pārstāvis (aģents), kas mēģina pierunāt vēlētus politiķus (piem., deputātus) vai ieceltus ierēdņus atbalstīt vai kavēt kādus centienus.
- pasija Lielas formas skaņdarbs, kurā ir izmantots evaņģēlija teksts par Kristus ciešanām un nāvi un kurš ir rakstīts solistiem, korim (parasti) ar orķestri.
- Dienvidāzijas rase lielās mongoloīdās rases dienvidu atzars (dienvidmongoloīdi) ar austroloīdās rases piejaukumu, parasti tiek uzskatīta par pārejas formu; malajiešu rase.
- mataklas Lielas tītavas audekla mešanai.
- mesls Lielas tītavas, kur uztin metus aušanai.
- afektierēt Lielīties, ākstīties.
- grikāties Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties.
- griķēties Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties.
- griķināt Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties.
- grikoties Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties.
- griķoties Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties.
- griķāties Lielīties, dižoties, plātīties.
- kriķēties Lielīties, dižoties, plātīties.
- kriķoties Lielīties, dižoties, plātīties.
- izdzirties Lielīties, plātīties.
- sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
- daczibao Lielo hieroglifu avīze - 20. gs. 50.-70. gados Ķīnā izplatītie plakāti un ar roku rakstītās lapiņas.
- ielielīt Lielot panākt, ka kāds (ko) sāk uzskatīt par labu.
- iesmenis Liels iesms, uz kā saver spoles, lai iztītu dziju.
- pingvīns Liels nelidojošs putns ar masīvu ķermeni, peldēšanai pielāgotām airveida pleznām, labi attīstītu krūšu ķīli un spēcīgiem krūšu muskuļiem.
- kombināts Liels ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes vai kurā administratīvi apvienoti vienas un tās pašas nozares uzņēmumi.
- kazuārs liels skrējējputns ("Casuarius") ar neattīstītiem spārniem un ķiverei līdzīgu ragvielas veidojumu uz galvas, sastopams Austrālijā un Jaungvinejā, līdzīgs emu, 3 sugas.
- ferula Lielu, daudzgadīgu čemurziežu dzimtas augu ģints, kas izplatīta Āzijā, Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā; atsevišķas ferulas sugas izmanto ēterisko eļļu, sveķu iegūšanai, pārtikai un lopbarībai, kā arī ārstniecībā.
- slodzes moments lielums, kas raksturo dzinējam pielikto slodzi; ja dzinēja attīstītais moments pārsniedz slodzes momenta vērtību, dzinēja ātrums pieaug, pretējā gadījumā – samazinās; ja dzinējs darbojas stabili, attīstās moments, kas vienāds ar slodzes momentu.
- saskaitāmais Lielums, skaitlis, kas tiek saskaitīts ar citu lielumu, skaitli.
- Driksa Lielupes atteka Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Pilssalu un kreiso krastu, garums - 5,2 km, platums - 150-500 m, izveidošanās saistīta ar ledus sastrēgumiem Lielupē; Driksna.
- Digitalis grandiflora lielziedu uzpirkstīte.
- greituls liepas vai kārkla lūks (satīts ap roku, sākot no lūka resnākā gala) vīzu pīšanai vai lāpīšanai.
- atlieties Liet līdz apnikumam; savstarpēji aplaistīties.
- piļčkāt Liet, izliet, (iz)šļakstīt.
- blauzt Liet, laistīt.
- krāstīt Liet, laistīt.
- žārīt Liet, laistīt.
- žeirāt Liet, laistīt.
- žeirēt Liet, laistīt.
- žļāgāt Liet, laistīt.
- matemātiskā modelēšana lietišķās matemātikas nozare, kurā izstrādā paņēmienus pētāmo parādību aizstāšanai ar modeļiem un ar tiem saistītu matemātisku uzdevumu risināšanai.
- intervālskala Lietišķās psiholoģijas vērtību skala, kas saistīta ar noteiktām mērvienībām un neļauj noteikt mērījumu vērtību atšķirības.
- čika Lieto atkārtojumā, lai aprakstītu čerkstošu troksni.
- rību Lieto atkārtojumā, lai aprakstītu dārdošu troksni.
- čīru Lieto savienojumā "čīru, čūru", lai aprakstītu skaņu, kas rodas ielejot alu.
- čilu Lieto savienojumā ar "čalu", lai aprakstītu juceklīgas pļāpāšanas troksni.
- čalu Lieto savienojumā ar "čilu", lai aprakstītu juceklīgas pļāpāšanas troksni.
- čabs Lieto, lai aprakstītu čaukstošu, šalcošu troksni.
- čīks Lieto, lai aprakstītu čerkstošu troksni.
- čīku Lieto, lai aprakstītu čerkstošu troksni.
- čikurigū Lieto, lai aprakstītu gaiļa dziedāšanu.
- kniks Lieto, lai aprakstītu īslaicīgu paklusu troksni, knikšķi.
- skrib Lieto, lai aprakstītu īslaicīgu, skrāpējošu troksni.
- žviks Lieto, lai aprakstītu pēkšņu, ātru kustību.
- žvikš Lieto, lai aprakstītu pēkšņu, ātru kustību.
- šļaukš Lieto, lai aprakstītu plaukšķošu, šļakstinošu troksni.
- čava Lieto, lai aprakstītu pļāpāšanu, arī riešanu.
- čara Lieto, lai aprakstītu pļāpāšanu.
- zliukš Lieto, lai aprakstītu skaņu, kas rodas krītot kādam koka priekšmetam.
- čaps Lieto, lai aprakstītu šalcošu troksni.
- klanks Lieto, lai aprakstītu troksni, kas rodas šķidrumam krītot tukšā tilpumā.
- bļur Lieto, lai atdarinātu tītara balss skaņas.
- bur Lieto, lai atdarinātu tītara balss skaņas.
- tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem); lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
- respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums; lieto, lai norādītu, ka tekstā tiek saistīti līdzīgas vai tuvas nozīmes vārdi vai vārdu savienojumi.
- noi Lieto, lai pamudinātu turpināt sarunu, stāstīt tālāk.
- lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību iepriekš teiktajam, rakstītajam; lieto, lai uzsvērtu iepriekš teikto, rakstīto.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu; lūk (2).
- raugi Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību notikušajam, teiktajam, rakstītajam.
- lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts; lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts; lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
- redzēt Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību teiktajam, rakstītajam, arī, lai uzsvērtu tā saturu.
- palūk Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
- paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
- no vienas puses, no otras puses lieto, lai pretstatītu divus faktus, apstākļus.
- čur Lieto, lai rotaļā izteiktu aizliegumu (piemēram, kustēties, skatīties).
- mans Lieto, lai uzsvērtu, ka uzrunātais ir saistīts ar runātāju.
- dalītais lietojums lietojumprocesu kopums, kas saistīts ar kādu datoru sistēmu un sastāv no procedūrām, kuras var tikt izpildītas dažādos datoros.
- pašapkalpošanās lietotne lietojumprogramma, kas datora lietotājam ļauj iegūt informāciju vai pabeigt darījuma transakciju situācijās, kuru apkalpošanā parasti tika iesaistīti cilvēki.
- lietojumprogramma "Norton Desktop for Windows" lietojumprogramma, kas paredzēta izmantošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas apvieno lietojumprogrammu _Program Manager_ un _File Manager_ funkcijas; tā nodrošina dažādus pakalpojumus (t. sk. datņu atkopšanu un dublēšanu), kā arī līdzekļus ar disku diagnosticēšanu saistītu problēmu risināšanai.
- vieglā versija lietojumprogrammas ierobežota versija, ko vai nu dod par brīvu, vai piesaista kādai citai programmatūrai, lai piesaistītu potenciālo pircēju interesi vēlāk iegādāties pilno versiju.
- sistēmas pārvaldība lietojumslāņa funkcijas, kas saistītas ar atvērto sistēmu sadarbības pārvaldību visos atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņos.
- vaicājumvaloda Lietotāja un informācijas sistēmas mijiedarbības valoda, ko izmanto, lai aprakstītu informācijas meklēšanas un izvades vaicājumu.
- programmatūras licence lietotāja un programmatūras izstrādātāja juridiska vienošanās, kas nosaka programmatūras lietotāja tiesības un pienākumus, kā arī programmatūras izplatītāja atbildību.
- programmatūras produkts lietotāja vajadzībām izstrādāts pilns datora programmu, procedūru un ar tām saistīts dokumentācija un datu kopums.
- čaki Lietus dievi maiju teoloģijā, kas parasti tika attēloti grupās pa četri, un katra no dievībām tika saistīta ar vienu no debespusēm un sev raksturīgu krāsu.
- Lietuvas statūti Lietuvas dižkunigaitijas tiesību kodeksi, pieņemti 3 redakcijās (1529., 1566. un 1588. g.), sarakstīti slāvu lietvedības valodā, vēlāk tulkoti poļu un latīņu valodā, ietvēra valststiesību, zemes tiesību, civiltiesību, krimināltiesību, procesuālo un ģimenes tiesību normas.
- Priparšs lietuviešu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar cūkām.
- Pagirnis lietuviešu mitoloģijā - mājas dievs, kas saistīts ar malšanu, dzirnakmeņiem, akmeņu kultu, vīrieši viņam ziedoja cūku, reizēm arī vērsi, sievietes trīsreiz gadā gaiļus.
- Žemīna Lietuviešu mitoloģijā - zemes dieviete, zemes personifikācija, saistīta ar dievu Pērkūnu, sauli un mēnesi.
- lumēt Līgoties, svārstīties, ļodzīties, želejveidīgi kustēties.
- signatārs Līguma vai cita akta parakstītājs.
- Māstrihtas līgums līgums starp 12 Eiropas Kopienas valstīm par Eiropas Savienības izveidi, parakstīts 1991. gada 10. decembrī šajā pilsētā, ratificēts un stājās spēkā 1993. g. novembrī.
- pārvadājuma līgums līgums, ar kuru pārvadātājs uzņemas nosūtītāja nodotās lietas pārvest par norunāto maksu no vienas vietas uz otru norādītu vietu un tās tur nodot adresātam.
- refakcija Likmes atlaide, ko pēc īpašas vienošanās piešķir kravas nosūtītājam, ja tas nosūta lielu kravas daudzumu vai arī transporta operācijām ir regulārs raksturs.
- hipsogrāfiskā līkne līkne taisnstūra koordinātās, kas attēlo dažādos uz Zemes virsmas izplatītos augstumus un dziļumus (okeānos).
- laika un kontrasta līkne līkne, kas raksturo attiecību starp attēla attīstīšanas ilgumu un kontrastainību; atšķirīga katram attīstītājam un emulsijai.
- epicikloīda Līkne, ko iezīmē ar riņķi nekustīgi saistīts punkts, šim riņķim veļoties pa citu riņķi.
- likopēns Likopens - antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; pārtikas piedeva E160d (ekstrahē no tomātiem un rozā greipfrūtiem, var būt sintētisks, var būt ģenētiski modificēts), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā; likopīns.
- siet Likt (ko ap ķermeņa daļu) un saistīt (tā) stūrus, malas, saites mezglā.
- apostrofēt Likt apostrofu; rakstīt (vārdu) saīsināti ar apostrofu.
- pasūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); aizsūtīt (1).
- izstellēt Likt iziet (no kurienes); izsūtīt.
- paņemt parakstu likt parakstīties (par ko).
- nodarbināt Likt strādāt, iesaistīt darbā, kādā pasākumā.
- šūstināt Likt šūt, pasūtīt uzšūt.
- taisināt Likt taisīt; pasūtīt.
- vārtināt Likt, ļaut (dzīvniekiem) vārtīties.
- Kārta Likteņlēmēja dievība senlatviešu mitoloģijā, kas bija saistīta ar Laimu un gādāja par Laimas lēmumu izpildi.
- ēnu ekonomika likumā atļautas, bet neuzskaitītas ekonomiskās aktivitātes, par kurām netiek maksāti nodokļi valstij, sociālais nodoklis strādājošiem un kas netiek uzrādītas statistiskajos pārskatos.
- izdienas pensija likumā paredzēta naudas izmaksa, ko piešķir to profesiju darbiniekiem, kuru darbs pēc noteikta laika nostrādāšanas un noteikta vecum sasniegšanas ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai īpašību bīstamību.
- paraģenēze Likumsakarīga ģenētiski saistītu minerālu, fāciju, formāciju vai ķīmisko elementu asociāciju atrašanās kopā.
- hidroloģiskais režīms likumsakarīgas ūdens objekta ūdenslīmeņa, ūdens caurplūduma, ledus parādību, termisko, sanēšu, gultnes u. c. procesu ilggadējās, sezonālās un diennakts izmaiņas, kas saistītas ar baseina fiziski ģeogrāfisko novietojumu.
- asfodels Liliju dzimtas augu ģints ar lieliem ziediem; asfodeli izplatīti Vidusjūras baseina zemēs. Krimā un Kaukāzā aug asfodelam tuvi krāšņumaugi - asfodelīnes (5 sugas).
- eremūrs Liliju dzimtas bumbuļsīpolu augu ģints ("Eremurus"), izplatīta Vidusāzijas stepēs un kalnu rajonos; to dažkārt kultivē kā krāšņu dekoratīvu augu; no bumbuļsīpoliem iegūst līmvielu un emulģējošu vielu.
- limbisks Limbiskā sistēma - galvas smadzeņu un zemgarozas veidojumi, kas regulē emocijas un ar tām saistītās reakcijas.
- galdnieku plātnes līmētie lokšņu materiāli, ko iegūst, salīmējot savā starpā koka līstītes un pēc tam aplīmējot ar lobīto finieri.
- masīvās koka plātnes līmētie lokšņu materiāli, ko iegūst, salīmējot savā starpā koka līstītes.
- limfocitoze Limfocītu skaita palielināšanās perifēriskajās asinīs; to novēro sakarā ar dažādām akūtām (garais klepus) vai hroniskām infekcijas slimībām (tuberkuloze, infekciozā mononukleo-ze, infekciozais hepatīts), vai arī kā nenobriedušo limfocītu skaita pieaugumu limfoleikozes gadījumā.
- timusdziedzeris Limfoeptiāls orgāns, labi attīstīts embrijiem un jauniem dzīvniekiem, vēlāk tas reducējas, 2-6 g. veciem bieži nav novērojams, piedalās limfocīta veidošanā, organisma aizsargreakcijās.
- pārmīstas Linu atkritumi, kas mīstot 1(1) nokrituši un tiek salasīti un pārmīstīti.
- starenīte Linu dzimtas ģints ("Radiola"), līdz 10 cm augsts, zarots, viengadīgs lakstaugs, 1 suga, izplatīta gk. mērenajā joslā.
- trebuks Linu kulstītājs no Latgales.
- trepcis Linu kulstītājs.
- trepcs Linu kulstītājs.
- kulstevnīca Linu kulstītava, braukts.
- piedētava Linu kulstītava.
- piedētave Linu kulstītava.
- piedēteve Linu kulstītava.
- piedētuve Linu kulstītava.
- linpaisis Linu malējs un kulstītājs.
- stramins Linu, puslinu vai kokvilnas audums ar kvadrātiskām rūtītēm, izskatā līdzīgs kanvai, lieto oderēm, izšuvumiem u. tml.
- pielipt Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- pielipties Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- salipt Līpot sasaistīties (ar ko).
- salipt Līpot sasaistīties, savienoties.
- salipties Līpot sasaistīties, savienoties.
- ķepēties Lipt, saistīties klāt (par vielu).
- fantastika literāri darbi, kuros notikumi, parādības aprakstītas pārdabiskā veidā, gk. apspēlējot zinātnes vēl neizpētītās parādības.
- erotografomānija Literārs ekshibicionisms, kas tiek aprakstītas seksuālas fantāzijas, ar kurām autors grib ierosināt un uzbudināt sevi un lasītāju, turklāt pats nereti palikdams nezināms.
- varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē.
- nekonvencionālā literatūra literatūra, kas satur vispārpieejamu informāciju un netiek izplatīta tirdzniecības tīklā (analītisks apskats, pārskats par tehnisku vai zinātnisku pētījumu, deponēts zinātnisks darbs, konferences vai kongresa programma, materiāli u. tml.); "pelēkā literatūra".
- eksistenciālisms Literatūras virziens, kurā uzsvars likts uz problēmām, kas saistītas ar cilvēka eksistenci.
- litijorganisks Litijorganiskie savienojumi - metālorganiskie savienojumi, kuros ogleklis ķīmiski saistīts ar litiju.
- Vecākā atskaņu hronika Livonijas 13. gs. vēstures avots, sarakstīts vidusaugšvācu valodas dzejas formā (12017 rindu), atspoguļo galvenokārt 13. gs. militārās norises Baltijā un Livonijas ordeņa darbība.
- Vartberges Hermaņa hronika Livonijas 13.-14. gadsimta vēstures avots, sarakstīta 14. gs. 70. gados latīņu valodā, aprakstīti notikumi Livonijā un tās kaimiņzemēs (gk. Lietuvā) no 12. gs. 2. puses līdz 1378. g., izmantoti gan Livonijas ordeņa arhīva dokumenti, gan vairākas 13.-14. gs. hronikas.
- Lleu Lleu Llavs Gifss - "mirdzošais ar prasmīgo roku", dievišķas izcelsmes karotājs un burvis velsiešu mitoloģijā, iespējams, saistīts ar seno ķeltu dievu Lugusu un īru varoni Lugu.
- mūsējs Loceklis kolektīvā, grupā, sabiedrībā, pie kuras pieder arī runātājs vai rakstītājs.
- picikato Lociņinstrumentu spēles paņēmiens, kur skaņu rada, stīgu strinkšķinot ar pirkstu; skaņdarbs, tā daļa, kas rakstīta atskaņošanai ar šādu spēles paņēmienu.
- knoķis Locītavas kauliņš (pirkstam); potītes kauliņš; potīte.
- kumurot Locīties, krampjaini raustīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties.
- stervelēties Locīties, raustīties (agonijā) guļus (par dzīvniekiem).
- sprandzīties locīties, raustīties; dandzīties.
- dandzīties Locīties, raustīties.
- sekundārais logs loga veids, kas vienmēr saistīts ar primāro logu un ko var pārvietot vai arī kam var mainīt tā lielumu.
- funkcionālais bloks loģiski saistītu funkciju kopums.
- Pamira-Fergānas rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, raksturīgās fizikālās pazīmes: relatīvi tumša, matu, ādas un acu pigmentācija, diezgan stipri attīstīts trešējais apmatojums, šaurs un stipri izvirzīts deguns, brahicefālija, izplatīta Afganistānas ziemeļaustrumos, Tadžikistānā un Uzbekistānā.
- Centrālāzijas rase lokāla rase, pieder pie lielās mongoloīdās rases, izplatīta Mongolijā, Krievijas Tivas Republikā un Dienvidaltajā, arī starp burjatiem un jakutiem.
- iestāžu automatizācijas protokols lokālā tīkla savstarpēji saistītu protokolu kopa, ko sākotnēji izvirzīja firma _Boeing_ kā iestāžu automatizācijas unificētu projektu; to bieži izmanto kopā ar ražošanas automatizācijas protokolu _MAP_ un uz šim izstrādnēm kopā parasti atsaucas kā uz standartu _MAP/TOP_.
- aplocīt Lokot apņemt, aptīt, apliekt (ap ko, kam apkārt).
- uzlocīt Lokot uzvirzīt uz augšu; uzrotīt.
- čunčināt Lolot, lutināt, glāstīt.
- klērs Lozējot iegūtā daļa Senajā Grieķijā, sevišķi zemes gabals (īpaši izplatīta šāda sistēma bija Spartā).
- čikāties Lozēt uz pirkstiem; pēc kārtas skaitīties.
- tautas saimniecības padome LSPR Tautas komisāru padomes institūcija 1919. g., kas koordinēja ar saimniecisko darbību saistīto tautas komisariātu darbu.
- raidluga Luga, kas ir rakstīta tieši radioteātrim, ievērojot tā specifiku.
- kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- protagonists Lugas vai stāsta galvenais varonis, kam var būt pretstatīts cits tēls - antagonists.
- žēlastība Lūgšana vai svētība pirms maltītes.
- eucharistija Lūgšana, ko senā kristīgā baznīcā teica, iesvētījot vakarēdiena elementus; pati iesvētītā dievmaize; vakarēdiena svinēšana.
- svētbrīdis lūgšanām veltītais laiks.
- šaudīties lūkoties, ātri skatīties apkārt.
- cūrēties Lūkoties, ieskatīties.
- izrēgāties Lūkoties, pamatīgi (visu) apskatīt.
- novērties Lūkoties, paskatīties turp, apskatīt.
- Saxicola rubetra luksta čakstīte.
- medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā.
- Lūkumiešu strauts Lūkumieša ezera pieteka, dažkārt uzskatīta arī par Vaidavas kreisā krasta pietekas Melderupītes augšteci.
- knopis Lupatiņā ietīta rupjmaize ar cukuru, ko dod zīst zīdainim; knupis.
- žurgot Lūrēt, slepeni skatīties.
- mūsļaudis Ļaudis, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā).
- velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
- mezgliņveida melanoma ļaundabīgā melanoma, kam raksturīgs vienmērīgi pigmentēts, nedaudz pacelts nepareizas formas mezgliņš, kurš ātri palielinās; biežāk novēro uz galvas, kakla un ķermeņa; var attīstīties primāri vai arī cita veida ļaundabīgās melanomas vietā pēc tās izoperēšanas.
- paglūnēt Ļauni, naidīgi paskatīties; cieši paskatīties.
- glūnēt Ļauni, naidīgi skatīties; cieši skatīties.
- pieņemt Ļaut (kādam) iesaistīties (piemēram, savā organizācijā, cilvēku grupā).
- laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
- piesajemties Ļaut (tēviņam) sevi aplecināt (par dzīvnieku mātīti).
- dot vaļu ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, psihiskiem procesiem)
- atraisīt spārnus ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, talantam u. tml.).
- atsegt Ļaut saskatīt, pavērt (skatienam).
- doties rokā ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
- atdoties Ļauties iesaistīties intīmās attiecībās (ar pretējā dzimuma cilvēku).
- nazīrieši Ļaužu grupa Izraēlā, kuri bija devuši īpašu atturības solījumu un īpaši iesvētīti kalpošanai Dievam.
- ļankarāties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties.
- ļankarēties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties.
- ļenkarēties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties.
- žļudzēt Ļodzīties, valstītie, želejveidīgi kustēties.
- dievināt Ļoti (pat pārmērīgi) cienīt un mīlēt, uzskatīt par vispārāko.
- šaust Ļoti asi, nesaudzīgi kritizēt, nosodīt (kādu, ko), vērsties (pret kādu, ko); šaustīt (3).
- aizjoņot Ļoti ātri nokļūt, izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.).
- izdrēbt Ļoti ātri, steigā izkulstīt.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, vietas, ainavas) vērtējums.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas, organizācijas darbības, īpašību) nopelniem, veikumu.
- ģimene Ļoti cieši saistītu, draudzīgu cilvēku grupa.
- skatīties, ka vai acis izkrīt ļoti cieši, ilgi, neatlaidīgi skatīties.
- pārkulstīt Ļoti daudz izkulstīt.
- piestāstīt Ļoti daudz izstāstīt.
- piepļurkšēt Ļoti daudz un nesakarīgi, līdz apnikumam stāstīt.
- piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- piekliegt pilnu galvu ļoti daudz un skaļi runājot, censties (ko) iestāstīt.
- piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- ērkšķains Ļoti grūts, smags, ar zaudējumiem saistīts.
- šņācējodze Ļoti indīga odze, 1,5 m gara, spēcīgs ķermenis, briesmu gadījumā uzpūšas un skaļi šņāc; izplatīta uz D no Sahāras.
- brūndzelzsrūda Ļoti izplatīta dzelzsrūda, sastopama dažādos veidos: spīdīgos, šķiedrainos vai radiālšķiedrainos apaļos vai stalaktītveidīgos agregātos.
- franksēze Ļoti izplatīta pretdeja, kas cēlusies Anglijā 17. gs. beigās, un no turienes izplatījusies visā Eiropā.
- kratīt dzīvību ārā ļoti kratīt (kādu).
- vilka apetīte ļoti liela apetīte.
- zirga apetīte ļoti liela apetīte.
- vilka (arī zirga) apetīte (arī ēstgriba) ļoti liela apetīte.
- zirga (arī vilka) apetīte (arī ēstgriba) ļoti liela apetīte.
- punduris Ļoti maza auguma cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
- pusmaltīte Ļoti maza maltīte, no kuras nejūtas paēdis.
- atbalsta punkts ļoti mazs atbalsta laukums, tas, pie kā, uz kā var atbalstīties.
- mūža darbs Ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs.
- tritanomālija Ļoti reta anomāla trihromāzija, samazināta zilo krāsu uztverošo vālīšu jutība, ar X hromosomu saistīta pārmantota pazīme, ko sastop 0,0001% baltās rases vīriešu.
- (visas) acis izskatīties (biežāk izskatīt) ļoti sasprindzināti skatīties; ilgi skatīties.
- (visas) acis izskatīt (retāk izskatīties) ļoti sasprindzināti skatīties; ilgi skatīties.
- gauskājis Ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- kunkulēt Ļoti silti ģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi tīt (parasti ap ķermeni, tā daļu).
- tuntuļot Ļoti silti ģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi tīt (parasti ap ķermeni, tā daļu).
- pampaļāties Ļoti silti ģērbties vai satīties.
- pamparāties Ļoti silti ģērbties vai satīties.
- satuntuļot Ļoti silti saģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi satīt (parasti ķermeni, tā daļu).
- aptuntuļoties Ļoti silti saģērbties; vairākām kārtām, arī nekārtīgi satīt sev apkārt; aptīstīties.
- melns uz balta ļoti skaidri, nepārprotami (izteikts, uzrakstīts, parādīts).
- azarts Ļoti spēcīga, bieži ar risku saistīta aizraušanās, kaislība.
- ilknis Ļoti spēcīgi attīstīts (dzīvnieka) zobs.
- nežēlot krāsas ļoti spilgti, izteiksmīgi stāstīt vai rakstīt (par ko).
- aizskriedināt Ļoti steidzīgi aizsūtīt pakaļ.
- tveicīgs Ļoti stiprs un (parasti) saistīts ar samērā lielu gaisa mitrumu (par siltumu).
- šauties Ļoti strauji izplatīties (kādā virzienā) - par liesmām, arī gaismu; plaiksnīties (par zibeni).
- atbildīgs Ļoti svarīgs, nozīmīgs; saistīts ar atbildību.
- ģēnijs Ļoti talantīgs, ar izcilām jaunrades spējām apveltīts cilvēks.
- sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
- skatīties (arī raudzīties) ar abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
- skatīties (ar) abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
- ņemt acis pirkstos (retāk rokā), arī turēt acis pirkstos ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
- ņemt acis rokā (biežāk pirkstos) ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
- turēt acis pirkstos ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
- liet kā ūdeni ļoti veikli, bez aizķeršanās runāt, noskaitīt kādu tekstu.
- tipoloģija mācība par noslēpumaimu sakaru starp Vecās Derības izteikumiem un vēlākajiem notikumiem, kas aprakstīti tikai Jaunajā Derībā; tipika.
- tipika Mācība par noslēpumaimu sakaru starp Vecas Derības izteikumiem un vēlākajiem notikumiem, kas aprakstīti tikai Jaunajā Derībā; tipoloģija (3).
- imonpatoloģija Mācība par slimībām un patoloģiskām reakcijām, kuru izcelšanās un attīstība saistīta ar imunoloģiskiem mehānismiem.
- imunopatoloģija Mācība par slimībām un patoloģiskām reakcijām, kuru izcelšanās un attīstība saistīta ar imunoloģiskiem mehānismiem.
- nosoģeogrāfija Mācība par slimību ģeogrāfisko izplatību, sevišķi to slimību, kas saistītas ar zināmiem klimata apgabaliem.
- panspermisms Mācība, ka dzīvu radību dīgļi visur izplatīti.
- klātiene Mācības, kas saistītas ar regulāru nodarbību apmeklēšanu; attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa.
- problēmmācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu; problēmiskās mācības.
- problēmiskās mācības mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu; problēmmācības.
- studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
- izlaidums Mācību iestādes, kursu u. tml. nobeigums; šādam nobeigumam veltīts sarīkojums.
- lasīšana Mācību priekšmets - rakstīto, iespiesto tekstu uztveršanas prasmes apgūšana, tekstu atstāstīšana un analizēšana.
- piesūcekņsikspārnis Madagaskarā dzīvojoša sikspārņu suga "Myzopoda aurita", kas zoologiem zināma gadiem ilgi, bet nav atrasta it neviena šīs sugas mātīte.
- smaržīgais miešķis madaru ģints suga ("Galium odoratum" syn. "Asperula odorata"), kas senāk tika pieskaitīta miešķu ģintij.
- Asperula odorata madaru ģints sugas "Galium odoratum" sinonīms nosaukums, jo senāk tā bija pieskaitīta miešķu ģintij.
- MICR Magnētiskā tinte (angļu "magnetic ink character recognition") - magnetizētas krāsas veids. ko lieto uz čekiem u. c. dokumentiem, lai tos varētu automātiski šķirot, nolasīt simbolus un ierakstīt datorā.
- vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI sistēmā; magnētiskā plūsma ir 1 Wb, ja, tai vienmērīgi samazinoties līdz nullei, ar to saistītajā vienvijuma elektriskajā vadītājā, kura pretestība ir 1 oms, inducējas 1 C elektrības, kas iziet caur vada šķērsgriezumu.
- vinčesterdisks magnētisko disku atmiņas ierīce hermētiskā apvalkā, ko izmantoja miniskaitļotājos un personālajos skaitļotājos; nosaukums cēlies sakarā ar ierīces pirmā modeļa 30/30 un šautenes "Winchester" izplatītā modeļa 30/30 apzīmējumu sakritību; vinčesters.
- kontrolimpulss Magnētisks impulss, kas ierakstīts videolentes transversajā kontrolceliņā, lai iezīmētu robežu starp diviem attēliem.
- buršana Maģiska darbošanās, lai iegūtu sev vai citam labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu, balstās uz tautas ticējumiem.
- zagļvārdi Maģiski vārdi, ar kuriem var piesaistīt un atbrīvot zagli (no nozieguma vietas).
- glāsīt Maigi glāstīt, apmīļot.
- Kukulkans Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, kura personificēja ar lietus kultu saistītos ticējumos (mākoņu pūķi).
- Oenanthe picata mainīgā akmeņčakstīte.
- tīkla "Frame Relay" kadrs mainīga garuma datu bloks, kas formatēts atbilstoši protokolam _Frame Relay_ un kas atšķirībā no paketēm tiek pārsūtīts kā tīri dati.
- evolucionēt Mainīties, attīstīties, pārveidoties.
- pārsvērties Mainot domas, uzskatus, atbalstīt (kādu citu, cita viedokli).
- pierītes Maiņas naudas paveids, vāveru ādas pieres daļa ar austiņām (arī ar tajā ietītu sudraba stienīti), lietoja kā maksāšanas līdzekli Krievijā vēl līdz 1400. g.
- selsins Maiņstrāvas elektriskā mašīna, ar ko nodrošina mehāniski nesaistītu vārpstu vienlaicīgu pagriešanos par vienādu leņķi.
- priekštelpas plēvainie maisiņi maisiņi iekšējā ausī, kuros ir matainās jušanas šūnas ar kaļķa kristāliem, kas saistītas ar līdzsvara nervu šķiedrām.
- šomāju Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piem., kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem).
- šomājas Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piemēram, kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem).
- mūsmājas Māja, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
- kanibālisms mājdzīvnieku netikums, tieksme izkropļot vai apēst savas sugas indivīdus; biežāk izpaužas vistām un tītariem intensīvas dējības un apspalvojuma maiņas laikā un izpaužas spalvu izknābšanā, kloākas, izslīdējušā olvada un sekstes knābāšanā, cūkām – astes, ausu vai citu ķermeņa daļu sakošanā, trušiem, kažokzvēriem – pēcnācēju apēšanā; parastie cēloņi ir nepareiza ēdināšana un turēšanas apstākļi.
- brendele Mājsaimniecības rīks (cigoriņu, graudu u. tml.) grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu.
- bremmele Mājsaimniecības rīks (piemēram, cigoriņu, graudu) grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu.
- zibmaksājums maksājums, kad nauda no konta komercbankā tiek pārskaitīta uz kontu citā komercbankā dažās sekundēs jebkurā nedēļas dienā un jebkurā diennakts laikā.
- debetkarte Maksājumu kartīte, kurā iestrādāts mikroprocesors; atšķirībā no kredītkartes tajā ir ierakstīts, cik daudz naudas vēl atlicis, ko tērēt, un norēķināšanās brīdī nav jāsaistās ar banku.
- maksājums maksāšanas rezultāts; naudas summa, kas ir samaksāta, pārskaitīta vai kas ir jāmaksā, jāpārskaita
- higroskopiskuma robeža maksimālais saistītā mitruma daudzums koksnē; šķiedru piesātinājuma mitrums.
- hierātisms mākslā - figūras attēlojumam piemītošs svinīgs sastingums,atsvešinātība, norobežotība; gk. izplatīts senās pasaules un viduslaiku mākslā.
- akadēmisks Mākslā - tāds, kas stingri ievēro tradīcijas, tāds, kas ir saistīts ar tām.
- ļeņiniāna Mākslas darbu cikls, kopums, kas veltīts V. I. Ļeņina un padomju ideoloģijas slavināšanai.
- esperanto mākslīgi veidota starptautiska valoda, kuras zīmju sistēmā izmantoti galvenokārt Eiropas izplatītāko dabisko valodu leksikas elementi; pamatā ir latīņu alfabēts un pēc aglutinācijas principa veidota vārddarināšanas un gramatikas sistēma.
- performanss Mākslinieciski organizēts, relatīvi noslēgts process, akcija, kurā netiek iesaistīti skatītāji; virziens 20. gs. 70.-80. gadu mākslā; performance.
- performance Mākslinieciski organizēts, relatīvi noslēgts process, akcija, kurā, atšķirībā no hepeninga, skatītājus neiesaista; virziens 20. gs. 70.-80. g. mākslā; performanss.
- smektīti Māla minerālu grupa, kam piemīt liela sorbcijas un uzbriešanas spēja, izplatītākais minerāls montmorilonīts.
- pārmisīties Maldīties, pievilties, pārskatīties.
- bentonīts Māli ar lielu sorbcijspēju un briestspēju, kas gk. veidojušies, dēdot vulkāniskajiem tufiem un pelniem; pārtikas piedeva E558, biezinātājs, pretsalipes līdzeklis, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot ādas poras, tādējādi kavējot pareizu ādas funkcionēšanu.
- lēpe Māllēpe ("Tussilago farfara") - viena no izplatītākām, kaitīgākām daudzgadīgām sakņu nezālēm, aug kaļķainās, slapjās un auglīgās augsnēs, sevišķi vietās ar seklu gruntsūdeni.
- māltīta Maltīte - ieturēšanās, svētku mielasts, ēdieni.
- ielaunadze Maltīte pirms īstā launaga.
- papusdienas Maltīte pirms īstajām pusdienām.
- azaids Maltīte, ēdienreize.
- seders Maltīte, kas pieder pie ebreju Lieldienu svinībām, ar ko atzīmē izraēļu iziešanu no Ēģiptes.
- maltīta sīrups maltīts.
- televizors Maluzvejniecības rīks no kaprona auduma, ar līstītēm, atsvaru un pludiņu.
- malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- masikta Mandaistu sakramentāla maltīte, ko notur cilvēka nāves brīdī, lai tam palīdzētu dvēseles pestīšanā.
- mandu Mandu valodas - Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo atzara valodu grupa, kas iedalās 4 grupās (bobofingu, austrumu, dienvidrietumu un ziemeļu grupa), kas apvieno 13 apakšgrupas, ģenealoģiskā piederība neskaidra, izplatīta Āfrikas R daļā (no Nigērijas līdz), izteikti analītiskas valodas, morfoloģiskie līdzekļi ierobežoti, liela nozīme sintaksei, stingri noteikta vārdu kārta.
- ādplēsējs Mantas aprakstītājs.
- majuskulis Manuskripts, kas uzrakstīts tikai ar lielajiem burtiem.
- Bryum marratii Marā samtīte.
- baltdzīslu maranta marantu suga ("Maranta leuconeura"), kuras dažādas šķirnes ir izplatīti telpaugi.
- tīkls Token Ring marķiergredzena tīkls, ko izstrādājusi firma _IBM_, plaš izplatīti ir divi varianti, kas atšķiras ar datu pārraides ātrumu (4 un 16 megabiti sekundē); šim tīklam pievienojamo dažāda tipa datoru skaits var sasniegt 256.
- pirmā atvērtā īsākā ceļa protokols maršrutēšanas protokols, kam, salīdzinājumā ar protokolu _RIP_, parasti dod priekšroku lielākos autonomos tīklos, jo šis protokols pārsūtīšanu veic tikai tad, ja ir kas mainīts, un tas ļauj pārsūtīt tikai to maršrutēšanas tabulas daļu, ko skārušas notikušās izmaiņas.
- noklusējuma vārteja maršrutētājs, ko izmanto, lai pārsūtītu tālāk visu to trafiku, kas nav adresēts nevienai lokālā tīkla stacijai.
- MMR Masalu, epidēmiskā parotīta un masaliņu vakcīna (angļu "measles-mumps-rubella vaccine").
- penkātāja Masētāja, laitītāja, braucītāja.
- radiodezinformācija Maskēšanās veids, kurā radiopārraides tīši izmanto, lai izplatītu nepareizas ziņas par savējo karaspēka izvietojumu, sastāvu, apbruņojumu, nodomiem nolūkā maldināt pretinieku un nodrošināt savai darbībai izdevīgus apstākļus.
- mastitis Mastīts.
- mītiņš Masu sapulce, kas ir veltīta kādam aktuālam, parasti politiskam, jautājumam.
- izmantošanas drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts reālos ekspluatācijas apstākļos, ņemot vērā uz objektu iedarbīgo iekšējo un ārējo faktoru kopumu; šo faktoru kopums saistīts ar reālajiem spēkratu darbības režīmiem, apkalpošanas apstākļiem, klimatiskām un ģeografiskām ekspluatācijas īpatnībām.
- mašīnneatkarīga programma mašīnneatkarīgā valodā uzrakstīta programma, ko var izmantot jebkuram datoram, kuram ir attiecīgās valodas translators
- daktilografs Mašīnrakstītājs.
- rādīties Māt, plātīties (parasti ar rokām).
- Bryum capillare matainā samtīte.
- skaitļošanas matemātika matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
- topoloģija Matemātikas nozare, kurā pēta ar nepārtrauktību saistītās matemātisko objektu īpašības, vispārinot ģeometriskos priekšstatus (piem., figūru īpašības, kas paliek invariantas pret nepārtrauktu deformāciju).
- harmoniskā analīze matemātiskās analīzes nozare, kurā pēta funkciju attēlošanu ar Furjē rindām un ar to saistītos pārveidojumus.
- datormodelēšana Matemātiskās modelēšanas nozare, kurā procesi un parādības tiek pētīti, tos aizstājot ar modeļiem, kas izstrādāti ar datora palīdzību.
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīta vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- virsmiskā korozija materiāla sairšana vides korozīvo ķīmisko procesu rezultātā uz metāla izstrādājumu virsmas; to sauc arī par rūsēšanu, kas ir izplatīts spēkratu virsbūves elementu bojājumu veids.
- darba dokumenti materiāli, kuri sagatavoti revidentam vai kurus sagatavo, iegūst un saglabā revidents un kuri ir saistīti ar revīzijas veikšanu saskaņā ar Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem; tie var būt sagatavoti datu veidā uz papīra, filmas, elektroniskos līdzekļos vai citā veidā.
- datu nesējs materiāls, kurā var ierakstīt datus un no kura tos var izgūt.
- datnesis Materiāls, kurā var ierakstīt datus un no kura tos var izgūt.
- tiešās materiālu izmaksas materiālu izmaksas, kas tieši saistītas ar noteiktu izmaksu nesēju (kalkulācijas objektu).
- matrilokāla laulība matriarhātā izplatīta paraža, pēc kuras vīrs pārgāja dzīvot sievas ģints kopienā.
- furunkuls Matu maisiņa un ar to saistītā tauku dziedzera norobežots strutojošs iekaisums; augonis.
- Vestindijas jūra maz izplatīts kopīgs Karību jūras un Meksikas līča nosaukums.
- karagačs mazā goba, lapukoks, izplatīts Vidusāzijā.
- bundziņa Maza kastīte.
- čopka Maza kastīte.
- Lophocolea miknor mazā sekstīte.
- pirmorganizācija Mazākā (piemēram, partijas, organizācijas, apvienības) organizatoriskā vienība, kuras darbība parasti saistīta ar kādu uzņēmumu, tā nodaļu, iestādi, arī teritoriju.
- Jaunzēlandes Ziemeļsala mazākā no abām Jaunzēlandes salām ("North Island", maoru "Te Ika a Maui"), ekonomiski vairāk attīstītā un biezāk apdzīvotā Jaunzēlandes daļa, platība - 114729 kvadrātkilometri.
- muflons mazākā savvaļas kalnu aitu pasuga; dzīvo Aizkaukāza un Vidusāzijas kalnos u. c. (uzskatīta par vienu no mājas aitu priekštečiem); šīs pasugas aita.
- vombats mazam lācim līdzīgs somaiņu kārtas dzīvnieks, kas dzīvo alās un ir fitofāgs; izplatīts Austrālijā;trīs sugas.
- miņonetes Mazas, daudzkrāsainas oblātītes vēstuļu aizlipināšanai.
- urlemēkns Mazattīstīts jaunietis.
- urlemēks Mazattīstīts jaunietis.
- apmirgot Mazliet aplaistīt.
- pačuksnīt Mazliet bakstīt.
- pabumbulēt Mazliet izklaidēties; paslaistīties.
- pakramstīt Mazliet kramstīt.
- pakraustīt Mazliet kraustīt.
- iesānis Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- iesāņis Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- iesāniski Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- iesāņu Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- iesāņus Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- pabudžināt Mazliet paglāstīt, paberzēt.
- iepluinīt Mazliet pagrūstīt, sapurināt, vairākkārt iesist u. tml.
- pačamdīties Mazliet pēc kaut kā taustīties, ķerstīties, grābtīties, meklēt.
- pakrest Mazliet purināt, kratīt.
- pakrēst Mazliet purināt, kratīt.
- pašķelvinēt Mazliet saskalot, sakratīt (šķidrumu).
- pačužināties Mazliet slaistīties.
- aizstostīties Mazliet stostīties, raustīt valodu.
- pautīt Mazliet utīt.
- iedurstīt Mazliet, arī vietumis sadurstīt.
- pavāļoties Mazliet, kādu laiku (šurp un turp) valstīties.
- pažākstīties Mazliet, nedaudz ākstīties.
- pičāties Mazliet, nedaudz šļakstīties (bērnu valodā).
- pastirināt Mazliet, nedaudz šurp un turp kustināt (raustīt, spārdīties).
- paskulstīt Mazliet, neilgu laiku kulstīt.
- pamuzerēt Mazliet, neilgu laiku putot, dzirkstīt.
- paskribelēt Mazliet, neilgu laiku rakstīt (parasti neglīti, nekārtīgi).
- ar acs kaktiņu mazliet, slepus, nevērīgi (skatīties).
- datnes vadības bloks mazs atmiņas bloks, ko operētājsistēma īslaicīgi piešķir, lai tajā varētu ierakstīt informāciju par lietojumam atvērto datni, kas parasti ir datnes identifikators, tās izvietojums uz diska, kā arī norāde par pēdējo lietotāja izmantoto pozīciju datnē.
- kūķītis Mazs bērns ietīts jostā no galvas līdz kājām.
- kuliks Mazs tītars.
- piliens mazs, atsevišķs šķidruma veidojums, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā); šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
- maggiore Mažors; apzīmējums sastopams minora skaņdarbos virs mažorā rakstītās daļas.
- vertebroloģija Medicīnas nozare, kas pēta mugurkaula skriemeļus un ārstē ar tiem saistītās problēmas.
- transfuzioloģija Medicīnas nozare, kas pētī asins pārliešanas metodes un ar asins pārliešanu saistīto iespējamo komplikāciju novēršanas iespējas, kā arī izstrādā jaunus asinsaizstājējus preparātus.
- vaņģīt Medīt, gūstīt.
- medne Medņu mātīte.
- medniene Medņu mātīte.
- hordiālā medus sviede medus sviede, kurā kāres plakne vērsta pret cilindra sienām; izplatītākās ir četru apkāru hordiālas medus sviedes.
- tranu medus medus, kāda nav un nevar būt, bet kādu var pircējam iestāstīt.
- memeris Mēglis, stostītājs.
- blatot Mēģināt ko iestāstīt.
- rotators mehāniska sistēma, ko izmanto, lai idealizēti aprakstītu molekulu un kodolu rotāciju.
- mēroga inversori mehāniskas ierīces fototransformatoros, kas nodrošina ainas un projekcijas plakņu saistītos attālumus ar objektīva galveno plakni.
- vibrēt Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju).
- vinča mehānisms ar spoli un trosi smaguma celšanai un pārvietošanai; tītava.
- aktuators Mehānisms, kas nodrošina vajadzīgās iespējas mainīt kontrolvirsmu vai citu ar kontroli saistītu elementu.
- pahitēna Mejozes I profāzes stadija, kurā ar mikroskopu var saskatīt, ka bivalenti sastāv no četrām hromatīdām.
- rakties Meklējot ko, izskatīt, piemēram, daudzas grāmatas, žurnālus.
- izčupinēt Meklējot pārbaudīt, iztaustīt; izčamdīt.
- pārsavērties Meklējot rūpīgi, uzmanīgi izskatīt, rūpīgi pārskatīt.
- apokšķerēt Meklējot, pētījot sīki apskatīt (par cilvēkiem).
- gaudīt Meklēt, gūstīt.
- dukurot Meklēt, izpētīt.
- ulznēt Meklēt, okšķerēt, nekautrīgi apskatīt (tukšā mājā).
- šukstīt Meklēt, ostīt.
- nuskāt Meklēt, skatīt, izokšķerēt.
- nūskāt Meklēt, skatīt, izokšķerēt.
- brazdenēt Meklēt, taustīt, grābstīt.
- čukarēt Meklēt, zaglīgi skatīties.
- šukarēt Meklēt, zaglīgi skatīties.
- māsenēties Meklēties, grābstīties.
- tamales Meksikāņu ēdiens - kukurūzas vai banānu lapu tīteņi ar kukurūzas mīklas un vistas vai cūkgaļas pildījumu.
- uipils Meksikas un citu Centrālamerikas reģionu iedzimmto tautu sieviešu tradicionālais tērps no diviem vai trim četrstūra drānas gabaliem, ko sastiprināja ar lentītēm.
- olīvzaļā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia olivacea"), kas sastopama bieži uz kokiem, laponis ar labi attīstītiem apotēcijiem.
- Frams Džons melanēziešu (Okeānija) kargo kulta galvenais varonis, tiek uzskatīts par augstākās būtnes Karaperamuna iemiesojumu.
- melanēzieši Melanēziešu rase - austrāliešu rases atzars, izplatīts Melanēzijas salās un Jaungvinejā, kur pie tā pieder melanēzieši un papuasi.
- cryptosporiopsis Melankoniju dzimtas ģints, kas reizēm tiek pieskaitīta gleosporiju ģintij.
- colletotrichum Melankoniju dzimtas ģints, kuras vairāku sugu anamorfas aprakstītas kā gnomoniju dzimtas sugas, bet citas kā gleosporiju ģints.
- frenektomija Mēles saitītes izgriešana.
- Oenanthe leucura melnā akmeņčakstīte.
- Saxicola caprata melnā čakstīte.
- Oenanthe pleschanka melnbaltā akmeņčakstīte.
- Pseudobryum cinclidioides melnkāta skrajsamtīte.
- iemelot Melojot iestāstīt, iegalvot; melojot iedvest.
- zaļivaķ Melot, stāstīt nepatiesību.
- zapravļaķ Melot, stāstīt nepatiesību.
- zvaņiķ Melot, stāstīt nepatiesību.
- fleitēt Melot; stāstīt (ko nepatiesu).
- blatot Melot; stāstīt niekus.
- melnesis Melu izplatītājs.
- Scapania lingulata mēlveida lāpstīte.
- merlūza Mencu dzimtas jūras zivs, kurai apakšžoklis ir garāks par augšžokli; biežāk sauc par heku (parastais heks, sudrabotais heks); gk. izplatīta Atlantijas okeānā.
- tepeklis Mentīte ratu smērēšanai.
- integrējošie mēraparāti mēraparāti, kas informāciju par mērāmo fizikālo lielumu integrē pēc kāda cita mainīgā, visbiežāk pēc laika (piemēram, ūdens un elektriskās enerģijas skaitītāji).
- mērīšanas sistēma mērīšanas līdzekļi un aparāti, kas saistīti ar informācijas pārraides kanāliem un dod mērāmās informācijas signālus, kas izmantojami automātiskai apstrādei vai automātiskām vadības sistēmām.
- veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- izmantot mērķtiecīgi iesaistīt (kādā norisē), piemērot (kādam uzdevumam).
- lietot mērķtiecīgi iesaistīt (ko) savā garīgajā darbībā, jaunradē, arī valodā
- lietot mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, paņēmienus, kāda veida rīcību) savā darbībā
- virzīties Mērķtiecīgi virzīt, attīstīt (piemēram, daiļrades procesu, izpildītājmākslas meistarības izaugsmi).
- Digitalis mertonensis Mertona uzpirkstīte.
- nomētāt Mētājot novārtīt.
- sekvestranti Metāla jonu savācēji, vielas, kas saistās ar produktos nelielos daudzumos esošiem metāla (vara, dzelzs) joniem un veido neaktīvus kompleksus; saistītie metāla joni nevar katalizēt (veicināt) tauku un vitamīnu oksidēšanos, pigmentu atkrāsošanos, garšas un aromātvielu samazināšanos pārtikas produktos, kā arī duļķainu nogulšņu veidošanos dzērienos, piemēram, tējā.
- bikss Metāla kastīte pārsienamā materiāla, ķirurģiskās veļas u. c. sterilizēšanai un uzglabāšanai.
- gaiļa kāja metāla trose, kuras izvērstie gali saistīti ar gafeli, tās uzdevums ir vienmērīgi sadalīt slodzi uz gafeli un pa to pārvietojas kustīgs metāla kalums - slīdkāja, kurai piestiprināta pīķfalle.
- rulete Metāla vai auduma mērlente, kas parasti ir uztīta uz veltņa īpašā ietvarā.
- metalloterapija Metālu lietošana ārstniecībā, kas bija pzīstama jau senajiem grieķiem un arābiem, bet nav guvusi apstiprinājumu mūsdienās; dažkārt uzskatīta par vienu no hipnozes veidiem.
- pirometalurģija Metālu un metālu sakausējumu iegūšanas un attīrīšanas procesu kopums, kas noris augstā temperatūrā un ir saistīts ar metāla atrašanos šķidrā stāvoklī.
- lirīdas Meteoru plūsma ar radiantu Liras zvaigznājā. Novērojamas 7. -26. IV; aktivitātes maksimums 23. IV (~10 meteoru stundā); saistītas ar 1861. g. I komētu.
- drakonīdas Meteoru plūsma ar radiantu Pūķa zvaigznājā; novērojamas 7.-12. oktobrī; saistīta ar Džakobīni-Cinnera komētu.
- konflikta veicināšana metode sociālajā darbā, kuru lieto, lai grupas dalībniekus iesaistītu aktīvā diskusijā, konfrontācijā un jaunu interešu grupu veidošanā.
- radioencefalogrāfija Metode, ar ko pētī injicētu iezīmētu radioaktīvo izotopu plūsmu caur smadzeņu asinsvadiem, noteicot to ar ārēju scintilācijas skaitītāju.
- Delfu metode metode, ar kuras palīdzību ekspertu grupas locekļi nesatiekoties apmainās ar idejām - katrs dalībnieks uzraksta savas domas par attiecīgo problēmu un iesniedz koordinatoram, kurš apkopo saņemtos komentārus un nosūta tos katram grupas loceklim; informācijas apmaiņa noslēdzas brīdī, kad visi iesaistītie eksperti ir apmierināti ar sasniegto rezultātu.
- dzīvesstāsta metode metode, kas tiek lietota sociālajā darbā ar cilvēkiem, kuri savā dzīvē ir pieredzējuši daudz pārmaiņu; tā palīdz strukturētā veidā noskaidrot un aprakstīt cilvēka dzīves notikumus un pieredzi.
- meža blakusizmantošana meža izmantošana, kas nav saistīta ar kokmateriālu ieguvi (savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu, sūnu u. c. izejvielu ieguve; dravu izvietošana mežā, lopu ganīšana vai siena pļaušana, meža izmantošana kultūras vajadzībām, zinātniskiem mērķiem, medībām, veselības nostiprināšanai u. tml.).
- blakusizmantošana Meža izmantošana, kas nav saistīta ar kokmateriālu ieguvi.
- sanitārcirte Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē; sanitārā cirte.
- sanitārā cirte meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē.
- silastrazds Mežastrazdu ģints suga ("Turdus viscivorus"), slaids dziedātājputns, lielāks par mājas strazdu, Latvijā sastopams samērā bieži, tomēr ir retākais no Latvijā ligzdojošajiem mežastrazdiem, izplatīts nevienmērīgi.
- paēnsugas Mežkopībā koku sugas, kas spējīgas attīstīties samērā vājā gaismā.
- meža kultūrdarbi mežsaimnieciskās ražošanas sastāvdaļa, kas saistīta ar meža vai nemeža zemju apmežošanu: augsnes sagatavošana, koku sēšana, stādīšana, ierīkoto meža kultūru agrotehniskā kopšana, vajadzības gadījumā papildināšana un aizsardzība pret slimībām, kaitēkļiem un meža dzīvnieku bojājumiem.
- rūsganā mežskudra mežskudru suga ("Formicidae rufa"), kas mūsu dienās tiek uzskatīta par tuvu radniecisku, grūti atšķiramu sugu grupu, kurā ietilpst šādas mežskudras: "Formicidae aquilonia", "Formicidae lugubris", "Formicidae rufa" un "Formicidae polyctena".
- taksācijas apraksts mežu kvartālu un nogabalu secībā sakārtoti meža inventarizācijas galvenie rādītāji, kas ierakstīti veidlapā.
- dūzīt Mīcīt, sist, grūstīt, spaidīt, stampāt.
- mikāt Mīcīt, spaidīt, ņurcīt, grūstīt.
- murkāt Mīcīt, vārtīt.
- bokāt Mīcīt; laitīt, masēt.
- boķēt Mīcīt; laitīt, masēt.
- murkāties Mīcīties, vārtīties.
- depsidi Miecvielu grupa, pēc ķīmiskā sastāva vairāku savstarpēji saistītu fenolkarbonskābju esteri.
- furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
- stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni.
- civilā aizsardzība miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- eruptīvā protuberance mierīgās protuberances daļa, kura pēkšņi kļūst spožāka un kuras viela tiek izmesta Saules vainagā ar ātrumu simtiem km/s; šāda protuberance pastāv dažas minūtes līdz pusstundai un parasti ir saistīta ar Saules uzliesmojumu.
- ar vēsu (arī aukstu) prātu mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām. saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
- hara Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Chara"), makroskopiskas, līdz 50 cm garas aļģes, ārēji līdzīgas kosām, izplatītas stāvošos saldūdeņos, retāk mazāk sāļās jūras līču piekrastēs 1-5 m, dažreiz 30-40 cm dziļumā, \~70 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- nogalis Miežu akoti, vāji attīstīti, akotaini miežu graudi (ašķugali); sīki graudi; izkultas linu pogaļas.
- čemurziežu-kārklu laputs migrējošas laputu sugas, kuru starpsaimnieks ir kārkli (pavasarī), bet vasarā pārceļotājas mātītes atrodamas uz dažādiem savvaļas un kultivētiem čemurziežiem.
- kokaudze Mijiedarbībā saistītu koku kopums, galvenā mežaudžu sastāvdaļa.
- medicīnas mikrobioloģija mikrobioloģijas nozare, kas pētī cilvēkam patogēno mikroorganismu morfoloģiskās un bioloģiskās īpašības, kā arī problēmas, kas saistītas ar infekciju un imunitāti.
- mikronauts Mikroorganisms, kas pētnieciskos nolūkos nosūtīts kosmosā.
- aerofobs Mikroorganisms, kas spēj attīstīties tikai bez skābekļa.
- konodonti Mikroskopiski, paleozoja nogulumos izplatīti, zobiņveidīgi organogēni kalcija fosfāta veidojumi ("Conodonta, Conodontoforida"), iespējams, primitīvu mugurkaulnieku priekšteču atliekas.
- ultramikroskops Mikroskops, ar kuru iespējams saskatīt objektus, kas ir dažu nanometru lielumā un kas nav saskatāmi ar parasto mikroskopu.
- skenējošais elektronmikroskops mikroskops, kurā liela palielinājuma un izšķirtspējas attēla iegūšanai izmanto elektronstaru kūli; attēlu var apskatīt uz fluorescējoša ekrāna vai nofotografēt.
- Zelta miliārijs miliārijs Romas centrā uz kura ar apzeltītiem bronzas burtiem bija uzrakstīti atstatumi līdz svarīgākiem robežu punktiem.
- aeroizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkapakšvienības, visas kaujas uzdevumu izpildē iesaistītās ekipāžas, kā arī bezpilota lidaparāti, lai saņemtu ziņas par pretinieku, apvidu u. c. faktoriem.
- militārists militārisma piekritējs, aktīvs atbalstītājs.
- Babilonas nocietinājumi milzīgs trīskāršs nocietinājumu mūris, kas apjoza Babilonu un ko reizēm mēdz pieskaitīt septiņiem pasaules brīnumiem.
- Aleksandrijas bāka milzu bāka, ko uzcēla 3. gs. p. m. ē. Aleksandrijas ostas tuvumā uz Faras salas, 117 m augsta, tika uzskatīta par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem, sagrāva zemestrīce.
- zummēt Mīļi stāstīt.
- rūdu minerāli minerāli, kas satur metalurģiski izdalāmus metālus, piemēram, magnetīts, halkopirīts, galenīts.
- dabiskie borāti minerāli, ortoborskābes polimēru sāļi, zināmi \~100, visvairāk izplatīti ir ašarīts, boracīts, boraks, hidroboracīts; šie sāļi veidojas sāļezeros, vulkāniskajos nogulumiežos.
- kallaīts Minerāls, satur alumīniu un fosforu ar vara dzelzs piemaisījumiem, kristalizējas triklīnā singonijā, tomēr kristāli ļoti reti, bet parasti tas atrodams blīvās nierveidīgās masās vai stalaktītos.
- špinelīds minerālu grupa, saliktie oksīdi (hromīts, magnetīts u. c.), kuru dzidrie paveidi (piemēram, cēlšpinelis) ir dārgakmeņi; špineļi.
- stalaktoni Minerālu kolonnas karsta alās, kas rodas, savienojoties stalagmītiem un stalaktītiem; stalagnāti.
- stalagnāti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi, kas karsta alās rodas, saplūstot stalaktītiem ar stalagmītiem.
- cikla laiks minimālais laika intervāls starp divām sekojošām piekļuvēm operatīvajai atmiņai, lai tajā ierakstītu vai no tās nolasītu informāciju.
- atmiņas cikls minimālais laika intervāls starp divām sekojošām piekļuvēm operatīvajai atmiņai, lai tajā ierakstītu vai no tās nolasītu informāciju.
- virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu); arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
- zvilnēt Mirdzēt, laistīties, līgoties.
- spaitīties mirdzēt, laistīties.
- spogāt Mirdzēt, laistīties.
- spogot Mirdzēt, laistīties.
- adonīds Mirstošas un atdzimstošas dabas dievs senajiem sīriešiem un feniķiešiem; tā pielūgšana bija plaši izplatīta Senajā Grieķijā un Romā.
- lavsonija miršu rindas vējmietiņu dzimtas augu ģints ("Lawsonia"), ziedaugi, izplatīti gk. tropu joslā.
- kapusvētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapu svētki.
- kapu svētki mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapusvētki.
- rekviēms Mirušo piemiņai veltīta mise.
- sūfisms Misticisks un askētisks virziens islāmā, kas radās 8.-9. gadsimtā un uzskata, ka galvenais ir garīgā attīstība, nevis Korāna skaitīšana no galvas; mūsdienās izplatīts Irākā un Indijā, arī Kosovā.
- kviētisms Mistiska mācība, kas sludināja, ka dievbijība sasniedzama ar samierināšanos (sevišķi izplatīta 17. gs.).
- čakra Mistisks iesvētīto tantristu loks, kas veido "dievišķu" savienību, rituāli tādā lokā tiek uzskatīti par sevišķi iedarbīgiem.
- lelis Mistisks personāžs, kas saistīts ar kapiem un mirušajiem.
- nomīstīt Mīstīt 1(1) un pabeigt mīstīt.
- maikstīt Mīstīt 1(1).
- malt Mīstīt ar mašīnu (piemēram, linus, kaņepājus).
- izmīstīt Mīstīt un pabeigt mīstīt.
- pārmīstīt Mīstīt vēlreiz, no jauna.
- sapaisīt Mīstīt, kulstīt.
- paisīt Mīstīt; kulstīt.
- paisītava Mīstītava.
- ēdoksnis Mīstīti lini, kas joprojām ir pilni ar spaļiem.
- sprosts Miteklis (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
- krātiņš Miteklis, (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
- meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā), kas parasti ir saistīta ar kādu parādību dabā.
- asuras mitoloģiskas būtnes, kuru funkcijas un vieta senindiešu mitoloģiskajā sistēmā laika gaitā mainās, vissenākajā vēdiskajā periodā tā dēvēti senindiešu dievi Agni, Indra un āditjas, tāpat arī ar apmātspēju apveltītas būtnes, turpretī vēlāk tā sauc tikai dieviem un cilvēkiem naidīgas būtnes, dēmonus; budisma nitoloģijā - dieviem naidīgas būtnes.
- heinceļi Mitoloģiski mājas gari Prūsijā, mazi radījumi ar biezu brūnu vilnu, var pieņemt citu radību veidolu, tiek uzskatīts, ka mājā, kur mitinās šie gariņi, plauks labklājība.
- čūska Mitoloģisks tēls teju vai visu tautu reliģijās, saistīta ar auglība, sievišķību, zemi, ūdeni, uguni, un citām parādībām un norisēm.
- Vanapagans mitoloģisks varonis ("vecais pagāns") igauņu tautas vēstītājā folklorā - teikās viņš ir pamuļķis un cilvēkiem nelabvēlīgs dabas milzis, kas cīnās ar Kalevipoegu un Lielo Tellu vai arī darbojas viens pats; pasakās darbojas pretī asprātīgajam kalpam.
- higroskopiskais koksnes mitrums mitrums, kuru koksne uzsūc no apkārtējās vides (gaisa, tvaika, dūmgāzēm), vai saistītais mitrums.
- maksi mode mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
- konceptuāls modelis modelis, kas apraksta datu bāzu saturu un struktūru, kā arī dod iespēju lietotājam pārskatīt speciāliem lietojumiem nepieciešamās datu bāzes daļas.
- statiskie modeļi modeļi, kuros pētītie iedzīvotāju parametri nemainās laika gaitā.
- hiralitāte Molekulas asimetriskums, ko organisku vielu savienojumos izraisa asimetriskais atoms, kas saistīts ar 4 dažādiem aizvietotājiem (citu elementu atomiem vai atomu grupējumiem).
- ligandi Molekulas vai joni, kas kompleksajos savienojumos ar koordinatīvo saiti saistīti ar centrālo atomu.
- rotācijas spektrs molekulu spektra līnijas un joslas, kas saistītas ar molekulu daļu savsterpējo griešanos.
- sotēriskas monētas monētas ar Pestītāja attēlu, kādas kala vēlākie Bizantijas ķeizari.
- tarbagans Mongolijas murkšķis; liels grauzējs, izplatīts Ķīnā un Mongolijā, Krievijā - Aizbaikālā; medību objekts.
- Sulde Mongoļu mitoloģijā - viena no cilvēka dvēselēm, ar kuru saistīts cilvēka dzīvības un gara spēks.
- adurols Monohlorhidrolhinons, attīstītājs fotogrāfijā.
- inozīnskābe Mononukleotīds, muskuļu adenilskābes noārdīšanās produkts, kurā adenīna vietā ir hipoksantīns; atrodama muskuļos; pārtikas piedeva E630, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var saasināt podagru.
- mannoze monoze, viena no izplatītākajiem vienkāršajiem cukuriem - heksozēm C~6~H~12~O~6~.
- paracefālis Monozigotisko dvīņu parazīts ar nepilnīgi attīstītu galvu un ķermeni.
- sinhronizācijas numuri montāžas procesā 30 cm intervālos uz filmas un skaņas celiņa malām uzrakstītie numuri, kas montāžas režisoram ir orientieris attēla un skaņas sinhronizācijai.
- monumentālā tēlniecība monumentālās mākslas veids, kurā ietilpst memoriālās tēlniecības darbi, kas veltīti nozīmīgiem notikumiem, ievērojamām personām vai idejām, un tādi tēlniecības darbi, kas radīti konkrētai arhitektoniskai videi (ciļņi, skulptūras u. c.) un veido ar to vienotu ansambli.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, stāja, kas saistīta ar sabiedrībā ieņemamo stāvokli, amatu.
- kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piemēram, par kādu nodarījumu, rīcību.
- suprafikss Morfoloģiska supramorfēma, kas īstenojas vārda vai vārdformas robežās un kas parasti saistīta ar zilbes intonāciju vai vārda uzsvaru vārddarināšanas vai formveidošanas funkcijā; superfikss.
- flebotomi Moskītu ģints, kuri izplatīti zemēs ar siltu klimatu.
- šukstināt Mudināt ostīt, meklēt.
- samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.); nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu).
- sliekabinieki Mugurkaulnieku klases abinieku kārta ("Apoda"), tārpveidīgie garumā no 30 cm līdz 1,2 m ar attīstītu ožu un tausti, dzīvo gk. mitrā augsnē, arī ūdenī, tropos.
- planētājvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Rhacophoridae" jeb "Polypediatidae"), ķermenis 3-11 cm garš, izplatītas D-Āzijā un Āfrikā, gk. mīt kokos, pirksti ar piesūcekņiem, starp pirkstiem labi attīstītas peldplēves, kas pielāgotas planēšanai 10-12 m attālumā.
- cilvēks Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases primātu kārtas hominīdu dzimtas ģints ("Homo"), visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā.
- plaušzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases apakšklase ("Dipnoi"), divējādi elpojošās zivis, kam ir gan žaunu, gan plaušu elpošana, gk. saldūdeņos, 6 sugas, no tām 4 ietilpst ģintī "Protopterus", kas izplatīta Āfrikā.
- gupija Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas suga ("Poecilia reticulata"), izplatīta Ziemeļamerikas dienvidu daļā, sīka zivs, līdz 6 cm garumā, dažādās krāsās, dzemdē dzīvus mazuļus, mēneša laikā līdz 40 gab., audzē akvārijos, izveidotas dažādas formas.
- nakts ceļojums Muhameda ceļojums no Mekas tempļa uz Jeruzalemes templi, kas aprakstīts Korānā, un no kura viņš atgriezās ar norādījumiem ticīgajiem.
- ģenerāltarifs Muitas tarifs, kas attiecas uz to valstu precēm, kas savā starpā nav saistītas ar tirdzniecības līgumiem.
- hondroitīnsērskābe Mukopolisaharīds ar sulfāta atliekām, saistīts ar proteīnu skrimšļa hondroproteīnā.
- multimediji Multivide - tehniski organizēts vairāku komunikācijas vai informācijas reproducēšanas un apstrādes veidu (skaņas, nekustīga attēla, video, rakstīta teksta) kopums; visbiežāk tā sauc speciālu kompaktdisku iekārtu (CD-ROM) izmantošanu datoros, arī videokonferences u. tml.
- grūdējtehnoloģija Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā dati tiek nosūtīti tādā secībā un ar tādu ātrumu, kādu nosaka lietotāja izmantotais serveris.
- grūdējvide Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā dati tiek nosūtīti tādā secībā un ar tādu ātrumu, kādu nosaka lietotāja izmantotais serveris.
- salikta ierīce multivides ierīce skaņas vai cita veida speciālā datnē (piemēra, MIDI datnē) ierakstītas informācijas reproducēšanai.
- MMS multivides ziņojumapmaiņas pakalpojums, kas ļauj mobilajā tīklā (uz mobilo tālruni un no tā) nosūtīt ziņas, kas ietver multivides saturu; šis standarts paplašina pamata SMS (_Short Message Service_) iespējas, ļaujot apmainīties ar īsziņām, kuru garums pārsniedz 160 rakstzīmes un var nodrošināt dažādus multivides veidus, tostarp līdz četrdesmit sekundēm video, vienu attēlu, slaidrādi no vairākiem attēliem vai audio.
- vāpsāt Muļķīgi apkārt skatīties (kā laucinieks iebraucot pirmo reizi pilsētā).
- ģeķoties Muļķoties, tīšām runāt aplamības; ākstīties, blēņoties.
- dulloties Muļķoties; ākstīties; trakot.
- nemierīgs miegs murgains, saraustīts miegs.
- starptautiskā Krišnas apziņas biedrība mūsdienu hinduistu bhakti kults, kas ir ļoti izplatīts Eiropā un Amerikā, ticīgie dzeltenās drānās un noskūtām galvām dzied mantru "Harē Krišna", kas ļauj viņiem sasniegt ekstātisku vienotību ar Dievu.
- rabdomiolīze Muskuļa sadalīšanās vai izšķīšana, kas saistīta ar mioglobīna ekskrēciju urīnā.
- hemorāģiskais polimiozīts muskuļu iekaisums, saistīts ar tūsku, dermatītu un sīkiem asinsizplūdumiem muskuļos.
- mūspusietis Mūspusnieks - runātāja vai rakstītāja dzimtā novada cilvēks.
- radžabs Musulmaņu kalendāra septītais mēnesis.
- burka musulmaņu sievietes apģērba konservatīvākais veids, tradicionāli visbiežāk sastopams Afganistānā, sedz visu seju, atstājot nelielu šķirbiņu acīm, lai valkātāja varētu kaut ko saskatīt, un to pašu dažreiz sedz tīkliņš.
- Azhara Musulmaņu universitāte un mošeja Kairā, dib. 970. g., tiek uzskatīta par senāko universitāti pasaulē.
- talaks Musulmaņu zemēs visvairāk izplatītais laulības šķiršanas veids, kur vīrietim šim nolūkam pietiek ar to, ka trīs reizes pasaka "Es no tevis šķiros".
- mušķērājs Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Muscicapinae"), 30 ģinšu, 154 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis ("Ficedula" un "Muscicapa"), 3 sugas, mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti.
- šļemmāt Mutē kaut ko valstīt šurp un turp.
- plākšķināt Muti plātīt.
- aģitācija Mutiska un rakstiska politiska darbība, kuras mērķis ir ietekmēt plašas aprindas, izplatīt kādas idejas un saukļus.
- muža Mutīte, purniņš.
- stāstīt Mutvārdiem, parasti plaši, izplatīt (kādu informāciju) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- buramvārdi Mutvārdu vai rakstīts vārdu savienojums, formula, kam piedēvēta maģiska spēja.
- memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam izcilam notikumam, ievērojamam cilvēkam vai ievērojamu cilvēku grupai.
- instrumentālā mūzika mūzika, kas rakstīta atskaņošanai ar mūzikas instrumentiem.
- rondo Mūzikas forma, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas; šādā formā uzrakstīts skaņdarbs.
- koncertlekcija Mūzikas jautājumiem veltīta lekcija, kas parasti ir apvienota ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
- melodions Mūzikas kastīte: ar klaviatūru un stāvām metāla plāksnēm, gar kurām trinas vilenis.
- Pripetes nacionālais parks nacionālais parks Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labajā krastā, platība – 607 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g. (kā rezervāts), lai izstrādātu Baltkrievijas Poļesjes kompleksu dabas aizsardzības metodes, pētītu meliorācijas ietekmi Poļesjas zemienē.
- Vilsandi Nacionālais parks Igaunijā, Sāmsalas tuvumā, Baltijas jūras akvatorijā, 104 salas, platība - 109 kvadrātkilometri, dibināts kā rezervāts 1910. g., lai saglabātu un pavairotu jūras putnus, pētītu to ekoloģiju un parka floru.
- platnadži Nagu dzīvnieku kārta, truša lieluma dzīvnieki ar lielu galvu, šķeltu virslūpu, izplatīti DR-Āzijā un Āfrikā; saukti arī par izraēliešu avīm, pazīstami no Bībeles laikiem (Lutera tulkojumā - trusis).
- boķēt Naidīgi, dusmīgi skatīties; lūrēt.
- karagūsteknis naidnieka militārpersona vai tam pielīdzināta persona, tātad kombatants, kas ir pretinieka sagūstīta un kas saskaņā ar Starptautisko konvenciju par apiešanos ar karagūstekņiem bauda noteiktu aizsardzību un humānu apiešanos.
- atsvēte Nākamā (retāk aiznākamā) svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta; neliela (nesen pagājušu svētku) svinēšana.
- nikandra Nakteņu dzimtas ģints ("Nicandra"), izplatīta Dienvidamerikā, tikai 1 suga, Latvijā adventīva.
- narkodīleris Narkotiku izplatītājs, tirgotājs.
- bariga narkotiku tirgotājs un izplatītājs.
- narkodīlers Narkotisko vielu tirgotājs, piegādātājs, izplatītājs.
- ņarstīt Narstīt.
- eikonogens Nātrija sāls, lieto fotogrāfijā kā attīstītāju.
- nātrija hidroksīds nātrija sārms NaOH, ziepjuzāles, kaustiskā soda; pārtikas piedeva E524 (gatavo, elektrizējot nātrija hlorīda šķīdumu), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saskaroties var izraisīt dermatītu, koncentrētā veidā ir bīstams, izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
- kaņepjaugi Nātru rindas dzimta, divmāju lakstaugi ar staraini šķeltām lapām, ziedi sīki zaļgani, izplatīti ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 ģintis - kaņepes un apiņi.
- reizināšana Naturāliem skaitļiem - kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju; racionāliem skaitļiem - skaitītāju reizinājuma dalīšana ar saucēju reizinājumu.
- demonetizācija Naudas funkcijas atņemšana monētām; izdara valsts likumdošanas ceļā vai administratīvā kārtībā; saistīta ar naudas sistēmas maiņu vai politiskiem apsvērumiem.
- pētniecības un attīstības izmaksas naudas līdzekļi, kas izdoti par zinātniskajiem pētījumiem, kas saistīti ar jaunu produktu izstrādāšanu vai esošo produktu uzlabošanu.
- tēriņš naudas summa, kas jāmaksā (parasti) par pasūtīto krogā, restorānā u. tml.
- dance macabre nāves deja, viduslaiku glezniecībā izplatīta alegorija, kurā atainota dzīvo un mirušo riņķa deja vai viņu gājiens pretim kapam.
- miasma Nāvīgi izgarojumi ar nelāgu smaku, ceļas no pūstošām organiskām vielām; agrāk - gaisa izplatīti slimības dīgļi.
- neofiloloģija Ne gluži zinātnisks jēdziens, ar ko dažās zemēs apzīmēja modernām tautām, galvenokārt romāņiem un ģermāņiem, veltītās filoloģijas studijas.
- iešķībs Ne tieši (piemēram, skatīties).
- bāzt (savu) degunu (kaut kur) neaicināti ierasties, ziņkārīgi visu noskatīt, ko meklēt, pārbaudīt.
- ierakstīts sūtījums neapdrošināta korespondence, ko pastā reģistrē un sūtītājam izsniedz kvīti, bet adresātam izsniedz pret parakstu.
- greizai Neapmierināti, nicinoši (skatīties).
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- nostāties pret ko (arī pretī, pretim kam) neatbalstīt; radīt šķēršļus (kam).
- dzīt pēdas kādam neatlaidīgi meklēt, gūstīt kādu, censties uzzināt, izdibināt, kur kāds, kaut kas atrodas.
- apēst vai ar acīm neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku skatīties uz kādu, uz kaut ko.
- notes kristība neatliekama, steidzama kristība (bērnam, kurš ir vārgs un var nomirt nekristīts).
- pulgot Neatļauti ēdot sapostīt (par dzīvniekiem tīrumā).
- nošpikot Neatļauti norakstīt, noskatīties (piemēram, mācību uzdevuma atrisinājumu).
- norakstīt Neatļauti pārrakstīt (cita paveikta uzdevuma tekstu) savām vajadzībām (parasti skolā).
- šmirģelis Neattīrīta korunda paveids, kas satur aptuveni 1/3 daļu magnetīta, haimatīta, kvarca u. c. minerālu piemaisījumu.
- mokurs Neattīstīta (muļķīga) būtne.
- zliņa Neattīstīta sieviete.
- stāvēt uz vietas neattīstīties, nemainīties.
- frajers Neattīstīts cilvēks, strādnieks.
- fucins Neattīstīts cilvēks, strādnieks.
- lekmeris Neattīstīts cilvēks.
- urla Neattīstīts jaunietis.
- cāļa smadzenes neattīstīts prāts.
- pelt Neatzinīgi vērtēt, uzskatīt par nevērtīgu, nederīgu (ko).
- atteikties Neatzīt par savu, noliegt; paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko).
- frimartīns Neauglīgs dzīvnieks ar dzimumorgānu attīstības traucējumiem, neattīstītu dzemdes kaklu un maksts priekšējo daļu, bet pārmērīgi attīstītu kutekli.
- griezt ceļu (kādam) nebaidīties, nevairīties ne no kā, uzbrukt vājākam, postīt visu, kam tiek klāt (nolieguma teikumos).
- gūsts Nebrīve, kādā nokļūst sagūstīti dzīvnieki.
- stāvēt tālu (no kā) Nebūt saistītam (ar ko).
- nebūt pielaulātam nebūt uz mūžu saistītam ar ko.
- kā no gaisa necerēti, negaitīti, pēkšņi; ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- totināt Nedaudz atbalstīt.
- pavelēt Nedaudz iekaustīt.
- pakraistīt Nedaudz kraistīt.
- ieplūkāt Nedaudz plēst, raustīt.
- ieplūkt Nedaudz plēst, raustīt.
- piekuļāt Nedaudz purināt, kratīt.
- paļundināt Nedaudz sakratīt (šķidrumu slēgtā traukā).
- iemudzināt Nedaudz samudžināt, sajaukt; ietīstīt.
- patīstīt Nedaudz, mazliet attīt.
- pažļundināt Nedaudz, mazliet kratīt (trauku ar šķidrumu).
- pasukstīt Nedaudz, mazliet ostīt, apošņāt.
- paskurbināt Nedaudz, mazliet purināt, kratīt.
- pavirgāt Nedaudz, mazliet raustīt, plosīt, plūkāt.
- pažīgot Nedaudz, mazliet svārstīties.
- pavilt Nedaudz, mazliet valstīt (rokās).
- dīceklis Nedēļas klaušu darbinieks, kas nebij sūtīts vaku grāmatas noteiktās gaitās.
- dīcenieks Nedēļas klaušu darbinieks, kas nebij sūtīts vaku grāmatas noteiktās gaitās.
- svētdiena Nedēļas septītā diena, vispārēja atpūtas diena.
- tramīgs miegs nedziļš, saraustīts miegs.
- pirmspriegums Neelektrostatiskas izcelsmes elektriskais spriegums, kas ir konstants vai arī tiek par tādu uzskatīts (piem., el. ķēžu un radioķēžu analīzē).
- klientu tops neformāls mutvārdu vai rakstisks saraksts, kurā ietverti klienti, kas kādā institūcijā vai organizācijā tiek uzskatīti par īpaši apgrūtinošiem viņu attieksmes vai uzvedības dēļ (pret šādiem klientiem jāizturas ar īpašu uzmanību, īpaši piesardzīgi).
- idiopātisks nefrīts nefrīts ar nezināmu, neizpētītu cēloni.
- arteriosklerotiskais nefrīts nefrīts, kas var attīstīties novecošanas gaitā, kad rodas hialīna pārmaiņas lielajās un mazajās arteriolās, vai arī hipertensijas gadījumā, kad rodas mazo arteriolu muskulatūras un hialīna pārmaiņas kamoliņos.
- čolka Negaršīgs, šķidrs (nereti no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, arī dzēriens.
- čollas Negaršīgs, šķidrs (nereti no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, arī dzēriens.
- noskribelēt Neglīti aprakstīt (ar krītu).
- ieskrebelēt Neglīti ierakstīt.
- peižāt neglīti rakstīt, vilkt nekārtīgas līnijas.
- uzčukāt Neglīti, pavirši uzrakstīt.
- pārteikšanās Negribēts izteikums, mutvārdu runas kļūda, kas rodas automatizētā valodas procesā un nav saistīts ar zināšanu vai prasmju trūkumu.
- ar gariem zobiem negribīgi, bez apetītes (ēst).
- zildzināties Negribīgi, bez apetītes ēst, dzert.
- žņergāt Negribīgi, bez apetītes ēst; arī ēdienu niekot, jaukt bez vajadzības.
- bokstēties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaiņot apkārt.
- bokstīties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaoņot apkārt.
- Bryum neodamense Neidamas samtīte.
- izšūpot Neieskaitīt eksāmenu.
- iztapot Neieskaitīt eksāmenu.
- baranka Neieskaitīts rezultāts, ieskaitāma rezultāta nesasniegšana (sporta sacīkstēs; vērtējums par mācību darbu skolā vai augstskolā).
- neiesk. Neieskaitot; neieskaitīts (novērtējumā).
- eiloģija Neiesvētīta Svētā vakarēdiena maize.
- denčis Neiesvētīts jauneklis (zēns).
- zvoļģis Neiesvētīts jauneklis.
- paskatīties Neilgu laiku būt par (kā) skatītāju.
- pakavēties (ar) acīm neilgu laiku skatīties (uz ko).
- paskatīties Neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
- pablenzt Neilgu laiku uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
- paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
- papētīt Neilgu laiku, mazliet apskatīt.
- pabakstīt Neilgu laiku, mazliet bakstīt.
- pabakstīties Neilgu laiku, mazliet bakstīties.
- pabārstīt Neilgu laiku, mazliet bārstīt.
- pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt; pabakstīt, padurstīt.
- pabļaustīties Neilgu laiku, mazliet bļaustīties; paklaigāt.
- pabuldurēt Neilgu laiku, mazliet buldurēt (par tītaru).
- padēstīt Neilgu laiku, mazliet dēstīt.
- padurstīt Neilgu laiku, mazliet durstīt.
- padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uzrakstīto, uztriepto).
- paglāstīt Neilgu laiku, mazliet glāstīt.
- pagrābāt Neilgu laiku, mazliet grābāt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābstīt (1).
- pagrābstīt Neilgu laiku, mazliet grābstīt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābāt (1).
- pagrābstīties Neilgu laiku, mazliet grābstīties.
- pagramstīt Neilgu laiku, mazliet gramstīt; arī pagrābstīt (1).
- pagrūstelēt Neilgu laiku, mazliet grūstīt.
- pagrūstīt Neilgu laiku, mazliet grūstīt.
- pagrūstīties Neilgu laiku, mazliet grūstīties.
- pagūstīt Neilgu laiku, mazliet gūstīt.
- paskatīties Neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko).
- pasmaržot Neilgu laiku, mazliet izplatīt smaržu.
- pakārstīt Neilgu laiku, mazliet kārstīt; arī pasnaikstīt.
- pakārstīties Neilgu laiku, mazliet kārstīties; arī pasnaikstīties.
- paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
- pagrandīt Neilgu laiku, mazliet kratīt, purināt.
- pakratīt Neilgu laiku, mazliet kratīt.
- pagrandīties Neilgu laiku, mazliet kratīties.
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kulstīt (piemēram, linus).
- paķerstīt Neilgu laiku, mazliet ķerstīt.
- paķerstīties Neilgu laiku, mazliet ķerstīties.
- paķert Neilgu laiku, mazliet ķert, gūstīt, medīt.
- palaistīt Neilgu laiku, mazliet laistīt.
- palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
- pamīstīt Neilgu laiku, mazliet mīstīt.
- pamīstīties Neilgu laiku, mazliet mīstīt.
- paostīt Neilgu laiku, mazliet ostīt.
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (kādu faktu, apstākli u. tml.).
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (piemēram, zinātnes jautājumu).
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt, arī vērot (cilvēku).
- pasargāt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
- pavākt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
- paplātīt Neilgu laiku, mazliet plātīt (piemēram, rokas).
- paplātīties Neilgu laiku, mazliet plātīties (ar rokām).
- papļaustīt Neilgu laiku, mazliet pļaustīt.
- parakstīt Neilgu laiku, mazliet rakstīt.
- paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
- paraustīties Neilgu laiku, mazliet raustīties.
- parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (ko satītu).
- paskaitīt Neilgu laiku, mazliet skaitīt.
- paskatīt Neilgu laiku, mazliet skatīt.
- pabučoties Neilgu laiku, mazliet skūpstīties.
- paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties.
- paslapstīties Neilgu laiku, mazliet slapstīties.
- pasmalstīt Neilgu laiku, mazliet smalstīt.
- pasnaikstīt Neilgu laiku, mazliet snaikstīt.
- pasnaikstīties Neilgu laiku, mazliet snaikstīties.
- pastostīties Neilgu laiku, mazliet stostīties.
- pasūkstīties Neilgu laiku, mazliet sūkstīties.
- pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
- pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
- pašļakstīt Neilgu laiku, mazliet šļakstīt.
- pašļakstīties Neilgu laiku, mazliet šļakstīties.
- pavilināt Neilgu laiku, mazliet šurp un turp valstīt.
- pataustīt Neilgu laiku, mazliet taustīt.
- pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties.
- patīstīt Neilgu laiku, mazliet tīstīt.
- patīstīties Neilgu laiku, mazliet tīstīties.
- patīt Neilgu laiku, mazliet tīt.
- patīties Neilgu laiku, mazliet tīties.
- patvarstīt Neilgu laiku, mazliet tvarstīt.
- pavaibstīt Neilgu laiku, mazliet vaibstīt.
- pavaibstīties Neilgu laiku, mazliet vaibstīties.
- pavalstīt Neilgu laiku, mazliet valstīt.
- pavalstīties Neilgu laiku, mazliet valstīties.
- pavārstīt Neilgu laiku, mazliet vārstīt.
- pavārtīt Neilgu laiku, mazliet vārtīt.
- pavārtīties Neilgu laiku, mazliet vārtīties.
- pavētīt Neilgu laiku, mazliet vētīt.
- pavīstīt Neilgu laiku, mazliet vīstīt.
- pazvalstīt Neilgu laiku, mazliet zvalstīt.
- pazvalstīties Neilgu laiku, mazliet zvalstīties.
- norobežotais neirodermatīts neirodermatīts, kas parasti lokalizējas kakla mugurpusē, elkoņu ielokos augšstilbu iekšpusē.
- diseminētais neirodermatīts neirodermatīts, kas smagos gadījumos var ģeneralizēties, pieņemot eritrodermijas formu.
- informācija neirohumorālie impulsi, kas nāk no vienas (celulāras vai molekulāras) sistēmas un ierosina regulējošu atbildes reakciju citā, korelatīvi saistītā celulārā vai molekulārā sistēmā.
- premotoriskais neirons neirons, kas tieši nav saistīts ar muskuli, bet ir savienotājcentrs uzbudinājuma novadīšanai uz vairākiem motoriskiem neironiem.
- zobu tiltveida protēze neizņemama protēze trūkstošā zoba aizvietošanai, kas balstīta uz diviem vai vairākiem zobiem.
- baltie plankumi (kartē) neizpētītas teritorijas.
- baltie laukumi (kartē) neizpētītas teritorijas.
- baltās vietas (kartē) neizpētītas teritorijas.
- balta lappuse neizpētīts posms, arī notikums (piemēram, kā vēsturē).
- neizsekots Neizpētīts, nezināms.
- neizzināts Neizpētīts, nezināms.
- neizanalizēts Neizpētīts.
- govjānis Neizskatīgs, neizdarīgs (arī ar citām peļamām īpašībām apveltīts) cilvēks; šāda cilvēka palama.
- aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās); nolaistīt.
- izgrūst Nejauši izstāstīt, izpļāpāt (par ko).
- uzšļakāties Nejauši uzšļakstīties.
- skaitīt zbvirbuļus nekā nedarīt, nestrādāt, skatīties gaisā.
- žvigot Nekā nedarot slaistīties no vienas istabas otrā.
- sapeižāt nekārtīgi aprakstīt, sasvītruot.
- apgumbāt Nekārtīgi apsiet, aptīt.
- sapuņķēties Nekārtīgi aptīt.
- aprežģīties Nekārtīgi aptīties.
- iztraikšķīt Nekārtīgi izlaistīt.
- iztraišķīt Nekārtīgi izlaistīt.
- izklastīt Nekārtīgi izplatīt.
- sazvalstīt Nekārtīgi nomest vai atbalstīt.
- ieķerlāt Nekārtīgi paņemt un pamest; nekārtīgi iesākt darbu un nepabeigt; iesaistīt.
- sačamurāt nekārtīgi satīstīt, savīstīt.
- pumpurains Nekārtīgi savārstīts.
- podzināties nekārtīgi un biezi ietīties vecās drēbēs.
- sačukstīt Nekārtīgi, neglīti (ko) sarakstīt; sačukāt.
- sačukāt Nekārtīgi, neglīti (ko) sarakstīt.
- iešņīpāt Nekārtīgi, neglīti ierakstīt.
- beiselēt Nekārtīgi, pavirši rakstīt (parasti steigā).
- vāpsnāt Neko nedarīt; skatīties ar ieplēstām acīm.
- ugunsgrēks Nekontrolējams degšanas process, kas saistīts ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns, liesmas.
- antakrists Nekristīts cilvēks.
- nekriškāns Nekristīts cilvēks.
- ieķīlātājs Nekustamā īpašuma īpašnieks, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā un savu saistību nodrošinājumam ieķīlā šo īpašumu.
- kadastra dati Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ierakstītās ziņas.
- kņēgāt Nelabprāt, bez apetītes ēst.
- aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt.
- lauku attīstība nelauksaimniecisko produktu ražošana lauku teritorijā, kā arī ar ūdens un zemes resursu izmantošanu saistīto pakalpojumu sniegšana un lauku ainavas saglabāšana.
- ķeimeriski Nelīdzeni (rakstīt), ļogoties (iet) u. tml.
- neokoloniālisms Nelīdztiesīga ekonomisko un politisko attiecību sistēma, kas veidojas starp spēcīgāk un vājāk attīstītām valstīm; sniegdamas mazattīstītām valstīm ekonomisku, tehnisku, militāru vai cita veida palīdzību, attīstītās valstis var ietekmēt to iekšpolitisku, radīt atkarību no palīdzības sniedzējām valstīm.
- trepītes Neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
- serdenis Neliela plastmasas vai metāla spole bez sānu plāksnēm kinolentes uztīšanai; biežāk lieto tikko attīstītas filmas uztīšanai, tā izvairoties no noberzumiem.
- kurbulis Neliela restota kastīte, kur glabāt bišu māti.
- sadruga Neliela serbu kopiena, kas saistīta nevien radniecības, bet galvenokārt saimniecības un zemes dēļ, dažreiz arī dzīvoja vienā majā.
- aspersorijs neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspergils.
- aspergils Neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspersorijs.
- pulciņš Neliela, ar kopēju darbību, mērķi, kopējām interesēm u. tml. saistīta cilvēku grupa; šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
- bendirs Nelielas bungas, kas atgādina tamburīnu; izplatītas Ziemeļāfrikā, galvenokārt Marokā.
- maidavas Nelielas tītavas dzijas satīšanai spolītēs aušanas laikā.
- kraķis Nelielas tītavas dziju sagatavošanai aušanai.
- maidava Nelielas tītavas dziju satīšanai spolītēs.
- nokaru šļūdoņi nelieli ledāji augstkalnu sānos, kārēs, bez attīstītas ledus mēles.
- seimurija Neliels (ap 1 m) perma perioda sauszemes mugurkaulnieks, kas iekļauts batrahozauru (amfībiju) apakšklasē, taču pēc izskata un citām uzbūves īpatnībām atgādina rāpuli, tāpēc agrāk tika uzskatīts par reptiļu klases pārstāvi.
- grozgalvītis Neliels dzeņveidīgo kārtas putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu; tītiņš.
- bazilisks Neliels ķirzaku dzimtas dzīvnieks, izplatīts Amerikā.
- īsais stāsts neliels prozas darbs, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam.
- piedēklis Neliels veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas atzarojas no kāda orgāna vai kā patstāvīgs orgāns pieguļ kādam citam orgānam, ir anatomiski cieši saistīts ar kādu citu orgānu.
- krinītis Neliels, četrstūrains, tītaviņām līdzīgs koka darinājums.
- vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā; vīkšķis (1).
- vīkšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
- dirdīties Nelikties mierā, atkārtoti grūstīt, stumt, spert.
- aprakt Neļaut attīstīties (spējām); arī pazudināt.
- apspiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties; nomākt.
- nospiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties; pakļaut savai varai, turēt pakļautībā.
- aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties vai aizvirzoties (_arī_ aizvirzot ko) priekšā.
- maukt maisu galvā neļaut saskatīt patiesību; muļķot, mānīt.
- nedoties rokā neļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
- honkēnijas Neļķu dzimtas ģints ("Honckenya"), un vienīgā suga ("Honckenia peploides syn. Ammodenia peploides"), ļoti polimorfa ar daudzām pasugām, izplatīta jūru piekrastēs, Latvijā ne visai bieži, 10-25 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgu stublāju un lapām.
- mokurēt Nemākulīgi izturēties (žestikulēt, skatīties).
- cērtalēt Nemākulīgi pļaut; pļaustīt.
- skrebelēt Nemākulīgi rakstīt.
- izcērtāt Nemākulīgi, īsiem vēzieniem izpļaustīt, izpļaut.
- ieskribelēt Nemākulīgi, neglīti ierakstīt.
- uzķeburēt Nemākulīgi, neglīti uzrakstīt.
- dīmelēties Nemierīgi izturēties, grūstīties, kustēties.
- rimstīties Nemierīgi stāvēt, dīdīties, snaikstīties (par zirgu).
- Satversmes Aizsardzības birojs nemilitāra valsts drošības institūcija, kas veic, organizē un koordinē visas izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības, saņem, apkopo, analizē un izmanto ar valsts drošību saistīto informāciju.
- retorsija Nemilitāri pasākumi, ko viena valsts vērš pret otru valsti vai tās pilsoņiem, nepārkāpdama starptautisko tiesību normas, un kas saistīti ar otras valsts nedraudzīgu rīcību (piem., muitas karš).
- izlaist Neminēt, nepateikt, arī neuzrakstīt (kādā tekstā, stāstījumā); neievērot, neizlasīt (teksta daļu).
- dīmelēt Nemitīgi grozīt, bīdīt, grūstīt.
- ārdīt Nemitīgi nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (sabiedriskās attiecības, jūtas u. tml.).
- bakstēt Nemitīgi rīkot, komandēt, sūtīt (no viena darba pie otra, no vienas vietas uz otru u. tml.).
- bakstīt Nemitīgi rīkot, komandēt, sūtīt (no viena darba pie otra, no vienas vietas uz otru u. tml.).
- izskatīt acis no pieres nemitīgi, ilgi kur skatīties, kādu ļoti gaidot, ko meklējot.
- alberēties Nenopietni, trokšņaini uzvesties; ākstīties; aušoties.
- teratoloģija Nenormālībām veltītā dabaszinātņu daļa.
- nedrošs Nenoteikts, saraustīts, arī nepilnīgs.
- sociālās normas neoficiāli reglamentējoši sabiedrības locekļiem kopīgi priekšstati par to, kāda rīcība attiecībās ar citiem cilvēkiem ir vai nav normāla (pretstatā likumos un noteikumos ierakstītajām normām - oficiālajai reglamentācijai).
- neohesperidīns Neohesperidīns DC - pārtikas piedeva E959 (gatavo no Seviljas apelsīniem), mākslīgais saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- bedru kultūra neolīta laikm. arheol. kult. (3. gt. 2. p. - 2. gt. sāk. p. m. ē.), izplatīta A-Eiropas stepēs, mirušie apbedīti saliekti zemē izraktās bedrēs, virs apbedījuma izveidoti uzkalniņi, saimn. - lopk., kapļa zemk., medības.
- eozoons Neorganiski minerālveidojumi, kas atklāti 19. gs. beigās Ziemeļamerikā un kļūdaini uzskatīti par vissenāko dzīvnieku atliekām.
- peroksisavienojumi Neorganiski un organiski savienojumi, kuru molekulā ir 2 savstarpēji saistīti skābekļa atomi; peroksosavienojumi.
- saistīts grafs neorientēts grafs, starp kura katrām divām virsotnēm ir ceļš. Šādos grafos nav izolētu virsotņu un tie atšķirībā no nesaistītiem grafiem nesadalās atsevišķos komponentos.
- noslēpumains neparasts, neizpētīts, savāds; tāds, kas valdzina ar neparastumu, savādumu
- kodolincidents Neparedzēts gadījums, kurā iesaistīts kodolierocis, kodolierīce vai kodolieroča daļa, bet kas nav kvalificējams par kodolavāriju.
- apsaskaitīties Nepareizi saskaitīt.
- meža resursu atražošana nepārtraukta ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība, kas saistīta ar visu patērējamo daudzveidīgo meža materiālo un ekoloģisko vērtību atjaunošanu un apsaimniekošanu (koksnes, sveķu, ogu, sēņu, riekstu, medījamo dzīvnieku u. c. ieguvi un biosfēras vitalitātes nodrošināšanu).
- ilgstošs noziedzīgs nodarījums nepārtraukta viena noziedzīga nodarījuma sastāva realizēšana (darbība vai bezdarbība), kas saistīta ar sekojošu ilgstošu pienākumu nepildīšanu, kuru likums ar kriminālvajāšanas piedraudējumu uzlicis vainīgajam.
- bindžot nepārtraukti skatīties kādu seriālu vai filmu.
- plūst Nepārtraukti tikt transportētam; nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
- kontinuitīvs Nepārtraukts, savstarpēji saistīts.
- ne acu neuzmest nepaskatīties (uz kādu, ko).
- pārmēļš runāt nepatiesību citiem stāstīt.
- ideomotoriskais akts nepatvaļīgas kustības vai muskuļu sasprindzinājums, kas automātiski pavada domās priekšstatītas kustības, mīmiku, runu.
- šaurība Nepieciešamās vietas, platības nepietiekamība (parasti celtnē, telpā, teritorijā); apstākļi, kas ir saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību.
- stāvēt malā (arī nomaļus) nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
- ķersīt Nepieklājīgi aptaustīt.
- sorbīnskābe Nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli; pārtikas piedeva E200, mitrumuzturētājs, var radīt alerģiskas reakcijas, astmu, kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, uzvedības problēmas.
- oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos.
- cikoolefīni Nepiesātināti ogļūdeņraži ar ciklisku struktūru un vienu (vai vairākām) dubultsaitītēm.
- diolefīni Nepiesātināti taukrindas ogļūdeņraži ar 2 dubultsaitītēm molekulā.
- metilmetakrilāts Nepiesātināts organisks savienojums, metakrilskābes metilēteris, ko lieto polimetilmetakrilāta (organiskā stikla) ražošanai, izmanto arī nagu lakās un mākslīgajiem nagiem, var radīt sēcīgu ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
- muļķa prāts nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- darbabite Nepilnīgi attīstīta bišu māte, kas nav spējīga pāroties ar traniem, bet ievāc nektāru, ziedputekšņus, propolisu un ūdeni, ligzdā darbabite veic visus darbus: baro māti un perus, velk šūnas, pārstrādā nektāru medū, ziedputekšņus - bišu maizē, regulē temperatūras un gaisa mitruma režīmu ligzdā, kā arī aizsargā ligzdu no svešām bitēm u. c. dzīvniekiem; attīstās no apaugļotām olām 20-22 dienās; ziemošanas periodā dzīvo 7-8 mēnešus, vasarā - 7-8 nedēļas.
- interseksualitāte Nepilnīgi attīstītas abu dzimumu pazīmes vienā indivīdā, hermafrodītisms.
- pusprāts Nepilnīgi attīstītas prāta spējas.
- penicīliji Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Penicillium"), gk. saprofīti, kas izplatīti augsnē, uz dažādiem, gk. augu izcelsmes produktiem, visā pasaulē \~250 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas.
- veģetatīvā neiroze neprecīzs apzīmējums visiem simptomu kompleksiem (sindromiem), kas saistīti ar veģetatīvās nervu sistēmas funkciju traucējumiem.
- vārdu savienojums nepredikatīva sintakses vienība, ko veido uz sintaktisko sakaru pamata saistīti vārdi noteiktās gramatiskās formās.
- ādats Nerakstītas musulmaņu tautu paražtiesību normas, kuru pamatā ir ģints vecāko tiesvara un senas tradīcijas.
- stazofobija Nervozas bailes ilgāk staigāt vai stāvēt kājās, saistītas ar priekšstatu par sirds vājumu.
- peotilomānija Nervozs paradums raustīt dzimumlocekli.
- grafospazma Nervu slimība - krampji, kas rodas pirkstos, tiklīdz ar šādu slimību saslimis cilvēks sāk rakstīt.
- dzejolis prozā nesaistītā valodā uzrakstīts un rindās neizkārtots daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
- klaids Nesaistīts, atrisis (piemēram, par matiem).
- svabads Nesaistīts; nepiesiets; brīvs (8).
- brīvs Nesaistīts; nepiesiets.
- piemurkšķēt Nesakarīgi un nesaprotami daudz sastāstīt.
- iešņava Nesālīti kausēti tauki; plēvē ietīti (īpaši sagatavoti) cūku tauki.
- uzkrencelēt Nesaprotami pierakstīt (tā, ka nevar izlasīt).
- viena lējuma Nesaraujami saistīts; viengabalains, monolīts.
- vienāds Nesaraustīts, vienmērīgs (piemēram, par elpu).
- varškulis Nesen piedzimis, vēl nekristīts bērns.
- bokšterēt Neskaidi, saraustīti runāt; šļupstēt.
- nealkohola steatohepatīts neskaidras etioloģijas aknu iekaisums, histoloģiski atgādina alkohola izraisīto hepatītu, bet novēro slimniekiem, kas alkoholu nelieto, bieži slimo korpulentas sievietes, kam ir insulīnneatkarīgais cukura diabēts.
- ķekšot Neskaidri rakstīt, zīmēt ķekšus.
- klecerēt Neskaidri rakstīt; krecelēt.
- telderēt Neskaidri runāt, stostīties.
- bokstīt Neskaidri runāt; stostīties.
- hieroglifs Neskaidri uzrakstīta, grūti salasāma rakstu zīme.
- gritelēt Neskaidri, arī nemākulīgi rakstīt; gricelēt.
- gricelēt Neskaidri, arī nemākulīgi rakstīt.
- skribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi rakstīt.
- saskribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi uzrakstīt (parasti daudz).
- uzskribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi uzrakstīt.
- sakrecelēt Neskaidri, nemākulīgi sarakstīt.
- sakricelēt Neskaidri, nemākulīgi uzrakstīt.
- uzskribināt Neskaidri, nemākulīgi uzrakstīt.
- saskribināt Neskaidri, nesaprotami sarakstīt.
- sabeiselēt Neskaidri, pavirši sarakstīt, sazīmēt.
- bokšķerēt Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
- boksturēt Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
- boksturot Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
- vesals Neskarts, neizpostīts (par celtnēm).
- rāmis nesošā sistēma, kuras elementi ir savstarpēji cieši saistīti un pie kuras ir piestiprināti transportlīdzekļa agregāti un mezgli.
- aleksitīmija nespēja identificēt vai aprakstīt savas emocijas.
- dizantigrāfija Nespēja pārrakstīt tekstu vai salikt to iespiešanai.
- logagnozija Nespēja pazīt izrunātu vai uzrakstītu vārdu; vārdu aklums.
- anortogrāfija Nespēja rakstīt pareizi; motoriskā agrāfija.
- asindēze Nespēja saistīt atsevišķas idejas vai domas sakarīgā uzskatā.
- sensoriskā afāzija nespēja saprast teikto vai rakstīto, neraugoties uz normālu dzirdi vai redzi ("dvēseles kurlums"); novēro sensoriskā centra bojājuma gadījumos.
- centrācija Nespēja veltīt uzmanību vairāk kā vienam objektam; tā ir normāla cilvēka intelekta attīstības stadija.
- pazaudēt no acīm (arī no redzes loka, redzes lauka) Nespēt vairs saskatīt (kādu, ko).
- pazaudēt no redzes lauka (arī no redzes loka, acīm) Nespēt vairs saskatīt (kādu, ko).
- nestāstīt ne savam kreklam nestāstīt, neuzticēties nevienam.
- jēdzienu lauks nestrukturēta tematiski saistītu jēdzienu kopa, kuru sakārtojot veido konkrētas nozares jēdzienu un terminu sistēmu.
- neatbildīgs Nesvarīgs, nenozīmīgs; tāds, kas nav saistīts ar atbildību.
- ražošanas vispārējās izmaksas netiešas ar ražošanu saistītas izmaksas, piemēram, ražošanas vadīšanā un apkalpošanā nodarbināto darba algas, ražošanas pamatlīdzekļu remonta un ekspluatācijas izdevumi, kā arī pamatlīdzekļu nolietojums.
- stāvēt aiz muguras kādam netieši veicināt, atbalstīt kāda rīcību.
- kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piemēram, par vēstuli, ziņu).
- noklust Netikt vairs izplatītam (par ziņām, valodām); pazaudēt nozīmīgumu.
- laist (kādu) mierā netraucēt, neaizskart (kādu); neiesaistīt darbībā, pasākumā.
- agrapha Neuzrakstītais.
- nedot ne pieci neuzskatīt ko par vērtīgu, nebūt drošai pārliecībai par kaut ko.
- bez vainas vainīgais nevainīgs cilvēks, kurš tiek uzskatīts par vainīgu.
- muisterēt nevajadzīgi izrīkot, sūtīt šurp un turp.
- ķeņķerēties Nevajadzīgi saistīties ar sliktu cilvēku.
- bārstīties Nevajadzīgi, nelietderīgi, izšķērdīgi bērt, bārstīt.
- nenoskatīties Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- ķeņķeris Neveikls, neattīstīts cilvēks.
- sērga Nevēlama, kaitīga, parasti plaši izplatīta, parādība (sabiedrībā).
- mākties Nevēlami izplatīties (par parādībām dabā).
- uzmākties Nevēlami izplatīties, iznīcinot (ko citu), traucējot (kam citam) - par parādībām dabā.
- likt novārtā Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
- atstāt novārtā neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
- pa acu galam nevērīgi, pavirši; mazliet, neilgi; no tālienes (apskatīt, manīt, redzēt).
- ēšanas traucējumi neveselīgi ēšanas paradumi, kas var attīstīties kā nopietni fiziskās un psihiskās veselības traucējumi, kad cilvēks pievērš pārspīlētu uzmanību savam svaram un ēdienam, atstājot novārtā citas intereses un aktivitātes; izplatītākie veidi ir anoreksija un bulīmija, kas nereti kombinējas ar depresiju, trauksmi un uzmācīgām domām.
- varas disbalanss nevienlīdzīgs varas sadalījums starp indivīdiem vai sociālajām grupām; var ietekmēt lēmumu pieņemšanu, kas atkarīga no iesaistīto pušu varas potenciāla.
- pentarēt Nevienmērīgi tīt; tīt tā, ka mezglojas, mudžinās (dzija).
- penterēt Nevienmērīgi tīt; tīt tā, ka mezglojas, mudžinās (dzija).
- ņirbēt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
- ņirbt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
- drebulīgs Nevienmērīgs, saraustīts (par skaņu).
- nevainīguma prezumpcija nevienu nevar uzskatīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.
- izliet Neviļus, negribēti izlaistīt, izslacīt.
- izastāstīties Neviļus, negribēti tikt izstāstītam (par ko nevēlamu, slēpjamu).
- uzbārstīties Neviļus, negribēti tikt uzbārstītam.
- uzkratīties Neviļus, negribēti tikt uzkratītam.
- uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam.
- piebrūzēt Nevīžīgi strādājot pielaistīt (grīdu) ar šķidrumu.
- skricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; krecelēt, kricelēt.
- kricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; krecelēt.
- krecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; kricelēt.
- uzķeburot Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkrecelēt.
- uzkricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkrecelēt.
- uzkrecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkricelēt.
- uzskrīpāt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzskricelēt.
- uzskricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt: uzkrecelēt, uzkricelēt.
- buģīt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti, slikti rakstīt.
- vaņķīt Nevīžīgi, neveikli tīt.
- skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs, kricelīgs.
- kricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs.
- krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); kricelīgs.
- ablanatanalba Nezināmas izcelsmes vārds, ko izmantoja grieķu un ēģiptiešu gnostiķu maģijā, vēlāk arī eiropiešu okultismā; tastika uzskatīts par iedarbīgu līdzekli garu izsaukšanai un maģiskai slimību ārstēšanai.
- novārtēt Nicināt, uzskatīt par neizmantojamu.
- ņergāties Niekoties, arī muļķīgi jokoties, ākstīties.
- čakarēt bobi niekoties; slaistīties; kavēties.
- litonefrīts Nieru iekaisums, kas saistīts ar nierakmeņiem.
- kalpība Nievājama pakļautība un atkarība, kas saistīta ar reakcionāru centienu aktīvu sekmēšanu.
- pliksnēt Nīkuļot, vāji attīstīties.
- nītēt Nītīt - vērt nītīs (šķērus).
- uznītīt Nītīt un pabeigt nītīt.
- nīt Nītīt.
- audine Nītītēs vai šķietiņā austa jostiņa.
- giļaki Nivhi - tauta Krievijā, ap Amuras lejgalu un Z-Sahalīnā, tiek pieskaitīti paleoaziātiem jeb Āzijas pirmiedzīvotājiem.
- abrazīvais instruments no abrazīva pulvera un saistvielas izgatavots instruments, kurā abrazīva graudi ir saistītā stāvoklī.
- svešpilsētisks no ārienes aizgūts, kādā svešā pilsētā noskatīts.
- automātiskā rotoru līnija no automātiskām, ar transporta rotoriem saistītām rotoru mašīnām izveidota automātiskā līnija.
- krutka No avīzē ietītas tabakas paštaisīts smēķis.
- lantozīds No balastvielām attīrīts villainās uzpirkstītes lapu glikozīdu šķīdums 70% spirtā.
- sabiedriskais darbs no cilvēku esamības sabiedriskā veida izrietošā, ar sabiedrisko darba dalīšanu saistītā cilvēka lietderīgās darbības forma
- tenontofima No cīpslas izejošs vai ar cīpslu saistīts izaugums vai audzējs.
- tenontofīma No cīpslas izejošs vai ar cīpslu saistīts izaugums vai audzējs.
- vieskapteinis No citas valsts darbā uzaicināts kuģa kapteinis, kas bija izplatīts 19. gs., kad sāka būvēt trīsmastu burukuģus, bet nepietika jūrnieku ar starptautiski atzītu diplomu.
- galvenā sakne no dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.
- veltne No izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize.
- veltnis No izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize.
- veltene No izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta rupjmaize.
- uzzeltīt No jauna apzeltīt (vai nokrāsot zelta krāsā).
- klāvs No koka darināts spīļveida priekšmets ūdu glabāšanai; uz šāda priekšmeta uztīta ūda.
- ļumba No miltiem un gaļas gatavota maltīte (ko lieto kā diētu).
- bugkurvis No nerūsoša materiāla caurulēm izgatavota jahtas priekšgala klāja konstrukcija, kas saistīta ar sānu (bortu) reliņiem.
- heķkurvis No nerūsoša materiāla caurulēm izgatavota konstrukcija klāja pakaļgalā; saistīta ar peldlīdzekļa sānu reliņiem.
- pakaļgala norobežojuma kurvis no nerūsoša tērauda caurulēm izgatavots nodrošinājums, kas aptver jahtas pakaļgalu un stabili piestiprināts pie borta un saistīts ar reliņa trosēm.
- dūmeklis No salmiem savīstīts, gruzdošs, dūmojošs vīkšķis (bišu aizdzīšanai).
- sprostragata No sasaistītiem baļķiem veidots norobežojums, kas neļāva aiziet pa straumi atsevišķiem baļķiem, pirms tie sastiprināti plenē.
- silikātieži No silikātiem (silīcijskābju sāļiem) sastāvoši ieži, kas veido 80% Zemes garozas masas; izplatīti arī uz citiem Saules sistēmas ķermeņiem.
- dukšķis No skrandām un pakulām kopā savīstīts puļķis kaut kā aizbāšanai.
- eņģeļu mati no sudrabotas vai zeltītas krāsas materiāla (piemēram, papīra) veidoti pavedieni, ar ko rotā Ziemassvētku eglīti.
- iekars No tītavām noņemta dzija.
- digitosaponīns No uzpirkstītes lapām iegūstams glikozīds, kas kairina gļotādu, veicina uzsūkšanos, bet sirdsdarbību neietekmē.
- mūsuprāt No vairāku runātāju vai rakstītāju viedokļa; no teksta autora viedokļa; pēc mūsu domām.
- kramis No vienāda lieluma kastītēm izveidots nesamais uz muguras; pauna, kurā atradās sīkas preces.
- papildu pasta pakalpojums no vispārējā pasta pakalpojuma nepārprotami atšķirams pakalpojums, kuru raksturo papildu pievienotā vērtība un kuram papildus ātrākai izņemšanai, transportēšanai un piegādei piemīt vēl viena vai vairākas šādas papildu pasta pakalpojuma pazīmes: korespondences pieņemšana tieši no sūtītāja; korespondences nogādāšana adresātam personiski vai tā pilnvarotam pārstāvim; piegādes nodrošināšana līdz noteiktam datumam; iespēja tranzīta laikā mainīt galamērķi un adresātu; piegādes fakta apliecināšana sūtītājam; individuāla pieeja klientam; pakalpojuma piedāvāšana atkarībā no prasībām.
- zeltlietas No zelta izgatavoti vai apzeltīti izstrādājumi.
- nobaksterēt Nobakstīt.
- nobokstīties Nobakstīties, nostumdīties, netikt ne no vietas, neveikties, nesekmēties, būt neveiklam.
- nobalzīt Nobalstīt.
- apgružot Nobārstīt (visapkārt) ar gružiem.
- saspirāt nobārstīt spiras.
- nobārstalēt Nobārstīt.
- sasadurstīties Nobīstoties nevirzīties uz priekšu, sākt raustīties (parasti par zirgu).
- blankstīties Noblenzt, saskatīt.
- brukām Nobrukušiem gabaliem (par vērpjot pavirši spolēs satītu dziju).
- nošmaukšķēt Nobučot, noskūpstīt.
- nošmaukšķināt Nobučot, noskūpstīt.
- nošmaukstēt Nobučot, noskūpstīt.
- nošmaukstināt Nobučot, noskūpstīt.
- ezermītne Nocietināta dzīvesvieta ezera salā vai sēklī no akmens laikmeta, kā arī vēlāk Vācijas, Īrijas, Igaunijas, Latvijas teritorijā (izpētīta Āraišu ezerpils).
- sociālā darba profesija nodarbošanās, ko raksturo noteikts zināšanu un prasmju kopums par to, kā uzlabot un attīstīt sociālo vidi, cilvēku dzīves apstākļus un pieejamību sociālajiem pakalpojumiem, kā iestāties par visu cilvēku labklājību, sociālo taisnīgumu un attīstīt sociālā darba resursus.
- panckarāties Nodarboties ar lupatām, ietīties lupatās.
- propāgēt Nodarboties ar propagandu; izplatīt.
- applēst Nodīrāt, izpostīt, pavisam aplaupīt.
- novērošana Nodokļu administrācijas kontrole, kad pēc nodokļu maksātāja juridiskās adreses vai saimnieciskās darbības veikšanas vietas noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības.
- nest sveicienu nodot, sūtīt sveicienu.
- atskarbis Nodriskāts, saraustīts.
- nobakāt Nodrīvēt; aizbakstīt.
- apbruņot Nodrošināt (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
- bruņoties Nodrošināties (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
- nodzalkstīties Nodzalkstīt.
- nodžirgt Nodzirkstīt.
- notiesāt Noēst (1), parasti ar lielu apetīti.
- notieškāt Noēst (1), parasti ar lielu apetīti.
- nolocīt Noēst ar lielu apetīti.
- iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
- aiznest Nogādāt (ziņas), izplatīt (valodas).
- aizlīferēt Nogādāt, aizgādāt, aizvest, nosūtīt.
- nošķūtēt Nogādāt, arī nosūtīt (parasti ar transportlīdzekli).
- nobrūnēt Nogatavojoties, arī pārstājot attīstīties, kļūt brūnam.
- noglaust Noglāstīt.
- notīkot Noglūnēt, noskatīties.
- nogramstīt Nogrābstīt (1).
- nogramstīt Nogrābstīt (5).
- nograbstīt Nogramstīt.
- nograbstīties Nogramstīties.
- finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu.
- postumi nojaukta, izpostīta vieta.
- pakuļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
- pakūļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
- kuļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
- kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
- Bryum algovicum nokarenvācelītes samtīte.
- nokākarāties Nokārstīties ar lupatām.
- ieķibelēties Nokļūt vai iesaistīties nepatikšanās.
- pincēšana Nokniebšana - galotņu nokniebšana jaunu augu dzinumiem; praktizē augļkopībā, lai izveidotu vainagu un pastiprinātu atstāto dzinumu augšanu, dažkārt dārzeņkopībā - lai pārtrauktu augšanu garumā un attīstītos sāndzinumi.
- nokraistēt Nokraistīt.
- nobūšķināt Nokratīt (ko) dauzot.
- pārtraukt nokratīt (lielāko daļu).
- apkrēst Nokratīt (par lielāku skaitu objektu).
- notrapīt Nokratīt (piem., ābolus no ābeles).
- piekručināt Nokratīt augļus (no koka) pietiekošā daudzumā.
- apkratīt Nokratīt, nobirdināt (lielāku skaitu objektu).
- apgraudēt Nokratīt, nobirdināt (piem., labību no vārpām, sodrējus).
- apgrandīt Nokratīt, nobirdināt (visu objektu kopumu).
- atskurināt Nokratīt, nopurināt.
- nokrest Nokratīt, nopurināt.
- nokrēst Nokratīt, nopurināt.
- nostudzināt Nokratīt, nopurināt.
- pietramdīt Nokratīt, piekratīt (kādu daudzumu).
- sakrēst Nokratīt, sakratīt (daudz).
- graudēt Nokratīt.
- nodricināt Nokratīt.
- notirināt Nokratīt.
- nosmalkstīt Nokrejot, nosmalstīt.
- nosmalstēt Nokrejot, nosmalstīt.
- nokrustīt Nokristīt (1).
- sakrustīt nokristīt (daudzus).
- izkristīt Nokristīt.
- pakristīt Nokristīt.
- nokrustīties Nokristīties.
- svētīties Nokrustīties, mest krustu.
- noķārstīt Noķerstīt.
- nolaistīties Nolaistīt sevi.
- nolūgt Nolasīt, noskaitīt lūgšanu; lūgt un pabeigt lūgt.
- nobirkšināt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam); nobirkstīt.
- nenoskatīties Nolieguma darb. v. --> noskatīties (1).
- neaprakstāms Nolieguma divdabis --> aprakstīt.
- neieskaitot Nolieguma divdabis --> ieskaitīt.
- neizpētīts Nolieguma divdabis --> izpētīt.
- nepārskatāms Nolieguma divdabis --> pārskatīt.
- nepieskaitāms Nolieguma divdabis --> pieskaitīt.
- nerakstīts Nolieguma divdabis --> rakstīt.
- nesaistīts Nolieguma divdabis --> saistīt.
- nesaistošs Nolieguma divdabis --> saistīt.
- neskaitāms Nolieguma divdabis --> skaitīt.
- neskaitot Nolieguma divdabis --> skaitīt.
- neskatoties Nolieguma divdabis --> skatīties.
- pakalpojumu līmeņa vienošanās nolīgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju un kas nosaka pakalpojumu apjomu noteiktā laika vienībā. Tajā var būt uzrādīts pieejamais joslas platums, programmu un ekspromtvaicājumu atbildes laiks, kurā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar tīkla vai konkrētu datoru kļūdām.
- Bryum knowltonii Noltona samtīte.
- uzdomāt Nolūkot, noskatīt (par dzīvesbiedri vai dzīvesbiedru).
- apmaldināt Nomaldināt, nepareizi nosūtīt, samulsināt; novest no ceļa.
- spilvot Nomest, izplatīt sēklas matiņus.
- nopaistīt Nomīstīt.
- appānēt Noniecināt, uzskatīt par mazvērtīgu, zemu vērtēt.
- noošņāt Noostīt.
- noošņāties Noostīties.
- sarungāt Nopērt, iekaustīt ar rungu.
- savālīt nopērt, iekaustīt.
- savamžot nopērt, iekaustīt.
- sazutēt nopērt, iekaustīt.
- izkantēt Nopērt, iekaustīt.
- sabozēt Nopērt, iekaustīt.
- iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību.
- noplātāt Noplātīt.
- noplatīt Noplātīt.
- noskrambāt Nopostīt, nomaitāt labības laukus.
- noskārdēt Nopostīt.
- noploņčkāties Nopūlēties, strādājot darbu, kas saistīts ar ūdeni; arī notraipīties, izmirkt, strādājot šādu darbu.
- kurš Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kas Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- par Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kur Norāda uz (kā, parasti ar vietas nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- tur Norāda uz cilvēku kopu, vidi, ar kuru kāds ir, parasti vāji, saistīts.
- no Norāda uz cilvēku, parasti sociālu, grupu, pie kuras kāds pieder, kura ir saistīta ar kāda izcelsmi; norāda uz profesiju, kuras pārstāvis kāds ir.
- par Norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas parasti ir saistīts ar kādu darbību, norisi.
- pie Norāda uz grupu, kopumu, kurā (kas) ietilpst, ar kuru (kas) ir saistīts.
- kāds Norāda uz kā (ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pazīmes, īpašības nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kāpēc Norāda uz kā (parasti ar cēloņa, arī nolūka nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību; kādēļ (3).
- kad Norāda uz kā (parasti ar laika nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kālab Norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību; kādēļ (3); kāpēc (3).
- kādēļ Norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību; kāpēc (3).
- tā Norāda uz ko iepriekš vai turpmāk runātu, rakstītu, domātu.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- kur Norada uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- taipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja).
- šaipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam).
- pie Norāda uz teritoriju, kurā (kas) ietilpst, ar kuru (kas) ir saistīts.
- no Norāda uz to (parasti cilvēku), kas rada iespēju iegūt, saņemt (ko); norāda uz to (piemēram, parādību, priekšmetu), ar ko ir saistīta iespēja iegūt, saņemt (ko).
- par Norāda uz to (parasti daudzumu, lielumu, mēru), kas saistīts ar kādu vērtību, cenu, samaksas veidu.
- pie Norāda uz to (priekšmetu), ar ko (kāds) darbojas, ir saistīts.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam (ko) piestiprina, piesaista, arī kam (kas) piesaistās, ir piesaistīts.
- pie Norāda uz to, ar ko ir saistīts kāds stāvoklis.
- kas Norāda uz to, ar kuru saistīta verba nosauktā darbība.
- kur Norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā darbība.
- kurp Norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā virzība.
- starp Norāda uz, parasti diviem, objektiem, kuri ir saistīti telpā.
- iekš Norāda, ar ko kas ir saistīts.
- līdz Norāda, ka (kāds) tiek iesaistīts vietas maiņā, virzībā.
- līdzi Norāda, ka (kāds) tiek iesaistīts vietas maiņā, virzībā.
- tālāk Norāda, ka (kas) ir saistīts ar turpmāko laikposmu, nākotni, vērsts uz to; turpmāk.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sasaistīts, savienots, sastiprināts.
- laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā; ārā (4).
- vaļā Norāda, ka darbības objekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
- klāt Norāda, ka darbības objekts tiek virzīts, saistīts (pie kā), vienots (ar ko).
- vaļā Norāda, ka darbības subjekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
- sa- Norāda, ka darbību veic, tajā piedalās, ar to ir saistīti vairāki, daudzi darbības subjekti.
- vaina norāda, ka jāveic ar šādu lietvārdu saistītā darbība
- ārpus Norāda, ka kas nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
- minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir saistīts ar minerāliem.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar gaismas parādībām.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar kamermūziku, ar kamerstilu.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu.
- pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām.
- arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
- dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz dīzeli (1) vai ir saistīts ar to.
- karaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz karali, ir saistīts ar karali, tam raksturīgs.
- luno- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz Mēnesi, ir saistīts ar to.
- moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem, ir saistīts ar to ekspluatāciju.
- motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
- komerc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz tirdzniecību, ir saistīts ar tirdzniecību.
- vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci (1), saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas patstāvīgi, individuāli un nav tieši saistīts, piemēram, ar valsts dienestu, uzņēmumu.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā atdarināšanu, viltošanu.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko neīstu, šķietamu.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (iekārtu, priekšmetu u. tml.) remontu.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) pamatu, pamatni.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) virsmu, virsu, arī augšu.
- meteo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
- meteoro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
- automoto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar automobiļiem, motocikliem u. tml.
- ceļa- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ceļu, ceļošanu, ir nepieciešams ceļā.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darbu veikšanu ātrākā tempā.
- i- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darbībām interneta vidē.
- fero- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar dzelzs īpašībām.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrisko enerģiju.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģijas formu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
- energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģiju vai enerģētiku.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (1).
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (2).
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
- sākum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kādas darbības, norises u. tml. sākumu, pastāv kādas darbības, norises u. tml. sākumā.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (1).
- kosmo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kosmosu, norisinās kosmosā; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lidojumiem kosmosā, tā pētīšanu, apgūšanu.
- tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- kredīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kredītu (1).
- ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ledu.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lielāka apjoma virtuozu skaņdarbu, parasti solo instrumentam.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu veidošanu, ražošanu.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, ar tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju.
- metalo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar metālu.
- krimināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar noziegumu.
- pils- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pili, attiecas uz pili.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- kontra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu.
- radar- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiolokāciju, ir ieguls, tiek veikts radiolokācijā.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, izmantošanu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehnikas veidošanu, ekspluatāciju.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstāmmašīnu.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežas (1) apsargāšanu.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežu (3).
- korespondenc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar saraksti vēstuļu, pasta sūtījumu veidā.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar sniegu.
- inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tehnisku jautājumu risināšanu, inženieru praktisko darbību, parasti celtniecībā.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar televīziju, strādā televīzijas sistēmā.
- treniņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar treniņu.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā.
- hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, tā izmantošanu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdensbaseiniem, to izmantošanu.
- pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, ar lielāku skaitu, daudzumu.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrācijām.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu, attiecas uz visu.
- ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individuāli vai ar atsevišķu cilvēku grupu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni, ir saistīts ar pagātnes notikumu atspoguļojumu.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem.
- eksport- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais organizē eksportu, ir saistīts ar preču eksportēšanu.
- vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv šādā posmā, ir saistīts ar šādu posmu.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar gaismas parādībām.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti liela izzināšanu, apstrādi.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kamermūziku, kamermuzicēšanu, arī kamerstilu.
- klavier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli.
- likteņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (1).
- likteņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (2).
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar mākslu.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar nelielu sastāvu, sašaurinātu apjomu.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru vai arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
- agro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar zemi, lauksaimniecību.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic darbību kopā, vienlaikus (ar ko); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (ar kādu).
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
- iespied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto iespiešanas procesā vai ka tas ir saistīts ar šo procesu.
- apkalpošanas instrukcija norādījumi spēkratu pareizai apkalpošanai, kas var ietvert norādījumus spēkratu izmantošanai, tehnisko apkopju un remontdarbu veikšanai, kā arī norādījumus ar šiem darbiem saistītu ierīču un aparātu izmantošanai.
- cif-klauzula Norādījums pirkuma līgumā vai korespondencē par cenu, kurā ieskaitīta preču cena, vedammaksa un jūras apdrošinājuma prēmija.
- alla breve norādījums skaņdarbu, kas rakstīts 4/4 taktsmērā izpildīt 2/2 taktsmērā.
- zīķēt Norādīt, cieši skatīties.
- nozīmēt Norādīt, parakstīt (ārstnieciskas procedūras, zāles).
- nospiest Norakstīt (no kāda, piem., mājasdarbu).
- pārrakstīt Norakstīt (tekstu) vienā vai vairākos eksemplāros.
- nokopēt Norakstīt.
- spiedējs Norakstītājs (parasti skolā).
- skrībelētājs Norakstītājs.
- norantēt Norantīt.
- nostirināt Noraustīt kājas.
- nosaraustīties Noraustīties.
- aptraukt Noraut, nokratīt, nobirdināt (parasti daudzus vai visus augļus, lapas).
- nostellēt Noregulēt, nostatīt.
- starpbanka Norēķinos starp divām bankām iesaistītā trešā banka, kas nav maksātāja vai maksājuma saņēmēja banka.
- ramburss Norēķinu forma starptautiskajā tirdzniecībā, kurā pircēja banka, kontaktējoties ar pārdevēja banku citā valstī, samaksā pārdevējam pirkuma summu; taču pārdevējam pirms tam ar pavadzīmi jāpierāda, ka prece ir nosūtīta.
- tīrais laiks norises, darbības ilgums, kurā nav ieskaitīts to pārtraukumu ilgums.
- standartvaloda Normētā valoda - uz literārās valodas normām balstīts kodificēts valodas variants.
- bērnu tiesības normu kopums, kas nodrošina bērniem iespēju sociāli attīstīties, īstenojot dotības un intereses.
- Jūras kodekss normu un likumu krājums, kas regulē administratīvās un privāttiesiskās attiecības, kas rodas starp tiesību subjektiem ar jūrlietām saistīto tiesisko attiecību jomā.
- hloasma Norobežota zaļganbrūna ādas pigmentācija, kas bieži saistīta ar endokrīno funkciju traucējumiem.
- kopnorāde Nortādes paveids, ko bibliotēkās lieto, lai ar vienu kartīti aizstātu vairākas vienveida norādes un samazinātu to skaitu.
- eksogēnie mirstības cēloņi nosacīti izdalītas mirstības cēloņu grupas, kuras saistītas ar apkārtējās vides un ārēju apstākļu iedarbību (nelaimes gadījumi, saindēšanās, infekcijas un parazītiskās slimības).
- smagie minerāli nosacīti nodalīta minerālu grupa, kuru blīvums lielāks nekā visvairāk izplatītajiem iežveidotājiem minerāliem - kvarcam un laukšpatiem (~2700 kg uz kubikmetru).
- elektronegativitāte Nosacīts lielums, kas raksturo atoma akcepta spēju (spēju saistīt elektronus).
- izskaitīt Noskaitīt (parasti lūgšanu).
- pārskaitīt Noskaitīt no galvas vēlreiz, no jauna (tekstu).
- nodrebēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- notrīcēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- notrīsēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- nocīlēt Noskatīt (parasti slepus).
- uzcīlēt Noskatīt, nolūkot (par dzīvesbiedri).
- nolencēt Noskatīt, noskatīties.
- noķīķerēt Noskatīt, novērot.
- nolenkt Noskatīt, sameklēt.
- novērties Noskatīt.
- notīkāties Noskatīties (1).
- noķīķēt Noskatīties, mērķēt.
- nosavērties Noskatīties, nolūkoties.
- noolīties Noskatīties.
- noraudzīties Noskatīties.
- nosaskatīties Noskatīties.
- notīkāt Noskatīties.
- uzbučot Noskūpstīt (roku).
- apbučot Noskūpstīt (vairākās vai daudzās vietās).
- noskūpstīties Noskūpstīt vienam otru, citam citu, saskūpstīties.
- saskūpstīties Noskūpstīt vienam otru, citam citu.
- nobučāt Noskūpstīt.
- nobučot Noskūpstīt.
- nomutēt Noskūpstīt.
- pabučāt Noskūpstīt.
- pabučot Noskūpstīt.
- sabučāt Noskūpstīt.
- sabučot Noskūpstīt.
- samutēt Noskūpstīt.
- sazeltīt Noskūpstīt.
- nosadairīties Noslaistīties; kārtīgi nestrādāt.
- nolocīties Noslaistīties.
- nosaslaistīties Noslaistīties.
- noslamstīties Noslaistīties.
- nosukstēties Noslaistīties.
- noblaizīt Noslaucīt, noberzēt, noglāstīt.
- Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju.
- nokavāties Noslēpties, slapstīties (meklēt glābiņu).
- slēpstīties Noslēpties, slapstīties.
- sirds noslēpums noslēpums, kas ir saistīts ar kā intīmo dzīvi.
- submersija Noslīcināšana, senos un viduslaikos Eiropā plaši izplatīts soda veids, kas izzuda tikai 18. gs.
- onkotropisms Nosliece saistīties ar audzēja šūnām.
- opsonofilija Nosliece saistīties ar opsonīnu.
- nosluņķēties Noslinkot, noslaistīties; nosloņķēties.
- nosloņķēties Noslinkot, noslaistīties.
- piesmalstīt Nosmalstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesmalstīt Nosmalstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- nokraistīt Nosmalstīt krējumu (nostādinātam pienam); nosmalstīt krējumu (traukam ar nostādinātu pienu), nokrejot.
- atkraistīt Nosmalstīt.
- krastīt Nosmalstīt.
- traikšķīt Nosmulēt, novārtīt.
- nolenkt Nospolēt, notīt.
- funkcionālisms Nostādne, ka sabiedrība aplūkojama kā sistēma, kas sastāv no dažādām cita ar citu saistītām daļām, kuru savstarpējās mijiedarbības un sadarbības pamatā ir kopīga vērtību sistēma vai konsenss (vienprātība) par pamatvērtībām vai kopīgiem mērķiem.
- nosastāstīties Nostāstīties.
- pārstatīt Nostatīt citā vietā.
- centrēt Nostatīt, novietot noteiktā attiecībā pret centru.
- pabalstīt Nostiprināt ar balstiem (ko), parasti novietojot balstus zem (tā); atbalstīt.
- nostutēt Nostiprināt ar balstu; arī atbalstīt (pret ko).
- koroborēt nostiprināt kādu līgumu ar ierakstu zemes grāmatā, ierakstīt zemesgrāmatā
- ķinnāt Nostiprināt; saistīt, sastiprināt (ar naglām).
- ķinnīt Nostiprināt; saistīt, sastiprināt (ar naglām).
- nobraukt Nostrādāt (visu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu.
- noskraidīties Nostrādāties (darbā, kas ir saistīts ar iešanu).
- noskrieties Nostrādāties (darbā, kas ir saistīts ar iešanu).
- nosūrstīties Nosūkstīties, nosūroties.
- pasveicināt Nosūtīt (kādam) sveicienu ar cita starpniecību; nodot (kādam) sveicienu (no kāda).
- uzraidīt Nosūtīt (kādam) uz kakla.
- pāradresēt Nosūtīt (ko atsūtītu, parasti iestādei, uzņēmumam u. tml.) tālāk pēc citas adreses (citam).
- pārsūtīt Nosūtīt (ko atsūtītu) citam, uz citu vietu.
- atrakstīties Nosūtīt atteikumu kādai interneta ziņu kopai, pārtraukt abonementu.
- piepeidžerēt Nosūtīt īsziņu.
- nosūtīt pa etapu nosūtīt karagūstekņus vai arestantus karavīru pavadībā.
- ekspedēt Nosūtīt pēc piederības (preci, korespondenci u. c.).
- pārsūtīt nosūtīt saņemto elektroniskā pasta ziņojumu citam adresātam.
- forvardēt Nosūtīt tālāk (piem., pa elektronisko pastu).
- noraidīt Nosūtīt, aizsūtīt (kādu).
- novēstīt Nosūtīt, noraidīt, pārsūtīt ziņojumu.
- iedalīt Nosūtīt, norīkot (darbā, pasākumā); likt atrasties (kādā vienībā, grupā); arī ieskaitīt.
- nostellēt Nosūtīt.
- otognaķ Nosūtīt.
- atpakaļadrese Nosūtītāja adrese.
- bordero Nosūtīto jaukto kravu apraksts, kurā ietverta informācija par to, kā apieties ar kravu līdz tās nodošanai kravas saņēmējam.
- piesvētīt Nosvētīt (ko) pietiekami, daudz.
- atsvētīt Nosvētīt.
- pārsvētīt Nosvētīt.
- izolēt Nošķirt (piemēram, domās, uzskatos, parasti ko savstarpēji saistītu).
- nospricēt Nošļakstīt (parasti ar sīkiem pilieniem).
- nosašļakstities Nošļakstīties.
- līga Nošu raksta grafiska zīme pusloka veidā, kas saista vienāda augstuma notis vai norāda, ka dažāda augstuma notis jāizpilda saistīti (_legato_).
- notaukstīt Notaustīt.
- izraut no konteksta noteikt (piemēram, vārda, teikuma) nozīmi, jēgu, neievērojot saistījumu ar rakstītu vai mutvārdu tekstu vai tā daļu.
- vesels Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa; veselums (1).
- vienots vesels noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- viens vesels noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- veselums Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- testaments Noteiktā formā rakstīts un apliecināts dokuments ar kādas personas norādījumiem par šīs personas mantas izlietošanu pēc nāves.
- vars Noteikta garuma diegs, no kura veido saistīto nīšu aci.
- bitkartēts fonts noteikta lieluma un stila rakstzīmju kopa, kurā katra rakstzīme aprakstīta kā unikāla bitkarte - punktu šablons; lai bitkartētu fontu attēlotu uz ekrāna vai izvadītu uz printera un ierakstītu datora vai printera atmiņā, jābūt saglabātam katras rakstzīmes pilnam attēlam.
- virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
- virtene Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu, vienveidīgu priekšmetu kopums; virkne (2).
- reģistrēt Noteiktā veidā pierakstīt (piemēram, faktu); arī fiksēt (1).
- ķēde Noteiktā veidā saistītu priekšmetu virkne.
- plosts Noteiktā veidā sasaistītu kokmateriālu kopums pludināšanai pa ūdenstilpēm.
- strāvot Noteiktā virzienā izplatīties, plūst kādā vidē samērā šaurā joslā (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
- zemesgrāmatu akts noteiktas teritorijas nekustamā īpašuma uzskaites sākotnējās uzskaites dokuments, kurā ieraksta nekustamo īpašumu un atzīmē ar to saistītās tiesības.
- sociālā darbinieka attieksme noteikti uzskati, vērtējums, nostāja un atbilstoša izturēšanās pret klientu, kolēģiem un pašam pret sevi; tā ir saistīta ar sociālā darbinieka sevis apzināšanos sociālajā darbā, piederību profesijai un identificēšanos ar profesijas vērtībām.
- atļauja noteikumi, kas saistīti ar kāda datoru tīkla vai vairāklietotāju sistēmas konta izmantošanu un kas nosaka, kādi datoru tīkla vai sistēmas resursi ir pieejami konta lietotājiem.
- nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar lielām grūtībām, lieliem materiāliem zaudējumiem.
- nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar smagu slimību, ievainojumu, arī bojāeju.
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem.
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, saimnieciski ekonomiskās dzīves pilnīgu sabrukumu.
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
- stajaks Notinamo tītavu pamatne, kurā iestiprinātas tītavas.
- novīstīt Notīstīt nost un noņemt (ko apvīstītu).
- notīstīties Notīstīt sevi, savu ķermeņa daļu.
- nositināt Notīt (2).
- nošķetināt Notīt (2).
- notuntuļot Notīt nost (ko vairākām kārtām, arī nekārtīgi aptītu).
- notīties Notīt sevi, savu ķermeņa daļu.
- norisināt Notīt, atbrīvot.
- nositināties Notīties (1).
- nositināties Notīties (2).
- datraukt Notraukt, nokratīt (piemēram, ābolu no koka).
- nodairīties Notūļāties, netikt ne no vietas (skatīties atpakaļ).
- temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
- satvert Notvert, sagūstīt (piemēram, likuma pārkāpēju).
- novaikstīt Novaibstīt.
- noņaibīties Novaibstīties.
- novaikstīties Novaibstīties.
- gastroftīze Novājēšana, kas saistīta ar vēdera dobuma slimību.
- atrīkot Novākt, aizvākt, pārsūtīt, nosūtīt, likt ierasties.
- nošļaukāties Novalstīties, nostaipīties.
- nosavalstīties Novalstīties, parasti aiz slinkuma, laiskuma.
- noviļināt Novārtīt, nosmērēt.
- sušķēt novārtīt.
- appērties Novārtīties, aplipt.
- nojaukties Novārtīties.
- laikazobs Novecošanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu; laika zobs.
- laika zobs novecošanās, arī bojāšanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu.
- nolūkot Novērot, noskatīties.
- spektators Novērotājs, skatītājs.
- paaugstināt atzīmi novērtēt ar augstāku atzīmi nekā iepriekš un ierakstīt šo atzīmi.
- pazemināt atzīmi novērtēt ar zemāku atzīmi nekā iepriekš un ierakstīt šo atzīmi.
- salikt punktus novērtēt sekmes (vairākiem, daudziem) pēc ballu sistēmas un ierakstīt novērtējumu.
- salikt piecniekus, četriniekus (arī pieci, četri utt.) novērtēt sekmes ar atzīmēm pieci, četri utt. un ierakstīt tās.
- salikt atzīmes novērtēt sekmes ar atzīmēm un ierakstīt tās.
- ielikt Novērtēt sekmes un ierakstīt atzīmi.
- elektrizācija novešana uzbudinātā stāvoklī, kaut kā noskaņošana noteiktā veidā (piemēram, skatītāju elektrizācija).
- paslēpt Novietot (ko, kādu kur) tā, ka (to kāds) nevar saskatīt, arī atrast.
- atsliet Novietot ieslīpi un atbalstīt (pie kā, pret ko); piesliet.
- sakārtot galdu novietot uz galda visu maltītei vajadzīgo.
- uztutināt Novietot, uzlikt (uz kā, kur augšā) un atbalstīt (pret ko); uztupināt.
- paslēpties Novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
- atbalstīties Novietoties tā, lai kas balstītu.
- kreisie arodnieki novirziens strādnieku kustībā Latvijā 20. gs. 20. gados - 30. gadu sākumā, bija saistīti ar komunistisko ideoloģiju un īpaši uzsvēra politiskās cīņas nozīmi; lielāko daļu arodbiedrību, kas pārstāvēja šo kustību, Latvijas valdība 1931. g. slēdza.
- novīstīties Novīstīt sevi.
- novīkstīt Novīstīt.
- novīkstīties Novīstīties.
- dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā; izvarošana, incests, dzimumsakari ar bērniem, savešana.
- enantiosēmija Nozīmes pretstatība - pēc kādas pazīmes pretstatītu (antonīmisku) nozīmju piemitība vienam vārdam.
- elitārs nozīmīgs; izcils; tāds, kas saistīts ar eliti.
- prioni Nukleīnskābes nesaturošas infekciozas olbaltumvielas daļiņas, kas izraisa deģeneratīvas cilvēka un dzīvnieku nervu sistēmas slimības; mazāki par vīrusiem, un nav pilnībā izpētīti.
- izdicelēt Ņemt priekšā, sabārt, sakratīt.
- ņieburis Ņieburs - sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, cieši auguma virsdaļu apņemoša īsa jaciņa, ko velk virs tautiskā krekla, lai augums izskatītos slaids.
- redzamība Objekta uztveramība ar redzi; šādas uztveramības skaidrības pakāpe; iespēja redzēt, saskatīt (ko).
- pieteikums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, paziņotu, pieteiktu u. tml.; arī iesniegums.
- iesniegums oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.
- vekseļa protests oficiāls notariālā kārtībā rakstīts paziņojums, ka vekselis nav laikā samaksāts.
- protests Oficiāls, notariālā kārtībā rakstīts paziņojums par (vekseļa) nemaksāšanu laikā.
- raksts Oficiāls, parasti samērā plašs, rakstīts teksts, kura saturs atspoguļo, arī apstiprina kādus faktus; arī dokuments.
- oligosaharīdi Ogļhidrāti, kuru molekulā ir 2-10 monosaharīdu atlikumi, kas saistīti ar glikozīdisko saiti.
- gitoksoze Ogļhidrāts uzpirkstītes alkaloīdos.
- mannīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E421, saldinātājs, mitrumuzturētājs, var izraisīt reakcijas, kas saistītas ar palielinātu jutīgumu, nelabums, vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem.
- maltīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E965 (iegūst no maltozes), saldinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
- nātrija karbonāts ogļskābes sāls Na~2~CO~3~, kalcinētā soda; pārtikas piedeva E500 (galvenokārt iegūst sintētiski), skābuma regulētājs, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt asiņošanu kuņģa un zarnu traktā; izmanto arī, piemēram, ziepju, stikla ražošanā.
- Suntažu rinda Ogres svītas augšējā daļa, izplatīta Mālpils un Gulbenes ieplakas ziemeļu daļā, kā arī Kuršu ieplakā, kur to klāj ģipšakmeņi, biezums — līdz 12 m, stratotips — Liepnas urbuma intervāls 22,5-34 m dziļumā; Suntažu slāņkopa.
- getīts Oksīdu klases minerāls, izplatīts dzelzi saturošu minerālu dēdēšanas produkts; brūnās dzelzs rūdas sastāvdaļa.
- olas apaugļotība olas spēja attīstīt embriju, ko nosaka, tās caurskatot 6.-7. inkubācijas dienā, - ja olā neredz embrija aizmetņus, tā nav apaugļota.
- taumatīns Olbaltumviela, ko izmanto kā mākslīgo saldinātāju; pārtikas piedeva E957, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- Dauna slimība oligofrēnijas forma, kurā garīgās un fiziskās attīstības atpalicība saistīta ar īpatnēju somatisku sindromu un slimnieka izskatu, iekšējās sekrēcijas dziedzeru funkcijas traucējumiem, bieži arī ar dažādām kroplībām.
- Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi.
- olnēsātājkrupji Olneškrupji - diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), \~5 cm gari bezastainie abinieki ar attīstītu rezonatoru; apaugļoto olu virtenes (garumā 80-170 cm) tēviņi aptin ap pakaļkājām un nēsā (3-7 nedēļas), līdz izšķiļas kāpuri, kas attīstās ūdenī; olneškrupji; olneši.
- anovarisms Olnīcu trūkums; traucējumi, kas ar to saistīti.
- lemma Onomastikā - ar konkrētu referentu nesaistīts īpašvārds.
- kredītoperācija Operācija (piemēram, bankā, krājkasē), kas saistīta ar kredīta izsniegšanu, dzēšanu u. tml.
- halinoplastika Operācija jaunas mēles saitītes veidošanai.
- datnes veidošana operācijas, kas saistītas ar atmiņas iedalīšanu, iezīmju izveidošanu un ierakstu izvietošanu datnē.
- pamatatmiņa Operatīvā atmiņa - ar datu apstrādes procesoru tieši saistīta atmiņa, kurā līdz pārsūtīšanai palīgatmiņā glabājas izpildāmā programma, starprezultāti un dati.
- datņu pārvaldība operētājsistēmas funkciju kopums, kas saistīts ar datņu veidošanu, to atvēršanu, lasīšanu, modifikāciju un aizvēršanu.
- izpildlaika versija operētājsistēmas vai sistēmprogrammas vienkāršota versija, kas saistīta ar noteiktu lietojumprogrammu, kura bez šīm sistēmprogrammām nevar tikt izpildīta.
- datņu iedales tabula operētājsistēmu DOS un OS/2 datņu sistēmas sastāvdaļa, kurā tiek glabāti visu diskā ierakstīto datņu lielumi un izvietojums, jo datne var būt ierakstīta vairākos savstarpēji nesaistītos atmiņas apgabalos; tabula FAT.
- fizikālā optika optikas nozare, kas pētī ar gaismas viļņējādo dabu saistītās parādības.
- videodisks optiskais disks, kas paredzēts tikai ierakstīto datu nolasīšanai un ko izmanto video- un ar to saistītās audioinformācijas uzglabāšanai un reproducēšanai.
- elektronspektri Optiskie absorbcijas un emisijas spektri, kas saistīti ar elektronu stāvokļa maiņām atomos, jonos, molekulās, kristālos.
- trihineloskops Optisks instruments, ar kuru var saskatīt trihinelu kāpurus starp kompresora plāksnēm saspiestos invadētas gaļas gabaliņos.
- koherentā optoelektronika optoelektronika, kas saistīta ar jauniem principiem un metodēm lielu skaitļošanas sistēmu radīšanai, optiskiem sakariem, informācijas glabāšanai un apstrādei, kuriem nav analogu tradicionālajā elektronikā.
- testo Oratorijās darbības stāstītāja apzīmējums.
- salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli, kosmētikā izmanto kā konservantu, antiseptiķi, ādas mīkstinātājiem, sejas maskām, matu krēmu noņēmējos un sejas losjonos, uzsūcoties lielā daudzumā var izraisīt vemšanu, vēdergraizes, acidozi un izsitumus uz ādas, arī alerģiskas reakcijas un dermatītu.
- pienskābe organiska skābe CH~3~CH(OH)COOH - biezs, bezkrāsains šķidrums, kas rodas pienskābās rūgšanas procesā; pārtikas piedeva E270, konservants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto pārtikas rūpniecībā; pārtikas piedeva E334 (vīnrūpniecības blakusprodukts), antioksidants, pārtikas skābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturānelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi izraisa caureju.
- glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos; pārtikas piedeva E570 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificētas), emulgators, saistviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakts var izraisīt ādas kairinājumu, var būt alerģiskas reakcijas.
- autisms organiski noteikta psihiska (iedzimta) slimība bērnībā; izpaužas pašizolācijā no sociālas vides, slēgtas pasaules veidošanā, bieži vienmuļā, ilgstošā mehāniskā darbībā; ja nepielieto speciālu psihoterapiju, parasti attīstītās šizofrēnija
- elementorganiski savienojumi organiski savienojumi, kuros ar oglekli tieši saistīts kāds cits elements, izņemot ūdeņradi, skābekli, slāpekli, sēru, hloru, bromu un jodu.
- nukleozīdi Organiski savienojumi, kuros ogļhidrāts saistīts pie purīna vai pirimidīna bāzes; nukleīnskābju sastāvdaļa.
- sulfoni Organiski savienojumi, kuros sēra dioksīda grupa ir saistīta ar 2 oglekļa atomiem.
- nitrozosavienojumi Organiski savienojumi, kuru molekulā ir ar oglekļa atomu saistīta nitrzogrupa -N=O.
- ketons Organiski savienojumi, kuru molekulā karbonilgrupa ir saistīta ar diviem oglekļa radikāļiem (piem., acetons).
- diazosavienojumi Organiski savienojumi, kuru molekulai raksturīgs ar 1 oglekļa atomu saistīts diazogrupējums.
- karbocikliskie savienojumi organiski savienojumi, kuru molekulu uzbūves pamatā ir ciklā saistīti oglekļa atomi.
- elementorganiskie savienojumi organiskie savienojumi, kuros ar oglekli tieši saistīts kāds cits elements, izņemot ūdeņradi, skābekli, slāpekli, sēru, hloru bromu, jodu.
- silīcijorganiskie savienojumi organiskie savienojumi, kuros silīcija atoms ir tieši saistīts ar vismaz vienu oglekļa atomu.
- nitrosavienojumi Organiskie savienojumi, kuru molekulā ir viena vai vairākas ar oglekļa atomiem saistītas nitrogrupas NO2.
- ketogrupa Organiskos savienojumos - CO- grupa, kas saistīta ar 2 radikāliem.
- metols Organisks savienojums - balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī un ko izmanto fotogrāfijā par attīstītāju.
- stilbēns Organisks savienojums, aromātiskās rindas ogļūdeņradis, kura kristālus lieto scintilāciju skaitītājos jonizējošu starojumu reģistrācijai; tā derivātus lieto medicīnā.
- ēteris Organisks savienojums, kurā divi ogļūdeņražu radikāļi saistīti ar skābekļa atomu.
- indantrēns Organisks savienojums, zila antrahinona krāsviela (indantrēnzilums); dod stabilu un spilgtu krāsu; visvairāk izplatītā indantrēna krāsviela ir alizarīns, ar ko audumus krāso sarkanus.
- aerobs Organisms, kas spēj dzīvot tikai tādā vidē, kurā ir nesaistīts skābeklis.
- rezervuārs Organisms, kurā atrodas slimības izraisītāji (vīrusi, baktērijas, vienšūņi, helminti) un kurš var tos izplatīt uz citu organismu, izraisot tā saslimšanu.
- apvienot Organizatoriski saistīt.
- apvienoties organizatoriski saistīties
- saimniekot Organizēt, vadīt, arī veikt ar (parasti lauksaimniecisko) ražošanu saistītos darbus, pasākumus.
- vienība Organizēta cilvēku grupa, kopa (kādam noteiktam uzdevumam), arī organizatoriski, administratīvi u. tml. saistīts, parasti vienas profesijas, cilvēku kopums (parasti kopā ar profesionālo uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem).
- pasāciens organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; pasākums
- pasākums Organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; sarīkojums.
- ģeogrāfiskās informācijas sistēma organizēts datora aparatūras, programmatūras un ģeogrāfisko datu kopums, kas izveidots ģeogrāfiski piesaistītas informācijas ieguvei, uzglabāšanai, apstrādei, atjaunošanai un vizualizēšanai.
- datu plūsmas grafs orientēts grafs, kura virsotnes atbilst programmas mainīgajiem un aprēķināmajām izteiksmēm. Virsotne A saistīta ar virsotni B ar loku tad un tikai tad, ja A tiek izmantota B aprēķināšanai.
- diriģents Orķestrim vai korim rakstīta skaņdarba, muzikāli dramatiska sacerējuma muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
- rolverks Ornaments ar satītu slokšņu motīviem Eiropas 16. gs. mākslā.
- hsīdi Ortodoksāli jūdaisti, hasīdisma atbalstītāji.
- ošņāt Ostīt (1) - parasti par dzīvniekiem.
- šukstināt Ostīt (par suni), ošņāt.
- suksnīt ostīt (par suni); rosīgi meklēt.
- čufānīt ostīt apreibinošas vielas.
- ostīties Ostīt, lai sajustu, uztvertu ko (parasti par dzīvniekiem).
- šņukerēt Ostīt, okšķerēt.
- šmukstināt Ostīt, ošņāt (dzenot pēdas).
- šņiperēt Ostīt, ošņāt.
- šņūkāt Ostīt, ošņāt.
- iesnāt Ostīt, šņaukāties.
- šņukāt Ostīt; ošņāt.
- šnūkāt Ostīt.
- sukstēt Ostīt.
- sukstīt Ostīt.
- šukurēt Ostīt.
- šņukāties Ostīties; ošņāties.
- ošņāties Ostīties.
- šņakarēt Ošņāt, ostīt (par dzīvniekiem).
- žukstīt Ošņāt, ostīt.
- šņakarēties Ošņāties, ostīt (par dzīvniekiem).
- Ēho Ovidija darbā "Metamorfozes" stāstīts, ka viņa izkususi mīlā pret Narcisu, bet saglabājusi balsi, kas pastāvīgi skanējusi kā atbalss citu vārdiem.
- Ozjornaja Ozjornajas stalaktītu ala atrodas Podolijas augstienē, Ukrainā, Ternopoles apgabalā, viena no lielākajām alu sistēmām pasaulē, labirintu un eju kopgarums - 100,6 km.
- šņakstīties Pa jokam ķerstīties, grābstīties.
- sažulināt pa pirkstiem savārtīt, neveikli izmazgāt.
- pasaākstīties Paākstīties.
- suģestopedija Paātrināta apmācību sistēma, kas saistīta ar hipnotisku iedvesmošanu.
- sitosterinlēmija Paaugstināts sitosterīnu līmenis asinīs, īpaši beta sitosterīna, kas tiek absorbēts no uzturā lietojamiem dārzeņiem; reta forma saistīta ar ksantomatozi, tuberozi un cīpslu ksantomām, rodas bērnībā.
- pabidzīt Pabakstīt.
- padakstīt Pabakstīt.
- dadēstīt Pabeigt dēstīt (kā) daļu.
- apsadēstīties Pabeigt dēstīt.
- apkulstīt Pabeigt kulstīt, tīrīt linus.
- izbrakšķināt pabeigt mīstīt linu stiebrus.
- izbrakšināt Pabeigt mīstīt linus.
- darakstit Pabeigt rakstīt (kā) daļu.
- daarpavāt Pabeigt vētīt (kā) daļu.
- apmīstīt Pabeigtās pagātnes forma no "mīstīt".
- pagumdīt Pabīdīt, pagrūstīt; pagrūst.
- pačukstināt Pabikstīt (piemēram, degošas pagales, ogles).
- pačokāt Pabikstīt, parušināt, parakņāt (parasti ko meklējot).
- pačakarēt Pabikstīt, parušināt, parakņāt (parasti, ko meklējot).
- uzčuksnīt Pabikstīt.
- paveplāt Pabļaustīties, paklaigāt.
- pasabļaustīties Pabļaustīties.
- pabokņīt Pabuknīt, pagrūstīt.
- pabuksnīt Pabuknīt, pagrūstīt.
- pabukstīt Pabuknīt, pagrūstīt.
- pabukstīties Pabuknīties, pagrūstīties.
- putēt Pacelties augšup (no kā virsmas) un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām (kā) daļiņām u. tml.).
- sabiedriskot Padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu.
- atsvabināt Padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku); atbrīvot (1).
- sabojāt Padarīt nekvalitatīvu, nepieņemamu (piemēram, garšu); būt par cēloni tam, ka pazūd (apetīte).
- pievārtīt Padarīt netīru vārtot vai vārtoties; savārtīt.
- sašmullēt Padarīt netīru; notraipīt, savārtīt.
- sasmuļļāt Padarīt netīru; notraipīt; savārtīt.
- nodot Padarīt pieejamu (piemēram, lasītājam, skatītājam iespieddarbu, mākslas darbu).
- sašņurgāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem; sašņorgāt; sasmurgāt.
- sasmurguļot Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
- sašņorgāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
- sašņurkāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
- izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt.
- izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par nebijušu, nenotikušu; panākt, ka (kas) nenotiek.
- divdesmitpiectūkstošnieki Padomju propagandas terminoloģijā tā sauca 1930. g. sākumā lauksaimniecības darbos "brīvprātīgi" nosūtītos strādniekus, kam bija jāorganizē kolektivizācija un jāizpilda deportēto zemnieku darbs; kompartijas plēnumā tika nolemts nosūtīt uz laukiem 25 tk strādnieku, bet no "brīvprātīgajiem" esot izraudzīti 27519 cilvēki.
- sovoks Padomju Savienības atbalstītājs negatīvā nozīmē.
- Agapitova Padomju totalitārā režīma upuru masu kapu vieta Krievijā, Rietumsibīrijā pie Jeņisejas upes \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka, 20. gs. 40. un 50. gados tur nogalināti >50 izsūtītie Latvijas iedzīvotāji.
- konsultēšana Padomu sniegšana ražotājiem un tirgotājiem par dažādiem ekonomiskiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar saimniecību un tiesībām, t. sk. par ārējo ekonomisko darbību.
- piedripināt Padrebināt, paraustīt.
- čurka Padumjš, neattīstīts, neapķērīgs cilvēks.
- pamiezerēt Padunkāt, pakaustīt.
- pakulakot Padunkāt; pakaustīt.
- pabadīt Padurstīt; pabikstīt.
- paģaldīt Padzelstīt.
- mācītāja pagasts pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
- uzvest uz ceļa (kādu, kaut ko) paglābt no kļūmīgas situācijas, atbalstīt (morāli un materiāli).
- paglāsīt Paglāstīt.
- papaijāt Paglāstīt.
- Līgatnes mākslīgās alas pagrabi, kas izkalti devona smilšakmeņos Līgatnes upes ielejā, lielākā daļa ir līdz 5 m dziļa telpa, kas bieži atzarojas no garām ejām, saskaitīti >150 atsevišķi pagrabi un 13 ejas ar 170 pagrabiem, pēc Gauja nacionālā parka nodibināšanas jaunus pagrabus veidot aizliegts.
- pagrābāties Pagrābstīties.
- pagrābstīt Pagrābstīties.
- pagramstīties Pagrābstīties.
- pavārstīt Pagrozīt, pavalstīt.
- padīvelēt Pagrūstīt, pašūpot, pakustināt.
- skarainā paidra paidru suga ("Neslia paniculata"), iedala 2 pasugās ("Neslia paniculata subsp. paniculata" un "Neslia paniculata subsp. thracica"), kas atšķirās augļa formas un dažkārt tiek uzskatītas par 2 atsevišķām sugām.
- apglāsīt Paijāt, glāstīt, glaudīt.
- glesot Paijāt, glaudīt, glāstīt.
- numura saglabāšanas pakalpojums pakalpojums, kas dod iespēju abonentam neatkarīgi no elektronisko sakaru komersanta saglabāt tam lietošanā nodoto pieslēguma punkta numuru ģeogrāfiskās numerācijas noteiktajā lietošanas teritorijā vai jebkurā citā vietā, ja pieslēguma punkta numurs nav saistīts ar ģeogrāfisko numerāciju.
- globālā sasilšana pakāpeniska zemeslodes vidējās temperatūras paaugstināšanās, tiek uzskatīts, ka tas notiek pastiprināta siltumnīcefekta ietekmes rezultātā.
- veidoties Pakāpeniski attīstīties (par psihes, rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml.).
- veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- plesties Pakāpeniski izplatīties (kur) - par parādībām dabā.
- rūgt Pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām); pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko); briest.
- raisīt Pakāpeniski veidot, attīstīt (ko) - par parādībām daba.
- tīt Pakāpeniski virzīt nost, laukā (ko no kāda satīta kopuma).
- izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises u. tml., parasti, lai ko izpētītu, izprastu).
- šūpulis Pakārta vai atbalstīta kustināma (šūpojama) guļasvieta zīdaiņiem.
- šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties.
- pakaustelēt Pakaustīt; papērt.
- pamīstīt Pakaustīt; papērt.
- vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- analizēt Pakļaut analīzei (1); sīki, pamatīgi pētīt, raksturot.
- pietricināt Pakratīt, pakustināt.
- apzvecināt Pakratīt, papurināt.
- pašļanckāt Pakratīt, paskalināt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu).
- pažļadzināt Pakratīt, paskalināt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu).
- pažļanckāt Pakratīt, paskalināt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu).
- pagraudāt Pakratīt.
- mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu.
- nokarcināt Pakustināt, pakratīt (kādu locekli, parasti par dzīvnieku).
- nospirināt Pakustināt, pakratīt (kādu locekli, parasti par dzīvnieku).
- pašvinkāt Pakustināt, pasvārstīt; pašvikāt.
- pašvikāt Pakustināt, pasvārstīt.
- paķarstīt Paķārstīt.
- pasaķarstīties Paķerstīties.
- palaktīte Palakatīte.
- atvērt acis kādam palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- atdarīt acis kādam palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- atdarīt kāda acis palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- atvērt kāda acis palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- sniegt palīdzēt, atbalstīt.
- peroneālā oligodaktilija palielināts atstatums starp kājas I un II pirkstu; uzskatīts par deģenerācijas vai atavisma pazīmi, bet var būt arī iegūts smagā darbā strādniekiem, kas staigā basām kājām pa slidenu augsni (tropos).
- Scapania irrigua palienes lāpstīte.
- pabalsts Palīgs, atbalstītājs (1).
- pabalsts Palīgs, atbalstītājs.
- padalbēt Pamaisīt, parakņāt ar dalbi; pabikstīt.
- pamaļš Pamaļš skatīties - uzmest skatu kaut kur uz sāniem.
- izderbelēt Pamatīgi sakratīt.
- saplūrēt Pamatīgi saraustīt aiz matiem.
- riņķī un apkārt pamatīgi, sīki (izjautāt, izstāstīt u. tml.).
- paātrinātā nolietojuma metode pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas (amortizācijas) metode, kura pirmajos pamatlīdzekļu lietošanas gados paredz norakstīt lielu daļu no sākotnējās vērtības, bet vēlāk mazāku.
- bāzēt Pamatot, balstīt, novietot.
- bāzēties Pamatoties, balstīties.
- komplikācija Pamatslimībai pievienojies patoloģisks process, kas nav pamatslimībai obligāts, tomēr ir ar to saistīts, piemēram, virusāla pneimonija gripas laikā.
- aizstumdīt Pamazām aizgrūstīt, aizbīdīt, aizstumdīt.
- pakristīt Pamīšus tīt.
- pampuļāties Pampaļāties - ļoti silti saģērbties, satīties.
- sabikstīt pamudināt ar dunku, sabikstīt ar piešiem u. tml.
- dzēst Panākt (parasti, berzējot ar dzēšamgumiju), ka zūd (uzrakstītais, uztrieptais).
- pievilkt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas interese, izraisās patika; piesaistīt.
- veidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko); attīstīt, pilnveidot.
- sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
- uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, aukstums, smarža) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
- sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
- uzvēdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, smarža, vēsma) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
- kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir saistīts (ar ko) kādā darbībā, procesā.
- pasargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek iesaistīts karadarbībā; bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko); nosargāt.
- iesvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk svārstīties.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
- satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
- sakratīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk kratīties; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kratās.
- pārcelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, daiļdarba lasītājs, izrādes skatītājs, pārraides klausītājs) iejūtas tēlotās darbības apstākļu laikā, vietā u. tml.
- iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) sāk šūpoties, svārstīties.
- vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja, parasti pozitīva, saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības arī saistīt (2).
- uzvēdināt Panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties (piemēram, smarža, vēsma); panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās (piemēram, smarža, vēsma).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- sēt Panākt, būt par cēloni, ka vairākiem, daudziem izraisās (psihisks stāvoklis, kādas attiecības); izplatīt (piemēram, idejas, uzskatus).
- pārtvert Panākt, ka (kas kādam adresēts, sūtīts u. tml.) nonāk cita rīcībā.
- palaist Panākt, ka (kas) plūst, izplatās, arī sāk plūst, izplatīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- uzlaist Panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu; uzsūtīt (2).
- aizmiglot acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- apmiglot acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- aizmālēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- aizsmērēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- atsēdināt Panākt, ka pārstāj attīstīties, veidoties (parasti augonis, roze).
- nodot Panākt, ka tiek iesaistīts (karadienestā).
- iznīcināt Panākt, ka tiek uzskatīts par nevērtīgu, nevēlamu.
- noļenkāt Panākt, notvert, sagūstīt.
- pārdabūt (arī pārvilkt) savā pusē panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
- pārvilkt (arī pārdabūt) savā pusē panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
- bastarda panātre panātru suga ("Lamium hybridum syn. Lamium incisum"), kas tiek uzskatīta par skaujošās un sārtās panātres hibrīdu.
- bardačoks Paneļkastīte (automašīnā).
- milzu pangasija pangasiju suga ("Neoarius berneyi"), kas dzīvo Ziemeļaustrālijas un Jaungvinejas upju piejūras apgabalos, tiek uzskatīts, ka šīs zivis savus mazuļus perē mutē - tēviņš ikrus nēsā mutē, līdz izšķiļas mazuļi.
- paampelēties Paniekoties; paākstīties.
- pavērt Panītīt.
- panorāma ar atklājumu panorāmas kadrs, kura beigās skatītājam atklājas kāda pārsteidzoša vai negaidīta detaļa.
- Atskaņu hronikas pantos sarakstīti Baltijas vēstures avoti - "Jaunākā atskaņu hronika" un "Vecākā atskaņu hronika".
- piekļuves paņēmiens paņēmiens, kā iegūt iespēju izmantot datus, datu krātuvi (lai lasītu vai rakstītu datus) vai ievadizvades kanālu (lai datus pārsūtītu).
- kultūraizstāšana Paņēmiens, kas tulkojot tiek lietots, lai mērķvalodas kultūrā aprakstītu nepazīstamu avotvalodas tekstā minētu objektu, parādību vai procesu: tulkotājs izmanto kādu no funkcionāli līdzīgu mērķvalodas reāliju nosaukumiem, aprakstiem u. tml.
- rokraksts Paņēmienu kopums burtu, teksta rakstīšanai ar roku, izmantojot attiecīgus rakstāmrīkus; šādi rakstītu burtu, teksta forma, veids.
- skulptūrmetode paņēmienu sistēma, kuru izmanto, lai palīdzētu indivīdam attēlot viņa domas, jūtas un pārdzīvojumus attiecībā uz ģimeni, sociālā darba komandu un citām sociālajām grupām, kurās cilvēks ir iesaistīts.
- apostīt Paostīt (visapkārt vai vairākās vietās).
- sašņūkt Paostīt, saostīt.
- nosukstīt Paostīt, smaržu sajust.
- paošņāt Paostīt.
- paūstīt Paostīt.
- ara Papagaiļu dzimtas ģints ("Ara"), liels putns (līdz 1,10 m) bez cekula un ar garu asti, izplatīts Dienvidamerikā.
- papagailis Papagaiļveidīgo kārtas putnu dzimta ("Psittacidae"), tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām (garums - 10-100 cm, masa - no 10 g līdz \~1 kg), izplatīti gk. tropos, 64 ģintis, \~270 sugu.
- patest papērt, iekaustīt.
- padesēt Papērt, iekaustīt.
- padibināt Papētīt.
- padibinēt Papētīt.
- pēcraksts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei; postskripts.
- postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei.
- pārklendzināt Papildinot un izpušķojot (citiem) pārstāstīt.
- pārklindzināt Papildinot un izpušķojot (citiem) pārstāstīt.
- raiders Papildnosacījumi, kas saistīti ar viesmākslinieka uzņemšanas servisu; prasību saraksts.
- direkcions Papildu nošu līnijkopa orķestra instrumenta partijā; tajā ierakstīts citu orķestra instrumentu partiju galvenais melodiskais materiāls.
- zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts, piemēram, paziņojums); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte, parasti vaļēja, bez aploksnes.
- daudzslāņu papīrs papīrs, kas sastāv no vairākiem slāņiem ar vienādu vai dažādu šķiedrvielu kompozīciju papīriem, kuri ražošanas procesā saistīti slapjā stāvoklī bez līmvielām.
- ruļļu papīrs papīrs, ko pēc izgatavošanas glabā, transportē satītu rullī.
- papiruss Papirusniedre - grīšļu dzimtas lakstaugs, kura dzimtene ir tropiskā Āfrika; kādreiz speciāli kultivēts, lai iegūtu materiālu, uz kura rakstīt.
- paplātāt Paplātīt.
- pasaplatīties Paplātīties.
- pažompāties Paplunčāties, palaistīties; pažampāties.
- pažampāties Paplunčāties, palaistīties.
- uzpļāpāt Papļāpāt; pastāstīt.
- pačāgāt Papļaustīt.
- pakaustīt Papļaustīt.
- pacērtalēt Papļaut, papļaustīt (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem).
- pacērtāt Papļaut, papļaustīt (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem).
- kapsorubīns Paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns.
- kapsantīns Paprikas karotinoīds, paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsorubīns.
- izvensties Par kaut ko attīstīties, kļūt.
- darba kondīcija par vaislas kondīciju mazliet vājāks miesas stāvoklis, kad dzīvnieki spēj attīstīt lielu fizisku spēku un saglabāt savu dzīvmasu.
- paracelzisti Paracelza piekritēji, kas radās gk. pēc viņa nāves un tiecās izmantot viņa praktiskos atzinumus, medicīnā sāka attīstīt ķīmisku preparātu izmantošanu.
- moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu laikā; ļoti īss laika sprīdis; mirklis; acumirklis.
- laika moments parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu šajā matērijas eksistēšanas formā.
- pavadonis Parādība, iezīme, kas ir (ar ko) cieši saistīta, ir (kam) ļoti raksturīga.
- pavadparādība Parādība, kas izraisās kā citas parādības sekas vai ir cieši saistīta ar citu, nozīmīgāku parādību.
- apstāklis Parādība, kas pastāv līdztekus citām vai ir saistīta ar tām.
- elektrība Parādību kopa, kas ir saistīta ar elektriskajiem lādiņiem un elektromagnētisko lauku.
- Saules aktivitāte parādību kopums, kas saistīts ar Saules plankumu, fotosfēras lāpu, protuberanču skaita, Saules uzliesmojumu biežuma un Saules radiācijas palielināšanos; Saules aktivitātei raksturīgs apmēram 11 gadu aktivitātes cikls, kam klājas pāri garāki cikli.
- magnetostatika Parādību kopums, kuras saistītas ar pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētisko lauku īpašībām un mijiedarbību.
- izrādīt Parādīt (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu) skatītājiem.
- goda parāds parāds, kura atdošana saistīta tikai ar (cilvēka) godīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem.
- pasīvs Parādu un saistību kopums (uzņēmumam, iestādei); bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes līdzekļu avotus un uz laiku piesaistītos svešos līdzekļus.
- vilku vaine paradums skatīties atpakaļ.
- vilkvaina Paradums skatīties atpakaļ.
- puijāt Pārāk daudz izmantot, apspiest, izpostīt, iznīcināt.
- pujāt Pārāk daudz izmantot, apspiest, izpostīt, iznīcināt.
- pārlaistīt Pārāk daudz laistīt (augu).
- suņķīt Pārāk silti saģērbt, satīstīt.
- pačukāt Parakņāt, pabakstīt.
- pačukāties Parakņāties, pabakstīties.
- pakrustot Parakstīt (kādu dokumentu) pievienojot krustu paraksta vietā.
- dot parakstu parakstīt.
- paskrīvēt Parakstīt.
- carte blanche parakstīta tīra veidlapa, kurā tekstu var ierakstīt cita persona; neaprobežota pilnvara.
- likt parakstu parakstīties.
- pasarakstīties Parakstīties.
- rakstīties Parakstīties.
- blankovekselis Parakstīts, bet ar attiecīgo tekstu neaizpildīts vekselis.
- koksnes briešanas koeficients parametrs, kas raksturo koksnes briešanu, ja koksnes saistītais mitrums palielinās par 1%.
- Leucodon sciuroides parastā vāverastīte.
- tveicīgs Parasti ar "būt", "kļūt", "tikt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar ļoti augstu gaisa temperatūru.
- pusacs Parasti savienojumā "ar pusaci skatīties, raudzīties u. tml.": pavirši skatīties, raudzīties u. tml., darot, domājot ko citu.
- receptūra Parasti savienojumā "ārstnieciskā receptūra": mācība par zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu, kā arī par aptiekā lietojamiem mēriem un svariem; darbību kopums, kas saistīts ar zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu.
- vakarēdiens Parasti savienojumā "Svētais Vakarēdiens" - Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
- šļaugans Parasti savienojumā "šļaugana dūša"; slikts, saistīts ar nespēku, aktivitātes zudumu (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- skumjš Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar skumjām.
- priecīgs Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību.
- vēss Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
- karsts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar paaugstinātas temperatūras sajūtu.
- silts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu.
- mitrs Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu.
- karsts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar (samērā) augstu (gaisa) temperatūru.
- silts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
- vēss Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemu temperatūru.
- piestāstīt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāstīt, ka ar stāstīšanu neko nepanāks.
- pavirzīt Parasti savienojumā ar "uz priekšu": panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu.
- pieraustīt Paraustīt, mēģināt pievērst uzmanību.
- iesibāt Paraustīt, paplucināt (aiz matiem).
- pakulstīties Paraustīties, paplivināties (vējā).
- hitridijsēnes Parazītiskas vai saprotrofiskas būtnes ("Chytridiomycota"), kuru ķermenis ir vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts taloms (micēlijs), mīt ūdenī, uz sauszemes, gan uz augiem gan dzīvniekiem.
- apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
- aplūkāt Pārbaudot apskatīt.
- aplūkot Pārbaudot apskatīt.
- pārurdīt pārbīdīt, pārgrūstīt, pārstumdīt.
- pārčokāt Pārbikstīt, pārrakņāt, arī pārārdīt (piemēram, sienu).
- supermenis Pārcilvēks; varonis, kas apveltīts ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; vīrietis ar izciliem fiziskiem dotumiem.
- brīnums pārdzīvojums, kas saistīts ar ļoti lielu, pārsteigumu, izbrīnu; ļoti liels pārsteigums
- izciest Pārdzīvot (ar sāpēm, ciešanām saistītu norisi).
- āgiasma Pareizticīgajiem kristiešiem - pirms svētkiem, ko parasti svin 6. (19.) janvārī, pieminot Jēzus kristīšanu, iesvētīts ūdens.
- Miņeja Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Menaione.
- Menaione Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Miņeja.
- baznīcas slāvu valoda pareizticīgo slāvu baznīcas valoda, rakstīta ar kirilisko alfabētu; seno bulgāru dialekts evaņģēlija tulkojumos 9. gs.
- urālu rase pārejas forma eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases senā kontaktjoslā, izplatīta starp Rietumsibīrijas tautām.
- Dienvidsibīrijas rase pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem.
- dieva svaidīts pāri citiem stāvošs; ar izcilām spējām apveltīts.
- papravīt Parīkot, pieskatīt.
- robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar nelikumīgu, slepenu došanos pāri kādas valsts robežai vai ar šāvienu raidīšanu pāri kādas valsts robežai.
- samobilizēt Pārkārtot, parasti pilnīgi (bruņotos spēkus) atbilstoši kara laika prasībām; iesaistīt (rezervistus) aktīvajā kara dienestā (parasti kāta laikā).
- aprakstīt Pārklāt (parasti izšujot, arī apgleznojot) ar ornamentu, zīmējumu; izrakstīt.
- cementēt Pārklāt ar cementu; saistīt ar cementu; veidot no cementa.
- satīklot Pārklāt, arī sasaistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
- iesūrkstēt Pārklāties ar pūtītēm.
- pārkrustīt Pārkristīt (1).
- pārsvaidīt Pārkristīt (mainot ticību vai pieņemot citu vārdu).
- pārkrustīties Pārkristīties (1).
- pārkrustīties Pārkrustīt (1) sevi.
- pārsakristīties Pārkrustīties.
- rogāt Pārkulstīt izkulto salmu rogas.
- pārkulkstīt Pārkulstīt.
- pārskulstīt Pārkulstīt.
- pāršļankāt pārlaistīt (1).
- pārliet Pārlaistīt (piemēram, augus, augsni).
- pāršļankāties pārlaistīties.
- sakremties pārliecoties atbalstīties (par vairākiem subjektiem).
- pārgāzties Pārliekties pāri (kam), pār (ko) un smagnēji atbalstīties (parasti ar krūtīm, vidukli).
- kā pielaulāts pārlieku saistīts ar ko, tāds, ar ko pastāvīgi ir kopā.
- pārkrāstīt Pārliet, pārlaistīt.
- endometriālais cikls pārmaiņas dzemdes gļotādā, saistītas ar menstruālo ciklu.
- seksogēnais nanisms pārmantota dzimumdziedzeru attīstības anomālija kombinācijā ar punduraugumu (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta, arī autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās (disproporcionāls, mazs augums - pundura ķermenis ar pārmērīgi garām ekstremitātēm); mērena osteoporoze; gonadālā disģenēzija ir tikai dzimumbrieduma iestāšanās periodā; primāra amenoreja un neauglība, dzimumorgānu infantilisms (maksts, klitora hipoplāzija, olnīcu trūkums); kaunuma un padušu hipotrihoze, neattīstītas krūtis.
- nistagms un mioklonija pārmantota nervu sistēmas slimība (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta pārmantošana): n., galvas un roku trīce, pastiprināti refleksi un vazomotoriski traucējumi.
- konģenitālā pahionīhija pārmantotu dermatostomatoloģisku simptomu komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): palmoplantāra, kā arī Ahilleja cīpslas apvidus folikulārā hiperkeratoze, vaigu gļotādas leikokeratoze; reizēm hiperhidroze, keratīts.
- pāršķināt pārmeklēt, šķirstot pārskatīt.
- izrakņāt Pārmeklēt; arī izkratīt (3).
- smalkā parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga ("Parmelia elegantula"), izplatīta uz platlapu kokiem mitrākās vietās, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- sapampaļāties pārmērīgi biezi saģērbties, satīties.
- gorals pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju ģints ("Goral"), izplatīta Himalajos, Austrumtibetā, Ķīnas dienvidaustrumos, Korejas pussalā un Krievijas Piejūras novadā.
- lama Pārnadžu kārtas ģints ("Lama"), vidēji lieli pārnadži, izplatīti Dienvidamerikā Andu kalnos, 2 sugas.
- vikuņa Pārnadžu kārtas lamu ģints suga ("Lama vicugna"), dzīvnieks aitas lielumā, izplatīts nelielā skaitā Peru un Bolīvijā.
- saņemt savā varā pārņemt, piesaistīt.
- diplobaktērija Pāros saistītas baktērijas.
- laidināt Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu; lecināt.
- lecināt Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu.
- lēcināt Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu.
- pārināt Pārot (dzīvnieku tēviņu un mātīti).
- sekundārā auglība pāroto partneru spēja dot normāli attīstītus pēcnācējus.
- vienvirziena sakari pārraide, kuras gaitā informācija tiek sūtīta vienā noteiktā virzienā.
- nevērsta pārraide pārraide, kuras izplatītā informācija ir uztverama visos virzienos.
- paraušļāt Pārrakņāt, sajaukt, pagrūstīties.
- norakstīt Pārrakstīt (tekstu no kā, piemēram, grāmatas, žurnāla) savām vajadzībām.
- pārgrāmatot Pārrakstīt citā grāmatvedības grāmatā, kontā, lai labotu iepriekšējo iegrāmatojumu.
- atšifrēt Pārrakstīt parastajā rakstā (to, kas uzrakstīts speciālrakstā).
- izrakstīt Pārrakstīt, pierakstīt (daļu no kāda teksta).
- caurruna Pārrunas, kuru gaitā kāds temats tiek iztirzāts pēc iespējas plašāk, parasti ar mērķi noskaidrot kāda zināšanu līmeni un uzskatus; bija izplatītas brāļu draudzēs Vidzemē 18. gs.
- pārvest Pārskaitīt (2).
- pārsaskaitīties Pārskaitīties.
- pārlūkāt Pārskatīt (ko tīrot, meklējot); pārmeklēt.
- palancīt Pārskatīt tīklus.
- noslēgt rēķinus pārskatīt, izvērtēt līdzšinējo, izbeigt kaut ko.
- apmisēt Pārskatīties, kļūdīties.
- samislīt Pārskatīties, kļūdīties.
- šumīties Pārskatīties, kļūdīties.
- nokļūmēties Pārskatīties, maldīties, spert aplamu soli.
- misīt Pārskatīties, nepareizi tēmēt; kļūdīties.
- apsamānīties Pārskatīties.
- apsazīties Pārskatīties.
- nomērķēties Pārskatīties.
- pārvērties Pārskatīties.
- šķiebties Pārskatīties.
- pārsk. Pārskatīts.
- iekšējie pārspriegumi pārspriegumi, kas saistīti ar pārejas procesiem elektriskajās ierīcēs un sistēmās (ierīces atslēgšana, pēkšņa slodzes maiņa, īsslēgumi).
- apklust Pārstāt izplatīties (par runām, slavu, baumām u. tml.).
- sastingt Pārstāt pārmainīties, attīstīties, pilnveidoties.
- pārmīt sliedes pārstatīt pārmiju.
- aizadresēt Pārsūtīt, norādīt uz citu adresi.
- pārraidīt pārsūtīt.
- pārlapot Pāršķirstīt (grāmatu, žurnālu u. tml.), parasti ātri, pavirši lasot.
- izskurināt Pāršķirstīt, cauršķirstīt.
- pārklastīt Pāršķirstīt, izšķirstīt.
- pārsklaistīt pāršķirstīt.
- pārškurstīt Pāršķirstīt.
- pāršļacīt pāršļakstīt (2).
- pārslacīties Pāršļakstīties.
- pāršļacīties Pāršļakstīties.
- cēlēja parte parte, kas saistīta ar klāju un smagumu.
- parists partiju apvienības _Attīstībai/Par!_ atbalstītājs.
- mikrokristāliskais vasks pārtikas pedeva E905 (iegūst no jēlnaftas), glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- magnija hidroksīds pārtikas piedev E528, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E939 Pārtikas piedeva - hēlijs, iesaiņošanas gāze, propelents, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E482 Pārtikas piedeva - kalcija stearoil-2-laktilāts (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E479b Pārtikas piedeva - termiski oksidētas sojas eļļas iedarbības produkts ar taukskābju monoglicerīdiem un diglicerīdiem (gatavo no sojas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt matu bojāšanos, alerģiskas reakcijas un pinnēm līdzīgas pūtītes.
- tartazīns Pārtikas piedeva E102 (akmeņogļu darvas krāsa, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (no citrondzeltenas līdz oranžai), var veicināt astmu, nātreni, dermatītu u. c., nav ieteicams bērniem, kancerogēns.
- polidekstroze Pārtikas piedeva E1200, mitrumuzturētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju, nav ieteicams bērniem.
- polivinilpolipirolidons Pārtikas piedeva E1202 (sintētiska olbaltumviela), dzidrinātājs, lieto dzirkstošo vīnu un etiķa dzidrināšanai, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns.
- paprikas ekstrakts pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns; kapsorubīns.
- kalcija karbonāts pārtikas piedeva E170, krāsviela (balta), cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, pārāk liels daudzums var radīt vēdera sāpes, aizcietējumu.
- titāna dioksīds pārtikas piedeva E171 (sastopama dabā, var saturēt nanodaļiņas), krāsviela (balta), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontaktā ar ādu var izraisīt kairinājumu, ir pierādījumi par vēža izraisīšanu dzīvniekiem.
- nātrija etil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E215 (sintētisks, iegūst no benzoskābes), konservants, var izraisīt astmu, mutes nejutīgumu, nātreni, kuņģa kairinājumu, alerģisku kontakta dermatītu.
- nātrija propil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E217, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, kuņģa kairinājumu, alerģisku kontakta dermatītu, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu.
- natamicīns Pārtikas piedeva E235, konservants, tiek uzskatīts par vidēji toksisku apēdot, var izraisīt nelabumu, vemšanu, caureju, anoreksiju, nelilu ādas kairinājumu.
- nātrija acetāts pārtikas piedeva E262 (etiķskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt ādas un acu kairinājumu.
- kalcija acetāts pārtikas piedeva E263, pārtikas skābe, cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var bojāt mutes gļotādas.
- fumārskābe Pārtikas piedeva E297, pārtikas skābe, antioksidants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- nātrija askorbāts pārtikas piedeva E301 (sintētisks, askorbīnskābes nātrija sāls), antioksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- kalcija askorbāts pārtikas piedeva E302, konservants, antioksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
- taukskābju askorbīnskābes esteri pārtikas piedeva E304 (var būt dzīvnieku izcelsmes), antioksidants, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- alfa-tokoferols Pārtikas piedeva E307, antioksidants, E vitamīns, var būt sintētisks, ģenētiski modificēts, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- propilgallāts Pārtikas piedeva E310 (sintētisks galluskābes esteris), antioksidants, var veicināt astmu, kontakta dermatītu, kuņģa kairinājumu, nav atļauts lietot zīdaiņu un mazu bērnu pērtikā.
- nātrija eritorbāts pārtikas piedeva E316 (eritorbīnskābes nātrija sāls), antioksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- nātrija laktāts pārtikas piedeva E325 (pienskābes nātrija sāls), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas nepanes laktozi.
- kālija laktāts pārtikas piedeva E326 (penskābes kālija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēts), skābuma regulētājs, mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet cilvēkiem, kas nepanes laktozi, vajadzētu izvairīties.
- kalcija laktāts pārtikas piedeva E327, pārtikas skābe, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus; cilvēkiem, kam piemīt laktozes nepanesība, vajadzētu izvairīties.
- nātrija tartrāti pārtikas piedeva E335 (vīnskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām.
- nātrija fosfāti pārtikas piedeva E339 (fosforskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- kālija fosfāti pārtikas piedeva E340, skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- kalcija fosfāti pārtikas piedeva E341, buferviela, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, kontakta gadījumā var radīt ādas un acu kairinājumu.
- magnija fosfāti pārtikas piedeva E343, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- nātrija malāti pārtikas piedeva E350 (ābolskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kālija malāts pārtikas piedeva E351 (ābolskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kalcija malāti pārtikas piedeva E352 (ābolskābes kalcija sāļi), buferviela, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- metavīnskābe Pārtikas piedeva E353 (iegūst no vīnskābes), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
- kalcija tartrāts pārtikas piedeva E354 (iegūst no vīnakmens), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- nātrija adipināts pārtikas piedeva E356 (adipīnskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kālija adipināts pārtikas piedeva E357 (adipīnskābes kālija sāls), kābuma regulētājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- amonija algināts pārtikas piedeva E403, biezinātājs, stabilizētājs, jūraszāļu algīnskābes amonija sāls, tiek uzskatīts, ka var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- karaja sveķi pārtikas piedeva E416, biezinātājs, stabilizētājs, var izraisīt astmu, nātreni, siena drudzi, dermatītu, samazina uzturvielu uzsūkšanos, var radīt kuģa kairinājumu.
- tara sveķi pārtikas piedeva E417, biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- amonija fosfatīdi pārtikas piedeva E442, emulgators, stabilizētājs, var būt gan sintētiskas gan dzīvnieku izcelsmes, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- saharozes acetāta izobutirāts pārtikas piedeva E444, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, suņiem izraisa aknu bojājumu.
- trifosfāts Pārtikas piedeva E451 (sintezē no fosfāta ieža), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- metilceluloze pārtikas piedeva E461 (var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
- hidroksipropilceluloze Pārtikas piedeva E463, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- hidroksipropilmetilceluloze Pārtikas piedeva E464, emulgators, biezinātājs, sintētiska viela, iegūst no celulozes, var būt ģenētiski modificēta, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var rasties neliels acu un ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas.
- taukskābju nātrij, kālija un kalcija sāļi pārtikas piedeva E470a (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju magnija sāļi pārtikas piedeva E470b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi pārtikas piedeva E471 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri pārtikas piedeva E472a (var būt iegūti no dzīvnieku audiem, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri pārtikas piedeva E472b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472d (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri pārtikas piedeva E472e (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472f (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos.
- saharozes glicerīdi pārtikas piedeva E474 (taukskābju saharozes esteri, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju poliglicerīna esteri pārtikas piedeva E475 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, biezinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju propān-1,2-diola esteri pārtikas piedeva E477 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, aerācijas viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- nātrija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E481 (iegūst no pienskābes un taukskābēm; var būt dzīvnieku izcelsme; var būt ģenētiski modificēts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
- kalcija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E482 (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- stearilartrāts Pārtikas piedeva E483 (iegūst no vīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet pastāv bažas, ka tas varētu būt kancerogēns.
- sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E493 (sintētisks, iegūst no sorbīa un laurīnskābes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- sorbitāna monooleāts pārtikas piedeva E494 (iegūst no sorbīta un oleīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt kontakta dermatītu un alerģiskas reakcijas.
- sorbitāna monopalmāts pārtikas piedeva E495, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- kālija karbonāti pārtikas piedeva E501 (kālija neorganiskie sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet saskarē var izraisīt skalpa, pieres un roku dermatītu, acu kairinājumu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu.
- amonija karbonāti pārtikas piedeva E503, buferviela, neitralizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- magnija karbonāti pārtikas piedeva E504, pretsalipes viela, sārms, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
- kālija hlorīds pārtikas piedeva E508, recinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem.
- kalcija hlorīds pārtikas piedeva E509, cietinātājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, palielinātās devās var izsaukt ādas un gļotādas kairinājumus, gremošanas traucējumus.
- magnija hlorīds pārtikas piedeva E511, cietinātājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
- sērskābe Pārtikas piedeva E513, skābuma regulētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- nātrija sulfāti pārtikas piedeva E514 (sērskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi.
- kālija sulfāti pārtikas piedeva E515 (dabā sastopams minerāls), skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu, lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lielas devas var izraisīt kuņģa un zarnu trakta asiņošanu.
- kalcija sulfāts pārtikas piedeva E516 (ja karsē, kļūst par ģipsi), cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet liels daudzums var izraisīt zarnu aizsprostojumu un aizcietējumu.
- amonija sulfāts pārtikas piedeva E517, miltu apstrādes līdzeklis, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kālija hidroksīds pārtikas piedeva E525, sārms, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kalcija hidroksīds pārtikas piedeva E526, skābuma regulētājs, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet ir toksisks un kaitīgs koncentrētā formā.
- amonija hidroksīds pārtikas piedeva E527, skābuma regulētājs, neitralizētājs, ražo no gāzveida amonjaka, dažās valstīs aizliegts, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kairina acis un gļotādas.
- kalcija oksīds pārtikas piedeva E529 (nedzēsti kaļķi, stipri kodīgs), emulgators, struktūras veidotājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var stipri bojāt ādu un gļotādas, radot termiskus un ķīmiskus apdegumus.
- magnija oksīds pārtikas piedeva E530, pretsalipes viela, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- magnija silikāts pārtikas piedeva E533a, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var veicināt nierakmeņu attīstību.
- nātrija ferocianīds pārtikas piedeva E535 (sintētisks, iegūst no cianīda reakcijas ar dzelzs sulfātu), pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kalcija ferocianīds pārtikas piedeva E538, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- nātrija alumīnija skābais fosfāts pārtikas piedeva E541, emulgators, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, cilvēkiem, kas slimo ar nieru vai sirds slimībām, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
- silīcija dioksīds pārtikas piedeva E551, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, tam ir labvēlīga ietekme uz veselību.
- kalcija silikāts pārtikas piedeva E552 (gatavo no kaļķa un diatomīta), pretsalipes viela, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, ieelpošana var izraisīt elpošanas ceļu kairinājumu, arī astmu.
- nātrija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E554, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- kalcija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E556, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- nātrija glukonāts pārtikas piedeva E576 (glukonātskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, cilvēkiem, kuri slimo ar sirdi vai ir augsts asinsspiediens, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
- kālija glukonāts pārtikas piedeva E577 (glukonskābes kālija sāls), sekvestrants, buferviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- magnija diglutamāts pārtikas piedeva E625 (var būt ģenētiski modificēts, satur mononātrija glutamātu), garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, veicina caureju.
- kalcija guanilāts pārtikas piedeva E629, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt podagru.
- kandelilvasks Pārtikas piedeva E902 (iegūst no kandelilas auga), glazētājviela, mīkstinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- oksidēti polietilēna sveķi pārtikas piedeva E914 (sintētiski sveķi, iegūst no naftas), mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts, ka ir kancerogēns un izraisa nieru un aknu bojājumus.
- l-cisteīns Pārtikas piedeva E920 (ražo no dzīvnieku apmatojuma un vistu spalvām), garšas un aromāta uzlabotājs, tiek uzskatīts, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
- hēlijs pārtikas piedeva E939, iesaiņošanas gāze, propelents, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- slāpeklis pārtikas piedeva E941, propelents, iesaiņošanas gāze, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- slāpekļa oksīds pārtikas piedeva E942 (smieklu gāze), propelents, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E321 Pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksitoluols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - hroniska nātrene, dermatīts, nogurums, astma, agresīva uzvešanās, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
- E312 Pārtikas uzlabotājs - dodecilgallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dermatīts, alerģijas, kuņģa kairinājums, nav ieteicams bērniem.
- E239 Pārtikas uzlabotājs - heksametilēntetramīns, konservants, iespējamā iedarbība - dermatīts, kuņģa un zarnu trakta traucējumi, nieru bojājumi, aizdomas, ka ir kancerogēns.
- E141 Pārtikas uzlabotājs - hlorofilu un hlorofilīnu vara kompleksie savienojumi, krāsviela, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu.
- E407 Pārtikas uzlabotājs - karagināns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, čūlains stomatīts, nav ieteicams bērniem.
- E416 Pārtikas uzlabotājs - karaja sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - dermatīts, samazina uzturvielu uzsūkšanos, siena drudzis.
- E966 Pārtikas uzlabotājs - laktīts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E965 Pārtikas uzlabotājs - maltīts, maltīta sīrups, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E211 Pārtikas uzlabotājs - nātrija benzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - mutes un ādas kairinājums, hiperaktivitāte, anafilakse, kontakta dermatīts, astma, nātrene, var ietekmēt plaušas, savienojumā ar askorbīnskābi var būt kancerogēns.
- E215 Pārtikas uzlabotājs - nātrija etil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - mutes nejūtīgums, alerģisks kontakta dermatīts, kuņģa kairinājums, astma.
- E223 Pārtikas uzlabotājs - nātrija metabisulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma (dzīvībai bīstamas lēkmes), siena drudzis, nātrene, atopisks dermatīts.
- E217 Pārtikas uzlabotājs - nātrija propil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - kuņģa kairinājums, alerģisks kontakta dermatīts, astma, mutes nejūtīgums.
- E1201 Pārtikas uzlabotājs - polivinilpirolidons, iespējamā iedarbība - kancerogēns, audzēji, plaušu un nieru bojājumi, gāzes, alerģisks kontakta dermatīts lietojot pretiedeguma līdzekli.
- E1202 Pārtikas uzlabotājs - polivinilpolipirolidons, iespējamā iedarbība - kancerogēns, audzēji, nieru bojājumi, gāzes, alerģisks kontakta dermatīts lietojot aerosolu.
- E1520 Pārtikas uzlabotājs - propān-1,2-diols, propilēnglikols, iespējamā iedarbība - toksisks elpošanas orgāniem, nervu sistēmai, imūnsistēmai, var radīt dermatītu, depresiju.
- E310 Pārtikas uzlabotājs - propilgallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dermatīts, kuņģa kairinājums, nav atļauts pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem.
- E200 Pārtikas uzlabotājs - sorbīnskābe, konservants, iespējamā iedarbība - kontakta dermatīts, ādas apsārtums un kairinājums, astma, alerģijas.
- E102 Pārtikas uzlabotājs - tartrazīns, sintētiska krāsviela, iespējamā iedarbība - astma, dermatīts, nātrene, depresija, bezmiegs, nav ieteicams bērniem.
- E472f Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472e Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- heksametilēntetramīns pārtikas uzlabotājs E239, konservants, iespējamā iedarbība - dermatīts, kuņģa un zarnu trakta traucējumi, nieru bojājumi, aizdomas, ka ir kancerogēns.
- pāržagarāt Pārtīt bērna (zīdaiņa) autiņus.
- saivēt Pārtīt dziju (aušanas saivai).
- saivot Pārtīt dziju (aušanas saivai).
- konservēt Pārtraucot izmantot, celt, attīstīt tālāk (piemēram, celtnes), saglabāt (tās) kādā stāvoklī.
- lappuses iztrūkumpārtraukums pārtraukums, ko izsauc programmatūra, kas mēģina lasīt no virtuālās atmiņas vai ierakstīt tajā, kaut gan attiecīgais virtuālās atmiņas apgabals šajā brīdī neatrodas fiziskajā atmiņā.
- paroimija Parunas un sakāmvārdi, daļa no kuriem sacerēta saistītā (ritmiskā) valodā un ar formulu palīdzību; raksturīgas vārdspēles, atskaņas, asprātība.
- pagvelzt Parunāt, pastāstīt (ko nenozīmīgu); papļāpāt.
- demeredžs Pārvadājuma līgumā paredzētais sods, ko kravas īpašnieks vai kravas nosūtītājs maksā kuģa īpašniekam par kuģa dīkstāvi ostā.
- taksometrs Pārvadājuma maksas skaitītājs (automobilī).
- kustības saraksts pārvadājumu veikšanas režīms, ar kuru noteikta transportlīdzekļa pārvietošanās, apstāšanās un stāvēšana maršruta reisā, kā arī pārvadājumu izpildes laiki; reisa autobusu kustības saraksti tiek izplatīti rakstiskā un/vai elektroniskā veidā.
- herontokrātija Pārvaldes princips, kad vara pieder vecākajiem kopienas pārstāvjiem, kas bija plaši izplatīts pirmatnējā sabiedrībā un valstu veidošanās laikā; šaurākā nozīmē ar to saprotvalsts pārvaldi Senajā Spartā u. c. Senās Grieķijas polisās; gerontokrātija.
- datu pārvaldība pārvaldība, kas saistīta ar datu izplatīšanu lietotājiem un to aizsardzību pret zudumiem un nesankcionētu piekļuvi; tā aptver tādas jomas kā arhivēšana, dublēšana, klienta / servera arhitektūra, datu bāzu pārvaldības sistēmas, dalītās datu bāzes un drošība.
- ielauzties Pārvarot grūtības, iekļūt un izpētīt, apgūt.
- izlauzties Pārvarot vides pretestību, izplatīties (par skaņu).
- reducēt Pārveidot (parasti jēdzienu, spriedumu) vienkāršākā formā; iesaistīt (parasti jēdzienu, spriedumu) vienkāršākā kopā, sistēmā; arī vienkāršot.
- instrumentēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
- orķestrēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) orķestrim; instrumentēt (2).
- izvērst Pārveidot detalizētākā formā (kompaktā veidā uzrakstītu matemātisku formulu).
- saārdīt Pārvērst drupās, gruvešos u. tml. (par cilvēkiem); arī izpostīt, iznīcināt. Ienaidnieka saārdīta pilsēta.
- pārvērtīt Pārvētīt.
- kustību orgāni pārvietošanās, barības uzņemšanas, elpošanas u. c. orgāni, ko veido skelets, tam piesaistītie muskuļi un saites.
- aizcelt Pārvietot, aizsūtīt, aizkomandēt (prom, uz tālāku vietu); pārcelt.
- virzīties Pārvietoties, izplatīties (noteiktā virzienā) - par parādībām dabā, arī gaismu, skaņu.
- sijāties Pārvietoties, izplatīties kādā vietā, vidē (par kā sīkām daļiņām).
- pacelties Pārvietoties, izplatīties un pabeigt pārvietoties, izplatīties augšup (piemēram, par putekļiem, dūmiem, tvaikiem, miglu).
- doties pārvietoties, lai iesaistītos (kādā darbībā, pasākumā).
- reikāt Pasakas, blēņas stāstīt.
- pacacnieks Pasaku stāstītājs.
- pasacnieks Pasaku stāstītājs.
- brīnumpasakas Pasaku žanra paveids, pasakas, kurās galvenā sižetiskā līnija saistīta ar pārdabisku spēku darbību.
- personāla attīstība pasākumi un programmas noteiktas sociālās institūcijas ietvaros, kas paredzētas, lai veicinātu personāla spējas pildīt ar darbu saistītās prasības.
- iekšējais dienests pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
- garnizona dienests pasākumi, kas saistīti ar militāras disciplīnas nodrošināšanu garnizonā un attiecīgo objektu apsardzību.
- darbs Pasākumu, darbību kopums, kas veicams ilgākā laika posmā, darbojoties kādā (parasti ar sabiedrisko, kultūras dzīvi saistītā) nozarē; darbība (3).
- starptautiskais atbildes kupons Pasaules pasta savienības izdota pasta apmaksas zīme, kuru var iegādāties pie pasta pakalpojuma sniedzēja un kura tiek pieņemta jebkuras citas Pasaules pasta savienības locekļvalsts pasta iestādē apmaiņai pret šīs valsts pastmarkām tādā vērtībā, kas ir pietiekama, lai nosūtītu starptautisku vienkāršo vēstuli vai aviovēstuli, kuras svars nepārsniedz 20 gramus.
- laicība Pasaulīgums, dzīve virs zemes, pretstatā nepasaulīgumam (garīgajā balstītajam) vai pārpasaulīgajam.
- ievadīt Paskaidrojot, sniedzot norādījumus, iepazīstināt (ar ko jaunu); iepazīstinot (ar jauniem apstākļiem), iesaistīt (piemēram, kādā kolektīvā, sabiedrībā).
- pavērties Paskatīties (2).
- pavērst (pagriezt) skatu (arī skatienu) paskatīties (kāda virzienā).
- pagriezt skatienu (arī skatu) paskatīties (kādā virzienā).
- pamest acis (arī skatienu, skatu) Paskatīties (uz ko, kur).
- pamest skatienu (arī skatu, acis) Paskatīties (uz ko, kur).
- uzskatīties Paskatīties (uz ko); uzlūkot.
- atskatīties Paskatīties atpakaļ.
- pablenzt Paskatīties nekustīgi, stingi.
- nospieģelēties Paskatīties spogulī.
- pamest skatu (arī skatienu) gaisā paskatīties uz augšu, augšup.
- pamest skatu gaisā paskatīties uz augšu, augšup.
- palūkāt Paskatīties, apskatīt.
- paraudzīties Paskatīties, parasti īsu brīdi; paskatīties (kur, kādā virzienā), parasti īsu brīdi; palūkoties (1).
- palūkoties Paskatīties, parasti īsu brīdi; paskatīties (kur, kādā virzienā), parasti īsu brīdi.
- parēgāties Paskatīties, pavērties.
- palūrēties Paskatīties; paslepus paskatīties.
- pavērst skatienu (arī skatu) paskatīties.
- uzmest ērgļa aci paskatīties.
- pačolēt Paskatīties.
- paķeksēt Paskatīties.
- parēgoties Paskatīties.
- pasavērties Paskatīties.
- patēmēt Paskatīties.
- pavērsties Paskatīties.
- pazavērties Paskatīties.
- uzvērties Paskatīties.
- paskvilists Paskvilas autors, arī izplatītājs; paskvilants.
- paskvilants Paskvilas autors, arī izplatītājs.
- paspricēt Paslacīt; pašļakstīt.
- pasadairīties Paslaistīties, paslinkot.
- iegumstīt Paslepeni iekaustīt.
- nolūrēties Paslepus noskatīties.
- noziktēt Paslepus novērot, noskatīties (par cilvēku).
- lūrēties Paslepus skatīties.
- ziktēties Paslepus vērot, skatīties.
- apbauslot Pasludināt, vēstīt.
- pakreijāt Pasmalstīt; pakrejot.
- pasnaikāties pasnaicīties, pasnaikstīties.
- pasasnaicīties Pasnaikstīties.
- prezentēt pasniegt kā dāvanu, veltīt.
- spoderpasta Pasta ilustrāciju, kas iespiestas uz laitīta papīra, pārvilkšanai ar lakveida spīdumu.
- adresātu saraksta pārvaldnieks pasta izplatītājs.
- p. k. pasta kastīte
- bezsaistes pasta lasītājs pasta programma, kas savieno lietotāja datoru ar datoru tīklu, ielādē elektroniskā pasta ziņojumu lietotāja datorā, atvieno to no tīkla, ļauj ziņojumu izlasīt, atbildēt uz to un nosūtīt elektroniskā pasta ziņojumu, tādējādi samazinot maksu par savienojumlaiku.
- starptautisks pasta sūtījums pasta sūtījums, kas tiek nosūtīts uz citu valsti vai saņemts no citas valsts vai arī tiek pārsūtīts tranzītā caur Latvijas valsts teritoriju.
- iekšzemes sūtījums pasta sūtījums, kas tiek pārsūtīts Latvijas valsts robežās.
- pēcmaksas sūtījums pasta sūtījums, kurš tiek izsniegts saņēmējam, iekasējot no viņa sūtītāja norādīto summu, kuru pasta pakalpojuma sniedzējs savukārt nosūta pēc sūtītāja uzrādītās adreses.
- pašļaukāties Pastaipīties, pavārtīties (guļasvietā); pašļaucīties.
- papūst Pastāstīt (parasti ko aplamu).
- pačukstēt Pastāstīt ļoti klusu (parasti slepeni).
- atbildēt Pastāstīt, atstāstīt (mācību vielu).
- nostāstīt Pastāstīt, izstāstīt.
- paklāstīt Pastāstīt, paskaidrot (parasti īsi).
- iepūst ausīs pastāstīt.
- pafleitēt Pastāstīt.
- Zemgales bīskapija pastāvēja 1226.-1251. g., sākotnēji robežas nebija definētas, jo lielākā daļa zemgaļu nebija kristīti, 1237. g. noteica robežas, iekļaujot zemes starp Daugavu un Nemunu (izņemot Kursu), tomēr ienākumi bija nepietiekami, lai uzturētu bīskapu un viņa kapitulu, tādēļ tika likvidēta, 2/3 pievienojot Rīgas bīskapijai, bet 1/3 Livonijas ordeņa zemēm.
- perināties Pastāvēt, veidoties noteiktā vietā (par sabiedrībai kaitīgiem, naidīgiem cilvēku grupējumiem); pastāvēt, izplatīties (par nevēlamām parādībām sabiedrībā).
- kunde Pastāvīgs pircējs vai pasūtītājs; klients.
- granuloze Pastiprināta epidermas graudaina slāņa šūnu veidošanās, saistīta ar hiperkeratozi.
- pironinofilija Pastiprināta šūnu tieksme saistīt pironīnkrāsvielas, raksturīga šūnām ar augstu citoplazmatiskās ribonukleīnskābes līmeni.
- p/k Pastkastīte (ar sekojošu numuru).
- abonenta kastīte pastkastīte pasta nodaļā vai citur, ko klients abonē un kurā saņem sūtījumus
- vēstuļkastīte Pastkastīte, kurā ievieto adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
- padarboties Pastrādāt, neilgu laiku, mazliet būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- pasaukt Pasūtīt (alkoholisku dzērienu, parasti krogā); izsaukt (6).
- aizsacīt Pasūtīt (piemēram, ko izgatavot).
- parakstīt Pasūtīt (preses izdevumus); abonēt.
- pasūtināt Pasūtīt 1.
- iztaisināt Pasūtīt izgatavot.
- uztaisināt Pasūtīt pagatavot.
- pītināt Pasūtīt pinumu, likt nopīt.
- parakstīties Pasūtīt sev (preses izdevumus); pasūtīt sev (parakstāmās literatūras izdevumus).
- sašūdināt pasūtīt uzšūt (priekš vairākām personām).
- uzsaukt Pasūtīt, apmaksāt (kādam ko, piem., dzērienu, maksas pasākumu) par saviem līdzekļiem.
- izsaukt Pasūtīt, izmaksāt alkoholisku dzērienu (parasti krogā).
- pastellēt Pasūtīt; likt izgatavot.
- aizsacīt Pasūtīt.
- aprīkot Pasūtīt.
- stellēt Pasūtīt.
- centralizēto iepirkumu institūcija pasūtītājs, kurš: iepērk preces un pakalpojumus citu pasūtītāju vajadzībām vai veic iepirkuma procedūras publisku būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu vai vispārīgo vienošanos noslēgšanai citu pasūtītāju vajadzībām.
- uzdevējs Pasūtītājs, uzdevuma devējs.
- rēdnieks pasūtītājs; kāds, kas meklē pasūtījumu.
- zakazčiks Pasūtītājs.
- pažvanckāt Pasvārstīt, pakratīt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu); paskalināt.
- pažvonckāt Pasvārstīt, pakratīt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu); paskalināt.
- pacīnīties ar sevi pasvārstīties; neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- autopatogrāfija Paša slimnieka uzrakstīta slimības vēsture.
- ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ; arī uzupurēties.
- apraudzīt ar roku pašam redzēt, pārbaudīt, pārliecināties, izpētīt; laikus zināt.
- hairesija Pašizvēlēts dzīves un mācības veids, īpaši kristīta cilvēka noziegums pret ticību.
- pavišķēt Pašķirot, pavētīt (graudus), sviežot ar liekšķeri - višku; paviškāt.
- paviškāt Pašķirot, pavētīt (graudus), sviežot ar liekšķeri - višku.
- palapot Pašķirstīt.
- paškurstīt Pašķirstīt.
- pašķurstīt Pašķirstīt.
- paškurināt Pašķirt, pašķirstīt.
- pasašķelvinēties Pašļakstīties (par trauku).
- pašļankstināt Pašļankstīt.
- vibrogrāfs Pašrakstītāja iekārta vibrāciju reģistrēšanai.
- termogrāfs Pašrakstītāja ierīce nepārtrauktai vides temperatūras reģistrēšanai.
- anemogrāfs Pašrakstītāja ierīce, kas reģistrē vēja ātrumu un virzienu.
- anemoklinogrāfs Pašrakstītāja ierīce, kas reģistrē vēja nolieci pie horizonta plaknes.
- termobatigrāfs Pašrakstītājs aparāts jūras ūdens temperatūras mērīšanai dažādā dziļumā.
- pluviogrāfs Pašrakstītājs aparāts lietus ilguma, daudzuma un intensitātes reģistrēšanai.
- aktinogrāfs Pašrakstītājs aparāts Saules radiācijas nepārtrauktai reģistrēšanai.
- anemorumbogrāfs Pašrakstītājs aparāts vēja ātruma un virziena reģistrēšanai.
- altigrāfs Pašrakstītājs augstummērītājs.
- limnigrāfs Pašrakstītājs ūdenslīmeņa reģistrēšanai ūdenstilpēs un upēs.
- termohigrografs Pašrakstītājs, kas bez temperatūras atzīmē arī gaisa relatīvo mitrumu.
- pašrakstītājaparāts Pašrakstītājs.
- kazas kāja paštaisīts smēķējamais - avīžu papīrā ietīta tabaka; kazaskāja.
- aptaustīt Pataustīt (visapkārt, no virspuses), lai iepazītos, pārbaudītu, izpētītu u. tml.
- pačamdīt Pataustīt, pagrābstīt (parasti, ko meklējot).
- pačupinēt Pataustīt.
- pataukstīt Pataustīt.
- pataukstīties Pataustīties.
- eiharistija Pateicības lūgsna kristiešu sv. vakarēdiena elements (maizes, vīna) apsvētīšanā; apsvētītā dievmaize un vīns; pats dievgalda sakraments.
- pačalot Pateikt, pavēstīt bez nopietna, dziļa satura; būt bez nopietna, dziļa satura (parasti par tekstu).
- uzdirst Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
- uzkakāt Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
- atgādināt Pateikt, uzrakstīt (kādam), lai atceras, ievēro, izdara (ko).
- pieminēt Pateikt, uzrakstīt (vārdu, nosaukumu u. tml.), parasti kādā sazināšanās norisē.
- viegls Patīkams, tāds, kas ir saistīts ar pozitīvām emocijām, arī tāds, kas nav nomācošs (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis.
- klebsiella Patogēnu slāpekļsaistītāju baktēriju ģints.
- grafomānija patoloģiska tieksme rakstīt, sacerēt, parasti tukšus, liekvārdīgus sacerējumus.
- mikrocefālija Patoloģiski maza, neattīstīta galva.
- kaverna Patoloģisks dobums (orgānos, parasti plaušās, nierēs, kaulos, aknās), kas parasti saistīts ar tuberkulozes procesu.
- barotīts Patoloģisks process ausis, kurš radies mainīga atmosfēras spiediena ietekmē, saukts arī par aerotītu.
- psihālija Patoloģisks stāvoklis, saistīts ar redzes un dzirdes halucinācijām.
- balstvārds Patstāvīgs vārds, kam tekstā vai izteikumā ir svarīga informācija vai gramatiska nozīme; vārds, ap kuru veido jēdzieniski saistītu tekstu.
- paurdīt Paurbināt; arī pabikstīt, parušināt.
- paurdīties Paurbināties; arī pabikstīties, parušināties.
- padrillēt Paurbt, pabakstīt u. tml.
- runāt Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu); tikt paustam rakstveidā, rakstītā tekstā.
- paspert ar kāju (kādam) paust necieņu, uzskatīt kādu par lieku, nevajadzīgu.
- runāt Paust rakstveidā, rakstītā tekstā.
- nošļaicīties Pavadīt laiku nelietderīgi, noslaistīties.
- pažļemāt Pavalstīt mutē (barību).
- pavuļināt Pavalstīt.
- pakalināties Pavalstīties, pastaipīties pa gultu.
- aizmaisīt pavasarī pirmo reizi arot izpostīt.
- ceļi Pavedienu kārta satītā dzijas kamolā.
- pasvīst Paveikt ko grūtu, saistītu ar piepūli.
- iesūtījums Paveikta darbība --> iesūtīt; iesūtītais priekšmets vai priekšmeti.
- izsūtījums Paveikta darbība --> izsūtīt (3); izsūtītais priekšmets vai priekšmeti.
- apdēstījums Paveikta darbība, rezultāts --> apdēstīt.
- aptinums Paveikta darbība, rezultāts --> aptīt.
- apzeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> apzeltīt; zelta kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets); zeltījums.
- iesaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaistīt.
- ieskaitījums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskaitīt (1).
- ietinums Paveikta darbība, rezultāts --> ietīt.
- laistījums Paveikta darbība, rezultāts --> laistīt 1 (1).
- laistījums Paveikta darbība, rezultāts --> laistīt 1 (2).
- nītījums Paveikta darbība, rezultāts --> nītīt.
- nosūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosūtīt (1).
- nosūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosūtīt (2); arī norīkojums.
- notinums Paveikta darbība, rezultāts --> notīt (1).
- notinums Paveikta darbība, rezultāts --> notīt (2).
- notinums Paveikta darbība, rezultāts --> notīt (3).
- pārrakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakstīt (1).
- pārrakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakstīt (2).
- pārskaitījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārskaitīt (1); arī uzskaitījums.
- pārstāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstāstīt.
- pārstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstatīt (1).
- pārstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstatīt (2).
- pasūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> pasūtīt 1.
- pavēstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pavēstīt.
- pierakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt(1).
- pierakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt(2).
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt(1).
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt(2).
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt(3).
- pretstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pretstatīt(1).
- pretstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pretstatīt(2).
- priekšstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> priekšstatīt.
- rakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> rakstīt(1).
- rakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> rakstīt(2).
- rakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> rakstīt(3).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt(1).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt(2).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt(3).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt(4).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt(5).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt(6).
- sapostījums Paveikta darbība, rezultāts --> sapostīt.
- sasaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt(1).
- sasaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt(2).
- sasaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt(3).
- sasaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt(4).
- sastatījums Paveikta darbība, rezultāts --> sastatīt(1).
- sastatījums Paveikta darbība, rezultāts --> sastatīt(2).
- savārstījums Paveikta darbība, rezultāts --> savārstīt(1).
- savārstījums Paveikta darbība, rezultāts --> savārstīt(2).
- stāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> stāstīt; teksts, ko kāds veido, ir izveidojis stāstot.
- tinums Paveikta darbība, rezultāts --> tīt (1); priekšmets, kas ir izveidots, tinot kādu materiālu.
- tinums Paveikta darbība, rezultāts --> tīt (2).
- uzdzirkstījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzdzirkstīt.
- uzskaitījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskaitīt (1).
- uzskaitījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskaitīt (2).
- uztinums Paveikta darbība, rezultāts --> uztīt.
- veltījums Paveikta darbība, rezultāts --> veltīt (1).
- veltījums Paveikta darbība, rezultāts --> veltīt (2).
- vēstījums Paveikta darbība, rezultāts --> vēstīt; ziņojums, stāstījums.
- zeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> zeltīt; zelta kārta, ar ko ir (kas) pārklāts.
- nolocīt Pavērst uz leju (ko uzlocītu); arī norotīt.
- krusta karš Pāvesta atbalstītais vācu feodāļu iebrukums slāvu un Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gadsimtā).
- papisti Pāvesta atbalstītāji.
- ziņot pavēstīt (mutiski vai rakstiski) informāciju (par ko).
- izzvanīt Pavēstīt par (kā) beigām - par zvanu.
- iezvanīt Pavēstīt par (kā) sākumu (par zvanu).
- paniekāt Pavētīt ar muldu.
- pavērtīt Pavētīt.
- pamoļļāt Paviļāt (pa muti); pagrozīt, pavalstīt.
- pamuļļāt Paviļāt (pa muti); pagrozīt, pavalstīt.
- pleskāties Pavirši darīt darbus; slaistīties.
- ietūcīt Pavirši ietīt.
- sarungāt pavirši satīt.
- diršļāties Pavirši strādāt, slaistīties.
- ķiskāties Pavirši strādāt; iesaistīties netīrā darbā.
- paikāt Pavirši šūt jeb vārstīt; lāpīt (ar ielāpiem).
- šnorgāties Pavirši un bez apetītes ēst.
- sakriķelēt pavirši uzrakstīt vai uzzīmēt.
- apsmalstīt Pavirši vai nepilnīgi nosmalstīt (šķidrumu, tā virskārtu); nosmalstīt šķidrumu, tā virskārtu (daudzos vai visos traukos).
- apgrābstīt Pavirši vairākkārt pieskarties, aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
- apvētīt Pavirši vētīt.
- iegramstīt Pavirši, arī mazliet iegrābt (1), ieraust (1); iegrābāt, iegrābstīt.
- uzķēpāt Pavirši, nekārtīgi uzrakstīt, uzzīmēt, uzkrāsot, arī uzziest.
- sačabināt Pavirši, nekvalitatīvi salabot; pavirši, nekvalitatīvi izveidot, sasaistīt u. tml.; sačubināt (2).
- sačubināt Pavirši, nekvalitatīvi salabot; pavirši, nekvalitatīvi izveidot, sasaistīt u. tml.; sačubināt.
- apvīdēt Pavirši, neskaidri saskatīt, ievērot.
- uzšvīkāt Pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; pavirši uzrakstīt (parakstu).
- pavīkstīt Pavīstīt.
- Indijas pāvs pāvu suga ("Pavo cristatus"), kas izplatīta Āzijā.
- aizzabināt Pazaudēt apetīti.
- mioneksija Pazemināta spēja saistīt skābekli audos.
- piesmiet Pazemojot, vardarbīgi, arī krāpjot iesaistīt dzimumaktā (sievieti).
- mīt kājām pazemot kādu, rupji aizskarot cilvēka cieņu, jūtas; izpostīt cilvēkam ko dārgu; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- apvainojums Paziņojums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
- piesacīt Paziņot klausītājiem, skatītājiem (nākamo priekšnesumu koncertā, uzvedumā u. tml.).
- atteikt Paziņot, ka atsakās (no kā agrāk pasūtīta, apsolīta).
- apjavīt Paziņot, pavēstīt.
- aiziet Pazust, pāriet (par parādībām, kas saistītas ar atsevišķa indivīda dzīvi, ar viņa pārdzīvojumiem).
- jambi Pēc ārējās formas ikviena dzeja, kas rakstīta jambiskā pantmērā.
- cisheterozigota Pēc diviem cieši saistītiem gēniem heterozigotisks organisms, kam vienā no homoloģiskajām hromosomām ir abu gēnu dominantās alēles, bet otrā - šo pašu gēnu recesīvās alēles.
- transheterozigota Pēc diviem cieši saistītiem gēniem heterozigotisks organisms, kam vienā no homoloģiskajām hromosomām ir viena gēna dominantā un otra gēna recesīvā alēle, bet otrā homoloģiskajā hromosomā dominantās un recesīvās alēles izvietojums ir pretējs.
- arkāde Pēc formas un lieluma vienādu, uz kolonnām vai stabiem balstītu arku rinda.
- nozīmes pretstatība pēc kādas pazīmes pretstatītu (antonīmisku) nozīmju piemitība vienam vārdam.
- neitralizēšanās pēc kādas pazīmes vai pazīmēm pretstatītu valodas vienību šķīrējpazīmju zudums noteiktā lietojumā; neitralizācija (5).
- neitralizācija pēc kādas pazīmes vai pazīmēm pretstatītu valodas vienību šķīrējpazīmju zudums noteiktā lietojumā; neitralizēšanās.
- belcebuls pēc kristietības priekšstatiem — dēmoniska būtne; evaņģēlijos stāstīts, ka farizeji un rakstu mācītāji tā saukuši Jēzu Kristu vai apgalvojuši, ka viņš ar tā palīdzību izdzen ļaunos garus.
- blasts Pēc monofilisma teorijas vismazāk diferencējusies asins šūna, kura attīstībā vēl nav sasniegusi cilmšūnas pakāpi un no kuras var attīstīties visu veidu asins šūnas.
- paradigma Pēc noteikta principa, noteikta pazīmju kritērija grupēts valodas vienību kopums, kurā katrs loceklis ar citiem locekļiem saistīts noteiktās attieksmēs, piem., viena un tā paša vārda gramatisko formu kopums; vārda formu veidošanas paraugs.
- eksportsviests Pēc noteiktām prasībām pagatavots sviests, ko var ilgāku laiku bez bojāšanās uzglabāt, tā ka to iespējams pārsūtīt uz lielākiem attālumiem.
- rumelēt Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- rumulēt Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- limbo Pēc Romas katoļu baznīcas doktrīnas vieta, kur mājo nekristīto bērnu dvēseles, kas nav nonākušas paradīzē, bet nav nonākušas arī ellē vai šķīstītavā.
- pieņemt Pēc savstarpējas vienošanās uzskatīt (ko), piemēram, par mērvienību, simbolisku apzīmējumu.
- izskūpstīties Pēc sirds patikas skūpstīt, skūpstīties.
- čūsku ķēniņš pēc tautas ticējumiem - čūska baltā krāsā vai arī ar kroni galvā, tiek uzskatīts, ka viņš ir čūsku valdnieks un ka viņam pieder akmens, kas dara brīnumus.
- faivokloks Pēcpusdienas maltīte, kurai ir saviesīgs raksturs un kurā parasti dzer tēju.
- Kļaviņu velnapēdas akmens pēdakmens Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, 400 m uz austrumiem no Kļaviņu mājām, garums 1,8 m, platums 1,25 m, tā virsmā ir 2 pēdas veida iedobumi, teikās saistīts ar Velna darbošanos.
- izdeve Pēdējā maltīte līgavas mājā pirms došanās laulāties.
- izdevības Pēdējā maltīte līgavas mājā pirms došanās laulāties.
- izdeviņas Pēdējā maltīte līgavas mājā pirms došanās laulāties.
- izdotenes Pēdējā maltīte līgavas mājā pirms došanās laulāties.
- galīgā montāža pēdējā montāžas stadija, kurā tiek sagatavota filmas pasūtītāja kopija.
- gaļorka Pēdējie soli, sēdvietas (klasē, zālē); pēdējais stāvs; augšējais balkons skatītāju zālē; galerija, galerijas publika.
- rakstu granīts pegmatīts ar rakstainu struktūru, kas veidojusies, kvarca kristāliem cauraugot laukšpatu, un atgādina senebreju rakstu zīmes; žīdakmens.
- rekalescence Pēkšņa pašsilšana; parādība, ka dzelzs un citi feromagnētiski materiāli, līdz zināmai temperatūrai atdziestot, pēkšņi atkal uz laiku kļūst karstāki; šo parādību izraisa vielas kristāliskās struktūras pārmaiņa un ar to saistītā enerģijas izdalīšanās.
- vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas.
- pārdurt Pēkšņi izplatīties (tumsā) - par gaismas staru, staru kūli.
- pārplēst Pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaļu skaņu).
- pāršķelt Pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaņām).
- pārlīt Pēkšņi izplatīties pāri (kam), par (ko) - par gaismu; pēkšņi tikt apgaismotam (par platību, telpu, vietu).
- pāršķelt Pēkšņi izplatīties tumšā vidē (parasti par gaismas staru).
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- iekrist acīs pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
- (ie)krist acīs pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
- krist acīs pēkšņi saistīt skatienu, uzmanību.
- pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji norisinoties, ietekmēt, iesaistīt darbībā, norisē (kādu) nesagatavotu (par parādībām sabiedrībā).
- pārsteigt Pēkšņi uzbrukt (kādam), piemēram, lai (to) aplaupītu, sagūstītu.
- ielauzties Pēkšņi, negaidīti izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu.
- sisties Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piemēram, par tvaiku, gaisa strāvām).
- insults Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, kas parasti ir saistīts ar smadzeņu vielas bojājumiem un funkciju traucējumiem.
- duga Pelavas, netīrumi no nevētītiem un nesijātiem graudiem.
- munsturrullis Peldlīdzekļa komandas saraksts, kurā ierakstīti komandas locekļu amati, pases dati, uzrādīts kuģa vārds, tā īpašnieks, pieraksta osta, reisa sākums un beigu osta.
- komats Peldošais komats - skaitļu attēlošanas forma datorsistēmās, kad jebkurš skaitlis tiek pierakstīts kā skaitļu 1,0-10,0 reizinājums ar 10 pakāpē n.
- bons Peldošs aizsprosts no kopā sasaistītiem peldķermeņiem baļķiem, tīkliem, kas aizsargā ostu no zemūdenēm, kuģiem un torpēdām un ierobežo ūdenī nokļuvušu naftas produktu izplatīšanos.
- bona Peldošs aizsprosts no kopā sasaistītiem peldķermeņiem, kas ierobežo ūdenī nokļuvušu naftas produktu izplatīšanos.
- Pyrrhula cineracea pelēkkrūtītis jeb pelēkkrūšu svilpis.
- pelēkkrūšu svilpis pelēkkrūtītis, žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula cineracea").
- andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā.
- fregatputni Pelikānveidīgo putnu dzimta, 5 sugas tropiskajās jūrās; gari, smaili spārni un dziļi iešķelta aste, lieliski lidotāji, var attīstīt ātrumu līdz 200 km/h.
- myosurus Peļastītes.
- mājas pele peļu suga ("Mus musculus"), aprakstīts \~60 pasugu, Latvijā konstatētas 2 pasugas.
- dipeptīds Peptīds, kas sastāv no divām ar peptīdsaiti saistītām aminoskābēm.
- anaerobiskais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus anaerobius syn. Diplococcus magnus"), mikroaerofils vai anaerobisks mikroorganisms; atrodams aklās zarnas piedēklī, sieviešu dzimumorgānos, kā arī cistīta un dobumu infekciju klīniskajos paraugos.
- pikrīts Peridotīta rindas izvirduma iezistumšā zaļgani pelēkā vai gandrīz melnā krāsā ar vienādgraudainu struktūru.
- speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- Saules plankumi periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs, to temperatūra ir ievērojami zemāka nekā fotosfērai.
- kinožurnāls Periodisks kinohronikas materiālu apkopojums demonstrēšanai skatītājiem; kinohronika (1).
- cementopātija Periodontīts vai periodontoze, kas rodas cementa bojājuma dēļ.
- Aviņonas gūsts periods (1309. g. - 1377. g.) Romas katoļu baznīcas vēsturē, kad pāvesti pakļāvās Francijas karaļiem; šo laiku dēvē arī par Bābeles gūstu un salīdzina ar laiku, kad ebreji bija sagūstīti un aizvesti uz Bābeli (6. gs. p. m. ē.).
- meningoosteoflebīts Periostīts ar kaula vēnu iekaisumu.
- superoksīdi Peroksīdi - ķīmiski savienojumi, kas satur divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu.
- pārvaldnieks Persona, aparatūra vai programmatūra, kas ir atbildīga par visu procesu izpildi, kuri saistīti ar kādas sistēmas pārvaldības funkcijām.
- adresants Persona, iestāde, kas adresē kādam pasta vai telegrāfa sūtījumu; nosūtītājs.
- glūņa persona, kas lasa kādam adresātu sarakstam vai intereškopai adresētus ziņojumus, aktīvi nepiedaloties ziņojumu apmaiņā, bet iepazīstas ar tiem, lai noskaidrotu, vai būtu mērķtiecīgi iesaistīties attiecīgās intereškopas darbībā, vai arī, lai vienkārši apmierinātu savu ziņkāri.
- godabiedrs Persona, kas nopelnu dēļ uzņemta, ievēlēta par (kādas biedrības, iestādes) biedru, bet nav saistīta ar noteiktu pienākumu veikšanu; attiecīgais nosaukums.
- valsts amatpersona persona, kas pastāvīgi vai uz laiku pilda varas pārstāvja funkcijas; ieņem amatus, kas ir saistīti ar pārvaldes, administratīvi saimniecisko pienākumu pildīšanu utt.
- koordinators Persona, kas saskaņo kādas kopdarbības atsevišķo darbu norisi, savstarpēji saistītu iestāžu, darba grupu u. tml. darbību.
- mecēns Persona, kas savā dāsnā devīgumā kā literātu un mākslinieku atbalstītājs līdzinās Mecēnam ("Gaius Cilnius Maccenas"), cēzara Augusta ministram senajā Romā.
- starpspeditors Persona, kurai galvenais ekspeditors sava uzdevuma devēja vārdā uzdevis kārtot transporta darījumu noslēgšanu par kādu atsevišķi transporta posmu vai kārtot kādu atsevišķu ar transportu saistītu darījumu.
- apmērītājs Persona, kurai ir tiesības izdarīt sporta peldlīdzekļu apmērīšanu, parakstīt mērgrāmatas un ar personisko zīmogu apzīmogot apmērītās buras.
- nodokļa maksātāja pārstāvis persona, kurai ir tiesības samaksāt akcīzes nodokli par akcīzes precēm, ko noliktavas turētājs vai pārsūtītājtirgotājs no vienas dalībvalsts piegādā citas dalībvalsts personai, kurai nav noliktavas turētāja statusa.
- loterijas organizētājs persona, kurai preču ražotājs, izplatītājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs ir deleģējis tiesības organizēt preču vai pakalpojumu loteriju.
- aizdomās turamais persona, par kuru lietas materiālos ir ziņas, kas dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un tādēļ ir aizturēta, vai kurai piemērots viens no drošības līdzekļiem līdz apsūdzības uzrādīšanai.
- beneficiārs persona, uz kuras vārda izrakstīts akreditīvs, naudas pārvedums vai testaments; apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs.
- tīkla saskarnes karte personālā datora izvērses karte, kas kopā ar tīkla operētājsistēmu vada informācijas plūsmu datoru tīklā; tīklam darbojoties, šī karte ir tieši saistīta ar datu pārraides vidi (vīto pāri, koaksiālo vai optisko kabeli), kas savukārt saista savā starpā visas tīkla saskarnes kartes.
- tiešās darba izmaksas personāla izmaksas, kas tieši saistītas arnoteiktu izmaksu nesēju (kalkulācijas objektu).
- aktīvā lappuse personālajā datorā ar krāsu videoadapteri - ekrānbufera lappuse, kurā lietotājs var ierakstīt datus, kamēr tā tiek parādīta displeja ekrānā kā vizuālā lappuse.
- iekraušanās Personālsastāva uzņemšana un/vai transportlīdzekļu, ar tiem saistīto iekārtu, kā arī pārtikas krājumu ievietošana kuģos vai lidaparātos.
- piesaistība noziedzīgam nodarījumam personas darbība vai bezdarbība, kas saistīta ar citas personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet nav to izraisījusi vai palīdzējusi tai nodarījuma izdarīšanā, tāpēc tādu darbību vai bezdarbību nevar uzskatīt par līdzdalību noziedzīgā nodarījumā.
- paraksts Personas pašrocīgi uzrakstīts vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā), kas ko apliecina, apstiprina.
- perspektīvisks Perspektīvi īpats; ar perspektīvu saistīts.
- talcīt Pērt, grūstīt, sist.
- valksnīt Pērt, iekaustīt.
- uzdalīt Pērt, uzskaitīt.
- mimulus Pērtiķmutītes.
- cilvēku dzimta pērtiķu kārtas dzimta ("Hominidae"), apvieno mūsdienu cilvēku un filoģenētiskajā attīstībā ar to cieši saistītos izmirušos priekštečus; hominīdi.
- pollūcionisms Perversija, kas izpaužas uzmācīgā vēlmē ostīt, nogaršot, notraipīties uzglabāt sava vai pretējā dzimuma personas ķermeņa izdalījumus.
- somnofilija Perversija, uzmācīga vēlēšanās glāstīt, apmīļot guļošu cilvēku, dusošās skaistules komplekss.
- prestīt Pestīt.
- Saošjants Pestītājs irāņu mitoloģijā, kura piedzimšanu gaida pastarā dienā no meitenes, kas mazgādamās Kasavas ezerā, uzņems tur iekritušo Zaratuštras sēklu.
- salvator Pestītājs.
- apraudzīt Pētījot, pārbaudot apskatīt, aplūkot.
- etnomedicīna Pētījumi par tautā izplatītajiem dziedināšanas paņēmieniem un priekšstatiem par veselību un slimību.
- rekognoscēt Pētīt (piemēram, apvidu, klimatiskos apstākļus) pirms kādu darbu sākšanas.
- zondēt Pētīt ar zondi (1).
- modelēt Pētīt, analizēt (ko), izmantojot modeli (4); atspoguļot (ko) ar modeli (4).
- salīdzināt pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
- rakņāties Pētīt, censties izzināt, arī atcerēties (parasti pagātnes faktus).
- skatīt pētīt, iztirzāt, arī vērtēt (parasti izmantojot kāda viedokli, teoriju u. tml.)
- ķizināt Pētīt, jautāt, mēģināt izdibināt.
- študierēt Pētīt; uzmanīgi apskatīt, uzmanīgi izlasīt.
- aspersorijs Pie ieejas baznīcā novietots trauks svētītā ūdens uzglabāšanai.
- bulani Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- futengi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- kmu Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- lameti Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- puoki Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- kāvi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidrietumos, Mjanmas ziemeļaustumu kalnos un Taizemes ziemeļos, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, izplatīts galvaskausu kults.
- apsūdzētā liecības pie kriminālatbildības sauktās personas procesuāli pareizi nostiprināts liecinājums par viņam izvirzītās apsūdzības būtību un citiem zināmiem apstākļiem, kas saistīti ar krimināllietu.
- defeminācija Pieaugušas un attīstītas sievietes sekundāro dzimumpazīmju zudums un mazināšanās.
- defeminizācija Pieaugušas un attīstītas sievietes sekundāro dzimumpazīmju zudums vai mazināšanās.
- pietīpuļot Pieaust ar tīkliem (par zirnekli); pietīņāt; pietītekļot.
- piebuksnīt Piebakstīt.
- pieskaidināt Piebārstīt ar koka skaidām.
- sačubāt Piebārstīt ar salmiem vai sienu.
- piečubāt Piebārstīt ar salmiem, sienu.
- piečubināt Piebārstīt ar salmiem, sienu.
- noskaidāt Piebārstīt ar skaidām.
- sagružot Piebārstīt, piegružot ar visādām atliekām, mēliem, gružiem.
- piebirzināt Piebārstīt, piekaisīt (piemēram, ar salmiem, pelavām).
- aizdraicīt Piebārstīt.
- aizdraišķīt Piebārstīt.
- piebārkstīt Piebārstīt.
- piepirināt Piebārstīt.
- piestrūgāt Piebārstīt.
- piedurt Piebikstīt (1).
- dapravīt Piebikstīt (degošas pagales, malku), lai labāk deg.
- pieurdīt Piebikstīt kādam, lai pievērstu uzmanību.
- sabikstīties Piebikstīt viens otram, cits citam.
- dadurnēt Piebikstīt, parasti dodot kādu zīmi.
- dadurt Piebikstīt, parasti dodot kādu zīmi.
- piedakstīt Piebikstīt.
- pielaimēt Pieburt, piesaistīt; iegūt, iemantot.
- tolerēt Pieciest, pieņemt, atbalstīt, izrādīt iecietību.
- iziet Piedalīties (kādā pasākumā, kas parasti saistīts ar pārvietošanos) un pabeigt piedalīties.
- iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā piedalīties, iesaistīties (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi; uzsākt nopietni, sistemātiski darboties (sportā, mākslā, literatūrā u. tml.).
- informatīvais piedāvājums piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai cenu aptaujā, bet kas nav saistošs pretendentam un pasūtītājam.
- piesadēstīties Piedēstīt sev (pietiekami, daudz).
- hipostazēt Piedēvēt abstraktiem jēdzieniem patstāvīgu eksistenci, vispārīgas īpašības un kvalitātes (piem., domāšanu, gribu), uzskatīt par patstāvīgiem objektiem.
- drembelēt Piedraudēt, iekaustīt.
- apdūre Piedurknes atloks; izrakstīta krekla aproce.
- ševroni Piedurknes uzšuves - zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes.
- enzimopātija Piedzimts metabolisma traucējums, kas saistīts ar enzīma defektu vai pilnīgu tā trūkumu organismā.
- uztraukties piedzīvot psihisku stāvokli, kas saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels nemiers, saviļņojums; kļūt uztrauktam
- eksistenciālais sociālais darbs pieeja sociālajā darbā, kas idejiski sakņojas eksistenciālisma filozofijā un ir saistīta ar humānistisko un holistisko pieeju, no kurām pārņemta atziņa par cilvēku kā unikālu un neatkarīgu personību, kas spējīga īstenot pozitīvas pārmaiņas attiecībās ar citiem.
- pieloksīties Pieēsties (parasti, ēdot ar lielu apetīti); pielakties.
- piegrābāt Piegrābstīt.
- piegramstīt Piegrābstīt.
- piestraipīt piegružot, pielaistīt.
- saplānīt Piekaut, iekaustīt.
- fane Piekritēja, atbalstītāja, karsēja.
- fanāts Piekritējs, atbalstītājs, karsējs.
- piepaisīt Piekulstīt (pietiekami, daudz).
- iekārties (kādam) elkonī pieķerties (kādam) pie elkoņa un spēcīgi atbalstīties uz tā.
- piešļacīt Pielaistīt, pieslacīt.
- pieplanckāt Pielaistīt, piešļakstīt (grīdu kādā telpā).
- adēt Pielikt, saskaitīt.
- adierēt Pielikt, saskaitīt.
- apozīcija Pielikums, apzīmētājs lietvārds (tai pašā locījumā, kādā ir vārds, kuram tas pakārtots), piemēram, vāverīte kuplastīte.
- pieķepēties Pielipt, piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- sajaukt Pieļaut kļūdas (piemēram, norunājot kādu tekstu, izpildot skaņdarbu); kļūdaini, neprecīzi, juceklīgi atstāstīt, izklāstīt (ko).
- sapisties pieļaut kļūdas (piemēram, runājot, veicot kādu darbību); kļūdaini, neprecīzi atstāstīt, izklāstīt
- piežubināt Piemelot, piestāstīt.
- okupeklis piemineklis, kas atradās Uzvaras parkā, Pārdaugavā, Rīgā no 1985. gada līdz 2022. gadam, veltīts Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem; Uzvaras piemineklis.
- piena aizture piena atdeves pārtraukšana dažādu negatīvu faktoru ietekmē; process saistīts ar hormona adrenalīna nonākšanu asinīs un vēlāk tesmenī (adrenalīns izraisa piena eju un slēdzējmuskuļa saraušanos).
- ķēpa Pienākums, darbs (parasti nepatīkams), kura veikšana saistīta ar grūtībām, lielām pūlēm.
- uzmunsturēt Pieņemt darbā, iesaistīt (kuģa) komandā.
- noturēt Pieņemt, uzskatīt, arī atzīt (par ko).
- pievarzāt Piepīt, pietīt.
- pievaržāt Piepīt, pietīt.
- pieplaukšēt Piepļāpāt, izplatīt baumas.
- argumentum ad rem pierādījums, kas balstīts uz patiesajiem lietas apstākļiem, pierādījums pēc būtības.
- argumentum ad veritatem pierādījums, kas balstīts uz patiesību, objektīvs pierādījums.
- argumentum ad hominem pierādījums, kas orientēts uz pārliecināmā cilvēka jūtām, nevis balstīts uz pierādāmās tēzes loģisko pamatošanu un atspēkošanu.
- post scriptum pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar P. S.
- piezīmēt Pierakstīt (īsu tekstu), fiksējot kādu laktu, domu u. tml.
- piegodināt Pierakstīt (runāto).
- sarakstīt Pierakstīt (vairākus, daudzus vārdus, teikumus u. tml. kopā, kādā kopumā).
- pakaļrakstīt Pierakstīt diktēto.
- ierakstīt Pierakstīt, atzīmēt (piemēram, burtnīcā, žurnālā, lai saglabātu, neaizmirstu).
- ierakstīt Pierakstīt, lai izdarītu uzskaiti; reģistrēt.
- pielāgadīt Pierakstīt, pieskaitīt, ieskaitīt.
- atzīmēt Pierakstīt, piezīmēt lai saglabātu, neaizmirstu; ierakstīt, reģistrēt.
- pieskrīvēt Pierakstīt.
- iereģistrēties Pierakstīties (dzīvesvietā).
- noreģistrēties Pierakstīties; nodot personiskus datus iestādē.
- piesarakstīties Pierakstīties.
- izziņas priekšmets pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
- vērtība Pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni.
- vervēt Pierunājot, pārliecinot, slēdzot līgumu, saistīt kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.
- apvārdot Pierunāt (kādu); iestāstīt.
- apvārdot zobus pierunāt, iestāstīt (piemēram, lai apmānītu, pieglaimotos).
- aizjūgt Piesaistīt (darba dzīvnieku) transportlīdzeklim, darba rīkam; _(biežāk)_ iejūgt.
- valdzināt Piesaistīt (kādu), izraisot patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties.
- uzņemt Piesaistīt (parasti mitrumu) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
- piejūgt Piesaistīt (pie spēkratiem).
- pievilkt Piesaistīt (piemēram, uzmanību, skatienu).
- piejūgt Piesaistīt (spēkratus pie kā pārvietojama, transportējama).
- pietauvot Piesaistīt (ūdens transportlīdzekli, piemēram, piestātnei) ar tauvām, trosēm u. tml.
- piejozt Piesaistīt ar jostu; piesaistīt pie jostas.
- paņemt tauvā piesaistīt ar ko (parasti transportlīdzekli) pie cita transportlīdzekļa, lai (to) vilktu
- pieķēdēt Piesaistīt ar ķēdi (parasti dzīvnieku).
- pieķizināt Piesaistīt flirtējot, koķetējot.
- nozvejot Piesaistīt sev (kādu); arī iegūt (ko).
- nokantēt Piesaistīt sev (piem., sportistu vai darbinieku), atņemot (to) citam.
- nocopēt Piesaistīt sev (pretējā dzimuma personu).
- nokoļīt Piesaistīt sev (pretējā dzimuma personu).
- pievienoties Piesaistīt sevi (kam, piemēram, cilvēkam, cilvēku grupai) kopējas darbības veikšanai; iesaistīt sevi (kopējā darbībā, rīcībā).
- iejūgties Piesaistīt sevi (pie transportlīdzekļa vai darba rīka) vai satvert (to) vilkšanai (par cilvēku).
- pieķēdēties Piesaistīt sevi ar ķēdi (pie kā, kam klāt).
- piesprādzēties Piesaistīt sevi ar sprādzi (pie kā, kam klāt).
- piņķelēt piesaistīt, iepīt (pasākumā, darbībā).
- piepīt Piesaistīt, iesaistīt (kādā, parasti nevēlamā, pasākumā, stāvokli), padarīt par (kāda, parasti nevēlama, pasākuma) līdzdalībnieku, līdzzinātāju.
- dalikt Piesaistīt, piestiprināt.
- piepulcēt Piesaistīt, pievienot (kādai cilvēku grupai).
- piešūt Piesaistīt.
- pielipt Piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par putekļiem, gružiem u. tml.
- pielipt Piesaistīties (pie kā, kam klāt), parasti mitruma iedarbībā.
- pieķerties Piesaistīties, pielipt (pie kā, kam klāt).
- piesūkties Piesaistīties, piestiprināties, parasti ar piesūcekni (par dzīvniekiem, augiem).
- pūķis Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķi.
- piepeizāt piesārņot, piebārstīt, sasvīnīt, izrakņāt.
- fitoremediācija Piesārņoto teritoriju attīrīšana, izmantojot augu spēju sadalīt toksiskās vielas un mazāk kaitīgā veidā novadīt tās atmosfērā, ar augu saknēm saistītajiem mikroorganismiem vienlaikus veicot piesārņojošo vielu uzņemšanu vai noārdīšanu augsnē.
- izlāgadīt Pieskaitīt (pierēķināt); uzskatīt (kā nopelnu).
- daskaitīt Pieskaitīt pie kā.
- pieplusot Pieskaitīt.
- uzausīt Pieskatīt un pēc vajadzības pamaisīt (putru, kas vārās).
- biksnīt Pieskatīt, buknīt.
- čulināt Pieskatīt, uzmanīt; arī lutināt.
- dasavērties Pieskatīt, uzmanīt.
- kiravāt Pieskatīt, uzraudzīt.
- piļņavāt Pieskatīt, uzraudzīt.
- uzvāķēt Pieskatīt, uzraudzīt.
- vāķēt Pieskatīt, uzraudzīt.
- uikāt Pieskatīt, vajāt (ar vārdiem un darbiem).
- pievāķēt Pieskatīt.
- uzvērties Pieskatīt.
- pievienot Pieslēgt, piesaistīt, piestiprināt.
- piespillēt Piesliet, atbalstīt.
- piezvelt Piesliet, atbalstīt.
- piestutēties Pieslieties (1), arī atbalstīties.
- sadzīt Piespiedu kārtā iesaistīt (vairākus, daudzus cilvēkus, piemēram, kādā organizācijā).
- piebliesties Piespiesties, atbalstīties.
- pieborēt Piestāstīt; sastāstīt.
- piestaipīties Piestiepties, stiepjoties izplatīties.
- piesiksnāt Piestiprināt, piesaistīt ar siksnu.
- piesieties Piestiprināties (piemēram, ar saiti); piesaistīties.
- piesviest Piesūtīt, norīkot papildus (piemēram, palīgspēkus).
- dotēt piešķirt, maksāt dotāciju; finansiāli atbalstīt.
- piešļunkāties piešļakstīties, pielāčot.
- piešļakāties Piešļakstīties.
- pietaukstīt Pietaustīt.
- pietaukstīties Pietaustīties.
- saākstīties Pietiekami ilgu laiku ākstīties, muļķoties.
- izžākarēt Pietiekoši bikstīt (ogles, degošu malku).
- nomīlināties Pietiekoši glāstīt (ko).
- izglāsīt Pietiekoši glāstīt.
- izosties Pietiekoši ostīt, ošņāt.
- izvaikstīties Pietiekoši šķobīt seju, vaibstīties.
- pievīstīt Pietīt klāt.
- datīt Pietīt pie kā.
- piesitināt Pietīt.
- pievārkstīt Pievārstīt.
- sadalīt Pievērst (piemēram, uzmanību), veltīt (piemēram, spēku, spējas) vairākām darbībām, pasākumiem u. tml.
- apstaigāt Pievērsties (daudziem vai visiem) - par skatienu, acīm; arī apskatīt.
- neredzēt aiz kokiem mežu pievēršoties sīkumiem, nesaskatīt galveno.
- pieārpavāt Pievētīt (pietiekami daudz).
- pievilkt Pievienot (piemēram, ar vadiem saistītās iekārtas, ierīces).
- pierēķināt Pievienot aprēķinam, skaitam, daudzumam (kādu skaitlisku lielumu); pieskaitīt (1).
- atačēt Pievienot pielikumu (elektroniskā pasta vēstulei); atsūtīt kā (elektroniskā pasta vēstules) pielikumu.
- piejekāt Pievienot, piesaistīt.
- simpatizēt pievienoties (kādai cilvēku grupai, organizācijai, tās paustajiem uzskatiem); atbalstīt
- atraktivitāte Pievilcējspēks; spēja pievilkt, saistīt (par cilvēkiem, mākslas izpausmēm u. tml.).
- memuāri Piezīmju, atmiņu formā rakstīts teksts, kurā autors vēstī par notikumiem, cilvēkiem, ar ko viņam ir bijusi tieša saskare.
- uzpeidžerēt Piezvanīt (pa telefonu), arī nosūtīt īsziņu.
- hepatovīrusi Pikornavīrusu ģints, ietver A hepatīta vīrusu.
- dzeltenā pikre pikru suga ("Pycreus flavescens"), Latvijā aizsargājama, bet tiek uzskatīta par izzudušu, jo kopš 19. gs. nav atrasta.
- pieēdiens Pilna maltīte.
- reproduktīvā veselība pilnīga fiziskā, garīgā un sociālā labklājība jebkurā aspektā, kas saistīts ar reproduktīvo sistēmu, tās funkcijām un procesiem, kā arī spēja radīt pēcnācējus un brīvi izlemt, vai to darīt, un kad un cik bieži to darīt.
- izveidot Pilnīgi attīstīt (orgānus) - par augiem.
- noslaucīt kā ar slotu pilnīgi iznīcināt (biežāk ugunsgrēkā), nopostīt tā, ka nekas pāri nepaliek.
- nolīdzināt ar zemi pilnīgi nopostīt, iznīcināt.
- neatstāt (ne) akmeni uz akmens pilnīgi nopostīt, iznīcināt.
- neatstāt ne akmeni uz akmens pilnīgi nopostīt, sagraut (karā, cīņā).
- noslaucīt no zemes virsas pilnīgi nopostīt, sagraut, iznīcināt.
- nolīdzināt (līdz) ar zemi pilnīgi nopostīt.
- izārdīt Pilnīgi pārtraukt, izpostīt (parasti attiecības starp cilvēkiem).
- pārņemt Pilnīgi saistīt, ietekmēt psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
- pārņemt prātus pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
- atdoties Pilnīgi veltīt sevi (kādam mērķim, cilvēkam u. tml.).
- fiditijas Pilntiesīgu pilsoņu kopējas maltītes Spartā, senajā Grieķijā.
- parastā komercpilnvara pilnvara, kuru izdod komersants; neizsniedzot prokūru, viņš pilnvaro kādu citu personu viņa vārdā veikt komercdarbību, slēgta ar komersanta veikto komercdarbību saistītus noteikta veida darījumus vai arī slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus atsevišķus darījumus.
- Idfū Pilsēta Ēģiptes dienvidos ("Idfu"), osta Nīlas kreisajā krastā, 133800 iedzīvotāju (2012. g.), labi saglabājies templis no 3.-2. gt. pr. m. ē., veltīts saules dievam Horam un dievietei Hatorai; Edfu.
- Ogre pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1946.-1949. apriņķa centrs, 1785.-1946. g. Rīgas apriņķī) 37 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta - 1920. g., ciema - 1895. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta Latviešu Indriķa hronikā 13. gs. sākumā, kur aprakstītas senču pilis.
- Cēsis Pilsēta Latvijā, Vidzemes vidusdaļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. apriņķa centrs) 92 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1323. gada, minēta Latviešu Indriķa hronikā 1206. gadā un šo gadu ir pieņemts uzskatīt par pilsētas dibināšanas gadu.
- Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā.
- Seda Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1950.-2008. g. Valkas rajonā) 132 km no Rīgas un 30 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1971. g., strādnieku ciemata tiesības no 1954. g., kas sāka attīstīties 1952. g. līdz ar kūdras fabrikas būvi.
- Bērkenheda Pilsēta Lielbritānijā ("Birkenhead"), Anglijas rietumos, osta Mērsi līča krastā, ekonomiski saistīta ar Liverpūli.
- Helsingborja pilsēta Zviedrijā (_Helsingborga_), Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, pie Ēresuna, iepretim Helsingērai, 97100 iedzīvotāju (2010. g.), osta, pirmo reizi minēta ap 1070. g., vecākā ēka no 12. gs. (Marijas baznīca), viduslaiku sardzes tornis, pilsētas privilēģijas no 1465. g., zviedru-dāņu karā 17. gs. stipri izpostīta, Zviedrijai pieder no 1658. g.
- pavadonis Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to; pavadoņpilsēta.
- pavadoņpilsēta Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to.
- Reuta kalns pilskalns Aglonas pagastā pie Jaunaglonas ciema, ir 25 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, postīts jau senākos laikos, plakums - 70 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Skuju pilskalns pilskalns Aglonas pagasta Skuju ciemā, ir \~15 m augsts paugurs, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~45 x 25 m, nogāžu augšdaļa (4-5 m) mākslīgi padarīta stāvāka.
- Strobuku pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, ir \~70 m garš paugurs, plakuma platums - \~20 m, postīts ar kartupeļu bedrēm, datējums nav zināms, ziemeļu pakājē atklāta apmetnes vieta.
- Palazdiņu pilskalns pilskalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta Liellazdu ciemā, ir \~18 m augsts paugurs, ko senāk apliekuši 2 vaļņi un 2 grāvji, stipri postīts ar 1. pasaules kara tranšejām u. c. rakumiem, plakums - \~80 x 60 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Lapsukalns pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, savrups, 17 m augsts, apaļš, tagad ar mežu apaudzis paugurs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām.
- Berzīnes pilskalns pilskalns Balvu nopvada Bērzpils pagastā, 15 m augsts, garens paugurs, kas abos galos norobežots ar grāvi un valni, plakums - 25 x 65 m, kultūrslānis izpostīts 19. gs. ierīkojot pilskalnā kapsētu un kapliču.
- Pavēņu pilskalns pilskalns Cēsu novada Dzērbenes pagastā pie Pavēņu mājām, ir garens paugurs ar vidēji stāvām nogāzēm, plakums — 40 x 20 m, postīts gan lauksaimniecības darbu rezultātā, gan ar 2. pasaules kara ierakumiem.
- Cesvaines pilskalns pilskalns Cesvainē, Sūlas kreisajā krastā, tas ir \~20 m augsts paugurs, ko no 2 pusēm apliec Sūla, plakums — līdzens (70 x 25 m), atrastās keramikas trauku lauskas un senlietas liecina, ka pilskalns izmantots jau 1. gt. 1. pusē, vēlāk nocietināts un visintensīvāk apdzīvots bijis 12.-13. gs., varētu būt, ka atbilst 13. gs. sākuma rakstītajos avotos minētajai "Cessoee", "Sessawe", "Zeessowe".
- Elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts paugurs (augstums 18 m) - vidējais un augstākais no 3 pauguriem zemā apvidū, plakums 60 x 60 m, to apjož terase, stipri postīts 2. pasaules karā, ziemeļaustrumu daļa norakta, ņemot granti; pēc dažu vēsturnieku domām tas varētu būt 1253. g. Kursas dalīšanas līgumā minētā "Elkene", tomēr ārēji tas vairāk atgādina kulta vietu.
- Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi.
- Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns.
- Visagala pilskalns pilskalns Indrānu pagastā, ir \~17 m augsts reljefa veidojums, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, atrastas 9.-12. gs senlietas; Brākaļu pilskalns.
- Vējavas pilskalns pilskalns Jumurdas pagastā, ir savrups, 25 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 50 x 15 m, austrumu un rietumu nogāzē 4 un 8 m zem plakuma līmeņa izveidotas terases, postīts, izmantojot par atpūtas vietu pēc 1. pasaules kara un 2. pasaules karā nogāzēs ierīkoti bunkuri, datējums nav zināms.
- Vīnakalns pilskalns Klintaines pagastā pie Vīnkalna mājām, ir \~15 m augsts paugurs, ko vienā pusē norobežo Daugavas senkrasta krauja, plakums ovāls \~60 x 20 m, postīts 19. gs. ar muižas kapenēm, bijis apdzīvots \~3.-4. gs.
- Vecmuižas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Īvandes pagastā, uzkalns nelielas upītes krastā, plakuma ovāls 50 x 30 m, postīts ņemot granti, precīzs datējums nav zināms; Īvandes pilskalns.
- Saulieši pilskalns pilskalns Ķekavas novada apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļā "Pļavniekkalns", bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienas pļavām un strauta gravu, stipri postīts ar dažādiem rakumiem un zaudējis kādreizējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- Rudovas kalns pilskalns Lauderu pagastā, ir plaša reljefa pacēluma augstākā vieta, plakums — 60 x 45 m un tā nocietinājumi postīti abos pasaules karos, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Rudavas kalns; Raudas kalns; Lītavas kalns.
- Dievukalns Pilskalns Lielvārdē, zemes stūrī starp Daugavu un tās pieteku Rumbiņu, bijis apdzīvots jau pirms mūsu ēras sākuma līdz 6. vai. 8 gs., no jauna apdzīvots 13.-15. gs., kad tur bijušas arī mūra ēkas, postīts ar kara laika ierakumiem, pusi kalna noskalojusi Daugava.
- Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns.
- Vormsātes pilskalns pilskalns Nīkrāces pagastā, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, ir \~20 m augsts reljefa veidojums pie Dzeldas ietekas Šķērvelī, ko ziemeļos un dienvidos norobežo stāvas gravas, bet pārējās daļās nocietināts ar valni, plakums \~40 x 20 m, izmantošanas laiks nav zināms.
- Uženu pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres labajā krastā, ir \~11 m augsta, stāva paugura daļa, plakums - 60 x 40 m, bija atdalīts no pārējā paugura ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts apstrādājot zemi, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
- Trekņu pilskalns pilskalns Priekules pagastā, ir \~4 m augsts reljefa izvirzījums pie Ruņas un Spreceles satekas, dabiski neaizsargātajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu valni, plakums - 100 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-13. gs. un saistīts ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Trecne".
- Saldus pilskalns pilskalns Saldū starp Saldus ezeru un Jelgavas ielu, ir savrups 12-15 m augsts paugurs pļavas vidū, postīts, izmantojot lauksaimniecībā un ierīkojot mototrasi, plakums — ovāls 45 x 15 m, bijis apdzīvots līdz 1.-4. gs. un pēc dažām pazīmēm arī 12. gs., pēc pētnieku domām identificējams ar apdzīvoto vietu "Salden", kas minēta Kursas dalīšanas līgumā 1253. g.
- Vīkšēnu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, ir reljefa veidojums starp Laņģupīti un tajā ietekošā strautiņa gravu, nogāzes pret gravām dabiski stāvas, dienvidrietumu pusē no apkārtnes norobežots ar valni un gravu, plakums \~50 x 40 m, izteiktas domas, ka varētu būt saistīts ar senām kulta tradīcijām.
- Lībiešu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums starp Salacas krastu un tās pietekas gravu, plakums — \~70 x 30-60 m, postīts ierīkojot mazdārziņus, estrādi un ceļu, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Skaņkalnes pilskalns; Lībju kalns; Kolbergas pilskalns.
- Krievu kalns pilskalns Skrundas pagastā, \~2 km uz austrumiem no Skrundas, Ventas senkrasta labajā malā, \~10 m augsts paugurs, plakums - \~60 x 50 m, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem.
- Sudmaļu pilskalns pilskalns Sventes pagastā, ir savrups, 22 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — \~60 x 45 m, \~5 m zem plakuma pilskalnu apliec terase, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, bijis apdzīvots pirms mūsu ēras un varbūtēji arī mūsu ēras 1. gt.
- Poliščinas pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Poleščinas (Poliščinas) ciemā, pie Latvijas un Krievijas robežas, ir \~10 m augsts, savrups paugurs, postīts noarot nogāzes, plakums — 35 x 20 m, datējums nav zināms.
- Vainižu pilskalns pilskalns Umurgas pagasta Vainižu ciemā, ir \~9 m augsts, ieapaļš paugurs starp Braslu un tās kreisā krasta pieteku Jenceli, postīts 19. gs. būvējot Vainižu muižas ēkas, plakums — \~45 x 35 m, domājams, ka ap 10.-12. gs. apdzīvojuši lībieši.
- Ērģemes pilskalns pilskalns Valkas novada Ērģemē, Rikandas krastā, augstums — \~15 m, plakums — 100 x 25 m, datējums nav zināms, stipri postīts ar rakumiem.
- Zlēku Karātavu kalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, ir \~500 m garas, 15 m augstas morēnu grēdas rietumu gals, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, sānu nogāzes dabiski stāvas, rietumu un austrumu puses norobežotas ar vaļņiem un grāvjiem, plakums - \~70 x 15 m, izmantošanas laiks nav zināms.
- Višķu pilskalns pilskalns Višķu pagasta Ostrovas ciemā, ir \~12 m augsts paugurs Višķu ezera ziemeļu krasta pussalā ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, ko veido senezera krasts, dienvidu nogāze postīta ezera krasta erozijas dēļ, bet pārējās nogāzes, domājams, noartas, bijis apdzīvots līdz \~12 gs.
- Maskavas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, Višķu ezera dienvidu krastā, savrups, \~15 m augsts paugurs, ko austrumu un dienvidu pusē norobežo līdz 20 m dziļas gravas, postīts rokot granti, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Maskovskajas pilskalns; Gorodok.
- Vieķu pilskalns pilskalns Zosēnu pagastā, ir paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, absolūtais augstums — 193 m vjl., relatīvais augstums — 17 m, plakums — \~20 x 15 m, tā kultūrslānis postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, datējums nav zināms.
- kačka Pīļu mātīte.
- pīļmātīte Pīļu mātīte.
- makšerēt Pinot auklu vīzes, vārstīt (auklas).
- dapīt Pinot piesaistīt, pievienot.
- sapīt Pinot savienot, sasaistīt.
- klients Pircējs, pasūtītājs; cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus.
- krumslis Pirksta locītava; kājas potīte.
- krumšļi Pirkstu locītavas; kāju potītes.
- evikcija Pirktas lietas atņemšana ar tiesas spriedumu, kas atzinusi trešai personai tiesību uz minēto lietu; ar šādu atņemšanu saistītā pārdevēja atbildība pret pircēju.
- pasūtītāja kopija pirmā filmas kopija, kas no laboratorijas tiek nosūtīta filmas pasūtītājam.
- autorrinda Pirmā horizontālā līnija kataloga kartītē.
- Hermaņa Hēlevēga hronika pirmā Rīgas pilsētas hronika, aprakstīti 15. gs. 20. - 80. g. notikumi, bet galvenā tēma ir Rīgas pilsētas cīņa pret tai uzspiesto Salaspils līgumu (1452. g.), ar kuru pilsēta tika pakļauta 2 feodālo senioru - Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa - kundzībai.
- pusbrokasts Pirmā rīta maltīte pirms īstām brokastīm; ēdamreize ap diviem naktī (ziemā, linu apstrādājamā laikā).
- beletāža Pirmais balkons virs partera skatītāju zālē.
- noslēpumainā teika pirmais zināmais mongoļu vēstures un literatūras piemineklis, sarakstīts ap 1240, autors nav zināms.
- konsumācija Pirmās dzimumattiecības starp laulātajiem un ar tām saistītie rituāli līgavas šķīstuma pierādīšanai.
- Doma ērģeles pirmās ziņas par Rīgas Doma ērģelniekiem ir no 1541. g., bet nelielās ērģeles gāja bojā 1547. g. pilsētas ugunsgrēkā; 1601. g. iebūvētas jaunas (3 manuāļi, 42 reģistri), kuras kalpoja līdz 19. gs. beigām; 1884. g. tika iesvētītas tobrīd pasaulē lielākās ērģeles ar 4 manuāļiem, 124 reģistriem, 6768 stabulēm.
- animātisks Pirmatnējo tautu ticība tam, ka daba, tās atsevišķās daļas, dabas parādības ir dzīvas, apveltītas ar dvēseli.
- puruša Pirmcilvēks senindiešu mitoloģijā; no viņa radušies kosmosa elementi, Visuma dvēsele, "es"; mūžīgais, ar apziņu apveltītais, bet inertais pirmsākums, kas savienojumā ar sākotnējo substanci (prakriti) ir lietu pasaules un attīstības sākums.
- Heptateihs Pirmo septiņu Vecās Derības grāmatu (t. i. 5 Mozus grāmatu kopā ar Jozuas grāmatu un Soģu grāmatu) apzīmējums, ko lieto, ja šīs grāmatas tiek uzskatītas par vienotām.
- pirmmodulis Pirmvalodā uzrakstīts programmas modulis.
- egirīns Piroksēnu grupas minerāls, tumši zaļš, melns, ietilpst bāziskajos granītos, pegmatītos, nefelīnsienītos.
- pirolagnija Piromānija, tieksme dedzināt, saistīta ar seksuālu baudu.
- pārpīt Pīt vēlreiz, no jauna (ko sasaistītu ar pinekli, piemēram, zirgu).
- ezoteriķi Pitagoriešu apvienības biedri, kuri iesvētīti un iepazīstināti ar visiem noslēpumiem un ir pilntiesīgi adepti.
- eksoteriķi Pitagoriešu apvienības biedri, kuri vēl nav iesvētīti visos noslēpumos, bet šīs pakāpes iegūšanai parasti vajadzēja izturēt klusēšanas pārbaudi, kas varēja ilgt no diviem līdz pieciem gadiem.
- akusmatiķi Pitagoriešu kopienu biedri, kas vēl nav pilnīgi iepazinušies un iesvētīti pitagorisma noslēpumos, tādi paši kā klosteru noviči.
- bitovnīts Plagioklazu grupas minerāls, balts, pelēks, brūns, gaišzils; veido bitovnitītu.
- oligoklazs Plagioklazu grupas minerāls, kas ir izomorfs anortīta (10-30%) un albīta (70-90%) maisījums.
- kustīgā centroīda plakanas figūras plakaniskas kustības momentānā ātrumu centra aprakstīta teorētiska līkne kustīgās figūras plaknē (kustīgajā atskaites sistēmā).
- nekustīgā centroīda plakanas figūras plakaniskas kustības momentānā ātrumu centra aprakstīta teorētiska līkne nekustīgajā atskaites sistēmā.
- prespats Plakansieta vai apaļsieta celulozes atūdeņošanas iekārta, pēc kuras celuloze ar apm. 38% koncentrāciju tiek satīta tīteņos.
- cikloīda Plaknes līkne, ko veido ar apli nekustīgi saistīts punkts, šim aplim bez slīdēšanas veļoties pa taisni.
- trilaterācija Plāna atbalstpunktu tīkla veidošanas metode ģeodēzijā; veido savstarpēji saistīto trijstūru sistēmu un mērī šo trijstūru malas, bet iekšējos leņķus un atbalstpunktu koordinātas aprēķina.
- paijete Plāna metāla vai stikla plāksnīte, ko pa vairākām kopā piešuj audumam, lai tas gaismā laistītos.
- neraudzēta maize plāna neraudzētas mīklas maize, ko ebreji ēd svētkos, kas veltīti viņu izceļošanai no Ēģiptes; maca.
- kalada Plāna svētīta dievmaizīte, ko pēc katoļu tradīcijas cep Ziemassvētkos.
- lata Plāna, gluda, apmēram 5-10 cm plata un vienā galā nedaudz sašaurināta līstīte, kuru ievieto speciālā latkabatā buras pakaļējā malā, lai noturētu buras sirpi un veidotu pareizu aerodinamisko profilu; parasti burai ir trīs un vairāk reglamentēta garuma latas, bet lieto arī latas, kas iet pāri visai burai (garās latas).
- akcijas kvants Planka konstante, kas nosaka ar diskrētumu saistīto likumsakarību īpatnības mikropasaulē.
- čūskenāji Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata", arī "Orchis maculata").
- pestiņi Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata") un arī dažas citas orhideju sugas.
- čūskulājs Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- čūskupuķe Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dievaķepas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dievpirkstiņš Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dievpirksts Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dievrociņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dievuķepiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzegozine Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzeguze Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzeguzene Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzeguzenīši Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzeguzine Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzeguzīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzegužkāja Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzegužkumoss Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzegužlapa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzegužpiestiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzegužpiestiņš Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzegužpodiņi Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzegužsietava Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- govmēlīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- grāvene Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- jodrociņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- laimiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- laimīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- orchidejas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- pieši Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- piesta Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- pirkstiņš Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- sietavas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- vālīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- velķepiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- velnaķkepas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- vistkājas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- Dactylorhiza maculata plankumainā dzegužpirkstīte.
- Orchis maculata plankumainās dzegužpirkstītes "Dactylorhiza maculata" nosaukuma sinonīms.
- kooperācija Plānveidīga, organizēta (piemēram, cilvēku, uzņēmumu) sadarbība viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- kooperēt Plānveidīgi, organizēti sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā; kooperēties (1).
- kooperēties Plānveidīgi, organizēti sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- kooperēt Plānveidīgi, organizēti saskaņot (ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- kartuša Plastisks vai grafisks (uzraksta, emblēmas, ģerboņa u. tml.) rotājums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā.
- tēzaurs Plaša sinonīmu, antonīmu un citādi semantiski saistītu vārdu vārdnīca.
- komplekss plašākā nozīmē – nestabils savienojums, ko apgriezeniski veido ar kovalentām saitēm nesaistītas citu savienojumu molekulas; šaurākā nozīmē – jebkura nestabila, reakcijas gaitā no divām citām daļiņām radusies molekula, kas noārdās par reakcijas beigu produktu.
- vēlēšanu sistēma plašākā nozīmē apzīmē tās sabiedriskās attiecības un institūcijas, kas saistītas ar publiskās varas institūciju velēšanām, izveido un nosaka vēlēšanu kartību.
- Kumbha Melā plašākie reliģiskie svētki pasaulē, kas notiek Indijā, saistīti ar senu hindu mītu par dievu cīņu ar dēmoniem (asurām), lai iegūtu zelta kausu ar nemirstības dzērienu amitra.
- datņu anonīmās pārsūtīšanas protokols plaši izmantojama protokola FTP versija, kas ļauj iegūt informāciju no interneta arhīviem bez lietotāja identificēšanas un slepenas paroles uzrādīšanas, bet neļauj lietotājam ierakstīt jaunas datnes vai modificēt esošās.
- izbazūnēt Plaši izpaust, izstāstīt (kādas ziņas), parasti slavējot vai noniecinot.
- bazūnēt Plaši izplatīt (kādas ziņas), parasti slavējot vai noniecinot.
- Bekusa-Naura forma plaši izplatīta formālā apzīmējumu sistēma programmēšanas valodu sintakses aprakstīšanai; Bekusa normālforma.
- slava Plaši izplatīta informācija (piemēram, par kādu cilvēku, notikumu).
- silikāti Plaši izplatīti iežu veidotāji minerāli (piemēram, laukšpats, vizla), kas veidojas no dažādu silīcijskābju sāļiem.
- palot Plaši izplatīties (par gaismu), plaši izplatīt gaismu (par gaismas avotu); plaši izplatīties (par gaisa plūsmu, miglu u. tml.).
- izlīt Plaši izplatīties (piemēram, par gaismu, siltumu).
- iespiesties Plaši izplatīties, ieviesties (piemēram, par atziņām, sasniegumiem, arī par kādām parādībām).
- Āmura dievs plaši izplatīts ķeltu dievs, īpaši populārs Gallijā, parasti attēlots kā tunikā un apmetnī ģērbies bārdains vīrietis, kam vienā rokā ir āmurs garā kātā, bet otrā - pods
- Marija plaši izplatīts sievietes vārds.
- kosmopolītisks Plaši izplatīts uz zemeslodes (par augiem vai dzīvniekiem).
- prototēkas Plaši izplatītu raugveida organismu ģints, pieskaitāma pie ahloriskajām aļģēm.
- izvērst Plaši, daudzpusīgi risināt, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.); detalizēti izveidot (mākslas tēlu).
- avēnija Plata iela, kas parasti abās pusēs apdēstīta ar kokiem (Francijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās zemēs).
- plākšināt Plātīt muti.
- marstīties Plātīt rokas, žestikulēt.
- mārstīties Plātīt rokas, žestikulēt.
- plātāt Plātīt.
- plētīt Plātīt.
- ģirnīt Plātīties ar kaut ko, lielīties.
- ģirnīties Plātīties ar kaut ko, lielīties.
- vaikāt Plātīties ar rokām.
- šmiežāties Plātīties priekšā.
- atpakaļvērstais kanāls platjoslas lokālajos tīklos - datu pārraides kanāls, kurā datu pārraides virziens ir pretējs virzienam, kādā tiek pārsūtīta lietotāja informācija; šo kanālu izmanto pārraidīto datu pārbaudei vai kļūdu labošanai; reversais lokālā tīkla kanāls.
- platoniķis Platona filozofisko ideju atbalstītājs; platonists.
- platonists Platona filozofisko ideju atbalstītājs.
- plašais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria amplissima"), Latvijā ievākts Slīterē 1870. g., pēc tam uzskatīta par izzudušu, bet 2014. gadā konstatēta atkal, Latvijā aizsargājama
- plaušu emfizēma plaušu paplašināšanās un ar to saistītā gaisa uzkrāšanās plaušās.
- apatitoze Plaušu slimības pneimokoniozes veids, arodslimība, ko izraisa apatīta putekļu ieelpošana un izgulsnēšanās plaušu audos.
- dusulis Plaušu vai sirds slimība (zirgiem), kas saistīta ar apgrūtinātu elpošanu.
- aizsitene Plecu sega, baltā rakstīta villaine, ko nēsāja apliekot pāri tumšajai villainei.
- jenotveidīgie Plēsēju kārtas dzimta ("Procyonidae"), vidēji lieli plēsēji (ķermeņa garums - 30-67 cm, astes garums - līdz 70 cm, mas 0,8-2,2 kg), izplatīti Amerikā un Āzijas dienvidaustrumos, mīt uz zemes, kokos, parasti ūdeņu tuvumā, 19 sugu.
- viverveidīgie Plēsēju kārtas dzimta nelieli plēsēji (ķermeņa garums - 17-100 cm, masa - 0,5- 13 kg), izplatīti tropos un subtropos, \~75 sugas.
- vilks Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Canis lupus"), dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali.
- dirknīt Plēst, raustīt.
- klāties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
- segties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
- dzēlējlapsene Plēvspārņu kārtas apakškārta ("Aculeata"), ko dažkārt pieskaita pie iežmauglapseņu kārtas; mātītes dējeklis pārveidots par dzeloni, tēviņiem dzeloņa nav; šai apakškārtai pieskaitāmas bites, lapsenes, kamenes, skudras.
- zāģlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Tenthredinidae"), kuru mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, Latvijā konstatēts 19 sugu.
- līpēties Plīvot, raustīties, šaudīties (par liesmu).
- divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- čīgāt Plucināt, plūkt (vilnu), raustīt, plūkāt matus kādam.
- laist plostus pludināt plostus un nesaistītus kokmateriālus.
- encēt Plūkāt, raustīt, mocīt.
- pieplančāt Plunčājoties (ūdenī) padarīt to netīru un izšļakstīt.
- noplaņčkāties Plunčājoties, bradājot kļūt slapjam; plunčājoties nošļakstīties.
- blūžģēt Plunkšķēt, šļakstēt, šļakstīties.
- plankšķēt Plunkšķēt, šļakstīties.
- pulkšnēties plunkšķināt, plunkšķināties, arī šļakstīties.
- dvesmot Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); dvest (3).
- dvest Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu).
- dvašot Plūst, izplatīties (piemēram, par siltumu, smaržu, gaisa strāvu); dvest (3), dvesmot (1).
- pūst Plūst, izplatīties līdz ar gaisa plūsmu.
- pulsēt Plūst, kustēties, arī izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
- izplūst Plūstot izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, straumi).
- paplūst Plūstot mazliet, daļēji izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm.
- zavatnieks Pļāpa, baumu izplatītājs.
- atgrabināt Pļāpājot atstāstīt kādam kaut ko dzirdētu.
- atpļāpāt Pļāpājot atstāstīt.
- iepļāpāt Pļāpājot iestāstīt.
- ietulkot pļāpājot izplatīt baumas, "izskaidrojot" citu rīcību.
- piedergt Pļāpājot izplatīt nepatīkamas baumas.
- pielorkšēt Pļāpājot izstāstīt (ko) vairākiem, daudziem; piestāstīt.
- pieļorkstēt Pļāpājot izstāstīt (ko) vairākiem, daudziem; piestāstīt.
- piepļāpāt Pļāpājot izstāstīt vairākiem, daudziem; pļāpājot izpaust daudz (ziņu, baumu).
- piegvelzt Pļāpājot, nesakarīgi runājot piekliegt apkārtni un izplatīt baumas.
- glemzt Pļāpāt niekus, stāstīt neticamas lietas.
- valškāt Pļāpāt, aplamības vai nepatiesību stāstīt.
- ērkšķēt Pļāpāt, izplatīt baumas.
- pamēlnešot Pļāpāt, izplatīt baumas.
- pļugavāt Pļāpāt, klačoties, izplatīt baumas.
- šļemsterēt Pļāpāt, muļķīgas blēņas stāstīt.
- vendzēt Pļāpāt, nepārdomāti, saraustīti runāt.
- ļepāt Pļāpāt, stāstīt neticamas lietas.
- žvankšēt Pļāpāt, stāstīt niekus, bez vajadzības runāt nepatiesību.
- žvankšķēt Pļāpāt, stāstīt niekus, bez vajadzības runāt nepatiesību.
- čabēt Pļāpāt; atskanēt, izplatīties (piemēram, par valodām).
- žvankstēt Pļāpāt; stāstīt niekus; runāt nepatiesību, bez vajadzības.
- pārpļaustīt Pļaustīt vēlreiz, no jauna.
- skubīt Pļaustīt, graizelēt, kapāt.
- čagāt Pļaustīt, pavirši pļaut.
- pļaustalēt Pļaustīt.
- pļaustelēt Pļaustīt.
- ģikts Podagra - vielmaiņas traucējumi, kas saistīti ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to izgulsnēšanos locītavās, zemādā un citur.
- polifonisks Polifons - saistīts ar polifoniju (1), tai raksturīgs.
- norma Poligrāfijā - grāmatas iespiedloksnes pirmās lappuses apakšā, kreisajā pusē ar sīkiem burtiem rakstīts loksnes numurs un grāmatas nosaukums vai autors.
- neofīts Polijā un Lietavā kristīti ebreji, kas dabūja muižnieku tiesības.
- deinstitucionalizācija politika, kas maina pakalpojumu sniegšanas organizāciju, sašaurinot institūcijās sniegto sociālo pakalpojumu saņēmēju loku un paplašinot to cilvēku loku, kas savā pašvaldībā saņem kopienā/sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot neatkarīgas dzīves iespējas un iekļaušanos sabiedrībā.
- baznīcu demonstrācijas politisko demonstrāciju veids 1905. g. revolūcijas laikā, kad pārtraucot dievkalpojumu sociāldemokrātu aktīvisti aicināja baznīcēnus iesaistīties revolucionārā darbībā un gāzt pastāvošo varu, nereti pēc šādām aģitatori mudināja ļaudis izlaupīt un dedzināt muižas.
- relegacija Politisko noziedznieku izsūtījums trimdā Senajā Romā, kas parasti nebija saistīts ar tiesību atņemšanu.
- Markuzu upīte Poļakas upes kreisā krasta pieteka Gaujienas pagastā, senāk uzskatīta par Poļakas upes augšteci.
- limitisms Populārfilozofiska mācība, kas tika izplatīta 20. gs. 1. ceturksnī, un oponēja kantiskam ideālismam, mācīja, ka realitāte ir izzināma, cilvēku atziņu definēja kā mainīgu lielumu, kas nemitīgi tuvojas esamībai kā savai robežai.
- dzēšlapa Poraina papīra lapa, ko lieto ar tinti uzrakstītā nosusināšanai.
- tufs Porains vulkāniskas izcelsmes iezis vai nogulumu iezis; saistīti saldūdens kaļķi.
- daudzkāji Posmkāju tipa traheātu apakštipa klase ("Myriapoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, >11000 sugu, Latvijā maz pētīti, konstatētas 39 sugas.
- uzdriepāt Posmos uztīt (virvi).
- lēkumu skaits posmu skaits, kas ceļā no nosūtītāja līdz saņēmējam jāveic paketei vai e-pasta ziņojumam.
- laupīt Postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
- demolēt Postīt, ārdīt, graut (parasti par cilvēkiem).
- ārdīt Postīt, jaukt, graut, iznīcināt (par parādībām dabā).
- graut Postīt, pārvērst drupās (parasti celtnes).
- postot postīt.
- skārdēt postīt.
- postavnieks Postītājs (palaidnīgs dzīvnieks).
- nīkšis Postītājs, dusmīgs ienaidnieks; velns, kas visu sabojā.
- nīkšķis Postītājs, dusmīgs ienaidnieks.
- pošķis Postītājs.
- postaunieks Postītājs.
- postažnieks Postītājs.
- posteklis Postītājs.
- postelnieks Postītājs.
- postnesis Postītājs.
- postnieks Postītājs.
- postoņa Postītājs.
- narators Postkulturālistu terminoloģijā - gan stāstītājs, gan klausītājs; gan tas, kas literārajā darbā stāsta, pavēsta kaut ko, vēršoties pie kāda iedomāta vai esoša adresāta, gan šis adresāts.
- poķis Potīte, kauliņš kājai; poķītis; poķīte.
- kulksnis Potīte, locītava.
- poķīte Potīte.
- poķītis Potīte.
- poķkauliņš Potīte.
- cimboļi Potītes.
- starppozīcija Pozīcija, ko var izveidot starp aizstāvēšanās pirmo un otro joslu, lai to varētu ieņemt atejošais karaspēks vai karaspēks no dziļuma, vai pretinieka uzbrukuma atvairīšanā neiesaistītie spēki, lai neļautu pretiniekam turpināt uzbrukumu.
- interpozitīvkopija Pozitīvā filmas kopija, kas tiek izgatavota no samontētas filmas negatīvkopijas pēc tam, kad pasūtītāja kopija saņēmusi pozitīvu atsauksmi.
- vērtība Pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar, parasti garīgo, kultūru, morāli u. tml.
- reklamācija prasība atlīdzināt zaudējumus par piegādāto nekvalitatīvo, standartiem neatbilstošo vai bojāto produkciju, atsūtīto preču svara neatbilsmi u. tml.
- rakstītprasme Prasme (pareizi) rakstīt (1); rakstpratība.
- rakstpratība Prasme (pareizi) rakstīt (1).
- daiļrakstīšana Prasme skaidri un skaisti rakstīt; kaligrāfija.
- pazīt drēbi prast saskatīt kā vērtību, derīgumu, piemērotību, būtību.
- ksenogrāfija Prašana rakstīt svešās valodas.
- tribināt Pratināt, kratīt.
- hegīra Pravieša Muhameda bēgšana no Mekas uz Medīnu 622. g., kas tāpēc musulmaņu kalendārā tiek uzskatīts par pirmo gadu.
- Jona Pravietis Vecajā Derībā, Jonas grāmatas (uzrakstīta ap 400. g. p. m. ē.) galvenā persona (saukts arī Jonass), plaši pazīstams viņa piedzīvojums, par nepaklausību Dievam nonākot valzivs vēderā ("Jonass valzivs vēderā").
- specificēt precīzi aprakstīt programmas dokumentācijā rezultātu, ko nepieciešams iegūt ar doto programmu, kā arī veidu, kā programmai jāfunkcionē
- pārnest precīzi pārrakstīt (kļūdu labojumus) no viena (mašīnraksta, korektūras) eksemplāra citā.
- ieprecēties Precoties iegūt (par radiniekiem); apprecoties saistīties (piemēram, ar kādu ģimeni).
- izplatītājs preču ekonomiskajā apritē iesaistīta fiziska vai juridiska persona, kas, nebūdama ražotāja, savas uzņēmējdarbības ietvaros pārdod, piegādā vai citādi izplata preci.
- trīsstūrveida darījumi preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā, kurā ir iesaistītas trīs personas, turklāt katra no tām ir reģistrēta kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona citā dalībvalstī.
- atlīdzība preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji.
- da Prepozīcija ar nozīmi "līdz", izplatīta sevišķi augšzemnieku izloksnēs Vidzemē, Augškurzemē un Latgalē; saistās ar ģenitīvu un datīvu; tālāk uz rietumiem izplatīts kā verbālais prefikss ar nozīmi "pie-, aiz-".
- prieds Prepozitīvs elements - valodas elements, kas atrodas pirms cita, ar to saistīta elementa.
- sapresēt Presējot izmainīt (kā) formu, ievērojami palielināt (kā) blīvumu, arī sasaistīt, savienot (ko).
- Vaitbreda balva literatūrā prestiža balva, ko piešķir šī kompānija ik gadu par labāko Lielbritānijā publicēto un vietējo autoru sarakstīto literāro darbu piecās kategorijās (romāns, pirmais romāns, biogrāfiskais romāns, dzeja, grāmata bērniem), no šo piecu uzvarētāju vidus vienam darbam tiek piešķirta Vatbreda balva.
- baltiešu demonstrācijas pret Baltijas valstu okupāciju vērstas akcijas, ko Rietumvalstīs rīkoja baltiešu trimdinieki kopā ar saviem atbalstītājiem nozīmīgās vēsturiskās atceres dienās, kā arī sakarā ar Baltijas valstīm nelabvēlīgiem PSRS vadītāju lēmumiem un darbību vai PSRS pārstāvju vizītēm Rietumvalstīs.
- dekonts Pretlēse, kas koriģē kādu agrāk saņemtu vai izrakstītu lēsi.
- statuāra apaļskulptūra pretskatā, taisni stāvošā pozā nostatīta apaļskulptūra.
- bērzs lietuviešu mitoloģijā pretstatā latviešu tradīcijai ir saistīts ar htonisko pasauli (it īpaši ar Velnu un raganām).
- konfrontēt Pretstatīt (ko, parasti krasi, atšķirīgu); būt par cēloni tam, ka (kas, parasti krasi, atšķirīgs) tiek pretstatīts.
- nostādīt pretstatā (arī pretī, pretim) pretstatīt.
- stādīt pretī (arī pretim) pretstatīt.
- likt pretī (arī pretim) Pretstatīt.
- pretnostatīt Pretstatīt.
- ko- Priedēklis - kopā, savstarpēji saistīts, līdz., (piem., koreferāts).
- plāns Priekšmeta, (kā) joslas, daļas atrašanās vieta, izvietojums atkarībā no skatītāja novērošanas punkta.
- relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecības.
- regālija Priekšmets, kas, parasti simbola veidā, ir saistīts ar kādu darbību, parādību sabiedrībā.
- balsts Priekšmets, pamats, pret ko vai uz kā var atbalstīties; atbalsts.
- ordrs Priekšraksts, pavēle, rakstīts rīkojums, sevišķi naudas izmaksas lietās.
- kalendārvārds Priekšvārds, kas ar piesaisti noteiktam datumam ierakstīts kalendārā, kurā norādītas vārdadienas.
- euloģija Priestera svētība pār draudzi, arī tik daudz kā euharistija; vēl neiesvētīta maize.
- Priesteru kodekss priesteru sacerēts pēceksila raksts (570.-450. g. p. m. ē.), kas tiek uzskatīts par vienu no Pentateiha avotiem.
- prievets Prievīte - ar roku austs, izrakstīts apsienamais, izrakstīta jostiņa.
- duglāzija Priežu dzimtas ģints ("Pseudotsuga"), mūžzaļš koks ar vērtīgu koksni, izplatīts Ziemeļamerikā, Meksikā, Ķīnā, Japānā.
- tsuga Priežu dzimtas ģints ("Tsuga"), skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām, kas izplatīts Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, \~16-18 sugu un >190 dekoratīvo formu, Latvijā audzē 1 sugu; hemlokegle.
- akotainā priede priežu suga ("Pinus longaeva"), aug ASV diienvidaustrumu daļā, tiek uzskatīta par visilgāk dzīvojošo koku - vairāku īpatņu vecums, domājams, ir 5000-6000 g.
- infantila miksedēma primāra hipofizārā nanisma un sekundāras infantilās miksedēmas simptomi: punduraugums, apaļi, sārti vaigi, liels vēders, pārmērīgi attīstīta tauku kārta, dzimumorgānu hipoplāzija, vāji attīstīti zobi un mati; vēlīna epifīžu osifikācija.
- puspērtiķi Primātu kārtas apakškārta ("Prosimii", senāk "Lemuroidea" arī "Prosimiae"), kurā ietilpst nelieli primitīvi dzīvnieki ar vāji attīstītām smadzenēm (piemēram, lemuri, slaidpirkstaiņi, lori); šīs apakškārtas dzīvnieki.
- driopiteks Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas izmirusi ģints ("Dryopithecus", senāk "Proconsul"), kas dzīvojusi miocēnā un pliocēnā, bijuši izplatīti visā Eirāzijā un Āfrikā.
- tinējastpērtiķi Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cebidae"), vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - līdz 75 cm, astes garums - līdz 70 cm), ar asti spēj aptvert zaru un pat karāties tajā, izplatīti Dienvidamerikas tropu mežos, 29 sugas.
- kapucīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Cebus"), vidēji lieli primāti (masa - 1-4 kg), izplatīti Amerikas kontinenta tropos, mīt kokos, aktīvi dienā, 4 sugas.
- tupajveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupaiidae"), sīki (masa - līdz 400 g), primitīvi pērtiķi, pārtiek no kukaiņiem un augiem, izplatīti Dienvidāzijā, 5 ģintis, 15 sugu; ciršļpērtiķi.
- indrveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta, vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - 32-70 cm, masa - līdz 7 kg, aste īsa), izplatīti Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas.
- loris Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lorveidīgo dzimta ("Lorisidae"), 6 ģintis, 11 sugas, izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos.
- vārdošana Primitīva, ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
- riebšana Primitīva, parasti ar maģiskiem rituāliem saistīta, ārstēšana; pūšļošana, vārdošana.
- pūšļošana Primitīva, parasti ar maģiskiem rituāliem saistīta, neatļauta darbība slimību ārstēšanā, ko veic personas bez medicīniskas izglītības.
- trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem.
- ķekarzeltene Prīmulu dzimtas ģints ("Naumburgia"), kurā 1 suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā, sastopama arī Latvijā.
- Mimulus primuloides prīmulveida pērtiķmutīte.
- tiešums princips tiesvedībā, kas uzliek par pienākumu tiesai, kas izlemj jautājumu pēc būtības, personīgi izmeklēt pierādījumus lietā - noklausīties visu lietas dalībnieku liecības, ekspertu atzinumus, iepazīties ar rakstiskiem dokumentiem, apskatīt lietiskos pierādījumus.
- migelisti Prinča Migela vadītie absolūtisma atbalstītāji Portugālē 1823.-1834. g.
- kasetnes fonts printera fonts, kas ierakstīts lasāmatmiņas kasetnē, kuru var ievietot tai paredzētajā lāzerprintera vai matricprintera ligzdā.
- saimniecība privātai, arī ģimenes lauksaimniecībai paredzēta zemes platība, attiecīgās celtnes, inventārs, dzīvnieki un ar saimniecību saistītie darbi; arī lauku mājas.
- īpašuma objekts privatizācijas rezultātā vai citos likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos īpašumā iegūtās ar zemi cieši saistītās ēkas un būves.
- darbu vadības valoda problēmorientēta valoda, kas izstrādāta, lai identificētu darbu un aprakstītu prasības, ko tā izpilde uzliek datora operētājsistēmai.
- hakatons problēmu un jauno tehnoloģiju izmantošanas iespēju izpētes pasākums, kad entuziasti ierobežotā laika posmā kopīgi izstrādā inovācijas, kas saistītas ar iepriekš definētu konkrētu izaicinājumu.
- caurskatpārbaude Procedūra, kur auditors izskata noteikta veida darījumus un ar to saistītās kontroles no paša operācijas sākuma līdz tās pabeigšanai.
- iepirkuma procedūra procedūra, saskaņā ar kuru pasūtītājs atlasa piegādātājus un piešķir tiesības noslēgt publiskus būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus.
- klīringa sistēma procedūru kopums, ar kura palīdzību dalībnieki klīringa centrā vai citā noteiktā vietā veic ar naudas vai finanšu instrumentu pārvedumiem saistītas informācijas vai dokumentu apmaiņu.
- aprakstīšana Process --> aprakstīt.
- attīstīšanās Process --> attīstīties.
- tīklojuma veidošana process sosiālajā darbā, kura mērķis ir pilnveidot un attīstīt sociālās saiknes starp klientu un viņam tuviem cilvēkiem - ģimeni, draugiem, kaimiņiem, darbabiedriem.
- pierakstīšana Process, darbība --> pierakstīt.
- šķīstīšanās Process, darbība --> šķīstīties.
- zemes informācijas pārvaldība process, kas saistīts ar prasību noteikšanu ar zemi saistītai informācijai, šīs informācijas kontroli, zemes informācijas sistēmu uzlabošanu un jaunu ieviešanu, informācijas un personas datu aizsardzības nodrošināšanu.
- valodas normēšana process, kas saistīts ar valodas likumību izzināšanu, fiksēšanu, pamatošanu, uzturēšanu un popularizēšanu; valodas normas noteikšana
- zinātniskā vizualizēšana process, ko veic ar datoru, izspīdinot tādus reālās pasaules objektus, kurus parasti nevar saskatīt, piemēram, molekulu formu, plūsmu dinamiku vai laika prognožu šablonus.
- internalizācija process, kurā ārējie iespaidi un uztvērumi, kas saistīti ar kādu cilvēku (piemēram, māti, tēvu), kļūst par iekšēju subjektīvu tēlu.
- stohastisks process process, kura attīstību laikā var precīzi aprakstīt, izmantojot varbūtību teorijas terminus.
- etiolēšana Process, kurā augi zaudē savu zaļo krāsu, ja tos audzē tumsā vai nepietiekamā gaismā; etiolētiem augiem nav hlorofila, tiem ir balta vai dzeltena krāsa, vāji attīstīti šūnapvalki, vadi un mehāniskie audi.
- reterminoloģizēšanās Process, kurā kādreiz izplatīts termins, kas zināmu laiku nav lietots terminoloģiskajā funkcijā, šo funkciju atkal atgūst tajā pašā vai citā nozarē tā paša vai cita jēdziena izteikšanai.
- salīdzināšana Process, kurā tiek pētīts, analizēts, novērots, lai noteiktu (kā) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- vulkānisms Procesu un parādību kopums, kas saistīts ar magmas, magmatiskas izcelsmes ūdeņu un gāzu pacelšanos no Zemes dzīlēm un izplūšanu virszeme.
- ego Procesu, kuri saistīti ar patību un jebkādu indivīda paštēlu, ieskaitot viņa personīgos vērtību kritērijus un nostādnes, apzīmējums psiholoģijā.
- tīrā produkcija produkcijas vērtība, ko aprēķina, atskaitot no kopprodukcijas izmaksas visas ar ražošanu saistītās materiālās izmaksas.
- Tempus Programma "Tempus" - Eiropas Savienības programma augstākās izglītības iestādēm, kuras ietvaros kopš 1990. g. tika atbalstītas reformas augstākajā izglītībā Austrumeiropas valstīs.
- relatīvais kods programma (kods), kurā visas adreses uzrakstītas attiecībā pret patvaļīgi izvēlētu atskaites punktu vai attēlotas simboliski mašīnvalodā.
- valodas procesors programma (translators vai interpretators), kas pārveido pirmvalodā rakstītas programmas datorā izpildāmā formā.
- programmas pārbaude programmā aprakstītā algoritma realizācijas pareizības pārbaude programmas izpildes gaitā.
- datņu pārvaldības programma programma darbam ar datnēm, direktorijiem un diskiem. Pārskatot esošās datnes, šī programma nodrošina iespēju iepazīties ar disku direktoriju saturu. Izmantojot programmas izvēļņu komandas, var pārvietot un kopēt datnes, kā arī veikt citus uzdevumus, kas saistīti ar disku izmantošanas uzlabošanu un lietotāju datu aizsardzību.
- pareizrakstības pārbaudītājs programma, ar kuru pārbauda vārdu pareizrakstību tekstā, salīdzinot katru vārdu ar pareizi uzrakstīto vārdu vārdnīcā, kas glabājas datora diskatmiņā.
- pasta robots programma, kas automātiski atbild uz e-pasta ziņojumiem vai veic darbības, kuras balstītas uz komandām, kas sastopamas ziņojumos.
- nesaistes pārlūkprogramma programma, kas datorā veic globālā tīmekļa lappušu lejupielādi un to kopēšanu, lai šīs lappuses varētu tikt skaitītas bez pievienošanās internetam.
- asambleris Programma, kas pārvērš asamblervalodā rakstītas instrukcijas mašīnvalodas komandās (objektkodos).
- asamblers Programma, kas pārvērš asamblervalodā rakstītas instrukcijas mašīnvalodas komandās (objektkodos).
- datorvīruss Programma, kas spēj pati pārkopēties un izplatīties no datora uz datoru, tā lietotājam par to neko nezinot.
- kompilators Programma, kas veic augsta līmeņa valodā uzrakstītas programmas translēšanu mašīnvalodā (objektkodā).
- restarts Programmas darbības atsākšana, izmantojot kontrolpunkta datus, kas ierakstīti atmiņā.
- iespraušanas režīms programmas darbības režīms, kurā teksts tiek ierakstīts dokumentā vai komandu rindā, vienlaikus pārbīdot pa labi visas rakstzīmes, kas ir aiz kursora, nevis pārrakstot tekstu pāri esošajam.
- pārraksta režīms programmas darbības režīms, kurā teksts, ko ieraksta dokumentā vai komandu rindā, tiek rakstīts virsū pa labi no kursora esošajam tekstam.
- trase Programmas izpildāmo instrukciju un mainīgo vērtību, kā arī cita veida informācijas, kas saistīta ar programmas izpildi, pieraksts.
- semantiskā kļūda programmas kļūda, kas nav saistīta ar programmēšanas valodas sintakses likumu pārkāpšanu, bet, piemēram, uzdevuma risināšanas algoritma nepareizu aprakstu, nepareizu mainīgo noteikšanu, sākotnējo datu un algoritmu nesaderību.
- direktīva Programmas komponents, kas vada programmas veidošanu tās kompilācijas procesā, bet nav saistīts ar tiešu mašīninstrukciju ģenerēšanu.
- programmaparatūra Programmatūra vai dati, kas pastāvīgai lietošanai parasti ierakstīti dažāda tipa lasāmatmiņas un veido nedalāmu programmatūras un aparatūras apvienojumu.
- bloķējošā programmatūra programmatūra, kas globālajā tīmeklī bloķē piekļuvi tādai informācijai, ko var uzskatīt par agresīvu vai bīstamu.
- programmu ģenerators programmatūra, kas ļauj lietotājam uzrakstīt sarežģītas programmas, izmantojot nelielu skaitu relatīvi vienkāršu instrukciju.
- ziņojumapmaiņas starpprogrammatūra programmatūra, kas nodrošina saskarni starp lietotājprogrammām, ļaujot tām asinhronā režīmā vienai ar otru apmainīties ar datiem. Vienas programmas nosūtītos datus var uzglabāt un pārsūtīt saņēmējprogrammai tad, kad tā tos var apstrādāt.
- spiegprogrammatūra Programmatūra, kas var pati sevi instalēt un darboties datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē, nesniedzot attiecīgu brīdinājumu un bez lietotāja piekrišanas un kontroles pārsūtīt informāciju.
- pārnesamā programmatūra programmatūra, ko var izmantot dažādiem datoriem, piemēram, augsta līmeņa programmēšanas valodās rakstītas programmas.
- vietu licence programmatūras izplatītāja un pircēja juridiska vienošanās, kas nosaka kopiju skaitu, ko pircējs var izmantot iekšējai lietošanai.
- programmatūras kopne programmatūras saskarne, kas ļauj programmu moduļiem savā starpā pārsūtīt datus
- bēta programmatūra programmatūras versija, kuras testēšana pirms nodošanas pasūtītājam nav pabeigta un var saturēt kādu kļūdu.
- valoda COBOL programmēšanas valoda ar attīstītu datņu un ierakstu apstrādi, kas paredzēta ekonomiska rakstura uzdevumu risināšanai.
- izstrādes sistēma programmēšanas valoda un ar to saistītās palīgprogrammas (kompilatori, teksta redaktori, atkļūdotāji u. c.), kas atvieglo programmu sastādīšanu.
- LOTOS programmēšanas valoda, ko izmanto atvērto sistēmu sadarbības protokolu specifikācijās, lai aprakstītu notikumu norisi laikā (angļu "Language of Temporal Ordering Specification").
- pirmvaloda Programmēšanas valoda, kurā uzrakstīta kompilatora apstrādei nododamā programma.
- deklaratīvā valoda programmēšanas valoda, kurā uzrakstītajā programmā ir uzdotas attieksmes starp objektiem un lielumiem, bet nav noteikta darbību izpildes kārtība, piemēram, aprakstot datus un to savstarpējās attieksmes datu bāzēs.
- imperatīvā valoda programmēšanas valoda, kurā uzrakstītajā programmā tiek tieši norādīts vēlamā rezultāta iegūšanas veids, bet netiek norādītas tā īpašības.
- mašīnneatkarīga valoda programmēšanas valoda, kuras struktūra un izmantojamie līdzekļi nav saistīti ne ar vienu konkrētu datoru.
- valoda Estelle programmēšanas valodas "Pascal" paplašinājums datora tīklu protokolu formātu specifikāciju izstrādāšanai. Šajā valodā protokoli tiek aprakstīti kā savstarpēji saistītu neterminētu galīgo automātu kompozīcija.
- pārklāšana Programmu izpildes paņēmiens, kas dod iespēju ekonomēt nepieciešamo datora pamatatmiņas apjomu, paredzot, ka programmas segmenti tiek pārsūtīti no palīgatmiņas izpildei pamatatmiņā tā, ka divi vai vairāki segmenti dažādā laikā tiek izpildīti vienā un tai pašā pamatatmiņas apgabalā.
- ievadizvades pamatsistēma programmu kopa, kas parasti ierakstīta firmas IBM vai ar tiem saderīgu personālo datoru lasāmatmiņā.
- tautiskais romantisms progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kura ideāli saistīti ar tautas antifeodālo cīņu.
- renesanse Progresīvs kultūras attīstības posms (Rietumeiropā no 14. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta pirmajai pusei), kas ir saistīts ar kapitālistisko attiecību un humānistiskā pasaules uzskata veidošanos.
- kodoskops Projekcijas aparāts, kas uz caurspīdīgas plēves zīmētus attēlus vai rakstītu tekstu projicē uz ekrāna.
- mikroprolaktinoma Prolaktinoma, kuras diametrs - <10 mm, parasti saistīta ar seruma prolaktīna līmeni no 100 līdz 500 ng/ml.
- propagandons propagandas izplatītājs
- sludināt Propagandēt, vēstīt (piemēram, uzskatus, idejas, mācību).
- kongregacionālisms Protestantisma virziens, kas uzskata, ka ticīgajiem ar Dievu ir tiešas saites un nav vajadzīga garīdznieku starpniecība, un aizstāv draudžu patstāvību; radās 16. gs. otrajā pusē Anglijā, izplatīts arī ASV.
- interneta vadības ziņojumu protokols protokola _IP_ sastāvā iekļauts protokols, kas kopīgi ar protokolu _IP_ piegādā datu avotam informāciju par maršrutēšanas kļūdām, kā arī tiek izmantots, lai ģenerētu ziņojumus par kļūdām, testu paketes un ar protokolu _IP_ saistītos informacionālos ziņojumus.
- kādamraide Protokola "IP" versija, kas nodrošina datu apmaiņu starp nosūtītāju un kādas saņēmēju grupas tuvāko saņēmēju.
- vienranga entītija protokola hierarhiskās struktūras slāņa entītija, kurai ir tāda pati nozīme, stāvoklis vai rangs kā citām tā paša slāņa entītijām.
- sekretārs Protokolētājs (sēdē, sanāksmē u. tml.); amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt (parasti tiesas) sēžu protokolus.
- vienranga protokols protokols, kas nosaka vienranga entītiju sadarbību, izpildot slāņa funkcijas.
- iekšējās vārtejas protokols protokols, kas nosaka, ka maršrutēšanas informācija tiek izplatīta datoru tīklā starp maršrutētājiem.
- maģiskie skaitļi protonu vai neitronu skaits atomu kodolos, vienāds ar 2, 8, 20, 28, 50, 82, 126 (neitroniem); kodolos ar maģisko nuklonu skaitu (maģiskajos kodolos) nukloni saistīti sevišķi cieši, to īpatnējā saites enerģija ir par 0,5–1 megaelektronvoltu (MeV) lielāka nekā blakus esošajiem kodoliem.
- aktīvā protuberance protuberance, kura strauji mainās un kurā novērojama ātra vielas kustība; šādas protuberances pastāv no pāris desmitiem minūšu līdz dažām diennaktīm un ir bieži saistītas ar Saules plankumiem.
- Puškaitis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar zemi un atrodas zem svētās ievas, pārzina zemes augļus, ir svētbiržu aizgādnis un sargātājs.
- Patuls Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pazemes pasaules un nāves dievs, nakts rēgu un mirušo dievs, ar kuru saistīti noteikti apbedīšanas rituāli un kuram kalpoja īpaša priesteru kārta.
- bārzduki Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - rūķi, dieva Puškaiša palīgi, kas dzīvo zem zemes un saistīti ar bagātību, zem koka vīņi tur maizi, alu un citu ēdamo.
- Patrimps Prūšu (vēst., Rietumbaltija) mitoloģijā - upju un dzidro avotu dievs, cilvēki ticēja, ka viņš dod veiksmi kaujās un ir drosmīgu karotāju aizstāvis, bija saistīts arī ar zemkopību, pavasara pavēlnieks un auglības veicinātājs.
- hiromegālija Pseidoakromegālija; siringomiēlija, kuras gadījumā pietūkst plaukstas, plaukstu pamats un potītes.
- progresējošā paralīze psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
- involūcijas psihozes psihiskas slimības, kas rodas vecākiem cilvēkiem; parasti saistītas ar depresiju, murgiem vai histēriju; izcelsme nav skaidra; veicinošie faktori - somatiskās slimības, kā arī smagas psihotraumas.
- morons Psihiski mazattīstīts indivīds, kura garīgās spējas albilst 8-12 g. vecumam.
- garā vājš psihiski slims; ar vāji attīstītām domāšanas spējām.
- kleists Psihiski un fiziski mazattīstīts cilvēks.
- ilglaika atmiņa psihisko norišu kopums, kas saistīts ar visu vai gandrīz visu organisma saņemto ierosu ilgstošu saglabāšanu.
- afektīvie traucējumi psihisko un uzvedības traucējumu grupa, kas saistīta ar indivīda domāšanu, emocijām un psihisko veselību.
- agresijas tipoloģija psihisko un uzvedības traucējumu grupa, kas saistīta ar indivīda domāšanu, emocijām un psihisko veselību.
- sēras Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kas ir saistīts ar dziļām bēdām, ciešanām, skumjām, parasti sakarā ar kāda nāvi; šāda psihiska (emocionāla) stāvokļa izpausme.
- uztraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
- satraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo stresu un kam raksturīgs, piemēram, uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
- ciešanas Psihisks stāvoklis, kas saistīts ar bēdām, izmisumu.
- pārvietošana psihoanalīzē - aizsardzības mehānisms, kas dod iespēju transformēt sajūtas, domas un pārdzīvojumus, kas saistīti ar nemieru radošo objektu, citās sajūtās un domās, kuras ir pieņemamas cilvēkam
- apspiešana Psihoanalīzē - vairāk vai mazāk apzināta cenšanās izpiest no apziņas nepieņemamo Ego vai Super Ego saturu, kas saistīta ar dziņu, vai arī tā turēšana bezapziņā.
- fallocentrisms psihoanalīzes virziens, kas gan vīrieša, gan sievietes psihi tiecās skatīt caur vīrišķo dzimumdziņu prizmu; pārspīlēts uzsvars uz fallisko simboliku.
- ekopsiholoģija Psiholoģija, kas saistīta ar vides aizsardzības tematiku.
- psihomotors Psihomotorisks - saistīts ar psihomotoriku, tai raksturīgs.
- autokatarze Psihoterapijas metode, kurā slimniekam ieteic aprakstīt savus pārdzīvojumus, lai atbrīvotos no psihiskiem konfliktiem.
- autokatarse Psihoterapijas metode, kurā slimniekiem ieteic atcerēties un aprakstīt savus piedzīvojumus, lai atbrīvotos no iekšējiem psihiskiem konfliktiem.
- speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- pircējs Publiskā iepirkuma pasūtītājs.
- dzeltenbrūnais pūčlēlis pūčlēļu suga ("Podargus strigoides"), naktsputns, kuru īpatnējā knābja dēļ mēdz dēvēt par varžmuti, plaši izplatīts Austrālijā
- Jaunšķieru-Laugaļu griezumi Pulvernieku starpleduslaikmeta nogulumu griezumi, kas vairākkārt pētīti divos \~100 m attālos Lētīžas labā krasta attīrījumos Saldus novada Nīgrandes pagastā.
- kluģītis Puļķis tītavām.
- Tanita Pūniešu dieviete, saistīta ar Baala Hammuna kultu, Kartāgas aizgādne.
- smirdošais pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon faetidum"), reti sastopama un maz pētīta.
- murnīt Purināt, kratīt; saspiest.
- koldarēt Purināt, kratīt.
- paisīt Purināt, kratīt.
- sašķurināt Purināt, kratīt.
- sitelēt Purināt, kratīt.
- skrēderāt Purināt, kratīt.
- skrēderēt Purināt, kratīt.
- šļenderēt Purināt, kratīt.
- tirāt Purināt, kratīt.
- trepalēt Purināt, kratīt.
- žvacināt Purināt, kratīt.
- žvakāt Purināt, kratīt.
- zvecināt Purināt, kratīt.
- šķurināt Purināt, šķirstīt.
- koldarēties Purināties, kratīties.
- sašķurināties Purināties, nopurināties, raustīties.
- Scapania paludicola purva lāpstīte.
- pašapliecināšanās Pusaudžu vecumam raksturīgs jaunveidojums, kas saistīts ar jauna tipa pašapziņas veidošanu un centību pierādīt savu "pilnvērtību".
- mesembriantēmas Pusdienas ziedu dzimtas lakstaugi un puskrūmi, kas izplatīti galvenokārt Āfrikas dienvidos.
- dienešķis Pusdienas, pusdienu maltīte.
- dienišķas Pusdienas, pusdienu maltīte.
- dīneškas Pusdienas, pusdienu maltīte.
- eņģelis pusdievišķa būtne, Dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa izskats; Vecajā derībā sastopams trīs nozīmēs: cilvēks, kas tiek sūtīts no cilvēka pie cilvēka un tādējādi pilnībā pieder pie cilvēciskās sfēras; cilvēks, visbiežāk pravietis, kas ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem un tādējādi pieder gan pie dievišķās, gan cilvēciskās sfēras; pusdievišķa vai gandrīz dievišķa būtne, ķermeniska vai neķermeniska, redzama vai neredzama, kas pilnībā pieder pie dievišķās sfēras.
- pārprogrammējamā lasāmatmiņa pusvadītāja lasāmatmiņa, kuras saturu lietotājs var dzēst, apstarojot to ar ultravioleto gaismu, un pēc tam ierakstīt tajā jaunus datus ar speciālas ierīces - programmatora - palīdzību.
- bidzis Pūtīte, augonis.
- spuris Pūtīte.
- šķilmis Putna kuņģa otrā daļa, kas sevišķi attīstīta graudēdājiem; muskuļkuņģis; šķilvis.
- papildhromosomas Putniem, divspārņiem, dažām augu sugāms sastopamas, gk. nelielas, hromosomas, kuru funkcijas nav saistītas ar morfoloģisko pazīmju determinēšanu un tās pastāv līdzās diploidālajam hromosomu komplektam.
- raķelis putns - rubeņa un medņa krustojums, biežāk rodas, ja sapārojas medņa mātīte ar rubeņa tēviņu; neauglīgs, tā ārējā izskatā ir gan medņa, gan rubeņa raksturīgākās pazīmes, sastopams ļoti reti.
- karināti Putnu apakšklase, ar ķīli - stipri attīstītu cilni krūšu kaulam priekšā, pie kura piestiprināti lidojamie muskuļi.
- ligzdbēgļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas labi attīstīti un atstāj ligzdu drīz pēc izšķilšanās; šīs grupas putni.
- ligzdguļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas vāji attīstīti un samērā ilgi uzturas ligzdā; šīs grupas putni.
- prostogonimoze Putnu helmintozes veids, gk. vistu, retāk tītaru uz zosu olvadu slimība.
- zvirbuļveidīgie putnu kārta (_Passeriformes_), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar četriem attīstītiem pirkstiem, no kuriem viens vērsts atpakaļ; šīs kārtas putni.
- dzeņveidīgie putnu kārta ("Piciformes"), kurā ietilpst sīki un vidēja lieluma putni ar lielu galvu, asu, spēcīgu knābi (piemēram, dižraibais dzenis, melnā dzilna, tītiņš); šīs kārtas putni.
- piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas.
- medusputns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Indicatoridae"), nelieli putni (garums - 10-20 cm), kas pārtiek no kukaiņiem - bitēm, lapsenēm -, medus vaska, izplatīti Āfrikā, Āzijas dienvidaustrumu daļā, 4 ģintis, 13 sugas; medusrādītāju dzimta.
- tukāns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Ramphastidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 30-60 cm, masa - 100-300 g) ar nesamērīgi lielu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu, izplatīti Amerikas tropu mežos, 6 ģintis, 33 sugas.
- pupuķis Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Upupidae"), atšķiras no pārējiem krāšņvārnveidīgo kārtas putniem ar spēcīgām, labi attīstītām kājām, kas piemērotas staigāšanai pa zemi, 1 ģints.
- nandu Putnu klases nandveidīgo kārtas vienīgā ģints ("Rhea"), strausam līdzīgs trīspirkstains putns (Dienvidamerikā) ar vāji attīstītiem spārniem.
- kakadu putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Cacatutidae"), putns ar cekulu un spēcīgu knābi (6 ģintis, 18 sugu); izplatīts Austrālijā, Tasmānijā, Jaungvinejā, Filipīnās.
- lorijs Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), papagailis ar gariem spārniem un spilgtas krāsas apspalvojumu; izplatīts Filipīnās, Austrālijā, Polinēzijā; otiņmēļputns.
- ibisputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli putni (garums - 50-105 cm, masa - 0,5-2 kg), knābis garš, liekts vai platu malu, pārtiek gk. no ūdens bezmugurkaulniekiem, izplatīti tropos un subtropos, 20 ģinšu, \~30 sugu.
- alkputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli jūras putni (masa - 0,08-1,3 kg), uz sauszemes uzturas tikai vairošnās periodā, labi peld un nirst, ligzdo kolonijās, izplatīti Z puslodē, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā 5 sugas.
- lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu.
- kukaiņdzeņputni Putnu klases zaļnvārnveidīgo kārtas dzimta ("Meropidae"), nelieli putni (garums - 15-30 cm, masa - līdz 100 g) ar diezgan spilgtu apspalvojumu, izplatīti gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 26 sugas, Latvijā kā rets ieceļotājs sastopama 1 suga.
- govjustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Molothrus"), ASV izplatīts ligzdošanas parazīts, kas dēj olas citu putnu ligzdās un izposta šīs ligzdas, ja viņa olas netiek izperētas.
- odķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Polioptilinae"), 3 ģintis, 12 sugas, izplatītas Amerikas kontinenta vidusdaļā.
- spirilose Putnu slimība, ko ierosina ērču izplatīti parazīti spirochetas, slimo gk. vistas un zosis, retāk pīles un baloži.
- sprostnogurums putnu tehnoloģiskā slimība, kas saistīta ar kalcija trūkumu barībā; galvenās pazīmes ir samazināts muskuļu tonuss, kāju paralīze, osteoporoze, kaulu trauslums.
- masorēts Rabīns, kas darbojies patskaņu pierakstīšanā ebreju valodā rakstītajam Vecās Derības tekstam.
- matrakāža radio un televīzijas reklāma - uzmācīgi bieža saukļa, zīmējuma, simbola melodijas utt. atkārtošana līdz klausītāja vai skatītāja pilnīgam pagurumam.
- komentēt Radio vai televīzijas reportāžās stāstīt par kādu notikumu, pasākumu u. tml., īsi to analizēt vai novērtēt.
- rādīt Radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi).
- politizēt Radīt (kam) politisku raksturu; ciešāk saistīt (ko) ar politiku.
- socioloģizēt Radīt (kam) sociālu raksturu; ciešāk saistīt (ko) ar sabiedrības dzīvi.
- klepot Radīt ar darbības traucējumiem saistītus trokšņus (par mehānismiem).
- vilkt Radīt interesi, saistīt.
- traumēt Radīt kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultātu, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
- mēdāt Rādīt mēli, izsmiet, apsmiet; stostīties.
- mēdāties Rādīt mēli, izsmiet, apsmiet; stostīties.
- buldurēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par tītaru).
- tītināt Radīt skaņu "tī-tī-tī"; dziedāt kā tītiņš.
- raidīt Radīt un izplatīt kādā vidē (balss skaņas, vārdus, izteikumus u. tml.).
- raidīt Radīt un izplatīt kādā vidē (skaņas, skaņu signālus) - par dzīvniekiem.
- starot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas, arī enerģiju).
- izstarot Radīt un izplatīt telpā (parasti elektromagnētiskos viļņus, piemēram, gaismu, infrasarkanos starus); radīt un izplatīt telpā (kādu enerģijas veidu, elementārdaļiņas).
- dvesmot Radīt, izplatīt (piemēram, karstumu, smaržu); dvest (8).
- dvest Radīt, izplatīt (piemēram, siltumu, aukstumu, smaržu).
- dvašot Radīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu); dvest (8).
- elpot Radīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu).
- garot Radīt, izplatīt, piemēram, smaržu.
- sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā dala.
- aizraut Radot lielu interesi, saistīt; ieinteresēt.
- Oenanthe finschii raibā akmeņčakstīte.
- mokets Raibi izrakstīts plīša audums no kokvilnas, ķemdzijas, kaņepāju vai linu dzijām, ko lieto segām, mīksto mēbeļu pārvalkiem u. tml.
- kolejas Raibnātres, lūpziežu dzimtas lakstaugu un krūmu ģints; izplatīts arī kā istabas augs ar skaistas krāsas lapām, audzē kā viengadīgu paklājaugu.
- aizraidīt Raidīt prom; sūtot vai dzenot panākt, ka aiziet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizdzīt, aizsūtīt.
- daņģīt Raidīt, sūtīt; daņģināt.
- danģināt Raidīt, sūtīt.
- raistīt Raisīt, rist, saistīt.
- šķetināt Raisīt, ritināt vaļā (ko savītu, satītu, savērptu).
- rapata Raizes; rūpes; ar raizēm, rūpēm saistīta darbošanās.
- urkņīt Rakņāt, bakstīt, urbināt, meklēt.
- urkņāt Rakņāt, bakstīt.
- urkņot Rakņāties, bakstīt.
- bloks Rakstāmpapīra (izplēšamu) lapu kopums saistītā veidā.
- scr. Rakstīja (latīņu "scripsit"), senāk dokumentos pirms to rakstītāja vārda.
- drukāt Rakstīt (ar roku).
- atdarināt Rakstīt (citas valodas burtus un vārdus) vai izrunāt (citas valodas skaņas) ar savas valodas rakstības, fonētikas, gramatikas līdzekļiem.
- dračīt Rakstīt (daudz, intensīvi).
- sapantot rakstīt (dzejas) pantus.
- pārrakstīt Rakstīt (fonogrammu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai iegūtu kopiju).
- protokolēt Rakstīt (kā) protokolu (1).
- stenotipēt Rakstīt (runu, tekstu) ar stenogrāfijas mašīnu.
- stenografēt Rakstīt (runu, tekstu) ar stenogrāfijas zīmēm.
- pārrakstīt Rakstīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
- šifrēt Rakstīt (tekstu), fiksēt (informāciju), izmantojot šifru (1).
- drukavāt Rakstīt ar drukātiem burtiem.
- krīžot Rakstīt ar krītu.
- currente calamo rakstīt ātri un ne visai pārdomāti; _burtiski_: "ar ašu spalvu".
- meilot Rakstīt elektroniskā pasta vēstuli.
- labot kļūdas rakstīt kļūdu labojumu (par skolēnu).
- blogot Rakstīt komentārus savā tīmekļa žurnālā jeb emuārā.
- trasēt Rakstīt pārvedu vekseli (tratu); parādniekam uzdot naudu samaksāt citai personai.
- dirbeklēt Rakstīt sīkā, grūti salasāmā rokrakstā.
- skrāpēt kā ar vistas kāju rakstīt sliktā, grūti salasāmā rokrakstā.
- tvītot Rakstīt tvītus.
- uzrakstīt Rakstīt un pabeigt rakstīt (tekstu, burtu, ciparu u. tml.).
- vēstuļot Rakstīt vēstuli.
- šņāpt Rakstīt, parasti ātri, pavirši.
- izrakstīties Rakstīt, parasti daudz, līdz zūd jaunrades spējas.
- žirēt Rakstīt, parasti uz vekseļa, žiro.
- skrīvēt Rakstīt, parasti veikli.
- ņemt rokā spalvu (arī zīmuli) rakstīt, sākt rakstīt.
- tvert spalvu (arī zīmuli), biežāk ņemt rokā spalvu (arī zīmuli) rakstīt, sākt rakstīt.
- tvert zīmuli (arī spalvu), biežāk ņemt rokā zīmuli (arī spalvu) rakstīt, sākt rakstīt.
- švīkāt Rakstīt, zīmēt, parasti ātri, nekārtīgi.
- driķēt Rakstīt; rakstīt drukātiem burtiem.
- čirkanuķ Rakstīt.
- čirkāt Rakstīt.
- skribīt Rakstīt.
- skrīverēt Rakstīt.
- stročīt Rakstīt.
- matlīnija Rakstīta burta elements - smalka līnija (parasti kaligrāfijā).
- grāmata Rakstītā literatūra kopumā; kādas atsevišķas tautas literatūra; literatūra noteiktā nozarē.
- komitīvs Rakstīta pilnvara.
- atkāpe Rakstīta, iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
- titrs Rakstītais teksts (parasti kinofilmas, televīzijas pārraides) kadrā.
- -grāfs Rakstītājs, pierakstītājs (piem., telegrāfs).
- rakstelis Rakstītājs, skrīveris.
- Svētie raksti rakstīti teksti, kurus uzskata par dievišķām inspirācijām un kuriem konkrētas reliģiskas kopienas ietvaros ir īpaša autoritāte (piemēram, Bībele, Korāns)
- vēstures avoti rakstītie dokumenti, hronikas, annāles u. tml., arī valoda, folklora un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni.
- pārrakstīšana Rakstītprasmes apguves vingrinājums vai pārbaudes uzdevums, kurā valodas apguvējs pārraksta tekstu, parasti rokrakstā, lai pilnveidotu pareizrakstības prasmes.
- protokolls Rakstīts akts par kādu notikumu, policijas sastādīts.
- manūkapcija Rakstīts galvojums.
- reklāmraksts Rakstīts teksts (kā) reklamēšanai.
- rakstgals Rakstīts teksts, teksta fragments.
- reskripcija Rakstīts uzdevums naudu saņemt vai izdot.
- paskvilla Rakstīts vai iespiests ražojums, kas aizskar kāda cilvēka godu; paskvila.
- lappuse Rakstīts vai iespiests teksts lapas vienā pusē vai abās pusēs (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- raksts Rakstītu, parasti iespiestu, publicētu (piemēram, kāda laikmeta, tautas, autora) darbu kopums; arī literatūra (1).
- pierakstīt Rakstot (ko) papildus, pievienot (to uzrakstītajam).
- pārrakstīties rakstot kļūdīties; parakstīties citā vietā.
- norakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu); aprakstīt (1).
- bustrofedons Raksts ar mainīga virziena rindām: pirmā rinda un visas pārējās nepārskaitļu rindas ir rakstītas un tiek lasītas no labās puses uz kreiso pusi, bet otrā rinda un visas pārejas pārskaitļu rindas – no kreisās puses uz labo; burtu formu pielāgo raksta virzienam.
- pavadraksts Raksts, dokuments, ko pievieno kādam sūtījumam un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
- pseidoepigrāfs Raksts, kas lielākas autoritātes iegūšanai publicēts ar neīsta autora vārdu; prakse, kas senatnē bija izplatīta daudz plašāk nekā mūsdienās.
- nekrologs Raksts, kurš uzrakstīts sakarā ar kāda cilvēka nāvi un kurā raksturota viņa dzīve un darbība.
- scriptum Raksts, uzrakstītais, grāmata.
- atstāstījums Rakstu darbs (skolā), kurā tiek izklāstīts kāda teksta saturs.
- žīdakmens Rakstu granīts - pegmatīts ar rakstainu struktūru, kas veidojusies, kvarca kristāliem cauraugot laukšpatu, un atgādina senebreju rakstu zīmes.
- Festschrift rakstu krājums, kas veltīts kādam ievērojamam zinātniekam (gk. sakarā ar viņa jubileju).
- opalogrāfija Rakstu un zīmējumu pavairošanas paņēmiens; ar īpašu tinti rakstītu vai zīmētu oriģinālu pārnes uz iepriekš sagatavotas stikla plates, ko apstrādājot iegūst iespiedplati.
- anarhisks Raksturīgs anarhijai (1), saistīts ar to.
- anarhisks Raksturīgs anarhijai (2), saistīts ar to; patvaļīgs, nedisciplinēts.
- anarhistisks Raksturīgs anarhismam (1), saistīts ar to.
- anarhosindikālistisks Raksturīgs anarhosindikālismam, saistīts ar to.
- anekdotisks Raksturīgs anekdotei, saistīts ar to.
- anglisks Raksturīgs angļu valodai, saistīts ar to; raksturīgs angļiem.
- antarktisks Raksturīgs Antarktikai, saistīts ar to.
- antiklerikāls Raksturīgs antiklerikālismam, saistīts ar to; vērsts pret klerikālismu, baznīcas un garīdzniecības privilēģijām.
- arābisks Raksturīgs arābu valodai, saistīts ar to; raksturīgs arābiem.
- atvasarīgs Raksturīgs atvasarai, saistīts ar to.
- vācbaltu Raksturīgs Baltijas vāciešiem, saistīts ar tiem; baltvācu.
- baltvācu Raksturīgs Baltijas vāciešiem, saistīts ar tiem.
- pirmatnējs Raksturīgs cilvēces vēstures vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem.
- pirmatnējs Raksturīgs cilvēka, cilvēces attīstības sākumam, saistīts ar to; tāds, kas ir saglabājies no cilvēka, cilvēces attīstības sākuma.
- čigānisks Raksturīgs čigāniem; raksturīgs čigānu valodai, saistīts ar to.
- pirmatnējs Raksturīgs dabas parādību attīstības vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem.
- animālistisks Raksturīgs dzīvnieku attēlojumiem tēlotājā mākslā, saistīts ar tiem.
- francisks Raksturīgs franču valodai, saistīts ar to; raksturīgs frančiem.
- igaunisks Raksturīgs igauņu valodai, saistīts ar to; raksturīgs igauņiem.
- itālisks Raksturīgs itāliešu valodai, saistīts ar to; raksturīgs itāliešiem.
- kursisks Raksturīgs kuršu valodai, saistīts ar to; raksturīgs kuršiem.
- sēlisks Raksturīgs sēļu valodai, saistīts ar to; raksturīgs sēļiem.
- arhaisks Raksturīgs senatnei, saistīts ar to; sens.
- slāvisks Raksturīgs slāvu valodām, saistīts ar tām; raksturīgs slāviem.
- zemgalisks Raksturīgs zemgaļu valodai, saistīts ar to; raksturīgs zemgaļiem.
- sarežģītība Raksturojums, kas parāda ar kādas datu apstrādes problēmas risināšanu saistītās grūtības un ko parasti izsaka kāda šīs problēmas risināšanas gaitā patērējamā resursa terminos.
- izsacīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
- izstāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
- izteikt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
- pastāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā pavēstīt, padarīt zināmu (ko); pavēstīt, padarīt zināmu (ko) - par rakstītu tekstu.
- notācija Rakstzīmju kopa un to izmantošanas noteikumu sistēma, kas ļauj aprakstīt datu struktūras un formālo valodu sintaksi.
- blīvums Rakstzīmju skaits, ko var ierakstīt un uzglabāt noteiktā fizikālā datu vides laukuma (tilpuma) vienībā.
- elektroniskā pasta adrese rakstzīmju virkne, kas precīzi identificē kādas personas elektroniskās pastkastītes atrašanās vietu.
- piekrastes peldkrabis rāpotājvēžu apakškārtas krabju nodalījuma suga ("Carcinus maenas"), kas plaši izplatīts ziemeļu puslodē un Ziemeļjūrā, kā arī Baltijas jūras dienvidu daļā; krasta krabis.
- skinki Rāpuļu dzimta ar kādām 30 ģintīm un 575 sugām, plaši izplatīti siltākos tuksnešainos apgabalos.
- skanēt Rasties (kādā procesā) un izplatīties, kļūt uztveramam (par skaņu, skaņu kopumu).
- kūpēt Rasties un izplatīties (par smaržu).
- starot Rasties un izplatīties telpā (par elektromagnētiskajiem viļņiem, elementārdaļiņām, arī enerģiju).
- sacelties Rasties un izplatīties, parasti pēkšņi (par ziņām, baumām u. tml.).
- augt Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem).
- veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā).
- veidoties Rasties, attīstīties, risināties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām).
- pārņemt Rasties, izplatīties un aptvert (piemēram, visu platību, telpu).
- apraut Raujot aptīt ap kaut ko un cieši savilkt.
- plucināt Raustīt (aiz ķermeņa daļas), lai izraisītu sāpes.
- ķinkāt Raustīt aiz matiem.
- plūkt matus (arī aiz matiem, bizes, aiz bizēm) raustīt matus (bizes), lai izraisītu sāpes.
- bokstēties Raustīt valodu; stostīties.
- bokstīties Raustīt valodu; stostīties.
- mulstīt Raustīt zirgu aiz apaušiem.
- puknīt Raustīt, grūstīt, dunkot.
- pukņīt Raustīt, grūstīt, dunkot.
- ķibināt Raustīt, knibināt.
- dirbināt Raustīt, kustināt.
- draskāt Raustīt, plēst; saplosīt (drēbes); braucīt, laitīt.
- kuļāt Raustīt, plivināt (par vēju); sist (pret ko).
- kūļāt Raustīt, plivināt (par vēju); sist (pret ko).
- ģerīt Raustīt, plosīt, plucināt.
- ģernīt Raustīt, plosīt, plucināt.
- ņirgāt Raustīt, plosīt.
- ņirgot Raustīt, plosīt.
- verņīt Raustīt, plosīt.
- knabināt Raustīt, plucināt (ar pirkstiem), darot kādu vieglu darbu.
- pluinīt Raustīt, plucināt, arī burzīt.
- kamstīt Raustīt, plūkāt, kost.
- dricināt Raustīt, plūkt, plosīt.
- ramstīt Raustīt, pūlēties, plosīties.
- pluinīt Raustīt, purināt, plivināt (parasti par vēju).
- brusināt Raustīt, saraustīt (bikses).
- čīgot Raustīt; plūkt matus.
- ģorgāt raustīt.
- painīt Raustīt.
- verkstīt Raustīt.
- drebelēties Raustītie, aizķerties (par valodu).
- līpt Raustīties (par liesmu).
- strebuļot Raustīties (par valodu).
- ramstīties Raustīties, plēsties, pūlēties.
- kulstīties Raustīties, plivināties (vējā).
- sturbuļot Raustīties.
- ražošanas intensifikācija ražošanas attīstības process, kas pamatots uz tehnikas, materiālo un darba resursu aizvien pilnīgāku izlietošanu un saistīts ar zinātnes un tehnikas progresu.
- tiešās ražošanas izmaksas ražošanas procesā radušās izmaksas, kas tieši saistītas ar noteiktu izmaksu nesēju (kalkulācijas objektu).
- endotermiska reakcija reakcija, kurā tiek saistīts siltums.
- signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par to, kā jālieto izrakstītās zāles; arī receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
- šķielēšana Redzes defekts - kopredzes trūkums, kas parasti ir saistīts ar vājredzību.
- caurredzēt Redzēt cauri, saskatīt (ko).
- aiztīstīties Refl. --> aiztīstīt; aiztuntuļoties.
- aiztīties Refl. --> aiztīt.
- apbārstīties Refl. --> apbārstīt; tikt apbārstītam.
- aplaistīties Refl. --> aplaistīt.
- apšļakstīties Refl. --> apšļakstīt; tikt apšļakstītam.
- aptīstīties Refl. --> aptīstīt.
- aptīties Refl. --> aptīt; aptīt sevi (ar ko).
- apvārtīties Refl. --> apvārtīt; tikt apvārtītam.
- atpestīties Refl. --> atpestīt (3); atbrīvoties.
- atrotīties Refl. --> atrotīt (1).
- atrotīties Refl. --> atrotīt (2).
- atsaistīties Refl. --> atsaistīt.
- attīstīties Refl. --> attīstīt (6).
- attīties Refl. --> attīt (1).
- attīties Refl. --> attīt (2).
- bārstīties Refl. --> bārstīt; izklaidus birt.
- ielaistīties Refl. --> ielaistīt.
- iesvārstīties Refl. --> iesvārstīt; tikt iesvārstītam.
- ietīstīties Refl. --> ietīstīt.
- ietīties Refl. --> ietīt.
- ievīstīties Refl. --> ievīstīt.
- izbārstīties Refl. --> izbārstīt; tikt izbārstītam; izkaisīties.
- izlaistīties Refl. --> izlaistīt(3).
- izlieties Refl. --> izliet (1); tikt izlietam, izlaistītam (parasti neviļus, negribēti).
- izplatīties Refl. --> izplatīt (1).
- izrakstīties Refl. --> izrakstīt (3); tikt izrakstītam.
- izšļakstīties Refl. --> izšļakstīt (1); tikt izšļakstītam.
- iztīstīties Refl. --> iztīstīt.
- iztīties Refl. --> iztīt (1).
- izatīties Refl. --> iztīt (2).
- iztīties Refl. --> iztīt (2).
- iztīties Refl. --> iztīt (3).
- izvaibstīties Refl. --> izvaibstīt.
- izvīstīties Refl. --> izvīstīt; tikt izvīstītam.
- kratīties Refl. --> kratīt (1).
- kulstīties Refl. --> kulstīt (1); tikt kulstītam.
- kulstīties Refl. --> kulstīt (3).
- nobārstīties Refl. --> nobārstīt (2); tikt nobārstītam.
- nošļakstīties Refl. --> nošļakstīt; tikt nošļakstītam.
- notīstīties Refl. --> notīstīt (2).
- notīties Refl. --> notīt (2).
- novārtīties Refl. --> novārtīt (1); tikt novārtītam.
- novīstīties Refl. --> novīstīt (2); tikt novīstītam.
- pabārstīties Refl. --> pabārstīt (1); tikt pabārstītam.
- pabārstīties Refl. --> pabārstīt (2); tikt pabārstītam.
- pakulstīties Refl. --> pakulstīt (3); tikt pakulstītam.
- pārlaistīties Refl. --> pārlaistīt (3); tikt pārlaistītam.
- pāršļakstīties Refl. --> pāršļakstīt (2); tikt pāršļakstītam, parasti neviļus, negribēti.
- pavārstīties Refl. --> pavārstīt; tikt pavārstītam.
- piebārstīties Refl. --> piebārstīt(1); tikt piebārstītam, parasti neviļus, negribēti.
- pielaistīties Refl. --> pielaistīt; tikt pielaistītam, parasti neviļus, negribēti.
- piesaistīties Refl. --> piesaistīt (1); tikt piesaistītam.
- piesaistīties Refl. --> piesaistīt (2); tikt piesaistītam.
- piesaistīties Refl. --> piesaistīt (3); tikt piesaistītam.
- pietīties Refl. --> pietīt(1); tikt pietītam.
- pietīties Refl. --> pietīt(2); tikt pietītam.
- raustīties Refl. --> raustīt(1); tikt raustītam.
- rotīties Refl. --> rotīt; tikt rotītam.
- saistīties Refl. --> saistīt(1); tikt saistītam; tikt sastiprinātam, turēties kopā (ar ko), arī klāt (pie kā).
- saistīties Refl. --> saistīt(2), būt saistītam.
- sakratīties Refl. --> sakratīt(1); tikt sakratītam.
- saraustīties Refl. --> saraustīt(1); tikt saraustītam.
- satīstīties Refl. --> satīstīt.
- savārtīties Refl. --> savārtīt; tikt savārtītam.
- slaistīties Refl. --> slaistīt; tikt slaistītam.
- smalstīties Refl. --> smalstīt; tikt smalstītam.
- šķīstīties Refl. --> šķīstīt (1); tikt šķīstītam.
- šķīstīties Refl. --> šķīstīt (2); tikt šķīstītam.
- šļakstīties Refl. --> šļakstīt; tikt šļakstītam; arī šļākties.
- tīņāties Refl. --> tīņāt (1); tikt tīņātam; tīties (1).
- tīņāties Refl. --> tīņāt (2); tīstīties (1).
- tirināties Refl. --> tirināt; arī raustīties, kratīties.
- tīstīties Refl. --> tīstīt (1).
- tīties Refl. --> tīt (1); tikt tītam.
- tīties Refl. --> tīt (2); tikt tītam.
- uzrotīties Refl. --> uzrotīt; tikt uzrotītam.
- uzšļakstīties Refl. --> uzšļakstīt (1); neviļus, negribēti tikt uzšļakstītam.
- uzšļakstīties Refl. --> uzšļakstīt (2); tikt uzšļakstītam.
- uztīties Refl. --> uztīt.
- vārstīties Refl. --> vārstīt (1); tikt vārstītam.
- vārstīties Refl. --> vārstīt (2); tikt vārstītam.
- satīties Refl. -->satīt(1); tikt satītam.
- satīties Refl. -->satīt(2).
- satīties Refl. -->satīt(3); tikt satītam.
- refleksijas kompetence refleksijas spēja saskatīt jēgu un produktīvi pārvarēt traucējošos faktorus.
- reciproka inervācija reflektorisks mehānisms, kas nodrošina inervāciju savstarpēji saistītām skeleta muskuļu grupām, kuras piedalās sarežģītu kustību (piemēram, skriešanas, iešanas) veikšanā, kad vienas grupas muskuļu saraušanās pavada citas grupas muskuļu atslābums.
- ragrūda Regulārā sistēmā kristalizējošos, dimanta spīdumu apveltītu, no hlorsudraba sastāvošu minerālu veidojoša sudraba rūda.
- pieturēties Regulāri ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā; regulāri balstīties (uz ko).
- pasažieru neregulārie pārvadājumi regulāro pārvadājumu (arī speciālo regulāro pārvadājumu) definīcijai neatbilstoši pasažieru pārvadājumi, kuros pārvadā pasažieru grupas, kas izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas; šie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos.
- rente Regulārs ienākums, ko saņem no kapitāla, zemes vai īpašuma un kas nav saistīts ar uzņēmēja darbību.
- iereģistrēt Reģistrējot ierakstīt, arī fiksēt.
- piereģistrēt Reģistrējot pierakstīt, fiksēt.
- reģistrēties Reģistrēt sevi (piemēram, kādā iestādē, sanāksmē); pierakstīties.
- uzņemt Reģistrēt, uzskaitīt (inventāru, īpašumu).
- pārbīdes reģistrs reģistrs, kurā ierakstītos datus var pozicionāli pārvietot pa labi vai pa kreisi.
- metiens Reizē dzimušo (daudzdzemdētājas dzīvnieku mātītes) mazuļu kopums.
- faktūra Rēķins (par pircējam nosūtītām vai izsniegtām precēm, kā arī par izdevumiem, kas jāsedz pircējam); faktūrrēķins.
- krastaprūpes rēķins rēķins, kurā ietilpst kuģa aģentēšanas izdevumi (disbursmenta rēķins) un visas ar kuģa aprūpi saistītās izmaksas.
- frāžkopa Relatīvi pabeigts saturiski cieši saistītu teikumu resp. izteikumu kopums.
- laikveida relatīvistiskais intervāls relatīvistiskais intervāls, kas atbilst cēloņsaistītiem notikumiem.
- glosolālija Reliģiozā ekstāzē - nesakarīgu vārdu un frāžu izrunāšana vai dziedāšana; tiek uzskatīts, ka šāda persona nonākusi saskarsmē ar Svēto Garu.
- iesvētīšana Reliģiska ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu baznīcas draudzes locekli; viens no kristietības sakramentiem.
- sabieši Reliģiska grupa, kas līdzās jūdiem un kristiešiem kā "Grāmatas ļaudis" labvēlīgi pieminēta Korānā; ir uzskatīts, ka sabieši ir tas pats, kas mandaisti.
- hiliasms Reliģiska mācība par tūkstošgadu miera valsti, kas iestāsies pirms pastarās tiesas; tā bija izplatīta agrīnās kristietības laikā - aptuveni līdz 11. gs.; kopš reformācijas tā izpaužas dažos sektantiskos novirzienos.
- ziedot Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upurēt (1).
- upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedot (1).
- relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets, kas pēc ticīgo uzskatiem ir saistīts ar Kristus, dievmātes, svēto dzīvi.
- orģija Reliģiskas svinības (senajā Romā, Grieķijā, Austrumu zemēs), kas saistītas ar dievu kultu.
- mandaisms Reliģisks virziens, kas radās m. ē. sākumā Mezopotāmijā; apvieno kristietības, jūdaisma, zoroastrisma, seno babiloniešu reliģiju elementus, izceļ Jāņa Kristītāja pravieša lomu; nedaudz piekritēju saglabājies Irānā un Irākā.
- čaoli Relikta aborigēna cilts no maukeni grupas Malakas pussalā, Taizemes dienvidrietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, izplatīti gk. senie animistiskie ticējumi.
- maukeni Reliktas aborigēno cilšu grupas Malakas pussalā, runā valodās un dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, izplatīti gk. senie animistiskie ticējumi.
- cokols reljefa formas (piemēram, augstienes, upes terases) pamatnes izcilnis, kas veidots no vecākiem iežiem un pārklāts ar jaunākiem nogulumiem, kuri ir ģenētiski saistīti un radušies vienlaikus ar reljefa formu.
- riepu remontdarbnīca remontdarbnīca spēkratu apriepojuma remontdarbiem, kurā ir iekārtotas darba vietas ar iekārtām, darbarīkiem un piederumiem riepu un kameru montēšanai un demontēšanai, pārbaudei un remontam, riteņu balansēšanai un citiem ar spēkratu apriepojumu saistītiem darbiem.
- virsbūvju remontdarbnīca remontdarbnīca spēkratu virsbūvju remontdarbiem, kurā ir iekārtotas darba vietas ar nepieciešamajām iekārtām, darbarīkiem un piederumiem virsbūvju defektu labošanai: metāla stiepšanai, metināšanai un citiem ar spēkratu virsbūvēm saistītiem remontdarbiem.
- kapitālremonts Remonts, kas saistīts ar nolietoto detaļu, būvdetaļu, būvkonstrukciju atjaunošanu vai maiņu.
- pneimoventrikulogrāfija Rentgenodiagnostikas metode, kas balstīta uz gāzveida kontrastvielas (gaisa, skābekļa) ievadīšanu galvas smadzeņu dobumos (ventrikulos).
- respirators Respiratorisks - saistīts ar elpošanu, elpošanas orgāniem, tiem raksturīgs.
- šķīnis Restītes.
- lodveida zibens reta dabas parādība - kustīga, spoža gāzu lode, kas var rasties saistībā ar zibeni; fizikālā daba nav izpētīta.
- miotubulārā miopātija reta lēni progresējošas, iedzimtas miopātijas forma (iespējama autosomali dominanta vai recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana): slimība manifestējas jau dzimšanas brīdī.
- masīvā aknu nekroze reta vīrushepatīta komplikācija, kas var rasties pēc hepatotoksīnu iedarbības vai sakarā ar hipersensivitāti pret medikamentiem.
- somatostatinoma Reti sastopams audzējs, kas izdala somatostatīnu; tie ir gk. aizkuņģa dziedzera saliņu šūnu audzēji, kas saistīti ar cukura diabēta attīstību vai anomālu glikoztoleranci; attīstās arī divpadsmitpirkstu zarnā.
- kurpjknābis Reti sastopams un neparasts putns ("Balaeniceps rex", angliski saukts "Shoebill"), ar savu masīvo knābi tas izskatās līdzīgs mītiskajam putnam dodo, pelikānam vai stārķim, mīt purvainos mežos Āfrikas vidienē, tā pastāvēšana apdraudēta, tiek uzskatīts, ka savvaļā dzīvo tikai 5000-8000 indivīdu; vaļgalvis.
- ridināt Retināt, izklāstīt, tilināt.
- ilvaīts Rets minerāls, pirmo reizi atrasts Itālijai piederošajā Elbas salā (senāks nosaukums latīņu valodā "Ilva") un aprakstīts 1811. gadā.
- Mariamdžvaras rezervāts rezervāts Gruzijā, Gombori grēdas dienvidu nogāzē, platība - 10 kvadrātkilometrus, dibināts 1935. g., lai aizsargātu un pētītu relikto Sosnovska priedi.
- Kurgaldžina rezervāts rezervāts Kazahstānā, Akmolas apgabala dienvidos, platība — 1852 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai aizsargātu un pētītu ūdensputnu ligzdošanas un apmešanās vietas.
- Mari rezervāts rezervāts Krievijā, Marijelas Republikā, Boļšaja Kokšagas un Boļšojkundišas upstarpā, platība — 14452 ha, dibināts 1968. g., lai pētītu taigas dienvidu apakšzonas dabas kompleksus un jauktos mežus.
- Repetekas rezervāts rezervāts Turmenistānā, Lebapa vilajetā, platība - 346 kvadrātkilometri, dibināts - 1928. g., lai saglabātu un pētītu smilšu tuksnešu kompleksus.
- Karpatu rezervāts rezervāts Ukrainā, Ivanofrankivskas un Aizkarpatu apgabalā, platība — 127 kvadrātkilometri, dibināts 1968. g., lai saglabātu, pētītu un atjaunotu Karpatu dabas kompleksus.
- Badaitugaju rezervāts rezervāts Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, Amudarjas palienē, platība 6500 ha, dibināts 1971. g., lai aizsargātu un pētītu pussalu un salu dabas kompleksus (tugaju).
- Karakulas rezervāts rezervāts Uzbekistānā, Kizilkuma rietumu malā, platība - 205 kvadrātkilometri, dibināts 1971. g., lai saglabātu un pētītu dabas kompleksus (floru un faunu tuksnesī sakarā ar apūdeņošanu).
- aizvārstījums Rezultāts --> aizvārstīt.
- aprakstījums Rezultāts --> aprakstīt (3).
- atskaitījums Rezultāts --> atskaitīt (1); atskaitītā naudas summa.
- atstāstījums Rezultāts --> atstāstīt.
- dēstījums Rezultāts --> dēstīt; tas, kas ir iedēstīts.
- dzirkstījums Rezultāts --> dzirkstīt (1).
- dzirkstījums Rezultāts --> dzirkstīt (2).
- izraksts Rezultāts --> izrakstīt (1); tas, kas ir izrakstīts (no kāda teksta).
- pārraksts Rezultāts --> pārrakstīt (2); pārrakstītais teksts.
- pieraksts Rezultāts --> pierakstīt (1); rakstu zīmju, pieņemtu zīmju, arī fizikālu signālu kopums, ar ko ir fiksēts kāds fakts, kā saturs.
- pieraksts Rezultāts --> pierakstīt (2); tas, kas ir pierakstīts klāt.
- pieraksts Rezultāts --> pierakstīt (4), pierakstīties (2).
- skreķi Režģveidā novietotas nelielas līstītes, skali u. tml.
- reovīruss Ribonukleīnskābi saturošo vīrusu pārstāvis, kurā ir trīs serotipi un kopējs komplementa saistītājs antigens; grupā ietilpst ECHO-10 vīruss, peļu hepatoencefalomielīta vīruss un vairāki pērtiķu vīrusi. Ierosina elpceļu un zarnu trakta slimības.
- sānlēciens Rīcība, kas saistīta ar neuzticību mīlestībā, laulības pārkāpšanu.
- sānsolis Rīcība, kas saistīta ar neuzticību, laulības pārkāpšanu.
- Argula Rietumkimberlijas (Austrālijā) aborigēnu mitoloģijā - krāpnieks, kas saistīts ar buršanu.
- rafajieši rietumsemītu mitoloģijā - ar mirušo pazemes valstību saistītas dievišķas būtnes.
- Mutu Rietumsemītu mitoloģijā - dieva Ela dēls un mīlulis, nāves un pazemes, mirušo valstības dievs, haosa iemiesojums, draudīgs un nepiesātināms postītājs.
- Melkarts Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, burtiski "pilsētas valdnieks", kura kults bija izplatīts feniķiešu pilsētā Tīrā, pērkona un saules dievs, arī tirgotāju un jūrnieku aizbildnis, Astartes vīrs.
- Asirata Rietumsemītu mitoloģijā - dievu un cilvēku māte, dieva Ela sieva, auglības dieviete, bija saistīta arī ar ūdens stihiju, viņas kults bija saistīts ar sakrālo prostitūciju.
- rapaīti Rietumsemītu un ebreju mitoloģijā - ar mirušo pazemes valstību saistītas dievišķas būtnes.
- kašūbu valoda rietumslāvu valoda, kas visai tuva poļu valodai un parasti tiek uzskatīta par tās īpatnēju paveidu.
- pātiņš Rīgas latviešu liģeru, sāls nesēju un kaņepāju kulstītāju artelis, kam pamatā bij savstarpējs līgums un dalībnieku pilnīga vienlīdzība; pirmie dibināti 17. gs. 60. gados, pastāvēja līdz 1766. g.
- kases kolēģija Rīgas pilsētas pārvaldes iestāde 1675.-1877. g., kas vadīja ķemereju, pārzināja pilsētas kustamos un nekustamos īpašumus, naudas kaltuvi, izlēma ar pilsētas saimniecību saistītos jautājumus, iecēla pilsētas mērnieku.
- upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltīt visus savus spēkus, dzīvi, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ.
- roidāties Rīkoties, darboties (ko) tīrot, kārtojot; veikt dažādus (parasti ar tīrīšanu, kārtošanu saistītus) saimniecības darbus.
- žampāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, mazgāt, skalot); arī plunčāties, laistīties.
- žompāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, mazgāt, skalot); arī plunčāties, laistīties.
- ķibelēties Rīkoties, darboties, veicot ko sarežģītu, saistītu ar grūtībām, neveiksmēm.
- savāre Rīkstīte salmu jumtu saistīšanai.
- riekstīte Rīkstīte.
- interlīnija rinda starp grāmatas vai cita iespiesta teksta rindām, kurā iespiests vai ierakstīts vārdisks tulkojums; tādas rindas bieži vien bija glosām.
- riņķēts Riņķots - izrakstīts, izšūts ar rakstiem.
- Marakana Riodežaneiro (Brazīlija) municipālais stadions, kas ir lielākais pasaulē ar \~80 tūkstošiem sēdvietu, bet sākotnējā kopējā ietilpība ļāva piedalītes līdz 200000 skatītājiem.
- Bryum turbinatum ripvācelītes samtīte.
- sprēgāt Risināties viegli, raiti, spilgti (par runu); izpausties runā viegli, raiti, spilgti (parasti par jokiem); arī dzirkstēt, dzirkstīt.
- izrisināt Risinot panākt, ka (kas satīts) iztinas, izstiepjas.
- atguldzinēt Rīstīties (ēdot) cenšoties atrīt.
- guržņāties Rīstīties, būt tuvu vemšanai.
- klugatāt Rīstīties, klukstēt.
- ākstīties Rīstīties, mocīties ar nelabumu.
- žākstīties Rīstīties, mocīties ar nelabumu.
- aizguldzenēties Rīstīties, palikt bez elpas.
- rīdēties rīstīties.
- ģimstīties Rīstīties.
- glundzīties Rīstīties.
- guldzenēt Rīstīties.
- guldzīties Rīstīties.
- gurdzelēt Rīstīties.
- klugāt Rīstīties.
- krakstīties Rīstīties.
- rimstīties Rīstīties.
- rīties Rīstīties.
- žaukstāt Rīstīties.
- žaukstāties Rīstīties.
- rīstīt Rīt (daudzkārt un ilgi); rīstīties.
- zigella riteņtīteņu dzimtas zirneklis, dzīvo uz un zem koku mizas.
- locīt Ritināt, tīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida.
- aizritināt Ritinot aiztīt, satīt.
- atritināt Ritinot attīt (ko saritinātu, satītu).
- izritināt Ritinot panākt, ka (kas satīts) iztinas, izstiepjas.
- atrisināt Ritinot, risinot attīt; atritināt; atraisīt.
- reiteit Rītīt - sadalīt pa vagām.
- šūpāties Ritmiski kustēties, svārstīties uz augšu uz leju, no vienas puses uz otru.
- baronga Rituāla baliešu deja, kas veltīta mītiskajai būtnei Barongam - puslauvam, puspūķim.
- daršana Rituāls hinduismā un budismā slepenu zināšanu saņemšanai no apskaidrota, iesvētīta gudrā.
- Ljūisa patšautene rokas ložmetēja paveids, bija izplatīts ASV līdz 1945. g.; ljūiss; lūiss.
- ridikils Rokdarbu somiņa izrakstīta drēbes maisiņa, tīkliņa vai metāla pinuma veidā, ko lieto adīkļu, izšuvumu, mežģīņu darbu u. tml. ievietošanai.
- palimpsests Rokraksts, kas ir rakstīts uz pergamenta, no kura iepriekšējais teksts ir nomazgāts, nokasīts.
- blēžu romāns romāns par klaidoņu un dēkaiņu piedzīvojumiem, bieži sarakstīts pirmajā personā, radies 16. gs. Spānijā.
- Bildungsroman romāns, kurā aprakstīta varoņa dzīves jaunība un tālākā attīstība.
- Svētā propagandas draudze Romas katoļu institūcija, kas saistīta ar misionārismu nekristīgajās valstīs un izveidojās kontrreformācijas laikā.
- skrība Romiešiem rakstītājs, sekretārs.
- institūcijas Romiešu civiltiesību rokasgrāmatas, kurās sistemātiski izklāstīti tiesību normu pamatprincipi.
- facere Romiešu juridiskajā praksē šis vārds apzīmēja darbību, sevišķi mantisku darbību, ar ko kāds šādā vai tādā veidā bija saistīts.
- Marīka romiešu mitoloģijā - dieviete vai nimfa, ko godāja Minturnu apgabalā pie Līras upes viņai veltītajā birzī; Fauna sieva, Latīna meita, identificēta ar Veneru.
- Anna Perenna romiešu mitoloģijā - nākamā jaunā gada dieviete, kurai veltītie svētki iekrita 15. martā, kad dievietei par godu tika nesti upuri un rīkotas dzīres.
- matrālijas Romiešu mitoloģijā - sieviešu aizgādnei, dievei Matūtai veltīti svētki.
- fideikomiss Romiešu privāttiesības - mantojuma nodevēja rīkojums mantiniekam par kāda mantojama īpašuma (to arī sauc par fideikomisu) nodošanu trešai personai; feodālisma periodā bija visvairāk izplatīts Anglijā.
- insinuatio Romiešu tiesībās sevišķs dāvinājuma veids, kad dāvinājums tiek paziņots tiesas priekšā un ierakstīts dāvinājumu reģistrā.
- functio Romiešu tiesībās valsts gaitas (klaušas), kas bija sevišķi izplatītas absolūtās monarhijas laikā.
- atraisīt Rosināt, attīstīt (piemēram, spējas, talantu), ļaut attīstīties (spējām, talantam).
- pajaktēt Rotaļājoties pakutināt, pagrūstīt u. tml.
- kvēlvasks Rotas lietu rūpniecībā lietots sakausējums no 1,2 kg dzeltenā vaska, 0,75 kg alūna, 1,15 kg sarkanā bolus un 0,716 kg baziskā etiķskābā vara (zaļskaidiņām), lai zelta vai zeltītiem priekšmetiem dotu sārtu nokrāsu.
- magnētiskais veltnis rotējošs cilindrs, kura virsma pārklāta ar magnētisku materiālu un kurā var ierakstīt datus.
- rotināt rotīt (1).
- atrotīt Rotīt (uz augšu), atlocīt; uzrotīt; uzlocīt.
- rocīt Rotīt, atlocīt.
- sarotināt Rotot salocīt, satīt.
- norotīt Rotot virzīt un pabeigt virzīt uz leju (ko uzrotītu).
- henomele Rožu dzimtas ģints ("Chaenomeles"), vasarzaļi krūmi, retāk koki, 4 sugas, kas izplatītas Ķīnā un Japānā; krūmcidonija.
- smirdīgā rožvabole rožvaboļu suga ("Oxythyrea funesta"), izplatīta Eiropas dienvidos un Tuvajos austrumos, 2002.-2003. gadā pirmoreiz konstatēta arī Latvijā.
- rubesnīca Rubeņu mātīte.
- tetere Rubeņu mātīte.
- teterene Rubeņu mātīte.
- teterīga Rubeņu mātīte.
- teterirbe Rubeņu mātīte.
- žagargailis Rubeņu mātīte.
- kankšķēt Rubeņu mātītes radītās skaņas briesmu gadījumā.
- Cossypha semirufa rudmuguras sārtčakstīte.
- pikrīns Rūgta viela, ko dabū no uzpirkstītes, "Digitalis purpurea".
- grēmiens Rūgteni dedzīga sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; grēmas.
- aprumulēt Rumulējoties aplaistīt (kādu) ar ūdeni.
- remelēt Rumulēt - pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- aizrunāt Runā nonākt, izstāstīt (līdz kādai vietai); izstāstīt vairāk, nekā būtu vēlams vai drīkstētu.
- galda runa runa, ko saka kāds no maltītes dalībniekiem maltītes laikā.
- saporkstēt Runājot neskaidrā balsī sastāstīt.
- ierunāt Runājot pārliecināt; runājot censties panākt, ka notic (teiktajam); iestāstīt.
- palaist Runājot, rakstot izplatīt, panākt, ka izplatās (kāda, parasti nepatiesa, informācija).
- raustīt valodu runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes; stostīties.
- paust Runāt (par ko), stāstīt (ko).
- skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) uzsvērti ritmiski, izceļot zilbju kvantitāti, runas melodiju; arī deklamēt.
- dziedāt kāda dziesmu runāt kādam līdzi, atbalstīt kādu.
- gaušāt Runāt niekus, garlaicīgi stāstīt.
- gaušāties Runāt niekus, garlaicīgi stāstīt.
- reikt Runāt stāstīt; blēņas stāstīt.
- pārpērt Runāt strauji, neskaidri, nesakarīgi, cenšoties visu izstāstīt, pateikt.
- figļot Runāt vai rakstīt niekus, aplamības.
- taražāt Runāt, izplatīt (baumas).
- tērēt vārdus runāt, rakstīt (parasti veltīgi).
- ūķelēt Runāt, sacīt, stāstīt.
- burties Runāt, skaitīt maģiskus vārdus, veikt maģiskas darbības.
- gvelzt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt.
- plaukšķēt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt.
- plaušķēt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt.
- baigot Runāt, stāstīt (ko) tādu, kas izraisa nomācošas, drūmas izjūtas.
- melst niekus runāt, stāstīt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu.
- pūst bumbiņas runāt, stāstīt nepatiesību; stāstīt blēņas.
- delst Runāt, stāstīt.
- reikot Runāt, stāstīt.
- mūspusnieks Runātāja vai rakstītāja dzimtā novada cilvēks.
- mūspuse Runātāja vai rakstītāja dzimtais novads.
- mūsējs Runātāja vai rakstītāja ģimenes loceklis, piederīgais.
- mūsmāte Runātāja vai rakstītāja ģimenes māte.
- šomāte Runātājam vai rakstītājam zināmas ģimenes māte.
- šotēvs Runātājam vai rakstītājam zināmas ģimenes tēvs.
- es Runātājs (rakstītājs) attiecībā pret citiem.
- mēs Runātājs (rakstītājs) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
- verba volant, scripta manent. runāti vārdi aizlido, uzrakstītais paliek.
- ņurka Runcis; cilvēks, kuru var spaidīt vai taustīt.
- kārtot galdu rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
- kārtot (arī sakārtot) galdu rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
- appētīt Rūpīgi aplūkot (no visām pusēm); nopētīt (visapkārt, viscaur).
- izpētīt Rūpīgi apskatīt (ko).
- iegremdēties Rūpīgi, dziļi pētīt (ko), pilnīgi nodoties (kam); iedziļināties; arī dziļi iejusties.
- studēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt (ko).
- sažļembāt rupji sakožļāt, savalstīt.
- samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- saira Rūpnieciski nozīmīga vējzivju kārtas skumbrijlīdaku dzimtas zivs (gk. izplatīta Klusā okeāna mērenās un subtropu joslas rajonos).
- datorpārvaldības uzdevumgrupa rūpniecisko ražotāju un izplatītāju konsorcijs, kas izstrādājis datorpārvaldības saskarnes standartu.
- Dzeltenā grāmata rūpniecisku standartu kopums, kas nosaka lasāmatmiņas kompaktdisku formātu un kas ir Sarkanās grāmatas pirmais paplašinājums, kurš ļauj kompaktdiskā diskrētā formā ierakstīt ne tikai skaņu, bet arī 650 megabaitus datu.
- pierūsēt Rūsējot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- Oenanthe isabellina rūsganā akmeņčakstīte.
- Digitalis ferruginea rūsganā uzpirkstīte.
- Dactylorhiza russowii Rusova dzegužpirkstīte.
- vīrakkrūms Rūtu rindas balzamkoku dzimtas ģints ("Boswellia"), izplatīti tropos un subtropos, izmanto vīraka ieguvei.
- sačukāt sabakstīt, sabikstīt; sadurstīt; sarakņāt.
- sačudīt sabakstīt; sakūdīt.
- sasveicīt Sabārt, sapērt, iekaustīt.
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kā (piemēram, uzņēmuma, pasākuma, arī produkcijas) derīgumu, vērtību, nozīmīgumu.
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kādu cilvēku, tā īpašībām, darbības nozīmīgumu.
- izziņa Sabiedrības attīstības likumu nosacīts un ar praksi nešķirami saistīts process, kurā cilvēka domāšana atspoguļo un atveido īstenību.
- civilizācija Sabiedrības attīstības trešais periods 19. gs. izplatītajā evolucionārajā shēmā "mežonība, barbarisms, civilizācija".
- juridiskā kultūra sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas cieši saistīta ar visas sabiedrības kultūras izaugsmi, tā ir sabiedrības idejiski tiesiskais stāvoklis - attīstības līmenis noteiktā tās attīstības posmā, raksturo tiesību un tiesiskās apziņas attīstības līmeni, pilsoņu tiesību un brīvību plašumu un garantētību, likumdošanas pilnīgumu un efektivitāti, likumības un tiesiskās kārtības stabilitāti u. c.
- arodkustība Sabiedriska kustība, kas saistīta ar arodbiedrību dibināšanu, darbību un attīstību.
- pacifisms sabiedriska kustība, kas vēršas pret jebkādu karu, noraida militārismu, nosoda ar militārismu saistītu rīcību.
- literatūra Sabiedriski nozīmīgu rakstītu, parasti iespiestu, publicētu, darbu kopums.
- sačukstināt Sabikstīt (piemēram, apdegušas pagales, ogles).
- sačukstīt Sabikstīt (piemēram, ogles).
- saurbulēt Sabikstīt, sajaukt.
- sačokarēt Sabikstīt, sarakņāt.
- saskruķēt Sabikstīt, sarušināt ar kruķi.
- sačakarēt Sabikstīt; arī sabakstīt.
- sačuknīt sabikstīt.
- sabakstīt Sabikstīt.
- sabikņīt Sabikstīt.
- sačikstīt Sabikstīt.
- sačuksnīt Sabikstīt.
- sačurdīt Sabikstīt.
- sadžirkstīt Sabikstīt.
- sakurdīt Sabikstīt.
- saurdīt Sabikstīt.
- saurķēt Sabikstīt.
- apkaitēt Sabojāt, izpostīt viscaur.
- saķengāt Sabojāt, sapostīt.
- sasmakt Sabojāties tā, ka sāk izplatīt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
- sačamarēt Saburzīt, nekārtīgi savīstīt, savilkt čumurā.
- pavīkšķīt Saburzīt, paburzīt, uzrotīt.
- čupināt Sabužināt (matus), raustīt aiz matiem, nerrot, pazobot.
- sasliet Sacelt stāvus un atbalstīt (pret ko, parasti priekšmetus); sacelt stāvus un salikt (kādā vertikālā, slīpā kopumā).
- sacīkstēties Sacensties; sacīkstīties.
- vārsmojums Sacerējums saistītā valodā.
- dzejot Sacerēt (daiļdarbu) saistītā valodā.
- aizmeties Sācis dīgt, attīstīties (parasti pumpurs, aizmetnis).
- rubricēt Sadalīt (tekstu) rubrikās (1); ierakstīt (ko) rubrikās (1).
- izjaukt Sadalot atsevišķās daļās (piemēram, izārdot, salaužot, sagraujot), iznīcināt kā veselumu vai izpostīt (ko).
- turēties kopā Sadarboties, atbalstīt citam citu.
- izspradzināt Sadragājot izšļakstīt.
- sadrēbt Sadrebināt, sakratīt, sabārt.
- izdrumslināt Sadrupināt un izbārstīt.
- sadakstīt Sadurstīt (2).
- izdurstīt Sadurstīt (vairākās vietās).
- sačukstīt Sadurstīt, sabakstīt.
- nočakarēt Sadurstīt.
- sabadīt Sadurstīt.
- pompadūrs sadzīves stila elementi, kas saistīti ar marķīzes Pompadūras vārdu.
- savantēties Saēsties (ar lielu apetīti, ko lielākā daudzumā).
- sasiksnāties Saēsties (ar lielu apetīti, lielākā daudzumā).
- sazēvelēties Saēsties (ar lielu apetīti, lielākā daudzumā).
- aploksnēt Sagatavot aploksni ar sūtītāja un saņēmēja adresēm, ievietot dokumentu vai vēstuli un aizlīmēt to; arī sagatavot bandroles iepakojumu.
- grābas Sagrābas, sagrābstītas paliekas.
- sagramšķi Sagrābas, sagrābstītas paliekas.
- sagramstīt Sagrābstīt (2), sagrābāt (2).
- sagrābslas Sagrābstītas paliekas; sagrābas.
- sagrābstas Sagrābstītas paliekas; sagrābas.
- sagrābas Sagrābstītas paliekas.
- sagrauzīt Sagrauzt, izpostīt, iznīcināt.
- saeņģēt Sagrūstīt.
- savaņģot Sagūstīt (1).
- savaņģot Sagūstīt (2).
- noķert Sagūstīt (kādu); notvert, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
- savangāt sagūstīt, apcietināt.
- savangot Sagūstīt, apcietināt.
- pieķert Sagūstīt, nomedīt (parasti nelielus dzīvniekus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- noķert Sagūstīt, nomedīt, nozvejot.
- notvert Sagūstīt, nomedīt, nozvejot.
- izķert Sagūstīt, saķert (daudzus vai visus).
- apgūstīt Sagūstīt, saņemt gūstā (virkni objektu).
- kaptivēt Sagūstīt, valdzināt.
- vaņģēt Sagūstīt; ar varu iesaistīt.
- saņemt gūstā sagūstīt.
- sadreļļot Sagūstīt.
- saķeipt Sagūstīt.
- vangot Sagūstīt.
- ievomzēties Saģērbties, ietīties (biezā apģērbā, drēbēs).
- sasatīties Saģērbties, ietīties (lakatos, segās).
- nosatīties Saģērbties, ietīties (piemēram, lakatos, lupatās).
- nosatuntulāties Saģērbties, ietīties (piemēram, lakatos, lupatās).
- sapopināties Saģērbties, ievīstīties.
- tutuļoties Saģērbties, satīstīties (daudzos apģērbos).
- sačunčināties Saģērbties, satīties.
- satauņāties Saģērbties, satīties.
- krodzniecība Saimnieciskās darbības nozare, kas saistīta ar viesu apkalpošanu krogos, traktieros u. tml.
- likvīdā koksne saimnieciski izmantojamā audzes krājas daļa, kurā tiek ieskaitīta stumbra koksne un priedes, bērza, apses resnākie zari, bet netiek ieskaitīti egles un alkšņu zari.
- kefale Saimnieciski nozīmīga zivs, izplatīta tropu un mērenajās joslās.
- nīkulīgs Saimnieciski vāji attīstīts, nestabils.
- digitālisms Saindēšanās ar uzpirkstītēm vai to preparātiem: vemšana, caureja, pulsa palēnināšanās.
- toksiko- Saindēts; toksisks; ar indi saistīts (piem., toksikomānija).
- tineklis Sainis, kaut kas ietīts.
- tundulis Sainis, kaut kas satīstīts.
- priekšmetiskums Saistījums (parādībai, darbībai, stāvoklim u. tml.) ar priekšmetu; stāvoklis, situācija, kad (kas) kļūst par priekšmetu, tiekot iesaistīts subjekta darbībā.
- attiecināt Saistīt (ar ko); piemērot (kam).
- slēgt Saistīt (cilvēku, tā ķermeņa daļas ar važām, ķēdēm).
- piekārtot Saistīt (divas valodas vienības, parasti salikta teikuma daļas) bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
- ņemt Saistīt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanā), aicināt (būt par ko), arī pieļaut, ka kāds var ko veikt, būt kādā situācijā.
- pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
- sintezēt Saistīt (neviendabīgus elementus) noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
- vest sakarā (ar ko) saistīt (parasti domās).
- turēt Saistīt (piemēram, cilvēkus, parādības, citu ar citu).
- pīt Saistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
- kalt Saistīt (piemēram, važās).
- saskaņot Saistīt (valodas vienības) saskaņojumā (4).
- pakārtot Saistīt (valodas vienību, piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā.
- ķēdēt Saistīt ar ķēdi (1).
- lokalizēt Saistīt ar noteiktu teritoriju, vietu (piemēram, procesu, parādību).
- nostīgot Saistīt ar stīgām, savilkt stīgas.
- tauvot Saistīt ar tauvām (ūdens transportlīdzekli), piemēram, pie piestātnes.
- važot Saistīt ar važu.
- siet Saistīt ar virvi, saiti u. tml. (pie kā); saistīt (pie virves, saites, ķēdes u. tml.).
- aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot.
- biedrot Saistīt biedriskās attiecībās.
- ņemt Saistīt darbā (parasti pastāvīgā, sistemātiskā).
- algot Saistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
- asociēt Saistīt īstenības atspoguļojumus uz asociācijas pamata.
- korelēt Saistīt kādā sakarībā (piemēram, priekšmetus, parādības, jēdzienus).
- šūt saistīt kopā ar adatā ievērtu pavedienu; šādā veidā gatavot (piem., apģērbu), arī veikt tā apdari
- ķepēt Saistīt kopā vai kam klāt (ko mīkstu, lipīgu).
- pielaulāt Saistīt laulībā.
- laulāt Saistīt laulības attiecībās ar reliģisku ceremoniju.
- laulāt Saistīt laulības attiecībās, reģistrējot laulību, parasti svinīgos apstākļos.
- kuplēt Saistīt pa divi.
- pīties Saistīt sevi (parasti ar ko nevēlamu, nosodāmu).
- jūgties Saistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai (par cilvēku).
- kaitināt Saistīt uzmanību, patīkami satraucot; kairināt.
- kombinēt Saistīt, apvienot (ko).
- pineklot saistīt, likt pineklu zirga kājām.
- vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
- aizzabināt Saistīt, sasaistīt.
- ķinīt Saistīt, sastiprināt (ar naglām).
- capot Saistīt, sastiprināt ar capām (koka detaļas).
- mazģināt Saistīt, siet.
- megzt Saistīt, siet.
- saukt Saistīt, valdzināt, rosinot (ko darīt, doties kurp u. tml.) - par priekšmetiem, parādībām.
- aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt (par priekšmetiem, parādībām).
- interesēt Saistīt; nodarbināt domas; pievilkt, valdzināt.
- saikstīt saistīt.
- verņīt Saistīt.
- kūlītis Saistīta (piemēram, audu, šūnu) kopa.
- Lagranža pirmā veida kustības diferenciālvienādojumi saistīta materiāla punkta kustības diferenciālvienādojumi kustībai pa nelīdzenu virsmu.
- pozitronijs Saistīta sistēma, kas sastāv no elektrona un pozitrona; pastāv ļoti īsu laiku, jo anihilācijas ceļā pārvēršas fotonos.
- tekstveide Saistīta teksta veidošana atbilstoši autora komunikatīvajam nolūkam un funkcionālā stila un runas žanra prasībām.
- poēzija Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā); arī dzeja (3).
- dzeja Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums.
- kopums Saistīta, vienota (kā) grupa.
- pārvara Saistītais pārstaips.
- pārvars Saistītais pārstaips.
- adstringents Saistītājs, savilcējs līdzeklis, piem., miecvielas.
- rezonanses starojums saistītas lādētu daļiņu sistēmas (atoma, atoma kodola) elektromagnētiskais starojums, kura frekvence ir vienāda ar ierosinātā starojuma frekvenci.
- pusnīts Saistītās nīts viena daļa.
- attiecīgi saistīti ar ko noteiktu, iepriekš minētu; piemēroti kam; tā, kā nepieciešams.
- kribas Saistīti stieņi, kas veido zemnieka ragavu pamatni.
- legato Saistīti, plūstoši, bez pārtraukuma (starp toņiem).
- accopiato Saistīti.
- savienoties Saistīties (4).
- piņķerēties Saistīties (ar kādu).
- lipt Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem).
- stāties Saistīties (noteiktās attiecībās).
- jūgties Saistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika.
- asociēties Saistīties asociācijā (3).
- biedroties Saistīties biedriskās attiecībās.
- mīlēties Saistīties dzimumattiecībās.
- lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
- vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; risināties secīgi, arī raiti (par runu).
- apvienoties saistīties, izveidojot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām)
- vienoties saistīties, izveidojot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām)
- laisties Saistīties, ļaut sevi iesaistīt (darbībā, pasākumā).
- vīties Saistīties, savienoties, arī secīgi mainīties.
- saņemt Saistīties, uzņemties (ko) ar līgumu.
- adsorbēties Saistīties, uzsūkties cietā vielā (par šķidrumiem un gāzēm).
- atgrūšanās fāze saistīto gēnu pāra viena gēna abu dominanto alēļu un otra gēna abu recesīvo alēļu atrašanās vienā vecākorganismā un attiecīgi pirmā gēna abu recesīvo alēļu un otrā gēna dominanto alēļu atrašanās otrā vecākorganismā.
- akcentoloģisks Saistīts akcentoloģiju, tai raksturīgs.
- akaroloģisks Saistīts akoroloģiju, tai raksturīgs.
- blok- Saistīts ar (a) dzelzceļa bloķēšanas sistēmu; (b) vienādu vai līdzīgu elementu apvienojumu vienā veselumā (piem., blokmāja).
- lineārs Saistīts ar (attēla) līnijām, tām raksturīgs; tāds, ko veido līnijas.
- garīgs Saistīts ar (cilvēka) psihi, intelektu, raksturīgs psihei, intelektam; arī psihisks.
- organizatorisks Saistīts ar (kā, piemēram, iestādes, cilvēku kolektīva) dibināšanu, radīšanu, šādai dibināšanai, radīšanai raksturīgs.
- organizatorisks Saistīts ar (kā, piemēram, pasākuma, kādas darbības) gatavošanu, rīkošanu, šādai gatavošanai, rīkošanai raksturīgs.
- organizatorisks Saistīts ar (kā) apvienošanu, saliedēšanu noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai), šādai apvienošanai, saliedēšanai raksturīgs.
- partikulārs Saistīts ar (kā) daļu, sastāvdaļu; arī atsevišķs, nošķirts.
- potenciāls Saistīts ar (kā) mijiedarbību telpā, šādai mijiedarbībai raksturīgs.
- organizatorisks Saistīts ar (kā) plānveidīgu, saskaņotu kārtošanu, veidošanu, šādai kārtošanai, veidošanai raksturīgs.
- termināls Saistīts ar (kā) robežu, arī ar (piemēram, norises, stāvokļa) galējo pakāpi, beigām, tām raksturīgs.
- margināls Saistīts ar (kā) robežu, perifēriju; tāds, kas atšķiras no kā galvenā, centrālā.
- reduktīvs Saistīts ar (kā) samazināšanu, vienkāršošanu, tām raksturīgs.
- pozicionāls Saistīts ar (kā) stāvokli, novietojumu (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu), šādam stāvoklim, novietojumam raksturīgs.
- saimniecisks Saistīts ar (piemēram, iestādes, uzņēmuma) materiālo bāzi, materiālajām vajadzībām; saistīts ar (uzņēmuma, rūpnīcas u. tml.) ražošanas procesiem.
- tehnisks saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piemēram, dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs.
- ekonomisks saistīts ar [ekonomiju]{s:2090}, saimnieciski vai finansiāli izdevīgs
- ekonomisks saistīts ar [ekonomikas]{s:2113} zinātni, tai raksturīgs
- ekonomisks saistīts ar [ekonomiku]{s:2112}; arī saimniecisks
- ģeogrāfisks Saistīts ar [ģeogrāfiju]{s:2086}, tai raksturīgs.
- hellēnistisks saistīts ar [hellēnismu]{s:3} vai hellēņiem, raksturīgs [hellēnismam]{s:3} vai hellēņiem
- ķīmisks saistīts ar [ķīmiju]{s:1757}, tai raksturīgs.
- medicīnisks Saistīts ar [medicīnu]{s:1755}, tai raksturīgs; lietojams medicīnā, ārstniecībā, ārstēšanā; arī ārstniecisks.
- miglains saistīts ar [miglu]{n:1}, tai raksturīgs
- portāls Saistīts ar [portālu]{s:1154}, tam raksturīgs.
- portāls Saistīts ar [portālu]{s:1155}, tam raksturīgs.
- sabiedrisks saistīts ar [sabiedrību]{s:2106} kādā no tās vēsturiskās attīstības posmiem, tai raksturīgs
- statistisks saistīts ar [statistiku]{s:2036}, tai raksturīgs; tāds, ko izstrādā, veic ar statistikas paņēmieniem
- stratēģisks saistīts ar [stratēģiju]{s:1783} (kara mākslas nozari), tai raksturīgs
- stratēģisks saistīts ar [stratēģiju]{s:1784}, (darbības principiem kāda mērķa sasniegšanai), tai raksturīgs
- šausmīgs Saistīts ar [šausmām]{s:2199}, tām raksturīgs.
- tehnisks saistīts ar [tehniku]{s:2097}, tai raksturīgs.
- tehnisks saistīts ar [tehniku]{s:2098}, tai raksturīgs.
- terciārs Saistīts ar [terciāru]{s:1480}, tam raksturīgs.
- tiesisks saistīts ar [tiesu]{s:1754}, tai raksturīgs
- vēsturisks saistīts ar [vēsturi]{s:1799} kā zinātni, tai raksturīgs
- abdomināls Saistīts ar abdomenu, vēderu, vēderiņu (piemēram, abdominālā elpošana).
- acidimetrisks Saistīts ar acidimetriju, tai raksturīgs.
- acidomehanogrāfisks Saistīts ar acidomehanogrāfiju, tai raksturīgs.
- oftalmo- Saistīts ar acīm.
- oftalmo- Saistīts ar acu slimībām (piem., oftalmoloģija).
- administratīvs Saistīts ar administrāciju, pārvaldi; administrācijai, pārvaldei raksturīgs.
- agrobioloģisks Saistīts ar aerobioloģiju, tai raksturīgs.
- aerodinamisks Saistīts ar aerodinamiku, tai raksturīgs.
- aerofāgisks Saistīts ar aerofāgiju, tai raksturīgs.
- aerofāgs Saistīts ar aerofāgiju, tai raksturīgs.
- aerofotogrāfisks Saistīts ar aerofotogrāfiju, tai raksturīgs.
- aerofototopogrāfisks Saistīts ar aerofototopogrāfiju, tai raksturīgs.
- aerogrāfisks Saistīts ar aerogrāfiju, tai raksturīgs.
- aeroģeodēzisks Saistīts ar aeroģeodēziju, tai raksturīgs.
- aerojonterapeitisks Saistīts ar aerojonterapiju, tai raksturīgs.
- aeroklimatoloģisks Saistīts ar aeroklimatoloģiju, tai raksturīgs.
- aeroloģisks Saistīts ar aeroloģiju, tai raksturīgs.
- aeronautisks Saistīts ar aeronautiku, tai raksturīgs.
- aeronomisks Saistīts ar aeronomiju, tai raksturīgs.
- aeroponisks Saistīts ar aeroponiku, tai raksturīgs.
- aerosolterapeitisks Saistīts ar aerosolterapiju, tai raksturīgs.
- aerostatisks Saistīts ar aerostatiku, tai raksturīgs.
- aeroterapeitisks Saistīts ar aerotrapiju, tai raksturīgs.
- afēristisks Saistīts ar afērām; raksturīgs afēristam.
- afrikānistisks Saistīts ar afrikānistiku, tai raksturīgs.
- afrikānisks Saistīts ar afrikāņiem, tiem raksturīgs.
- agnosticisks Saistīts ar agnosticismu, tam raksturīgs.
- agnostisks Saistīts ar agnosticismu, tam raksturīgs.
- agrofizikāls Saistīts ar agrofiziku, tai raksturīgs.
- agroklimatoloģisks Saistīts ar agroklimatoloģiju, tai raksturīgs.
- agroķīmisks Saistīts ar agroķīmiju, tai raksturīgs.
- agrometeoroloģisks Saistīts ar agrometeoroloģiju, tai raksturīgs.
- agronomisks Saistīts ar agronomiju, tai raksturīgs.
- agrotehnisks Saistīts ar agrotehniku, tai raksturīgs.
- ainavisks Saistīts ar ainavu (1), tai raksturīgs.
- ainavisks Saistīts ar ainavu (2), tai raksturīgs.
- ainavzinātnisks Saistīts ar ainavzinātni, tai raksturīgs.
- kalkulozs saistīts ar akmeņiem, piemēram, žultsakmeņiem.
- aktinoterapeitisks Saistīts ar aktinoterapiju, tai raksturīgs.
- akustisks Saistīts ar akustiku, tai raksturīgs.
- akustoelektronisks Saistīts ar akustoelektroniku, tai raksturīgs.
- akvametrisks Saistīts ar akvametriju, tai raksturīgs.
- akvanautisks Saistīts ar akvanautiku, tai raksturīgs.
- ālavs Saistīts ar ālavību, tai raksturīgs.
- aleirītisks Saistīts ar aleirītu, tam raksturīgs.
- alēlopātisks Saistīts ar alelopātiju, tai raksturīgs.
- alergoloģisks Saistīts ar alergoloģiju, tai raksturīgs.
- alerģisks Saistīts ar alerģiju, tai raksturīgs.
- aleatorisks Saistīts ar aletoriku, tai raksturīgs.
- algebrisks Saistīts ar algebru, tai raksturīgs.
- algoloģisks Saistīts ar algoloģiju, tai raksturīgs.
- algoritmisks Saistīts ar algoritmu, tam raksturīgs.
- algrāfisks Saistīts ar algrāfiju, tai raksturīgs.
- alkalimetrisks Saistīts ar alkalimetriju, tai raksturīgs.
- alķīmisks Saistīts ar alķīmiju, tai raksturīgs.
- alogāmisks Saistīts ar alogāmiju, tai raksturīgs.
- aloģenētisks Saistīts ar aloģenēzi, tai raksturīgs.
- alohtonisks Saistīts ar alohtoniem, tiem raksturīgs.
- alotropisks Saistīts ar alotropiju, tai raksturīgs.
- altimetrisks Saistīts ar altimetriju, tai raksturīgs.
- altruistisks Saistīts ar altruismu, tāds, kas izriet no altruisma; tāds, kas pauž altruismu; nesavtīgs, pašaizliedzīgs.
- alumotermisks Saistīts ar alumotermiju, tai raksturīgs.
- alveolārs Saistīts ar alveolām (1), tām raksturīgs.
- alveolārs Saistīts ar alveolām (2), tām raksturīgs.
- ampelogrāfisks Saistīts ar ampelogrāfiju, tai raksturīgs.
- ampeloterapeitisks Saistīts ar ampeloterapiju, tai raksturīgs.
- amperometrisks Saistīts ar amperometriju, tai raksturīgs.
- amplipulsterapeitisks Saistīts ar amplipulsterapiju, tai raksturīgs.
- anafilaktisks Saistīts ar anafilaksi, tai raksturīgs.
- anaglifisks Saistīts ar anaglifiju, tai raksturīgs.
- analītisks Saistīts ar analīzi (1); tāds, kas pamatojas uz analīzi (1).
- analītisks Saistīts ar analīzi (2).
- anatomisks Saistīts ar anatomiju (2), tai raksturīgs.
- aneksionistisks Saistīts ar aneksiju, tai raksturīgs.
- anēmisks Saistīts ar anēmiju, tai raksturīgs.
- anemometrisks Saistīts ar anemometriju, tai raksturīgs.
- anestezioloģisks Saistīts ar anestezioloģiju, tai raksturīgs.
- angiokardiogrāfisks Saistīts ar angiokardiogrāfiju, tai raksturīgs.
- angioloģisks Saistīts ar angioloģiju, tai raksturīgs.
- anglo- Saistīts ar Angliju, angļiem vai angļu valodu (piem. anglofobija).
- anglikānisks Saistīts ar anglikānismu, tam raksturīgs.
- animistisks Saistīts ar animismu, tam raksturīgs.
- anizofils Saistīts ar anizofiliju, tai raksturīgs.
- anizometrisks Saistīts ar anizometriju, tai raksturīgs.
- anoplocefalīds Saistīts ar anoplocefalidozi, tai raksturīgs.
- antiferomagnētisks Saistīts ar antiferomagnētismu, tam raksturīgs.
- antikoloniālistisks Saistīts ar antikoloniālismu.
- antimilitāristisks Saistīts ar antimilitārismu.
- antinacionāls Saistīts ar antinacionālismu.
- antisemītisks Saistīts ar antisemītismu, tam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas antisemītisms.
- antisovetisks Saistīts ar antisovetismu.
- antropoģenētisks Saistīts ar antropoģenētiku, tai raksturīgs.
- antropoģeogrāfisks Saistīts ar antropoģeogrāfiju, tai raksturīgs.
- antropoloģisks Saistīts ar antropoloģiju, tai raksturīgs.
- antropoloģistisks Saistīts ar antropoloģismu, tam raksturīgs.
- antropometrisks Saistīts ar antropometriju, tai raksturīgs.
- antropomorfisks Saistīts ar antropomorfismu, tam raksturīgs.
- antroposocioloģisks Saistīts ar antroposocioloģiju, tai raksturīgs.
- antropozofisks Saistīts ar antropozofiju, tai raksturīgs.
- apgaismniecisks Saistīts ar apgaismniecību.
- apokaliptisks Saistīts ar apokalipsi, tai raksturīgs.
- apoloģētisks Saistīts ar apoloģētiku (1), tai raksturīgs.
- apoloģētisks Saistīts ar apoloģētiku (2), tai raksturīgs.
- arābistisks Saistīts ar arābistiku, tai raksturīgs.
- arahnoloģisks Saistīts ar arahnoloģiju, tai raksturīgs.
- araneoloģisks Saistīts ar araneoloģiju, tai raksturīgs.
- arbovirusāls Saistīts ar arbovīrusiem, tiem raksturīgs.
- areāllingvistisks Saistīts ar areāllingvistiku, tai raksturīgs.
- areometrisks Saistīts ar areometriju, tai raksturīgs.
- arhaistisks Saistīts ar arhaistiku, tai raksturīgs.
- arheoastronomisks Saistīts ar arheoastronomiju, tai raksturīgs.
- arheogrāfisks Saistīts ar arheogrāfiju, tai raksturīgs.
- arheoloģisks Saistīts ar arheoloģiju, tai raksturīgs.
- arhivāls Saistīts ar arhīvu, uz to attiecīgs.
- ariānistisks Saistīts ar ariānismu, tam raksturīgs.
- aristokrātisks Saistīts ar aristokrātiju (1), aristokrātu, raksturīgs aristokrātijai (1), aristokrātam.
- aritmētisks Saistīts ar aritmētiku, tai raksturīgs.
- transarktisks Saistīts ar arktisko apgabalu šķērsošanu, tai raksturīgs.
- arodpsiholoģisks Saistīts ar arodpsiholoģiju, tai raksturīgs.
- arodniecisks Saistīts ar arodu (1), tam raksturīgs.
- ārpolitisks Saistīts ar ārpolitiku.
- farmakoloģisks Saistīts ar ārstniecības vielu iedarbību uz organismu.
- dziedniecisks Saistīts ar ārstniecību, ārstēšanu; lietojams ārstniecībā, ārstēšanā; ārstniecisks.
- ārstniecisks Saistīts ar ārstniecību, ārstēšanu; lietojams ārstniecībā, ārstēšanā; dziedniecisks.
- psihofarmakoloģisks Saistīts ar ārstniecisko vielu ietekmi uz psihi, šai ietekmei raksturīgs.
- arteriāls Saistīts ar artērijām, tām raksturīgs.
- dakri- Saistīts ar asarām vai asaru maisu.
- dakrio- Saistīts ar asarām vai asaru maisu.
- asiņains Saistīts ar asinsizliešanu, nogalināšanu u. tml.; nežēlīgs.
- hemorāģisks Saistīts ar asinsizplūdumu.
- angio- Saistīts ar asinsvadiem vai limfvadiem (piem., angioloģija).
- hemostatisks Saistīts ar asiņošanas apturēšanu.
- asirioloģisks Saistīts ar asirioloģiju, tai raksturīgs.
- asociatīvs Saistīts ar asociāciju (2), tai raksturīgs.
- asociatīvs Saistīts ar asociāciju (3), tai raksturīgs.
- astēnisks Saistīts ar astēniju, tai raksturīgs; vājš, kalsnējs.
- astigmatisks Saistīts ar astigmatismu, tam raksturīgs.
- astmatisks Saistīts ar astmu, tai raksturīgs.
- astrobioloģisks Saistīts ar astrobioloģiju, tai raksturīgs.
- astrobotānisks Saistīts ar astrobotāniku, tai raksturīgs.
- astrodinamisks Saistīts ar astrodinamiku, tai raksturīgs.
- astrofisks Saistīts ar astrofiju, tai raksturīgs.
- astrofizikāls Saistīts ar astrofiziku, tai raksturīgs.
- astrofotogrāfisks Saistīts ar astrofotogrāfiju, tai raksturīgs.
- astrogrāfisks Saistīts ar astrofotogrāfiju, tai raksturīgs.
- astrofotometrisks Saistīts ar astrofotometriju, tai raksturīgs.
- astroģeoloģisks Saistīts ar astroģeoloģiju, tai raksturīgs.
- astroloģisks Saistīts ar astroloģiju, tai raksturīgs.
- astrometrisks Saistīts ar astrometriju, tai raksturīgs.
- astronautisks Saistīts ar astronautiku, tai raksturīgs.
- astronomisks Saistīts ar astronomiju, tai raksturīgs.
- astropolarimetrisks Saistīts ar astropolarimetriju, tai raksturīgs.
- astrospektroskopisks Saistīts ar astrospektroskopiju, tai raksturīgs.
- transatlantisks Saistīts ar Atlantijas okeāna šķērsošanu, tai raksturīgs.
- atlētisks Saistīts ar atlētiku, tai raksturīgs.
- meteoroloģisks Saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem.
- atomfizikāls Saistīts ar atomfiziku, tai raksturīgs.
- atomistisks Saistīts ar atomistiku, tai raksturīgs.
- atomspektroskopisks Saistīts ar atomspektroskopiju, tai raksturīgs.
- atrofisks Saistīts ar atrofiju, tai raksturīgs.
- humāns Saistīts ar atsaucību, sirsnību, cieņu pret cilvēkiem.
- audioloģisks Saistīts ar audioloģiju, tai raksturīgs.
- audiometrisks Saistīts ar audiometriju, tai raksturīgs.
- -fīts Saistīts ar augiem (piem., ģeofīts).
- ģeneratīvs saistīts ar augu dzimumvairošanos.
- krio- Saistīts ar aukstumu, aukstuma-, ledus- (piem., krioloģija, krioterapija).
- aurikulārs Saistīts ar ausīm, tām raksturīgs.
- klimtisks Saistīts ar austriešu mākslinieku Gustavu aaklimtu (1862.-1918. g.), tam raksturīgs.
- orientāls Saistīts ar Austrumu zemēm, tautām, valodām, kultūru, tām raksturīgs.
- autekoloģisks Saistīts ar autekoloģiju, tai raksturīgs.
- autigēnisks Saistīts ar autigēnajiem minerāliem, tiem raksturīgs.
- automoto Saistīts ar automobiļiem, motocikliem u. tml.
- autobiogrāfisks Saistīts ar autora dzīvi, arī autobiogrāfiju.
- avantūristisks Saistīts ar avantūru vai avantūristu, raksturīgs avantūrai vai avantūristam.
- gaiss Saistīts ar aviāciju.
- azartisks Saistīts ar azartu, raksturīgs azartam.
- aziātisks Saistīts ar aziātiem, raksturīgs aziātiem.
- bakteriāls Saistīts ar baktērijām, to iedarbību.
- balādisks Saistīts ar balādi (1), tai raksturīgs.
- balādisks Saistīts ar balādi (2), tai raksturīgs.
- ballistisks Saistīts ar ballistiku, tai raksturīgs.
- balneoloģisks Saistīts ar balneoloģiju, tai raksturīgs.
- laringāls Saistīts ar balseni, tai raksturīgs.
- laringeāls Saistīts ar balseni, tai raksturīgs.
- laringo- Saistīts ar balseni; balsenes.
- barokāls Saistīts ar baroku, tam raksturīgs.
- beletristisks Saistīts ar beletristiku, tai raksturīgs.
- bengālisks Saistīts ar bengāļiem, tiem raksturīgs.
- bībelisks Saistīts ar Bībeli, tai raksturīgs.
- bibliogrāfisks Saistīts ar bibliogrāfiju, tai raksturīgs.
- bibliotekārs Saistīts ar bibliotēku (1), tai raksturīgs.
- binomāls Saistīts ar binomu, tam raksturīgs.
- binomiāls Saistīts ar binomu, tam raksturīgs.
- biogrāfisks Saistīts ar biogrāfiju, tai raksturīgs.
- bioķīmisks Saistīts ar bioķīmiju, tai raksturīgs.
- bioloģisks Saistīts ar bioloģiju, tai raksturīgs.
- bioelektrisks Saistīts ar biostrāvu, tai raksturīgs.
- biotehnisks Saistīts ar biotehniku, tai raksturīgs.
- birokrātisks Saistīts ar birokrātiju (1), tai raksturīgs.
- bizantisks Saistīts ar Bizantiju vai bizantiešiem, Bizantijai vai bizantiešiem raksturīgs.
- bohēmisks Saistīts ar bohēmu, tai raksturīgs.
- boļševistisks Saistīts ar boļševismu, tam raksturīgs.
- botānisks Saistīts ar botāniku, tai raksturīgs.
- bronhiāls Saistīts ar bronhiem, tiem raksturīgs.
- karš saistīts ar bruņotajiem spēkiem vai dienestu tajos
- militārs Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, tiem raksturīgs; saistīts ar karadarbību, tai raksturīgs.
- bukolisks Saistīts ar bukoliku, tai raksturīgs.
- buržuāzisks Saistīts ar buržuāziju, tai raksturīgs.
- carisks Saistīts ar carismu, tam raksturīgs.
- cēlonisks Saistīts ar cēlonību, tai raksturīgs.
- celtniecisks Saistīts ar celtniecību (1), tai raksturīgs.
- centrifugāls Saistīts ar centrbēdzi, tai raksturīgs.
- centripetāls Saistīts ar centrtieci, tai raksturīgs.
- vēsturisks saistīts ar cilvēces [vēsturi]{s:1798}, tai raksturīgs
- materiāls Saistīts ar cilvēka eksistenci; saistīts ar mantu, naudu, īpašumu.
- spirituāls Saistīts ar cilvēka psihisko, garīgo darbību, tai raksturīgs.
- antropoloģisks Saistīts ar cilvēka un cilvēka rasu fizisko uzbūvi.
- cinkogrāfisks Saistīts ar cinkogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- cionistisks Saistīts ar cionismu, tam raksturīgs.
- citoloģisks Saistīts ar citoloģiju, tai raksturīgs.
- vēsturisks saistīts ar dabas [vēsturi]{s:1797}, tai raksturīgs
- dabaszinātnisks Saistīts ar dabaszinātnēm, tām raksturīgs; tāds, kas pamatojas uz dabaszinātnēm.
- daiļamata Saistīts ar daiļamatniecību.
- literārs Saistīts ar daiļliteratūru, tai raksturīgs.
- daktiloskopisks Saistīts ar daktiloskopiju, tai raksturīgs.
- verbāls Saistīts ar darbības vārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir izteikts ar darbības vārdu.
- dator- Saistīts ar datoriem, datu elektronisku apstrādi (piem., datorzinātne, datorgrafika).
- politehnisks Saistīts ar dažādām tehnikas, ražošanas nozarēm, tām raksturīgs (parasti izglītībā).
- intersemiotisks saistīts ar dažādām zīmju sistēmām.
- sinodisks Saistīts ar debess ķermeņu redzamo kustību pie debess attiecībā pret Sauli.
- bērzs latviešu mitoloģijā saistīts ar debesu dievībām un ir viens no kosmiskā koka ekvivalentiem, atspoguļo vai nu pasaules vertikālo iedalījumu 3 daļās (pagātne, tagadne, nākotne), vai arī horizontālo iedalījumu 4 debespusēs.
- defektoloģisks Saistīts ar defektoloģiju, tai raksturīgs.
- rinoloģisks Saistīts ar deguna un deguna dobuma slimībām.
- deistisks Saistīts ar deismu, tam raksturīgs.
- dejisks Saistīts ar deju (2), tai raksturīgs.
- dekadentisks Saistīts ar dekadenci vai dekadentu, raksturīgs dekadencei vai dekadentam.
- deklamatorisks Saistīts ar deklamāciju (1), tai raksturīgs.
- deklamatorisks Saistīts ar deklamāciju (2), tai raksturīgs.
- deklaratīvs Saistīts ar deklarāciju (1), tai raksturīgs.
- deklaratīvs Saistīts ar deklarāciju (2), tai raksturīgs.
- deklaratīvs Saistīts ar deklarāciju (3), tai raksturīgs.
- dekoratīvs Saistīts ar dekorāciju (1), tai raksturīgs.
- dekoratīvs Saistīts ar dekorāciju (2), tai raksturīgs.
- dekoratīvistisks Saistīts ar dekoratīvismu, tam raksturīgs.
- demagoģisks Saistīts ar demagoģiju, tai raksturīgs.
- demogrāfisks Saistīts ar demogrāfiju, tai raksturīgs.
- demoskopisks Saistīts ar demoskopiju; sistemātisā viedokļu aptaujā iegūts.
- dendrohronoloģisks Saistīts ar dendrohronoloģiju, tai raksturīgs.
- dendroloģisks Saistīts ar dendroloģiju, tai raksturīgs.
- depresīvs Saistīts ar depresiju (1), tai raksturīgs.
- despotisks Saistīts ar despotiju (1), tai raksturīgs.
- detalisks Saistīts ar detaļu, tai raksturīgs.
- deterministisks Saistīts ar determinismu, tam raksturīgs.
- dezorganizatorisks Saistīts ar dezorganizāciju, tai raksturīgs.
- diabētisks Saistīts ar diabētu, tam raksturīgs.
- diagnostisks Saistīts ar diagnostiku (1).
- diagnostisks Saistīts ar diagnostiku (2).
- diagonāls Saistīts ar diagonāli (1), tai raksturīgs.
- diahronisks Saistīts ar diahroniju.
- diakonisks Saistīts ar diakoniju, raksturīgs tai.
- dialektisks Saistīts ar dialektiku, tai raksturīgs.
- dialektoloģisks Saistīts ar dialektoloģiju, tai raksturīgs.
- dialektāls Saistīts ar dialektu, izloksni, raksturīgs dialektam, izloksnei.
- diastolisks Saistīts ar diastoli.
- didaktisks Saistīts ar didaktiku (1), tai raksturīgs.
- dielektrisks Saistīts ar dielektriķi, tam raksturīgs; tāds, kas praktiski nevada elektrību.
- dietētisks Saistīts ar dietētiku, tai raksturīgs.
- dietoloģisks Saistīts ar dietoloģiju, tai raksturīgs.
- diētisks Saistīts ar diētu.
- dievīgs Saistīts ar dievu; arī pārdabisks.
- dievišķīgs Saistīts ar dievu; arī pārdabisks.
- dievišķs Saistīts ar dievu; arī pārdabisks.
- diftongisks Saistīts ar diftongu, tam raksturīgs.
- diktatorisks Saistīts ar diktatoru (1); saistīts ar neierobežotu varu.
- diluviāls Saistīts ar dilūviju, tam raksturīgs.
- diplomātisks Saistīts ar diplomātiju (1).
- disharmonisks Saistīts ar disharmoniju (1), tai raksturīgs.
- distrofisks Saistīts ar distrofiju, tai raksturīgs.
- dodekafonisks Saistīts ar dodekafoniju, tai raksturīgs.
- dogmatisks Saistīts ar dogmatismu, tam raksturīgs; tāds, kas pamatojas uz dogmu (1).
- dokumentāls Saistīts ar dokumentu (2), tam raksturīgs.
- dorisks Saistīts ar doriešiem.
- dozimetrisks Saistīts ar dozimetriju, tai raksturīgs.
- dramaturģisks Saistīts ar dramaturģiju (1), tai raksturīgs.
- dramatisks Saistīts ar drāmu (1), tai raksturīgs.
- dramatisks Saistīts ar drāmu (2), tai raksturīgs.
- dramatisks Saistīts ar drāmu (3), tai raksturīgs.
- tumšs Saistīts ar drūmu, nomācošu psihisku stāvokli (piemēram, par domām).
- duālistisks Saistīts ar duālismu (1), tam raksturīgs.
- dvēselisks Saistīts ar dvēseli (1).
- poētisks Saistīts ar dzeju, tai raksturīgs.
- perinatāls Saistīts ar dzemdībām un desmit dienu periodu pēc dzemdībām.
- natāls saistīts ar dzemdībām.
- melo- Saistīts ar dziedāšanu, mūziku.
- dziļūdens Saistīts ar dziļiem ūdens slāņiem.
- dzimtbūtniecisks Saistīts ar dzimtbūšanu, tai raksturīgs.
- seksuāls Saistīts ar dzimumdzīvi, tai raksturīgs.
- šķirtdzimuma Saistīts ar dzimumpazīmju piemīlību šādā veidā, tai raksturīgs.
- seksuāls Saistīts ar dzimumu, tam raksturīgs.
- bioķīmisks Saistīts ar dzīvās dabas fizikāli ķīmiskajām un ķīmiskajām parādībām, tām raksturīgs.
- veģetatīvs Saistīts ar dzīvības procesiem, augšanu, šādiem procesiem, augšanai raksturīgs.
- bioloģisks Saistīts ar dzīvību, dzīvības procesiem, tiem raksturīgs.
- lopisks Saistīts ar dzīvniekiem, tiem raksturīgs.
- organisks saistīts ar dzīvo dabu, pie dzīvnieku vai augu valsts piederīgs.
- bioģenētisks Saistīts ar dzīvu būtņu attīstības vēsturi, tai raksturīgs.
- ebrejisks Saistīts ar ebrejiem vai jūdaismu.
- žīdisks Saistīts ar ebrejiem, tiem raksturīgs.
- eigēnisks Saistīts ar eigēniku, tai raksturīgs.
- eiharistisks Saistīts ar eiharistiju.
- eiropeīds Saistīts ar eiropeīdiem, tiem raksturīgs.
- eiroatlantisks Saistīts ar Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, to attiecībām, sadarbību u. tml.
- eiropeisks Saistīts ar Eiropu vai eiropiešiem, raksturīgs Eiropai vai eiropiešiem.
- eklektisks saistīts ar eklektiku vai eklektismu, tiem raksturīgs; sajaukts.
- ekoloģisks Saistīts ar ekoloģiju (2), tai raksturīgs.
- ekscesīvs Saistīts ar ekscesu (1), tam raksturīgs.
- ekscesīvs Saistīts ar ekscesu (2), tam raksturīgs.
- eksistenciālistisks Saistīts ar eksistenciālismu, tam raksturīgs.
- eksotisks Saistīts ar eksotiku.
- ekspansionistisks Saistīts ar ekspansiju, tai raksturīgs.
- eksperimentāls Saistīts ar eksperimentiem, pamatots ar eksperimentiem; tāds, kas iegūts, izdarot eksperimentus.
- ekspluatatorisks Saistīts ar ekspluatāciju (1), tai raksturīgs.
- ekspresionistisks Saistīts ar ekspresionismu, tam raksturīgs.
- eksteritoriāls Saistīts ar eksteritorialitāti, tai raksturīgs.
- ekstrēmistisks Saistīts ar ekstrēmismu, tam raksturīgs.
- elēģisks Saistīts ar elēģiju, tai raksturīgs; tāds, kas pēc noskaņas ir līdzīgs elēģijai.
- elektorāls Saistīts ar elektoru kolēģiju.
- elektrisks Saistīts ar elektrību (2), tai raksturīgs.
- negatīvs Saistīts ar elektriskajiem lādiņiem, ko apzīmē ar mīnusa zīmi, tiem raksturīgs.
- pozitīvs Saistīts ar elektriskajiem lādiņiem, ko apzīmē ar plusa zīmi, tiem raksturīgs.
- elektroakustisks Saistīts ar elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi; šādai pārvēršanai raksturīgs.
- elektroenerģētisks Saistīts ar elektriskās enerģijas ražošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
- akustoelektrisks Saistīts ar elektriskās strāvas izmaiņām vadošā vidē akustisko svārstību iedarbībā.
- galvanisks Saistīts ar elektriskās strāvas rašanos ķīmiskā reakcijā, kas noris starp elektrolītu un elektrodiem.
- omisks Saistīts ar elektrisko pretestību, tai raksturīgs.
- galvano- Saistīts ar elektrisko strāvu, gk. līdzstrāvu (piem., galvanometrs).
- elektroķīmisks Saistīts ar elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru, tam raksturīgs.
- induktīvs Saistīts ar elektrisko vai magnētisko indukciju.
- elektroakustisks Saistīts ar elektroakustiku, tai raksturīgs.
- elektroenerģētisks Saistīts ar elektroenerģētiku, tai raksturīgs.
- elektroķīmisks Saistīts ar elektroķīmiju, tai raksturīgs.
- elektrolītisks Saistīts ar elektrolītu vai elektrolīzi, raksturīgs elektrolītam vai elektrolīzei.
- multispektrāls Saistīts ar elektromagnētiskā starojuma spektra sadalīšanu vairākās vai daudzās sastāvdaļās.
- elektromagnētisks Saistīts ar elektromagnētismu, tam raksturīgs.
- elektromehānisks Saistīts ar elektromehāniku, tai raksturīgs.
- elektronisks saistīts ar elektroniem, tiem raksturīgs.
- elektrostatisks Saistīts ar elektrostatiku, tai raksturīgs.
- elektrotehnisks Saistīts ar elektrotehniku, tai raksturīgs.
- eliptisks saistīts ar elipsi (2); tai raksturīgs.
- infernāls Saistīts ar elli, elles, ellišķīgs.
- ellišķs saistīts ar elli, tai raksturīgs
- respiratorisks Saistīts ar elpošanu, elpošanas orgāniem.
- embrionāls Saistīts ar embriju.
- emocionāls Saistīts ar emocijām, tām raksturīgs.
- empīrisks Saistīts ar empīrismu (1), tam raksturīgs.
- empīristisks Saistīts ar empīrismu, tam raksturīgs.
- enciklopēdisks Saistīts ar enciklopēdiju, tai raksturīgs.
- endoskopisks Saistīts ar endoskopiju; tāds, ko veic ar endoskopu.
- enerģētisks Saistīts ar enerģētiku, tai raksturīgs.
- entomoloģisks Saistīts ar entomoloģiju, tai raksturīgs.
- izoentropisks saistīts ar entropijas nemainīgumu.
- epidēmisks Saistīts ar epidēmiju, tai raksturīgs.
- epidemioloģisks Saistīts ar epidemioloģiju, tai raksturīgs.
- epiforisks Saistīts ar epiforu, tai raksturīgs.
- epigonisks Saistīts ar epigoni vai epigonismu, epigonim vai epigonismam raksturīgs.
- episks Saistīts ar epiku, tai raksturīgs; tāds (daiļdarbs, skaņdarbs), kam ir vēstījuma raksturs.
- epileptisks Saistīts ar epilepsiju, tai raksturīgs.
- epizodisks Saistīts ar epizodi (2), tai raksturīgs.
- epizootoloģisks Saistīts ar epizootoloģiju, tai raksturīgs.
- epopejisks Saistīts ar epopeju (1), tai raksturīgs.
- erektils Saistīts ar erekciju (vīrieša dzimumlocekļa piebriešanu dzimumuzbudinājuma laikā).
- erotisks Saistīts ar erotiku.
- eruptīvs Saistīts ar erupciju, raksturīgs erupcijai.
- estētisks Saistīts ar estētiku, tai raksturīgs.
- estrādisks Saistīts ar estrādi (2), tai raksturīgs.
- etimoloģisks Saistīts ar etimoloģiju (1), tai raksturīgs.
- etimoloģisks Saistīts ar etimoloģiju (2), tai raksturīgs.
- etioloģisks Saistīts ar etioloģiju (1), tai raksturīgs.
- etioloģisks Saistīts ar etioloģiju (2), tai raksturīgs.
- etnogrāfisks Saistīts ar etnogrāfiju, tai raksturīgs.
- faktogrāfisks Saistīts ar faktogrāfiju, tai raksturīgs.
- faktoloģisks saistīts ar faktu apkopošanu; faktus saturošs.
- fanātisks Saistīts ar fanātismu (1), tam raksturīgs.
- fanātisks Saistīts ar fanātismu (2), tam raksturīgs.
- fantastisks Saistīts ar fantastiku, tai raksturīgs.
- farmaceitisks Saistīts ar farmāciju, tai raksturīgs.
- farmakoloģisks Saistīts ar farmakoloģiju, tai raksturīgs.
- fašistisks Saistīts ar fašismu, tam raksturīgs.
- fatālistisks Saistīts ar fatālismu, tam raksturīgs.
- feministisks Saistīts ar feminismu, feminismam raksturīgs.
- fenoloģisks Saistīts ar fenoloģiju, tai raksturīgs.
- feodāls Saistīts ar feodālismu, tam raksturīgs.
- feromagnētisks Saistīts ar feromagnētismu, tam raksturīgs.
- filmisks Saistīts ar filmu (2) vai filmēšanu, raksturīgs filmai (2) vai filmēšanai; kinematogrāfisks.
- filoģenētisks Saistīts ar filoģenēzi, tai raksturīgs.
- filoloģisks Saistīts ar filoloģiju, tai raksturīgs.
- filozofisks Saistīts ar filozofiju (1), tai raksturīgs.
- filozofisks Saistīts ar filozofiju (4), tai raksturīgs.
- finansiāls Saistīts ar finansēm, tām raksturīgs.
- fizioterapeitisks Saistīts ar fizikālo terapiju, tai raksturīgs.
- fizikāls Saistīts ar fiziku, tai raksturīgs.
- fizioloģisks Saistīts ar fizioloģiju (1), tai raksturīgs.
- fizioloģisks Saistīts ar fizioloģiju (2), tai raksturīgs.
- fleksīvs Saistīts ar fleksiju, tai raksturīgs.
- fokāls Saistīts ar fokusu.
- folkloristisks Saistīts ar folkloru vai folkloristiku, raksturīgs folklorai vai folkloristikai.
- folklorisks Saistīts ar folkloru, tai raksturīgs; folkloristisks.
- fonemātisks Saistīts ar fonēmu, tai raksturīgs.
- fonētisks Saistīts ar fonētiku (1), tai raksturīgs.
- fonētisks Saistīts ar fonētiku (2), tai raksturīgs.
- fonoloģisks Saistīts ar fonoloģiju, tai raksturīgs.
- formālistisks Saistīts ar formālismu (2), tam raksturīgs.
- oficiāls Saistīts ar formalitāti, tai raksturīgs; formāls (2).
- formāls Saistīts ar formalitāti, tai raksturīgs.
- formāls Saistīts ar formu (3), tai raksturīgs.
- fotogrāfisks Saistīts ar fotogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- fotogrāfisks Saistīts ar fotogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- fotoķīmisks Saistīts ar fotoķīmiju, tai raksturīgs.
- frakcionārs Saistīts ar frakciju (1), tai raksturīgs.
- frazeoloģisks Saistīts ar frazeoloģiju (1), tai raksturīgs.
- frazeoloģisks Saistīts ar frazeoloģiju (2), tai raksturīgs.
- funkcionāls Saistīts ar funkciju (1), tai raksturīgs; tāds, kas atbilst savam uzdevumam.
- funkcionāls Saistīts ar funkciju (2), tai raksturīgs.
- funkcionāls Saistīts ar funkciju (3), tai raksturīgs.
- futūristisks Saistīts ar futūrismu, tam raksturīgs.
- futuroloģisks Saistīts ar futuroloģiju, tai raksturīgs.
- psihrometrisks Saistīts ar gaisa mitruma mērīšanu, izmantojot psihrometru, tai raksturīgs.
- optisks Saistīts ar gaismas parādībām, tām raksturīgs; tāds, kurā izmanto gaismas parādības.
- gāju Saistīts ar gājputnu ceļošanu.
- galaktisks Saistīts ar galaktiku, tai raksturīgs.
- galvanometrisks Saistīts ar galvanometru, tam raksturīgs.
- kortikāls Saistīts ar galvas smadzeņu garozu, tai raksturīgs.
- gangrenozs Saistīts ar gangrēnu, tai raksturīgs.
- gastronomisks Saistīts ar gastronomiju.
- aerodinamisks Saistīts ar gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību, tai raksturīgs.
- gerontoloģisks Saistīts ar gerontoloģiju, tai raksturīgs.
- ginekoloģisks Saistīts ar ginekoloģiju, tai raksturīgs.
- glacioloģisks Saistīts ar glacioloģiju, tai raksturīgs.
- glezniecisks Saistīts ar glezniecību (1), tai raksturīgs.
- gnozeoloģisks Saistīts ar gnozeoloģiju, tai raksturīgs.
- gotisks Saistīts ar gotiku, tai raksturīgs.
- grafoloģisks Saistīts ar grafoloģiju, tai raksturīgs.
- gramatisks Saistīts ar gramatiku (1), tai raksturīgs.
- gramatisks Saistīts ar gramatiku (2), tai raksturīgs.
- grāmatniecisks Saistīts ar grāmatniecību, tai raksturīgs.
- gravimetrisks Saistīts ar gravimetriju, tai raksturīgs.
- gravitatīvs Saistīts ar gravitāciju, tai raksturīgs.
- voluntatīvs Saistīts ar gribas izpausmi, tai raksturīgs.
- gripozs Saistīts ar gripu, tai raksturīgs; gripas izraisīts.
- ķēpīgs Saistīts ar grūtībām, lielām pūlēm (parasti par nepatīkamu darbu, uzdevumu).
- nebalts Saistīts ar grūtiem, smagiem apstākļiem (par laikposmu).
- ģenealoģisks Saistīts ar ģenealoģiju (1), tai raksturīgs.
- ģenealoģisks Saistīts ar ģenealoģiju (2), tai raksturīgs.
- ģeobotānisks Saistīts ar ģeobotāniku, tai raksturīgs.
- ģeocentrisks Saistīts ar ģeocentrismu, tam raksturīgs.
- ģeodēzisks Saistīts ar ģeodēziju, tai raksturīgs.
- ģeofizikāls Saistīts ar ģeofiziku, tai raksturīgs.
- ģeohronoloģisks Saistīts ar ģeohronoloģiju, tai raksturīgs.
- ģeoķīmisks Saistīts ar ģeoķīmiju, tai raksturīgs.
- ģeoloģisks Saistīts ar ģeoloģiju (1), tai raksturīgs.
- ģeoloģisks Saistīts ar ģeoloģiju (2), tai raksturīgs.
- ģeomagnētisks Saistīts ar ģeomagnētismu, tam raksturīgs.
- ģeometrisks Saistīts ar ģeometriju, tai raksturīgs.
- ģeomorfoloģisks Saistīts ar ģeomorfoloģiju, tai raksturīgs.
- ģeopolitisks Saistīts ar ģeopolitiku, tai raksturīgs.
- heraldisks Saistīts ar ģerboņiem, arī ar dažām citām simboliskām zīmēm, raksturīgs ģerboņiem, arī dažam citam simboliskām zīmēm.
- harmonisks Saistīts ar harmoniju (2), tai raksturīgs.
- apolloniskais Saistīts ar harmonisko, skaisto, simetrisko, racionālo un gaišo (F. Nīčes ieviests jēdziens).
- hēdonisks Saistīts ar hēdonismu, hēdonistiem, raksturīgs hēdonismam, hēdonistiem.
- hēdonistisks Saistīts ar hēdonismu, hēdonistiem, raksturīgs hēdonismam, hēdonistiem.
- hegemonistisks Saistīts ar hegemoniju, tai raksturīgs.
- heiristisks Saistīts ar heiristiku, tai raksturīgs.
- heliobioloģisks Saistīts ar heliobioloģiju, tai raksturīgs.
- heliocentrisks Saistīts ar heliocentrismu, tam raksturīgs.
- heliofizikāls Saistīts ar heliofiziku, tai raksturīgs.
- helmintoloģisks Saistīts ar helmintoloģiju, tai raksturīgs.
- hematoloģisks Saistīts ar hematoloģiju, tai raksturīgs.
- hernhūtisks Saistīts ar hernhūtismu, tam raksturīgs.
- herpētisks Saistīts ar herpesvīrusiem.
- heterozs Saistīts ar heterozi, tai raksturīgs.
- hidraulisks Saistīts ar hidrauliku, tai raksturīgs.
- hidroakustisks Saistīts ar hidroakustiku, tai raksturīgs.
- hidroarheoloģisks Saistīts ar hidroarheoloģiju, tai raksturīgs.
- hidrobioloģisks Saistīts ar hidrobioloģiju, tai raksturīgs.
- hidrodinamisks Saistīts ar hidrodinamiku (1), tai raksturīgs.
- hidrodinamisks Saistīts ar hidrodinamiku (2), tai raksturīgs.
- hidroenerģētisks Saistīts ar hidroenerģētiku, tai raksturīgs.
- hidrofizikāls Saistīts ar hidrofiziku, tai raksturīgs.
- hidrogrāfisks Saistīts ar hidrogrāfiju, tai raksturīgs.
- hidroģeoloģisks Saistīts ar hidroģeoloģiju, tai raksturīgs.
- hidroķīmisks Saistīts ar hidroķīmiju, tai raksturīgs.
- hidroloģisks Saistīts ar hidroloģiju, tai raksturīgs.
- hidromehānisks Saistīts ar hidromehāniku, tai raksturīgs.
- hidrometeoroloģisks Saistīts ar hidrometeoroloģiju, tai raksturīgs.
- hidrotehnisks Saistīts ar hidrotehniku, tai raksturīgs; saistīts ar ūdeņu resursu izmantošanu.
- hierarhisks Saistīts ar hierarhiju (1), tai raksturīgs.
- hierarhisks Saistīts ar hierarhiju (2), tai raksturīgs.
- hieroglifisks Saistīts ar hieroglifiem, līdzīgs hieroglifiem.
- hipertonisks Saistīts ar hipertoniju (1), tai raksturīgs.
- hipertonisks Saistīts ar hipertoniju (2), tai raksturīgs.
- hipnopēdisks Saistīts ar hipnopēdiju, tai raksturīgs.
- hipnotisks Saistīts ar hipnozi, tai raksturīgs.
- hipofizeoprīvs Saistīts ar hipofīzes pazeminātu vai iztrūkstošu funkciju.
- hipohondrisks Saistīts ar hipohondriju, tai raksturīgs.
- hipotonisks Saistīts ar hipotoniju, tai raksturīgs.
- hipsometrisks Saistīts ar hipsometriju, absolūtā augstuma noteikšanu.
- histērisks Saistīts ar histēriju, tai raksturīgs.
- histoloģisks Saistīts ar histoloģiju, tai raksturīgs.
- historiogrāfisks Saistīts ar historiogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- hitlerisks Saistīts ar hitlerismu, hitleriešiem, raksturīgs hitlerismam, hitleriešiem.
- hologrāfisks Saistīts ar hologrāfiju, tai raksturīgs.
- homeopātisks Saistīts ar homeopātiju, tai raksturīgs.
- homērisks Saistīts ar Homēra daiļdarbiem, tiem raksturīgs.
- homofonisks Saistīts ar homofoniju, tai raksturīgs.
- homofons Saistīts ar homofoniju, tai raksturīgs.
- horeogrāfisks Saistīts ar horeogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- horeogrāfisks Saistīts ar horeogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- horeogrāfisks Saistīts ar horeogrāfiju (3), tai raksturīgs.
- hormonāls Saistīts ar hormoniem, tiem raksturīgs.
- hromatisks Saistīts ar hromatismu, tam raksturīgs.
- hronoloģisks Saistīts ar hronoloģiju (2), tai raksturīgs.
- humānistisks Saistīts ar humānismu, tam raksturīgs.
- mičurinisks Saistīts ar I. Mičurina metodēm, tām raksturīgs.
- ideālistisks Saistīts ar ideālismu (1), tam raksturīgs.
- ideogrāfisks Saistīts ar ideogrāfiju, tai raksturīgs.
- idillisks Saistīts ar idilli (1), tai raksturīgs; laimīgs, bezrūpīgs, bez pretrunām un konfliktiem.
- idiomātisks Saistīts ar idiomu, tai raksturīgs; tāds, kas satur idiomu.
- iekaisīgs Saistīts ar iekaisumu.
- iekšpolitisks Saistīts ar iekšpolitiku.
- narko- Saistīts ar iemigšanu, narkozi, narkotikām (piem., narkolepsija, narkohipnoze, narkobizness).
- vakarējs Saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē.
- ierēdniecisks Saistīts ar ierēdņiem, tiem raksturīgs.
- draudīgs Saistīts ar iespējamām briesmām, nelaimi.
- draudošs Saistīts ar iespējamām briesmām, nelaimi.
- ihtioloģisks Saistīts ar ihtioloģiju, tai raksturīgs.
- ikonogrāfisks Saistīts ar ikonogrāfiju, tai raksturīgs.
- ikonisks Saistīts ar ikonu, tai raksturīgs.
- imperatorisks Saistīts ar imperatoru, tā varu.
- imperiālistisks Saistīts ar imperiālismu, tam raksturīgs.
- impresionistisks Saistīts ar impresionismu, tam raksturīgs.
- individuālistisks Saistīts ar individuālismu (1), tam raksturīgs.
- inerciāls Saistīts ar inerci, tai raksturīgs.
- infiltratīvs Saistīts ar infiltrāciju (1), tai raksturīgs.
- infiltratīvs Saistīts ar infiltrāciju (2), tai raksturīgs.
- institucionāls saistīts ar institūtu (3, 4), institūciju, tiem raksturīgs.
- instruktīvs Saistīts ar instrukciju, tai raksturīgs.
- instrumentāls Saistīts ar instrumentu.
- intelektuāls Saistīts ar intelektu, tam raksturīgs.
- internacionālistisks Saistīts ar internacionālismu (1), tam raksturīgs.
- intonatīvs Saistīts ar intonāciju, tai raksturīgs.
- introspektīvs Saistīts ar introspekciju, tai raksturīgs.
- literārs Saistīts ar īpaši koptu un normētu valodas formu, tai raksturīgs.
- iracionālistisks Saistīts ar iracionālismu (1), tam raksturīgs.
- dionīsiskais Saistīts ar irracionālo, disharmonisko, asimetrisko, tumšo (F. Nīčes ieviests jēdziens).
- islāmisks Saistīts ar islāmu, raksturīgs tam.
- išēmisks Saistīts ar išēmiju.
- izogrāfisks Saistīts ar izogrāfiju, tai raksturīgs.
- izotopisks Saistīts ar izotopiem, tiem raksturīgs.
- kontraceptīvs Saistīts ar izsargāšanos no grūtniecības.
- predikatīvs saistīts ar izteicēju, tam raksturīgs
- netikumisks Saistīts ar izturēšanos, rīcību, kas ir pretēja morāles normām.
- gnozeoloģisks Saistīts ar izziņas procesu, tam raksturīgs.
- epistemoloģisks Saistīts ar izziņas teoriju; izzinošs.
- jaunstrāvniecisks Saistīts ar Jauno strāvu, jaunstrāvniekiem, Jaunajai strāvai, jaunstrāvniekiem raksturīgs.
- jēdzienisks Saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu u. tml., tiem raksturīgs.
- jezuītisks Saistīts ar jezuītismu (1), jezuītiem (1), tiem raksturīgs.
- jonisks Saistīts ar joniešiem.
- nautisks saistīts ar jūras un gaisa navigāciju, tai raksturīgs.
- marīns Saistīts ar jūru, tai raksturīgs.
- juvelierisks Saistīts ar juveliermākslu, juvelierizstrādājumiem, tiem raksturīgs.
- kvantitatīvs Saistīts ar kā daudzumu, skaitu, apjomu u. tml.
- kabalistisks Saistīts ar kabalu, kabalistiku, kabalai, kabalistikai raksturīgs.
- rajonāls Saistīts ar kādas teritorijas iedalījumu rajonos, tam raksturīgs.
- reģionārs Saistīts ar kādu apvidu (organismā, tā daļā), tam raksturīgs.
- laikmetīgs Saistīts ar kādu laikmetu, laikposmu, tam raksturīgs.
- veclaiku Saistīts ar kādu no pagājušajiem laikposmiem, tam raksturīgs.
- torītējs Saistīts ar kādu no pagājušo dienu rītiem, tam raksturīgs.
- vecmodīgs Saistīts ar kādu no pagājušo laikposmu modēm, tai raksturīgs; nemoderns; arī veclaicīgs.
- speciāls Saistīts ar kādu noteiktu darbības nozari, šādai nozarei raksturīgs.
- tolaiku Saistīts ar kādu vai kādiem pagājušajiem laikposmiem, tiem raksturīgs.
- ģeogrāfisks Saistīts ar kādu zemeslodes vietu, tai raksturīgs.
- kainozoisks Saistīts ar kainozoju, tam raksturīgs.
- kaitniecisks Saistīts ar kaitniecību, tai raksturīgs.
- kakofonisks Saistīts ar kakofoniju, tai raksturīgs.
- kalambūrisks Saistīts ar kalambūru, tam raksturīgs.
- kalns saistīts ar kalnājiem, tiem raksturīgs
- kalnrūpniecisks Saistīts ar kalnrūpniecību, tai raksturīgs.
- kalorimetrisks Saistīts ar kalorimetriju, tai raksturīgs.
- kamerāls Saistīts ar kamerālistiku, tai raksturīgs.
- kamerāls Saistīts ar kamerstilu, tam raksturīgs.
- kancelejisks Saistīts ar kanceleju, tai raksturīgs; arī formāls, birokrātisks.
- kanibālisks Saistīts ar kanibālismu (1), tam raksturīgs.
- kanibālisks Saistīts ar kanibālismu (2), tam raksturīgs.
- kantilēns Saistīts ar kantilēnu (1), tai raksturīgs.
- kantonāls Saistīts ar kantonu (1).
- kantonāls Saistīts ar kantonu (2).
- kapilārs Saistīts ar kapilaritāti, tai raksturīgs.
- kapilārs Saistīts ar kapilāru (1), tam raksturīgs.
- kapilārs Saistīts ar kapilāru (2), tam raksturīgs.
- kapilārs Saistīts ar kapilāru (3), tam raksturīgs.
- riskobizness Saistīts ar kapitāla (riskokapitāls) ieguldīšanu novatoriskā ražošanā vai citā ekonomiskā pasākumā.
- kapitālistisks Saistīts ar kapitālismu, tam raksturīgs.
- kapitulantisks Saistīts ar kapitulāciju (1), tai raksturīgs.
- stratēģisks saistīts ar kara vai plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu un īstenošanu
- karalisks Saistīts ar karali, tam raksturīgs; saistīts ar karaļa varu, tai raksturīgs.
- kardioķirurģisks Saistīts ar kardioķirurģiju, tai raksturīgs.
- kardioloģisks Saistīts ar kardioloģiju, tai raksturīgs.
- kariozs Saistīts ar kariesu, tam raksturīgs.
- karioloģisks Saistīts ar karioloģiju, tai raksturīgs.
- karjeristisks Saistīts ar karjerismu vai karjerista, karjerismam vai karjeristam raksturīgs; tāds (cilvēks), kam ir raksturīgs karjerisms.
- kārklinis Saistīts ar kārklu, tam raksturīgs.
- karmisks Saistīts ar karmu, tai raksturīgs.
- karnevālisks Saistīts ar karnevālu, tam raksturīgs.
- karpoloģisks Saistīts ar karpoloģiju, tai raksturīgs.
- kartogrāfisks Saistīts ar kartogrāfiju, tai raksturīgs.
- kartometrisks Saistīts ar kartometriju, tai raksturīgs.
- katatonisks Saistīts ar katatoniju, tai raksturīgs.
- katolisks Saistīts ar katolicismu, tam raksturīgs.
- katrreizējs Saistīts ar katru noteiktu reizi, gadījumu; ikreizējs.
- atgaitīgs Saistīts ar kavēkli, šķērsli; kavējošs, traucējošs, aizkavēts, traucēts.
- kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (1), tai raksturīgs.
- kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (2), tai raksturīgs.
- kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (3), tai raksturīgs.
- keramisks Saistīts ar keramiku (1), tai raksturīgs.
- kibernētisks Saistīts ar kibernētiku, tai raksturīgs.
- kinemātisks Saistīts ar kinemātiku (1), tai raksturīgs.
- kinemātisks Saistīts ar kinemātiku (2), tai raksturīgs.
- kinofoto Saistīts ar kinematogrāfiju (1) un fotogrāfiju (3).
- kinematogrāfisks Saistīts ar kinematogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- kinofoto Saistīts ar kinematogrāfiju (3) un fotogrāfiju (1).
- kinofotofono Saistīts ar kinematogrāfiju (3), fotogrāfiju (1) un skaņu ierakstīšanu.
- kinētisks Saistīts ar kinētiku (1), tai raksturīgs.
- kinētisks Saistīts ar kinētiku (2), tai raksturīgs.
- kinoloģisks Saistīts ar kinoloģiju, tai raksturīgs.
- kinotehnisks Saistīts ar kinotehniku, tai raksturīgs.
- kirilisks Saistīts ar kirilicu, tai raksturīgs; tāds, kas rakstīts kirilicā.
- klasicistisks Saistīts ar klasicismu, tam raksturīgs.
- klaunisks Saistīts ar klaunu mākslu, klauniem, klaunu mākslai, klauniem raksturīgs.
- klerikāls Saistīts ar klerikālismu, tam raksturīgs.
- klimaktērisks Saistīts ar klimaksu, tam raksturīgs.
- agroklimatisks Saistīts ar klimatisko apstākļu ietekmi uz lauksaimnieciskās ražošanas iespējām un rezultātiem.
- klimatogrāfisks Saistīts ar klimatogrāfiju, tai raksturīgs.
- klimatoloģisks Saistīts ar klimatoloģiju, tai raksturīgs.
- klimatisks saistīts ar klimatu (1), tam raksturīgs.
- klīnisks saistīts ar klīniku, tai raksturīgs
- balts Saistīts ar ko labu (par laikposmu).
- salds saistīts ar ko ļoti patīkamu, priecīgu.
- nebalts Saistīts ar ko nevēlamu (par laikposmu).
- jauks Saistīts ar ko skaistu, priecīgu; patīkams.
- kodolenerģētisks Saistīts ar kodolenerģētiku, tai raksturīgs.
- kodolenerģētisks Saistīts ar kodolenerģiju, tai raksturīgs.
- kodolfizikāls Saistīts ar kodolfiziku, tai raksturīgs.
- kodolķīmisks Saistīts ar kodolķīmiju, tai raksturīgs.
- kolaboracionistisks Saistīts ar kolaboracionismu, tam raksturīgs.
- kolektīvistisks Saistīts ar kolektīvismu, tam raksturīgs.
- kolektīvs Saistīts ar kolektīvu, tam raksturīgs; arī kopīgs, kopējs.
- koloidāls Saistīts ar koloīdiem, tiem raksturīgs; tāds, kam ir koloīdu īpašības.
- koloīdķīmisks Saistīts ar koloīdķīmiju, tai raksturīgs.
- koloīdķīmisks Saistīts ar koloīdu ķīmiskajām īpašībām, tām raksturīgs.
- koloniāls Saistīts ar kolonijām (1) vai koloniālismu, raksturīgs kolonijām (1) vai koloniālismam.
- koloniāls Saistīts ar koloniju (4), tai raksturīgs.
- kolonizatorisks Saistīts ar kolonizāciju (1), tai raksturīgs.
- kolorimetrisks Saistīts ar kolorimetriju, tai raksturīgs.
- koloristisks Saistīts ar koloristiku (1), tai raksturīgs.
- koloristisks Saistīts ar koloristiku (2), tai raksturīgs.
- kolorītisks Saistīts ar kolorītu 1 (1), tam raksturīgs.
- kolorītisks Saistīts ar kolorītu 1 (2), tam raksturīgs.
- kolorītisks Saistīts ar kolorītu 1 (3), tam raksturīgs.
- kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs; tāds, ko nosaka kādu parādību kopa; kombinatīvs.
- kombinatīvs Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs; tāds, ko nosaka kādu parādību kopa.
- kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (2), tai raksturīgs.
- kombinatorisks Saistīts ar kombinatoriku, tai raksturīgs.
- komēdijisks Saistīts ar komēdiju (1), tai raksturīgs.
- komerciāls Saistīts ar komerciju (1), tai raksturīgs; tirdzniecisks.
- komparatīvistisks Saistīts ar komparatīvismu (1), tam raksturīgs.
- komparatīvistisks Saistīts ar komparatīvismu (2), tam raksturīgs.
- kompensators Saistīts ar kompensatoru 1 (1), tam raksturīgs; kompensatorisks (1).
- kompensators Saistīts ar kompensatoru 1 (2), tam raksturīgs; kompensatorisks (2).
- kompensatorisks Saistīts ar kompensatoru 1(1), tam raksturīgs; kompensators 2(1).
- kompensatorisks Saistīts ar kompensatoru 1(2), tam raksturīgs; kompensators 2(2).
- kompilatīvs Saistīts ar kompilāciju (1), tai raksturīgs; tāds, kas ir radies kompilējot.
- komplekss Saistīts ar kompleksu 1(1), tam raksturīgs.
- komplekss Saistīts ar kompleksu 1(2), tam raksturīgs.
- komplekss Saistīts ar kompleksu 1(3), tam raksturīgs.
- kompozicionāls Saistīts ar kompozīciju (2), tai raksturīgs.
- kompozicionāls Saistīts ar kompozīciju (3), tai raksturīgs.
- kompozicionāls Saistīts ar kompozīciju (4), tai raksturīgs.
- kompozicionāls Saistīts ar kompozīciju (5), tai raksturīgs.
- komunikatīvs Saistīts ar komunikāciju (1), tai raksturīgs.
- komunistisks Saistīts ar komunismu, tam raksturīgs.
- komunāls Saistīts ar komūnu (3), tai raksturīgs.
- komunāls Saistīts ar komūnu (4), tai raksturīgs.
- koncentrisks Saistīts ar koncentru (2), tam raksturīgs.
- konceptuāls Saistīts ar konceptu (1), tam raksturīgs; jēdzienisks.
- kondicionāls Saistīts ar kondīciju, tai raksturīgs.
- konduktīvs Saistīts ar kondukciju, tai raksturīgs.
- konfederatīvs Saistīts ar konfederāciju (1), tai raksturīgs.
- konfederatīvs Saistīts ar konfederāciju (2), tai raksturīgs.
- konfederatīvs Saistīts ar konfederāciju (3), tai raksturīgs.
- konfesionāls Saistīts ar konfesiju, tai raksturīgs.
- konglomerātisks Saistīts ar konglomerātu (1), tam raksturīgs.
- konglomerātisks Saistīts ar konglomerātu (2), tam raksturīgs.
- kongruents Saistīts ar kongruenci (1), tai raksturīgs.
- kongruents Saistīts ar kongruenci (2), tai raksturīgs.
- konsistoriāls Saistīts ar konsistoriju (1), tai raksturīgs.
- konsistoriāls Saistīts ar konsistoriju (2), tai raksturīgs.
- konsistoriāls Saistīts ar konsistoriju (3), tai raksturīgs.
- konspiratīvs Saistīts ar konspirāciju, tai raksturīgs; pakļauts konspirācijas noteikumiem.
- konstitucionāls saistīts ar konstitūciju^1^, tai raksturīgs; saskanīgs ar konstitūciju^1^, tai atbilstošs.
- konstitucionāls Saistīts ar konstitūciju^2^, tai raksturīgs.
- konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (1), tai raksturīgs.
- konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (3), tai raksturīgs.
- konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (4), tai raksturīgs.
- konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (5), tai raksturīgs.
- konsulārs Saistīts ar konsulu, konsulātu tiesībām un darbību, konsulu, konsulātu tiesībām un darbībai raksturīgs.
- kontekstuāls Saistīts ar kontekstu, tam raksturīgs.
- kontemplatīvs Saistīts ar kontemplāciju (1), tai raksturīgs.
- kontemplatīvs Saistīts ar kontemplāciju (2), tai raksturīgs.
- transkontinentāls Saistīts ar kontinenta šķērsošanu, tai raksturīgs.
- kontinentāls Saistīts ar kontinentu, tam raksturīgs.
- kontrapunktisks Saistīts ar kontrapunktu, tam raksturīgs.
- kontrrevolucionārs Saistīts ar kontrrevolūciju, tai raksturīgs.
- konturāls Saistīts ar kontūru, tai raksturīgs.
- konisks Saistīts ar konusu (1), tam raksturīgs.
- konvektīvs Saistīts ar konvekciju (1), tai raksturīgs.
- konvektīvs Saistīts ar konvekciju (2), tai raksturīgs.
- konvektīvs Saistīts ar konvekciju (3), tai raksturīgs.
- konvencionāls Saistīts ar konvenciju (1), tai raksturīgs.
- konvencionāls Saistīts ar konvenciju (2), tai raksturīgs.
- konvencionālistisks Saistīts ar konvencionālismu (1), tam raksturīgs.
- konverģents Saistīts ar konverģenci (1), tai raksturīgs.
- konverģents Saistīts ar konverģenci (2), tai raksturīgs.
- konverģents Saistīts ar konverģenci (3), tai raksturīgs.
- konvulsīvs Saistīts ar konvulsijām, tām raksturīgs; krampjains (1).
- kooperatīvs Saistīts ar kooperāciju (2), tai raksturīgs.
- sazvērniecisks Saistīts ar kopēju, parasti negatīvu, attieksmi (pret kādu, pret ko), tai raksturīgs.
- korelatīvs Saistīts ar korelāciju (1), tai raksturīgs.
- korelatīvs Saistīts ar korelāciju (2), tai raksturīgs; tāds, ko saista korelācija (2).
- korisks Saistīts ar kori (2), tam raksturīgs.
- korozīvs Saistīts ar koroziju, tai raksturīgs; tāds, kas izraisa koroziju.
- korporatīvs Saistīts ar korporāciju (1), tai raksturīgs.
- korporatīvs Saistīts ar korporāciju (2), tai raksturīgs.
- korporatīvs Saistīts ar korporāciju (3), tai raksturīgs.
- korpuskulārs Saistīts ar korpuskulu, tai raksturīgs; tāds, kas sastāv no korpuskulām.
- koruptīvs Saistīts ar korupciju, tai raksturīgs.
- korupts Saistīts ar korupciju, tai raksturīgs.
- kosmētisks Saistīts ar kosmētiku (1), tai raksturīgs.
- kosmetoloģisks Saistīts ar kosmetoloģiju, tai raksturīgs.
- kosmobioloģisks Saistīts ar kosmobioloģiju, tai raksturīgs.
- kosmofizikāls Saistīts ar kosmofiziku, tai raksturīgs.
- kosmogonisks Saistīts ar kosmogoniju, tai raksturīgs.
- kosmoloģisks Saistīts ar kosmoloģiju (1), tai raksturīgs.
- kosmoloģisks Saistīts ar kosmoloģiju (2), tai raksturīgs.
- kosmopolītisks Saistīts ar kosmopolītismu, tam raksturīgs.
- kosmisks Saistīts ar kosmosu, tam raksturīgs; tāds, kas norisinās ārpus Zemes atmosfēras.
- krampjains Saistīts ar krampjiem, tiem raksturīgs.
- kranioloģisks Saistīts ar kranioloģiju, tai raksturīgs.
- kreolisks Saistīts ar kreoliem, tiem raksturīgs.
- kretīnisks Saistīts ar kretīnismu (1), tam raksturīgs.
- kriminālistisks Saistīts ar kriminālistiku, tai raksturīgs.
- krimināltiesisks Saistīts ar krimināltiesībām, tām raksturīgs.
- kriminoloģisks Saistīts ar kriminoloģiju, tai raksturīgs.
- krioloģisks Saistīts ar krioloģiju, tai raksturīgs.
- kriptogrāfisks Saistīts ar kriptogrāfiju, tai raksturīgs.
- kristālfizikāls Saistīts ar kristāliiziku, tai raksturīgs.
- kristālķīmisks Saistīts ar kristālķīmiju, tai raksturīgs.
- kristalogrāfisks Saistīts ar kristalogrāfiju, tai raksturīgs.
- kristāloptisks Saistīts ar kristāloptiku, tai raksturīgs.
- kristietisks Saistīts ar kristietību, tai raksturīgs.
- kristīgs Saistīts ar kristietību, tai raksturīgs.
- kritisks Saistīts ar kritiku (2), tai raksturīgs.
- torakāls saistīts ar krūškurvi, tam raksturīgs.
- pektorāls Saistīts ar krūtīm, tām raksturīgs.
- kserogrāfisks Saistīts ar kserogrāfiju, tai raksturīgs.
- ksilogrāfisks Saistīts ar ksilogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- kubistisks Saistīts ar kubismu, tam raksturīgs.
- kulinārs Saistīts ar kulināriju (1), tai raksturīgs.
- kulinārisks Saistīts ar kulināriju, tai raksturīgs.
- kultūrpolitisks Saistīts ar kultūras politiku, tai raksturīgs.
- kultūrvēsturisks Saistīts ar kultūras vēsturi, tai raksturīgs.
- kultūrtehnisks Saistīts ar kultūrtehniku, tai raksturīgs.
- kultūrtrēģerisks Saistīts ar kultūrtrēģerismu, tam raksturīgs.
- kulturāls Saistīts ar kultūru (1), tai raksturīgs.
- kumulatīvs Saistīts ar kumulāciju (1), tai raksturīgs.
- kumulatīvs Saistīts ar kumulāciju (2), tai raksturīgs.
- kuriāls saistīts ar kūriju (1), tai raksturīgs.
- kurortoloģisks Saistīts ar kurortoloģiju, tai raksturīgs.
- kursīvs Saistīts ar kursīvu 1, tam raksturīgs.
- dinamisks Saistīts ar kustību, attīstību; tāds, kas kustas, attīstās.
- kvadro- Saistīts ar kvadrofoniju, kvadrofonisks (piem., kvadroatskaņotājs).
- kvadro Saistīts ar kvadrofoniju, tāds, kam raksturīga elektroakustiskā signāla četrkanālu realizācija.
- kvadrofonisks Saistīts ar kvadrofoniju, tai raksturīgs.
- kvalitatīvs Saistīts ar kvalitāti (1), tai raksturīgs.
- kvalitatīvs Saistīts ar kvalitāti (2), tai raksturīgs.
- kvantisks Saistīts ar kvantiem.
- kvantitatīvs Saistīts ar kvantitāti (1), tai raksturīgs.
- kvartārs Saistīts ar kvartāru 1, tam raksturīgs.
- ķecerīgs Saistīts ar ķecerību (1), tai raksturīgs.
- ķecerīgs Saistīts ar ķecerību (2), tai raksturīgs.
- ķeizarisks Saistīts ar ķeizaru, tam raksturīgs; saistīts ar ķeizara varu, tai raksturīgs.
- ķermenisks Saistīts ar ķermeni (2), tam raksturīgs.
- mehānisks Saistīts ar ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
- ķīmijterapeitisks Saistīts ar ķīmijterapiju, tai raksturīgs.
- mikroķīmisks Saistīts ar ķīmiskā sastāva noteikšanu ļoti maziem vielu daudzumiem, tai raksturīgs.
- fotoķīmisks Saistīts ar ķīmiskām reakcijām, kuras izraisa gaisma, tām raksturīgs.
- organisks Saistīts ar ķīmiskiem savienojumiem, kuros galvenais elements ir ogleklis, šādiem savienojumiem raksturīgs.
- ķirurģisks Saistīts ar ķirurģiju, tai raksturīgs.
- labdarīgs Saistīts ar labdarību (1), tai raksturīgs; filantropisks.
- korektīvs saistīts ar labošanu, precizēšanu; tai raksturīgs
- momentāns Saistīts ar laika momentu, ļoti īsu laika sprīdi.
- meteorotrops Saistīts ar laikapstākļu maiņu; meteorotropisks.
- meteorotropisks Saistīts ar laikapstākļu maiņu; meteorotrops.
- temporāls Saistīts ar laiku 1, tam raksturīgs.
- laringoloģisks Saistīts ar laringoloģiju, tai raksturīgs.
- laringoskopisks Saistīts ar laringoskopiju, tai raksturīgs.
- zooveterinārs Saistīts ar lauksaimniecības dzīvnieku pareizu audzēšanu, barošanu, turēšanu, izmantošanu un ārstēšanu.
- lauksaimniecisks Saistīts ar lauksaimniecību, tai raksturīgs.
- agronomisks Saistīts ar lauksaimniecību, zemkopību.
- lāzer- Saistīts ar lāzeriem, tāds, kam pamatā ir lāzers (piem., lāzerķirurģija, lāzerieroči).
- glaciomorfoloģisks Saistīts ar ledāju iedarbībā veidotām Zemes virsas reljefa formām.
- legatārs Saistīts ar legātu 2, tam raksturīgs.
- leģendārs Saistīts ar leģendu (1), tai raksturīgs.
- leģislatīvs Saistīts ar leģislāciju (1), tai raksturīgs.
- leģitīmistisks Saistīts ar leģitīmismu, tam raksturīgs.
- leiboristisks Saistīts ar leiboristu partiju, tai raksturīgs.
- leikocitārs Saistīts ar leikocītiem, tiem raksturīgs.
- leikozs Saistīts ar leikozi, tai raksturīgs; tāds, kas slimo ar leikozi.
- baltisks Saistīts ar lejzemnieku izloksnēm, literāro valodu, tām raksturīgs.
- leksikogrāfisks Saistīts ar leksikogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- leksikogrāfisks Saistīts ar leksikogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- leksikoloģisks Saistīts ar leksikoloģiju, tai raksturīgs.
- leksikosemantisks Saistīts ar leksikosemantiku (1), tai raksturīgs.
- leksikosemantisks Saistīts ar leksikosemantiku (2), tai raksturīgs.
tīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV