švunkāt
švunkāt apvidvārds
1.Kustināt (no vienas puses uz otru); šūpot, svārstīt.
2.Nostādīt nepatīkamā, neveiklā situācijā; muļķot.
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- BET, stāvlaukumā, iegriežoties ar " švunku"...
- Ja krustojums būtu neregulēts, tad visi brauktu ar lielu " švunku".
- Liels bija mans pārsteigums, ka tā nebija nekāda mierīgā šūpināšana, bet gan vecmāte ar " švunku" iešūpināja bēbīti pareizā pozā.
- Laikam jau ar inerci, orientierista pieredzi un lielu 'švunku', kā pašam liekas, uzlidoju kalnā, pa ceļam apdzenot pulku konkurentu.