noglūnēt
noglūnēt 3. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noglūnu | noglūnam | noglūnēju | noglūnējām | noglūnēšu | noglūnēsim |
| 2. pers. | noglūni | noglūnat | noglūnēji | noglūnējāt | noglūnēsi | noglūnēsiet, noglūnēsit |
| 3. pers. | noglūn | noglūnēja | noglūnēs | |||
Pavēles izteiksme: noglūni (vsk. 2. pers.), noglūniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noglūnot (tag.), noglūnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noglūnētu
Vajadzības izteiksme: jānoglūn
1.intransitīvs Glūnoši noskatīties.
2.transitīvs Slepus novērot, izsekot.
2.1.Uzmanīgi, piesardzīgi vērojot, izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momentu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienausis noglūnēja uz Vestu kā izsalcis kaķis uz putnu. “
- Vai tu ievēroji, ar kādu skatienu viņa caur pieri uz mums zagšus noglūnēja?
- Viņš pagriezās pret mani, noglūnēja kā svērdams un mērīdams un nodzertā balsī teica:
- Kērlijs noglūnēja, apgriezās un izsteidzās pa durvīm.
- Notālīm iz viļņiem noglūn