nogļotēt
nogļotēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nogļotēju | nogļotējam | nogļotēju | nogļotējām | nogļotēšu | nogļotēsim |
| 2. pers. | nogļotē | nogļotējat | nogļotēji | nogļotējāt | nogļotēsi | nogļotēsiet, nogļotēsit |
| 3. pers. | nogļotē | nogļotēja | nogļotēs | |||
Pavēles izteiksme: nogļotē (vsk. 2. pers.), nogļotējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nogļotējot (tag.), nogļotēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nogļotētu
Vajadzības izteiksme: jānogļotē
Pārklāties ar gļotām.
Avoti: LLVV