kūķītis3
kūķītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kūķītis | kūķīši |
| Ģen. | kūķīša | kūķīšu |
| Dat. | kūķītim | kūķīšiem |
| Akuz. | kūķīti | kūķīšus |
| Lok. | kūķītī | kūķīšos |
1.Pundurs.
2.Putns, paceplītis.
3.Mazs bērns ietīts jostā no galvas līdz kājām.
Avoti: KV