kalpotājs
kalpotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kalpotājs | kalpotāji |
Ģen. | kalpotāja | kalpotāju |
Dat. | kalpotājam | kalpotājiem |
Akuz. | kalpotāju | kalpotājus |
Lok. | kalpotājā | kalpotājos |
kalpotāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kalpotāja | kalpotājas |
Ģen. | kalpotājas | kalpotāju |
Dat. | kalpotājai | kalpotājām |
Akuz. | kalpotāju | kalpotājas |
Lok. | kalpotājā | kalpotājās |
1.Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu garīgu darbu vai neražojošu fizisku darbu.
2.neaktuāls Cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
3.neaktuāls Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē; cilvēks, kas strādā par ierēdni.
4.Cilvēks, kura nodarbošanās vai sabiedriskā darbība ir saistīta ar reliģisko kultu.
Stabili vārdu savienojumiKulta kalpotājs (retāk kalps).
- Kulta kalpotājs (retāk kalps) — reliģiskas organizācijas amatpersona, kas izpilda attiecīgos rituālus un ceremonijas, vada dievkalpojumus, draudžu reliģisko dzīvi
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mājā ir bibliotēka, garāža 4 automašīnām un dzīvojamās istabas kalpotājiem.
- Dzimis Cēsu apriņķa Tirzā 1895. gada 3. aprīlī muižas kalpotāja ģimenē.
- Aptaukošanās Livonijā ir parastā slimība kungu sētās un starp viņu kalpotājiem.
- Tēvs Aleksis Remī, kalpotājs; māte Elizabete Remī — mājsaimniece.
- Uz tēvu viņš noraudzījās kā izglītots humānists uz kalpotāju — iecietīgi.