kalpone
kalpone sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; neaktuālsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kalpone | kalpones |
| Ģen. | kalpones | kalpoņu |
| Dat. | kalponei | kalponēm |
| Akuz. | kalponi | kalpones |
| Lok. | kalponē | kalponēs |
1.Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā).
2.Algota laukstrādniece.
Stabili vārdu savienojumiVasaras meita; vasaras kalpone.
- Vasaras meita; vasaras kalpone vēsturisks — kalpone, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kalpoņu patversmē uzņemtās kalpones atradās pastāvīgā uzraudzībā, īpaši tikumības jomā.
- Viņa – Inese Levinstone – latviete, kalpone, izcila virēja.
- 1846.g. kādai no Reimana kalponei no Ibsena piedzimst ārlaulības bērns.
- Postulēja ticības prioritāti pār saprātu: filozofija esot tikai ticības kalpone.
- Viņa tēvs bija dzirnavnieka palīgs un maiznieks, māte bija kalpone.