dienestmeita
dienestmeita sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dienestmeita | dienestmeitas |
| Ģen. | dienestmeitas | dienestmeitu |
| Dat. | dienestmeitai | dienestmeitām |
| Akuz. | dienestmeitu | dienestmeitas |
| Lok. | dienestmeitā | dienestmeitās |
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Māte Rīgā strādāja par dienestmeitu, Hariju audzināja vecmāmiņa Grieta Liepiņa.
- Kad viņa gaidīja sesto bērnu Āriju un bija sagurusi no karstās naktsdzīves, Jānis bija ķēries pie dienestmeitas.
- Cēsīs jau patstāvīga drēbnieka kārtā Kārlis Lazdovskis iepazinies ar ārstes Krūmiņas dienestmeitu Elzu Vību, cienījama Cēsu mūrniekmeistara Dāvja Vības un viņa sievas Lības meitu, vienu no dvīņu māsām ( otras vārds bija Emma), kuras bijušas tik līdzīgas, ka vēlāk pat Elzas mazais dēliņš reizēm nav varējis atšķirt vienu no otras.
- Māte viņu allaž piemin, viņas acīs ārste palikusi neapstrīdama autoritāte uz visu mūžu, un bērns ar apbrīnu lūkojas uz skaistām puķēm apgleznotu zupas terīni un mērces trauku, ko ārste dāvinājusi bijušajai dienestmeitai uz kāzām un ko ģimene liek galdā tikai svētkos, taču visvairāk mazo zēnu fascinējusi fotogrāfija, kurā redzama ārste un galvaskauss – fotoaranžējums jūgendstila gaumē.
- Tad ņemat Anniņu ar visiem papīriem par dienestmeitu!