rumelēt
Lietojuma biežums :
rumelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
rumilāt apvidvārds
Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri