šķūrēt2
šķūrēt apvidvārds
1.Vilkt (par caurvēju).
2.Bailīgi skatīties (caur) kaut ko.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš ņem rokā karoti un tūlīt uzcītīgi sāk šķūrēt ēdienu mutē.
- Cita lieta – " Sorento" dūkdams šķūrē sniegu, ka prieks!
- 6 sētnieki un māju īpašnieki šķūrēja sniegu, lai izbrīvētu ietvi gājējiem.
- Naktī viņi bija šķūrējuši sniegu, taču līdz rītam atkal visu pieputināja.
- Klāvos un citās apdzīvotās vietās ceļi nav šķūrēti veselu nedēļu.