durstīties
Lietojuma biežums :
durstīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | durstos | durstāmies | durstījos | durstījāmies | durstīšos | durstīsimies |
2. pers. | dursties | durstāties | durstījies | durstījāties | durstīsies | durstīsieties, durstīsities |
3. pers. | durstās | durstījās | durstīsies |
Pavēles izteiksme: dursties (vsk. 2. pers.), durstieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: durstoties (tag.), durstīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: durstītos
Vajadzības izteiksme: jādurstās
Durstīt vienam otru vai citam citu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai es nesāktu šaubīties, durstīties?
- varbūt tas pirmajā reizē bišķiņ durstās un tā.
- Piemēram, Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīcas IV sējumā uzgāju " vēja desu" un " vēja pautus", pie kuriem ieliktās jautājuma zīmes lika saprast, ka šeit durstījušies arī abi valodniecības dižgari.
- Kādreiz sadzīto kupenu vietās ceļa līkumos iznira ragainas un pinkainas smilšakmens skulptūras, tik ērmotas zem pavasara debesīm, tik neiederīgas akvareliskajā ainavā, ka no tām durstījās pat suns un, bozdams skaustu, cītīgi ošņāja gaisu ( bet tās dvesa vienīgi kūstoša ledus sājumu un atkusušās sila augsnes rūgtmi).
- Ko dursties!