durstīgs
durstīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | durstīgs | durstīgi |
| Ģen. | durstīga | durstīgu |
| Dat. | durstīgam | durstīgiem |
| Akuz. | durstīgu | durstīgus |
| Lok. | durstīgā | durstīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| durstīga | durstīgas |
| durstīgas | durstīgu |
| durstīgai | durstīgām |
| durstīgu | durstīgas |
| durstīgā | durstīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | durstīgais | durstīgie |
| Ģen. | durstīgā | durstīgo |
| Dat. | durstīgajam | durstīgajiem |
| Akuz. | durstīgo | durstīgos |
| Lok. | durstīgajā | durstīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| durstīgā | durstīgās |
| durstīgās | durstīgo |
| durstīgajai | durstīgajām |
| durstīgo | durstīgās |
| durstīgajā | durstīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
durstīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas dursta (3); arī dzeļošs (1).
1.1.pārnestā nozīmē Tāds, kurā izpaužas sarūgtinājums, aizvainojums, nicinājums (par skatienu, acīm); arī dzeļošs (3).
2.Tāds, kas dursta (4) – par sāpēm; durstošs.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- durstīgus skatienus vai oнъ хорошенький мальчикь, но имѣеть видъ одкидыша.
- Ja vien viņš varētu aizmirst sava likteņa durstīgos ērkšķus!”
- Iespējamas sāpes cirkšņos un durstīga sajūta kājās, bērnam spiežot uz iegurni.
- Bija skatieni — daži durstīgi, daži izvairīgi, daži kavējās grīdā.
- Centrālais instruments šajā nodaļā būs dakšiņa – durstīgs un ārkārtīgi būtisks rīks.