Hārūns
Hārūns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Hārūns | Hārūni |
| Ģen. | Hārūna | Hārūnu |
| Dat. | Hārūnam | Hārūniem |
| Akuz. | Hārūnu | Hārūnus |
| Lok. | Hārūnā | Hārūnos |
Islāma mitoloģijā – Mūsas (Mozus) brālis un Allāha sūtīts palīgs, atbilst Bībeles Āronam.
Avoti: Mit
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visslavenākā Abāsīdu kalifa Hārūna al Rašīda laikā uzplauka ne tikai valsts un māksla, bet arī viņa harēms.
- Hārūns al Rašīds, kas ieguva absolūtu varu, nomira 809. gadā, un nākamie kalifi vispār vairs neprecējās.
- Te apkārt staigāja tik smalki kungi, kādus varētu sagaidīt ieraugāmus tikai Parīzē vai Bagdādē Hārūna al Rašīda laikā.
- Moralizēt par šo tēmu nav jēgas - jo īpaši Rietumu medijiem, ņemot vērā, kad un ar ko sākās šī jautrā dzīve bijušajos Hārūna al Rašīda valdījumos.
- Viņam bija arī cits noslēpums — īsta valdnieka, labākā valdnieka etalons viņam bija Hārūns ar Rašids, un viņa portretu Žīgimants bija piekāris blakus dzintara inkrustācijai, kurā bija attēlota raudoša Lietuva.