harūspiki
harūspiks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | harūspiks | harūspiki |
| Ģen. | harūspika | harūspiku |
| Dat. | harūspikam | harūspikiem |
| Akuz. | harūspiku | harūspikus |
| Lok. | harūspikā | harūspikos |
Senajā Romā – zīlnieki, kas izkopa no etruskiem aizgūtos zīlēšanas veidus, īpaši zīlējot ar upurēto dzīvnieku iekšām; šis pareģošanas veids 1. gs. p. m. ē. izspieda auguru mākslu.
Avoti: SV19, KV