methemoglobīns
methemoglobīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: medicīnaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | methemoglobīns | methemoglobīni |
| Ģen. | methemoglobīna | methemoglobīnu |
| Dat. | methemoglobīnam | methemoglobīniem |
| Akuz. | methemoglobīnu | methemoglobīnus |
| Lok. | methemoglobīnā | methemoglobīnos |
Hemoglobīna oksidēšanās produkts brūnā krāsā, kurš satur trīsvērtīgo dzelzi un nespēj apgriezeniski saistīt skābekli; atrodams asinīs pēc saindēšanās ar hlorātiem, ferocianīdiem, hinoniem, peroksīdiem, acetanilīdu, fenacetīnu u. c.
Avoti: TM5
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nitrātu ietekmē asinīs palielinās methemoglobīna koncentrācija, hemoglobīns netiek saistīts ar skābekli, audu apgāde ar skābekli samazinās.
- Oksidētais hemoglobīns, ko sauc par methemoglobīnu, vēl var pārnēsāt skābekli, bet tas ļoti grūti atdod skābekli audiem, organismā faktiski trūkst skābekļa.