apvīstīt
Lietojuma biežums :
apvīstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | apvīstu | apvīstām | apvīstīju | apvīstījām | apvīstīšu | apvīstīsim |
2. pers. | apvīsti | apvīstāt | apvīstīji | apvīstījāt | apvīstīsi | apvīstīsiet, apvīstīsit |
3. pers. | apvīsta | apvīstīja | apvīstīs |
Pavēles izteiksme: apvīsti (vsk. 2. pers.), apvīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apvīstot (tag.), apvīstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apvīstītu
Vajadzības izteiksme: jāapvīsta
1.Vīstot aptīt (ar ko).
1.1.Vīstot (ap ko, kam apkārt), aptīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Padevusi biklu sveicienu, viņa pasniedza bērniem pa gabaliņam no sava plāceņa, pievilka tos sev cieši klāt, apvīstīja seģeni ap viņu galvām un nočukstēja “ arlabunakti”.
- un, atradis pie malkas šķūņa sausu priedītes stumbru, tā galu apvīstīja ar pakulām un, ielecis seglos, piebāza pie degošā jumta, tad, devis vīriem zīmi atkāpties, pats paskubināja zirgu un, jādams gar māju, klēti, stalli, nojumi, pārbrauca tām ar tikko izgatavoto lāpu, mierinādams zirgu, kas, liesmu sabaidīts, slējās pakaļkājās, tomēr apjāja visriņķī secīgi un apņēmīgi, itin kā izjādams loku pa kazarmu pagalmu mācību laikā, bet pabeidzis iemeta lāpu kupenā un, pārliecinājies, ka uguns, līksmi rūkdama un sprakšķēdama dzirksteļu šaltīm, šaujas sadugušajās ziemas debesīs, pasteidzināja savu vīru bariņu un vēl pagriezies pēdējoreiz atskatījās uz sētu, uz liesmām, kas tagad itin kā šaubīdamās vēl pasvaidījās uz sāniem, pa kreisi, pa labi, lejup, bet tad atkal skrēja gaisā, itin kā nesot augšup Jona Izidora ziedotos upurus – Barboras tēvoci Simonu, viņa sievu, divas meitas un dēlu, vēl neapglabātā nabaga Petreļa miesas neēvelētu dēļu zārkā ar sirdī iedurtu pīlādža krustu un atbaidošu izkapts griezumu uz kakla, un arī Barboras īsteno tēvu Povilu Statku, kurš, sev par nelaimi, todien bija nolēmis apciemot savu posta piemeklēto brāli; un Jons Izidors vēlreiz pārmeta krustu un, apgriezis zirgu, kas nepacietīgi dīžājās, joprojām baidoties no liesmām, paskubināja to auļos, lai panāktu savus vīrus.
- Patiesībā ko tur bija redzēt – paletes taču bija apvīstītas ar necaurredzamu plēvi!
- Tai bija grezna apkārtne , kur bija daudz koku , mājas āriene bija apvīstīta ar zariem.
- Ratu kulbā kaut ko uzmanīgi apsedz, apvīsta, brīdi pastāv un tad palēnām nāk uz istabas pusi.