izritināt
izritināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izritinu | izritinām | izritināju | izritinājām | izritināšu | izritināsim |
| 2. pers. | izritini | izritināt | izritināji | izritinājāt | izritināsi | izritināsiet, izritināsit |
| 3. pers. | izritina | izritināja | izritinās | |||
Pavēles izteiksme: izritini (vsk. 2. pers.), izritiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izritinot (tag.), izritināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izritinātu
Vajadzības izteiksme: jāizritina
1.Ritinot panākt, ka (kas satīts) iztinas, izstiepjas.
2.Ritinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
2.1.Ritinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādiem uzšķērda vēderu, izritināja zarnas galu un pienagloja pie staba.
- Nekāds paziņa — izritināts diega gals, kam jāaizved līdz spolei.
- Bet, izritinājis karogu, sapratu — baltais taču nozīmē klusumu.
- Turklāt īpašos svētkos Berendsen saviem klientiem uz grīdas izritinās arī sarkano paklāju!
- Mēs izritinājām savus guļammaisus, uzvilkām pidžamas un gājām gulēt.