vīšķis
vīšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vīšķis | vīšķi |
| Ģen. | vīšķa | vīšķu |
| Dat. | vīšķim | vīšķiem |
| Akuz. | vīšķi | vīšķus |
| Lok. | vīšķī | vīšķos |
1.Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā; vīkšķis1.
2.Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai; vīkšķis2.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bitiņš lēnām ceļas kājās un ar zāles vīšķi notīra rokas.
- Lielie, spalvainie putekļu vīšķi centās turēties pretī un niknojās, bet putekļsūcējs nebaidījās.
- Viņš piegāja pie kādas laipna paskata resnas pārdevējas un pasniedza viņai savu naudas vīšķi.
- Viena tur skalu vīšķi, otra psalmu grāmatu, trešā pieceļas, ielūkojas sejā un beidzot viņu pazīst.
- Viņa solījumi bija ķirurga vīšķi