višķētājs
višķētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | višķētājs | višķētāji |
| Ģen. | višķētāja | višķētāju |
| Dat. | višķētājam | višķētājiem |
| Akuz. | višķētāju | višķētājus |
| Lok. | višķētājā | višķētājos |
višķētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | višķētāja | višķētājas |
| Ģen. | višķētājas | višķētāju |
| Dat. | višķētājai | višķētājām |
| Akuz. | višķētāju | višķētājas |
| Lok. | višķētājā | višķētājās |
Cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri; viškātājs1.
Avoti: ĒiV, ViV