višķētājs
višķētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | višķētājs | višķētāji |
Ģen. | višķētāja | višķētāju |
Dat. | višķētājam | višķētājiem |
Akuz. | višķētāju | višķētājus |
Lok. | višķētājā | višķētājos |
višķētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | višķētāja | višķētājas |
Ģen. | višķētājas | višķētāju |
Dat. | višķētājai | višķētājām |
Akuz. | višķētāju | višķētājas |
Lok. | višķētājā | višķētājās |
Cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri; viškātājs1.
Avoti: ĒiV, ViV