uztraukties
Lietojuma biežums :
uztraukties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
Piedzīvot psihisku stāvokli, kas saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels nemiers, saviļņojums; kļūt uztrauktam.
PiemēriPirms četrdesmit gadiem es par to ļoti uztraucos, taču šodien man tas vairs neizraisa it nekādu satraukumu.
Saistītās nozīmesbaiļoties, bīties, satraukāties, bažīties.
Tulkojumi
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit