Pavasara versija 2024
400 923 šķirkļi
uztrenkāt
uztrenkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
Avoti: LLVV