uztrenkt
uztrenkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uztrencu | uztrencam | uztrencu | uztrencām | uztrenkšu | uztrenksim |
| 2. pers. | uztrenc | uztrencat | uztrenci | uztrencāt | uztrenksi | uztrenksiet, uztrenksit |
| 3. pers. | uztrenc | uztrenca | uztrenks | |||
Pavēles izteiksme: uztrenc (vsk. 2. pers.), uztrenciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uztrencot (tag.), uztrenkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uztrenktu
Vajadzības izteiksme: jāuztrenc
Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Citā reizē sašauts kuilēns uztrencis kokā dzinēju.
- Marts , kurš bija uztrenkts uz neliela mūrīša , un tāpēc visai ilgi bija spiests fotogrāfēties ar kārtīgā rindā stāvošajām , slavu alkstošajām fanēm
- Vēlreiz uztrencu to kokā.